Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.
Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?
Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.
OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē uzsvēra: «Atskatoties uz pēdējiem pieciem gadiem, nākotne nekad nav izskatījusies tik rožaini, cik tas ir šobrīd. Makroekonomiskās prognozes liecina, ka ekonomika šogad augs vismaz par 4% un līdzīgs temps varētu saglabāties arī nākamgad. Mēs augam un augam strauji, bet šī izaugsme rada arī zināmus izaicinājumus. Uzņēmējiem arvien grūtāk ir atrast darbiniekus, strauji pieaug darba algas un līdz ar to arī inflācija. Lai turpinātu izaugsmi, mums ir nepieciešami spēcīgi uzņēmumi, kuri spēj konkurēt ne tikai reģionāli, bet arī pasaulē un dod pienesumu Latvijas ekonomikai. Tāpēc būtiski ir veicināt inovācijas, nodrošināt izglītota darbaspēka pieejamību, atbilstošu infrastruktūru, kā arī aktīvi jārosina uzņēmumus investēt, lai tie saglabātu savu konkurētspēju arī nākotnē.»
Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sacīja, ka Latvijas ekonomika attīstās ļoti labi, tā ir sabalansēta, bet uzņēmējiem ir jāstrādā pie produktivitātes celšanas. «Latvijas ekonomika attīstās ļoti labi, bet lielais stāsts par Latvijas ekonomiku ir produktivitāte - Latvijā ir ļoti daudzas nozares ar zemu produktivitāti,» sacīja A. Ašeradens. Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka: «šobrīd nedraud straujš ekonomikas kāpums un pēc tam - kritums, jo makroekonomika ir sabalansēta. Cita situācija - darbaspēks. Vienīgais, uz ko pašlaik ir piesardzīgi jāskatās, ir darba tirgus».
Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte konferences dalībniekiem atzīmēja, ka uzņēmējiem ir jādomā, kā piesaistīt un ieintriģēt augsta līmeņa speciālistus, kuri strādājuši lielās korporācijās Krievijā vai ASV. Pašlaik šāda līmeņa speciālisti vēlas atgriezties Latvijā, bet ne vienmēr viņus var adaptēt Latvijas biznesa vidē, gan no atalgojuma, gan amata aprakstu viedokļa. «Pašlaik realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš strādājis lielā korporācijā ASV vai Krievijā, var aizvietot 2-3 Latvijas uzņēmumā strādājošus cilvēkus. Tas ir bīstami, bet uzņēmējs iegūst gan finansiāli, gan arī prasmju ziņā,» sacīja I. Kamarūte. Eksperte arī norādīja, ka pašlaik uzņēmumu īpašnieki nereti vadītāja amatā vēlas redzēt neiespējamo – cilvēku kiborgu.
Infrastruktūras flagmaņu – VAS Starptautiskā lidostā Rīga, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un VAS Latvijas dzelzceļa vadība informēja par kompāniju plāniem. Tostarp lidostā 2019. gadā iecerēta vērienīga pasažieru termināla publiskās daļas paplašināšana, integrējot arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa līniju. Pašlaik termināla publiskās daļas paplašināšanas projekta izmaksas tiek lēstas 60 miljonu eiro apmērā, un tas ļaus palielināt lidostā apkalpoto pasažieru kapacitāti no 8 līdz 14 miljoniem gadā.
Savukārt Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs klātesošajiem pastāstīja, ka, efektivizējot koncerna darbību, tostarp automatizējot dažādus procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ievērojami tiks samazināts koncernā strādājošo skaits – no pašreizējiem 4000 uz 3000.
Konferences Biznesa prognozes 2018 paneļdiskusijās piedalījās veselības ministre Anda Čakša, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, satiksmes ministrs Uldis Augulis, OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris, Squalio juriste Marina Kurgalova, DatuAizsardziba.lv valdes priekšsēdētāja Agnese Boboviča, VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce, VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas, AS Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs, AS Latvijas Gāze vadītājs Aigars Kalvītis, Fontes valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte, Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna u.c. eksperti.
Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes šogad pulcēja 180 interesentus.