Latvijas sabiedrībā ar steigu ir jāmaina dažādu procesu, notikumu un pakalpojumu nosaukumi, kamēr mūsu amatpersonas nav izšķīrušās par tādu lēmumu pieņemšanu, kas mums visiem liks par vienu un to pašu maksāt divas reizes. Par to liek aizdomāties vismaz divi šonedēļ dzirdēti paziņojumi.
Tādējādi jāatzīst, ka jauna nodokļa ieviešana, attiecīgi nesamazinot kādu citu nodokli, būtu prasīšana par noteiktiem pakalpojumiem maksāt dubultā. Savukārt otrā «grāvī» ir iebraucis Solvitas Āboltiņas vadītais Jaunais laiks, kas uzskata, ka valstij veselības aprūpe ir jānodrošina tikai tiem, kas ir samaksājuši visus nodokļus… Noklausoties šādu ideju, var tikai iztēloties, kādas iedzīvotāju rindas varētu stāvēt pie VID durvīm, lai saņemtu izziņu par nomaksātajiem nodokļiem un beidzot aizietu pie ārsta. Turklāt šeit jāņem vērā vēl daži būtiski aspekti. Pirmkārt, bērni, bezdarbnieki, mājsaimnieces un vēl viena otra iedzīvotāju kategorija vispār nav nodokļu maksātāji.
Otrkārt, pat maksājot visus nodokļus, piemēram, Rīgas 1. Slimnīcā nepāra datumos slimot būs kategoriski aizliegts. Treškārt, nav nekādas garantijas, ka, nokļūstot kādā no valstij piederošajām slimnīcām, netiks saņemta atbilde — jūsu gadījums nav nekāds akūtais, tāpēc atveriet vien maku. Kā redzams, perspektīvas nav diez ko vilinošas kaut vai tāpēc, ka potenciālais scenārijs varētu būt aptuveni šāds: ejot pie ārsta, nepieciešamo pakalpojumu var arī nesaņemt. Bet var jau būt, ka jaunlaicēni ir izdomājuši jaunu veidu, kā vest eonomiku uz pareizā ceļa — ja nesamaksāsi nodokļus, par tavu dzīvību neatbildam... Pats absurdākais ir tas, ka joprojām tiek domāts, kur izraut vēl kādu miljonu neefektīvas veselības aprūpes sistēmas mākslīgajai elpināšanai, nevis tiek veiktas kardinālas reformas. Jāatzīst taču, ka jau daudzus gadus, bet jo īpaši pēdējo mēnešu laikā tiek spriests nevis par veselības aprūpes reālu reformēšanu, bet gan naudas meklējumiem.
Un vēl — nav skaidrs, kāpēc mūsu politiķi, amatpersonas nekādi negrib ņemt vērā vienu no ekonomikas pamatprincipiem, ka nodokļu sloga palielināšana krīzes laikā ir ačgārns solis, jo tas bremzē tautsaimniecības attīstību.