Ventspils novada alus darītavas Užavas alus (iepriekš Zaksi) līdz šim vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs ir nodevis 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

Uldis Pumpurs aģentūrai LETA apstiprināja, ka daļu kapitāldaļu nodevis savam dēlam, lai dēls nākotnē turpinātu viņa iesākto. «Redzu, ka dēlam ir interese, un vēlos, lai viņš vairāk pievēršas uzņēmējdarbībai. Zelta «akcija» joprojām pieder man,» sacīja Uldis Pumpurs, piebilstot, ka tādējādi joprojām kontrolē uzņēmumā notiekošo. Uldis Pumpurs paliek arī vienīgais Užavas alus valdes loceklis.

Pumpurs piebilda, ka līdz ar kapitāldaļu nodošanu dēlam vēlas ievirzīt atvasi uzņēmējdarbībā, kā arī radināt dēlu pie atbildības, sākotnēji pārraugot jaunā kapitāldaļu līdzīpašnieka darbību. «Tā ir dzīves skola, jo, kā zināms, dzīvē viss 100% nenotiek tā, kā māca skolā. Vēlos, lai dēls būtu pieredzējis arī praktiskā ziņā,» sacīja Pumpurs.

Ventspils novada alus darītava Užavas alus (iepriekš Zaksi) šogad attīstībā plāno ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas līdzīpašnieks un vienīgais valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Viņš pastāstīja, ka investīcijas plānotas noliktavas paplašināšanā, kā arī jaunās tehnoloģiskajās iekārtās, to projektēšanā, nepieciešamo savienojumu izveidē un uzstādīšanā. Tā piemēram, iecerēts iegādāties jaunu aprīkojumu alus raudzēšanai.

Pumpurs pastāstīja, ka investīciju projektu plānots īstenot jau šogad un tādējādi iecerēts palielināt alus ražošanas apmērus. Plānots, ka ražošanas jaudas izdosies kāpināt par aptuveni ceturtdaļu salīdzinājumā ar esošajām jaudām. Projekta īstenošanai ir iecerēts piesaistīt arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

Starp uzņēmuma mērķiem ietilpst arī jauna tumšā alus laišana apgrozībā, kuru drīzumā iecerēts uzsākt ražot. Tāpat kompānija patlaban strādā pie jaunām alus pudelēm, kas tirgū parādīsies pēc apmēram mēneša, un jaunām etiķetēm.

Noslēgusies viedpalīga ERNEST Kickstarter kampaņa, kas tika sākta 28.oktobrī. ERNEST ļauj ar viedtālruni pilnībā apvienot automašīnas, garāžas durvju un mājas vārtu kontroli.

ERNEST radītājs Artūrs Pumpurs atklāj, ka mēnesi ilgajā kampaņā projekts piesaistījis gandrīz 18 000 dolāru, kas esot liela summa. «Kopumā sasniegtais pasūtījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs. Šobrīd personīgi sazināmies ar Kickstarter laikā iegūtajiem atbalstītājiem, kuri ir ieinteresēti produktu iegūt savā īpašumā,» stāsta Pumpurs.

Kampaņas laikā tika plānots piesaistīt 50 000 ASV dolāru. Lai gan mobilais sulainis neieguva visus līdzekļus, Pumpurs uzsver, ka dalība Kickstarter kampaņā uzņēmumam sniegusi lielu pieredzi un iespēju iepazīt ASV tirgu. «Šobrīd jau skaidri zinām, ka ERNEST pūļa finansējuma platformā startēs arī nākamgad. Esam iepazinuši Kickstarter auditoriju un pavisam drīz piedāvāsim viņiem jaunu produktu,» atklāj Pumpurs.

Daugavas un Dņepras kanāla izveides iniciatore, a/s Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa no uzņēmēja un bijušā biznesa partnera Ulda Pumpura vēlas piedzīt 752,1 tūkstoti latu.

Kurzemes apgabaltiesa lietu skatīs 9.decembrī.

