Ogrē piedzīvotie plūdi ir prasījuši viena cilvēka dzīvību, un savas mājas ir bijuši spiesti pamest tik daudz iedzīvotāju kā vēl nekad.
Šādā situācijā var tikai uzteikt glābšanas dienesta darbiniekus, kuri strādā nepārtraukti diennaktīm, evakuējot cilvēkus, un uzmanot, lai kāds nenokļūst situācijā, kas varētu apdraudēt dzīvību. Tomēr notikušais arī liek uzdot vienu otru visnotaļ būtisku jautājumu.
Tātad, beidzot atnākot pavasarim un sākot kust pamatīgajiem ledājiem, ir applūdušas savrupmājas,kā arī pārrauts viens no Ogrē esošajiem dambjiem, tādējādi applūdinot ogrēniešiem ikdienā svarīgu ielu. Nereti tiek minēta versija, ka vainīga esot pirms dažiem gadiem uz Ogres upes uzbūvētā mazā HES, kas traucējot ūdenim pietiekami ātri aizplūst. Protams, tas varētu būt viens no aspektiem, kas ir veicinājis notikušo nelaimi, ņemot vērā, ka pēc HES uzbūvēšanas ir sākušas applūst arī tās teritorijas, kuras pirms tās izveides plūdi parasti neskāra.
Kā jau parasti šādās situācijās dusmu vilnis parasti veļas pāri attiecīgās HES īpašniekiem, un tas ir cilvēcīgi saprotami. Tajā pašā laikā būtu arī jāapzinās, ka Ogres HES, tāpat kā daudzas citas mazās elektrostacijas, netika uzbūvēta patvaļīgi – iespēju uz upes veidot šādu būvi acīmredzot izvērtēja atbildīgie dienesti, kas ir akceptējuši būvniecību. Tāpat jāteic, ka daļa ne tikai šogad, bet vairākus pēdējos gadus applūdušo ēku ir celtas tā dēvēto trekno gadu laikā, kad būvniecība Latvijā kopumā notika neiedomājamākajās vietās, tostarp ļoti tuvu upju krastiem, ignorējot faktu, ka kaut vai teorētiski katra no tām var iziet no krastiem. Un arī šādu māju būvniecības darbi nav notikuši patvaļīgi – lai uzsāktu mājas celtniecību, ir jāsaņem attiecīgās pašvaldības atļaujas.
Tātad nenovēršami nonākam pie tā, ka dažādas Latvijas atbildīgās iestādes gadiem ilgi ļoti bezatbildīgi ir pieļāvušas dažādu būvprojektu realizāciju, pat neaizdomājoties par iespējamām sekām. Jā, gadsimtiem ilgi cilvēki ir apmetušies upju tuvumā, tajā pašā laikā izvairoties no māju būvēšanas tieši to krastos. Turklāt līdz mūsdienām ir bijis pietiekami daudz laika izveidot visnotaļ precīzas plūdu kartes un atbilstoši tām arī lemt, kur ko ļaut, bet kur – neļaut būvēt. Būtisks jautājums ir arī par to, cik regulāri un rūpīgi tiek pārbaudīts pirms daudziem gadiem izbūvēto dambju tehniskais stāvoklis – ir taču skaidrs, ka regulāri šādu būvju remontdarbi izmaksā lētāk nekā vērienīgu plūdu seku novēršana.
Un vēl... Diemžēl kārtējo reizi ir jārunā ne tikai par valsts un pašvaldību iestāžu ieilgušo nekompetenci, bet arī, teiksim tā, smadzeņu trūkuma pazīmēm noteiktas Latvijas iedzīvotāju daļas galvā. Ir jau, saprotams, ka lielie ledus krāvumi pie Ogres upes tilta izskatās iespaidīgi, tomēr tas vēl nenozīmē, ka uz tiem ir jākāpj virsū, lai nofotografētos. Protams, ja vien tā nav domāta kā mūža pēdējā bilde ar parakstu – muļķis bija un kā muļķis aizgāja...