«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par valsts prioritāti Nr. 1, valsts iestādēm no procesu nodrošināšanas politikas jāpāriet uz mērķa sasniegšanu, nodokļu krāpniekiem jāsaņem adekvāts sods par nodarīto

To intervijā DB stāsta biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Jānis Butkevičs. Viņaprāt, brīžiem valsts iestāžu rīcība ir traģikomiska, jo blēžu izolēšanai tiek piedāvāti risinājumi, kas apgrūtina visus, turklāt labas idejas tiek sabojātas ar piemērotajiem instrumentiem.

Fragments no intervijas:

Varbūt problēma nav normatīvu regulējumā, bet gan tiesībaizsardzības iestāžu spējā blēžus iesēdināt, jo, ja neviens par nodokļu nemaksāšanu cietumā nesēž, kāpēc lai pārējie maksātu?

Tas ir vēl viens no svarīgiem ēnu ekonomikas apkarošanas stūrakmeņiem. Protams, lai kādu sēdinātu, ir jāvērtē nodarītā pārkāpuma smagums. Tajos gadījumos, kad tiek pierādīts smags nodarījums, vainīgajiem ir jāsēž cietumā.

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Līdz ar Brexit patērētāju tiesības, iepērkoties Apvienotajā Karalistē, pārsvarā saglabāsies nemainīgas, bet tomēr būs vairāki aspekti, kas var ietekmēt iepirkšanās pieredzi un preču cenas, uzmanību vērš Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Neskatoties uz to, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, gadījumā, ja tās jurisdikcijā esošs uzņēmums mērķēs savu mārketingu uz ES pilsoņiem, komersantam būs jāievēro visi ES patērētāju aizsardzības normatīvie akti. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad ES patērētāji iepērkas Apvienotās Karalistes interneta veikalos un slēdz distances līgumus. Patērētāji varēs sagaidīt, ka tiem būs pieejamas jau ierastās 14 dienu atteikuma tiesības un citas tiesības, ko garantē, piemēram, Eiropas Savienības Patērētāju tiesību direktīva.

Ja patērētājam radies strīds vai pretenzijas pret komersantu, kurš darbojas Apvienotajā Karalistē, par kādas preces vai pakalpojuma iegādi, tas jārisina līdzīgi kā iepriekš: sākotnēji jāvēršas rakstveidā pie komersanta ar pretenziju, ja neizdodas rast risinājumu, tad var vērsties Eiropas Patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia). Pašlaik ir zināms, ka līdzīgs centrs kā iepriekš turpinās darboties arī Apvienotajā Karalistē un palīdzēs atrisināt pārrobežu sūdzības.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Nedrīkst strādāt bez līguma, nedrīkst maksāt algu aploksnēs. Par to nav nekādu šaubu, un vainīgie, protams, ir jāsoda. Tikai, kas ir vainīgie?

Ar pašreizējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu tiek pateikts, ka vainīgi ir tie, kas strādā «pa melno», bez līguma un attiecīgi nemaksā sociālo nodokli, tādēļ viņiem nepienākas visi tie paši labumi, kas sociālā nodokļa maksātājiem. Diezin vai tā ir pati pareizākā pieeja. Jo darba tirgū par nodarbināšanu bez līguma un nodokļu nenomaksu tomēr primāri atbildīgs ir darba devējs, kas darba tiesiskajās attiecībās tiek uzskatīts par stiprāko pusi. To paredz arī Darba likums.

Kāpēc nebūtu pareizi sodīt darba ņēmējus, kas strādā melnajā ekonomikā, īpaši jau, liedzot piekļuvi veselības aprūpei? Jo tie, kas šādi strādā, bez nodokļiem, absolūtā vairumā gadījumu jau tā pieder pie sociāli neaizsargātām grupām, ir ar sliktu izglītību un zemām prasmēm. Īsāk sakot, tie ir darbinieki, kas ir viegli aizstājami un kuriem ir ļoti grūti darba tirgū diktēt savus noteikumus. Jāatzīst, ka ne jau tie, kam ir laba izglītība, augsta konkurētspēja un spēcīga pašapziņa, ļauj, lai darba devējs viņus «čakarē», kaut ko nesamaksā un nodarbina uz pazemojošiem nosacījumiem. Tie strādājošie, kas nodarbināti bez līguma, lielākajā daļā gadījumu nepieder pie tā dēvētajām spēcīgajām sabiedrības grupām, kas spēj par savām tiesībām cīnīties, kas tās vispār pārzina. Un tagad vēl arī citās jomās diskiriminēt šos cilvēkus būtu nežēlīgi.

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais ziņojums par valsti satur nekorektu informāciju. Tā nule ziņu aģentūrai LETA ir paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tādējādi cenšoties sēt šaubas par ziņojuma secinājumu kvalitāti. Latvijas valsts pārvaldes negatīvā reakcija pēc EK ziņojumiem par valsti nav pārsteigums.

Kā jau tas pēdējos gados ierasts, pēc EK kritikas no Finanšu ministrijas puses atskan vairāk vai mazāk nikni pārmetumi komisijai. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ EK ziņojumi tiek uztverti tik nelabvēlīgi? Vispirms tas saistāms ar izteikto kritiku par politiķu darbu, kas «mūsējiem», protams, neiet pie sirds. Tā, piemēram, jaunākajā EK ziņojumā, nenoliedzot nodokļu reformas iespējamo pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, minēts, ka tās rezultātā nepietiekami tiek mazināta ienākumu nevienlīdzība, jo lielākie ieguvēji nav iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat izteiktas bažas, ka veselības aprūpes reforma, kas paredz ieviest divus pakalpojumu grozus, tos sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu, var pasliktināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Bēdīgi slavenais ugunsgrēks nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā Slokā sabiedrībai šķietami spilgti izgaismojis neapskaužamo situāciju, kurā šobrīd atrodas atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā.

Nozarei un tirgus situācijai mainoties un attīstoties, mums ir jābūt daudz elastīgākiem un spējīgākiem ātrāk reaģēt, pielāgojot jaunajai situācijai gan valsts vides politiku, gan ar to saistīto likumdošanu un normatīvos regulējumus. Esošajā likumdošanā šobrīd ir vairākas vājās vietas, kā arī kontroles mehānismu un instrumentu trūkums. Tieši šī iemesla dēļ atkritumu apsaimniekošanas joma kļuvusi par upuri negodprātīgiem darboņiem, kas savās interesēs ar skubu metas izmantot ikvienu robu tiesību aktos. Diemžēl uzraugošo institūciju darbība nenes cerētos augļus, jo to resursi un likumiskie instrumenti efektīvai cīņai ar negodprātīgiem un viltus uzņēmējiem nozarē ir visai ierobežoti.