Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar ES, tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, par to ir lēmušas atbildīgās Eiropas institūcijas, un patiesībā šāds pavērsiens ir nozīmīgāks, nekā sākotnēji varētu šķist.
.jpg)
Nenoliedzami viens no ES pamatpostulātiem faktiski vienmēr ir bijis teju neierobežota pārvietošanās brīvība, turklāt ne tikai attiecinot to uz ES valstu pilsoņiem, bet arī ieviešot bezvīzu režīmu ar vairākām citām pasaules valstīm, kas neietilpst šajā savienībā. Jā, tā tas pastāvēja pietiekami ilgu laiku, taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies.
Proti, notikumi saistībā ar arābu apdzīvotajām Ziemeļāfrikas valstīm ir klaji parādījuši, ka ES ārējā robeža nemaz nav tik droša, kā, iespējams, kādreiz ir šķitis. Izsakoties ciniskāk, politikas noteicēji augstākajā līmenī acīmredzot ir sapratuši, ka Eiropu interesē tie tā saucamo trešo valstu pilsoņi, kuri ir spējīgi šeit investēt ražošanā, pirkt dārgus dzīvokļus utt., bet totāli nevēlas redzēt izmisušu bezdarbnieku straumes. Šeit vistiešākajā mērā runa ir par ES valstu drošību. Turklāt gan par iedzīvotāju fizisko, gan arī valstu ekonomisko drošību.
Pirmkārt, dažādi eksperti jau ir norādījuši, ka nav jau iespējams izsekot, kādi cilvēki īsti vēlas ieceļot Eiropā, kāda ir viņu pagātne un kādas iespējamās problēmas viņi var radīt.
Otrkārt, ES joprojām nespēj pilnvērtīgi tikt galā ar ekonomiskās krīzes radītajām sekām, kas nenovēršami iespaido arī katras valsts sociālo politiku. Un ir taču skaidrs, ka daudzu tūkstošu Āfrikas valstu bēgļu uzņemšana slogu sociālajam budžetam tikai palielinātu.
Taču notiekošais iezīmē vēl kādu būtisku tendenci. Nav izslēgts, ka tas ir pirmais solis uz to, lai ES valstīm tiktu dota zaļā gaisma, neveicot dažādas birokrātiskās procedūras, nepieciešamības gadījumā ieviest robežkontroli arī ES iekšienē. To starp citu, ļoti uzskatāmi parādīja precedents, kad noteikts daudzums jau pieminēto bēgļu no Itālijas ar vilcienu centās nokļūt Francijā - robeža vienā mirklī tika slēgta, bet Eiropas Komisija paziņoja, ka francūži šādā veidā neko nav pārkāpuši. Nav izslēgts, ka šādā veidā tika mēģināts vismaz kaut kādā veiudā no bēgļu plūsmas pasargāt ne tikai Franciju, bet arī lielu daļu pārējo ES valstu. Zīmīgi ir arī tas, ka viena otra Skandinavijas valsts tūlīt pēc nupat aprakstītā notikuma sāka izteikties par nepieciešamību pārskatīt robežkontroles jautājumu, apgalvojot, ka tur esot pārāk savairojušies kriminālie elementi tieši no Baltijas valstīm. Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai, vismaz pagaidām ir grūti pateikt, taču ir skaidrs, ka Eiropas valstis uztrauc ne tikai Ziemeļāfrikas bēgļi.
Protams, pārvietošanās brīvība ir ļoti ērts un vērtīgs instruments, tomēr ir skaidrs, ka brīdī, kad runa ir par valstiskajām interesēm, tā saucamās Eiropas kopējās intereses paliek otrajā vai pat vēl tālākā plānā. Un tas attiecas gan uz drošības, gan politiskajiem, gan arī ekonomiskajiem jautājumiem.