«Maigi sakot, tā ir krāpšana,» sarunā ar Db.lv pauda Uldis Pumpurs. Viņš savulaik noslēdzis līgumu, uz kura pamata aizdevis šādu summu akciju sabiedrības dibināšanai. Tā kā līgums paredzēja, ka ieguldītājs naudu var jebkurā brīdī atprasīt, sākoties nesaskaņām, uzņēmējs to arī darījis. Nesaskaņas sākušās tieši naudas dēļ, apgalvoja U. Pumpurs. Viņš konstatējis, ka daži cilvēki jaundibinātajā akciju sabiedrībā kopējo projekta naudu tērē savām vajadzībām, akcijas bez maksas piešķir saviem radiniekiem. Viņam neesot bijusi pieņemama šāda rīcība, tāpēc no akciju sabiedrības aizgājis un izveidojis citu uzņēmumu - Enerģētika un ūdens transports.

28. oktobrī sāksies Artūra Pumpura komandas izstrādātā viedpalīga ERNEST Kickstarter kampaņa. ERNEST ļauj ar viedtālruni pilnībā apvienot automašīnas, garāžas durvju un mājas vārtu kontroli.

Uzņēmuma Valet and Knave vadītājs A. Pumpurs ar pūļa finansējuma platformu Kickstarter plāno piesaistīt papildu līdzekļus, lai pilnveidotu savus jau starptautisku atzinību guvušos drošības risinājumus, kā arī veidotu jaunus produktus ERNEST vienotajā drošības sistēmā.

Kopā ar Kickstarter kampaņas sākšanos iznāks uzlabotā ERNEST versija, kurā automašīnu kontrolējošās ierīces Bluetooth Immobilizer izmērs samazināts vairāk nekā divas reizes un ierīce padarīta vizuāli neuzkrītošāka, īpašnieka automašīnu vēl vairāk nodrošinot pret zagļiem. Šis Bluetooth Immobilizer modelis būs sākumā ekskluzīvi pieejams Latvijas iedzīvotājiem.

Pagājušajā mēnesī kļuva zināms, ka Ventspils novada alus darītavas Užavas alus līdz šim vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs ir nodevis 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram. Užavas alus jaunais īpašnieks biznesa portālam db.lv stāsta par sevi un saviem plāniem.

«Redzu, ka dēlam ir interese, un vēlos, lai viņš vairāk pievēršas uzņēmējdarbībai. Zelta «akcija» joprojām pieder man,» aģentūrai LETA iepriekš sacīja Uldis Pumpurs. Viņš arī norādīja, ka līdz ar kapitāldaļu nodošanu dēlam vēlas ievirzīt atvasi uzņēmējdarbībā, kā arī radināt dēlu pie atbildības, sākotnēji pārraugot jaunā kapitāldaļu līdzīpašnieka darbību.

Oskars Pumpurs:

«Es mācos Latvijas Universitātē studiju programmā Vadības Zinības. Šovasar pabeidzu 3.kursu.

Esmu bijis līdzīpašnieks vairākos ar ēdināšanu saistītos uzņēmumos. Alusdarītavā pirmo reizi sāku strādāt 2001.gada vasarā, kad man bija 6 gadi. Kopš tās vasaras esmu strādājis alusdarītavā katru vasaru, lai pārzinātu visu ražošanas ciklu.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Kurzemes apgabaltiesa 18. janvārī pasludinās spriedumu lietā, kurā Daugavas un Dņepras kanāla izveides iniciatore, a/s Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa no uzņēmēja un bijušā biznesa partnera Ulda Pumpura vēlas piedzīt 752,1 tūkstoti latu.

Db.lv rakstīja, ka Uldis Pumpurs savulaik noslēdzis līgumu, uz kura pamata aizdevis šādu summu akciju sabiedrības dibināšanai. Tā kā līgums paredzēja, ka ieguldītājs naudu var jebkurā brīdī atprasīt, sākoties nesaskaņām, uzņēmējs to arī darījis. Nesaskaņas sākušās tieši naudas dēļ, apgalvoja U. Pumpurs. Viņš konstatējis, ka daži cilvēki jaundibinātajā akciju sabiedrībā kopējo projekta naudu tērē savām vajadzībām, akcijas bez maksas piešķir saviem radiniekiem. Viņam neesot bijusi pieņemama šāda rīcība, tāpēc no akciju sabiedrības aizgājis un izveidojis citu uzņēmumu - Enerģētika un ūdens transports.

