Pārsteigumi ir, un pārsteigumu nav — tā īsumā varētu raksturot aizvadītās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā.
Vispirms par to, kas nepārsteidz… Redzot, kādi politiskie spēki ir guvuši virsroku pilsētās, kuru nosaukums nav «Rīga», ir pierādījusies senā patiesība — rajonos iedzīvotāji balso nevis par partiju nosaukumiem, bet gan par personībām. Acīmredzot ir jāpierod pie tā, ka Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā un vēl vienā otrā pilsētā iedzīvotāji «pie šprices» vēlas redzēt vienus un tos pašus līderus. Par viņu darbību nereti tiek pausta neapmierinātība, viņi pat tiek lamāti, bet, kolīdz pienāk vēlēšanu diena, tā viņu reitingi kļūst teju vai neapstrīdami. Par pārsteigumu nevar nosaukt arī Saskaņas centra un LPP/LC pārliecinošo iestūrēšanu Rīgas domē. Vienu popularitāte bija augusi gadiem ilgi, un tagad tā ir sagaidījusi savu kulmināciju, savukārt otri savu tēlu spodrināja tik pārliecinoši, ka tā vien šķita: pār visu Rīgu prevalē viens liels sauklis: «Šlesers! Kurš gan cits?!» Savukārt pārsteidzošs ir apstāklis, ka laikam jau pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Rīgas domes sastāvs nebūs sadrumstalots, un tajā strādās vien četras partijas, aiz borta atstājot tādus flagmaņus kā PCTVL, TB/LNNK, kā arī droši var teikt, ka savā noslēguma fāzē ir iegājis uzņēmēja Andra Šķēles savulaik izveidotais biznesa projekts Tautas partija.
Šādā situācijā rodas loģisks jautājums — kas mūs gaida pēc šīm pašvaldību vēlēšanām? Pirmām kārtām, nav izslēgtas zināmas izmaiņas valdības koalīcijas sastāvā, ņemot vērā pašu varas partiju atzinumus, ka uz savu lomu valdībā varētu pretendēt gan LPP/LC, gan arī Saskaņas centrs. Taču būtiskākie pavērsieni ir jāgaida tieši pašā Rīgā. Lai gan pārliecinošu balsu parsvaru ir ieguvis Nila Ušakova vadītais Saskaņas centrs, ļoti reāla ir iespēja, ka mēra postenis tomēr var tikt LPP/LC līderim Aināram Šleseram. Jau pirms šīm vēlēšanām kuluāros bija dzirdams, ka Šlesers ar saskaņiešiem esot vienojies — viņš iegūst mēra krēslu, un viņa galvenais uzdevums ir nodrošināt kaut cik nopietnu savu pārstāvniecību galvaspilsētas domē. Un tas arī godam tika izdarīts. Ja realizēsies šāds scenārijs, nav izslēgts, ka mēs piedzīvosim kaut ko līdzīgu akciju sabiedrībai Rīga. Par to liecina kaut vai Šlesera paustais Db vēlēšanu naktī, ka pilsētas attīstības plāns būtu laiku pa laikam koriģējams, atbilstoši tam, kādas būs potenciālo investoru intereses… Tas savukārt jau ļauj domāt, ka acīmredzot, jau sākot kandidēt pašvaldību vēlēšanās, Šleseram bija vairāk vai mazāk skaidrs, kurus investorus un kurās jomās viņš vēlas Rīgā redzēt.
Tādējādi nav izslēgts, ka jau drīz vien Rīgas domes struktūrās mēs redzēsim gan brāļus Dripes, gan bijušo Latvijas Pasta šefu Ivaru Kraukli, gan dažādas citas Šlesera uzticības personas. Un faktiski vienīgais, kas var sašķobīt LPP/LC pozīcijas, ir Saskaņas centra atklāsme (ja tāda būs), ka daudzi vēlētāji varētu nesaprast situāciju, kad viņu favorītpartija iegūst vēlēšanās pārliecinošu vairākumu, bet pašu galveno posteni atdod kādam citam.