Ventspils novada alusdarītava SIA Užavas alus attīstībā ieguldīs gandrīz divus miljonus eiro.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka SIA Užavas alus veiks palīgtelpas būvniecību un alus raudzēšanas tvertņu iekārtu iepirkšanu. Tāpat paredzēta autoruzraudzības pakalpojumu sniegšana būvniecības laikā un iekārtu uzstādīšana. Kopējā iepirkuma summa ir 1,9 miljoni eiro (bez PVN) un tajā no trīs pretendentiem par uzvarētāju izraudzīts UPB. Projekta realizēšanā paredzēts piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Iepriekš kompānijas līdzīpašnieks Uldis Pumpurs stāstīja, ka investīcijas ļaus palielināt alus ražošanas apjomus par ceturtdaļu, salīdzinot ar esošajām jaudām. Pumpurs stāstīja, ka uzņēmums realizē produkciju Lielbritānijā, kas Užavas alum ir jauns tirgus, kā arī Igaunijā. Nedaudz produkcijas tiek eksportēts Somiju un Krieviju. Pumpurs cer, ka ieguldītās investīcijas ļaus kompānijai pavērt jaunas iespējas Somijā, kur ir daudz lielāks iedzīvotāju skaits, nekā Latvijā.

Latvijas alus ražotāja Užavas alus īpašnieks Uldis Pumpurs ir pārliecināts, ka viņu konkurents Valmiermuižas alus pirms darbības uzsākšanas ir veicis rūpniecisko spiegošanu, lai iegūtu Užavas alum līdzīgu garšu, vēsta portāls bnn.lv.

«Valmiermuižas alus brūvētavas dibinātāji nodarbojās ar rūpniecisko spiegošanu, ierodoties Užavā ekskursijā kā vienkārši apmeklētāji un uzdodot ļoti kompetentus un dziļus jautājumus,» stāstījis U. Pumpurs, atceroties senos notikumus.

Viņš gan negrasoties nekādā veidā vērsties pret Valmiermuižas alu.

Tikmēr Valmiermuižas alus (attēlā, avots: www.valmiermuiza.lv) pārstāvji pilnībā noliedzot rūpniecisko spiegošanu, un esot pārsteigti par šādu Pumpura apgalvojumu.

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.

Ventspils novada alus darītava «Užavas alus» (iepriekš «Zaksi») plāno ieguldīt apmēram miljonu eiro koģenerācijas stacijas būvniecībā, informēja «Užavas alus» līdzīpašnieks un vienīgais valdes loceklis Uldis Pumpurs.

«Precīzu investīciju apmēru varēšu nosaukt nākamajā mēnesī, taču tas varētu būt apmēram miljons eiro,» sacīja Pumpurs.

Viņš pastāstīja, ka koģenerācijas stacijas būvniecības mērķis ir paaugstināt efektivitāti un samazināt izmaksas, ražojot lētāku elektroenerģiju nekā patlaban patērētā.

«Plānojam ražot elektroenerģiju, ko izmantot ēku apsildīšanai un ar triģenerācijas palīdzību siltumenerģiju pārveidot aukstumā, ko izmantot dzesēšanai, piemēram, vārīšanas telpu dzesēšanai vasarā un noliktavu dzesēšanai,» sacīja Pumpurs.

Viņš piebilda, ka koģenerācijas staciju plānots uzbūvēt līdz 2019.gada beigām.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā teikts, ka «Užavas alus» izsludinājis konkursu par koģenerācijas stacijas iepirkumu un būvniecības pakalpojumiem. Investīciju projektu plānots īstenot, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Fakts, ka Latvijas pozīcija starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā kārtējo reizi nokritusies vēl zemāk, ir tikai likumsakarīgs - tas ir jāatzīst. Laiks iet uz priekšu, valstī notiek dažādas skaļas sabiedrībā pazīstamu cilvēku aizturēšanas un kratīšanas, bet nekāda reāla rezultāta jau patiesībā nav, laikrakstam Dienas bizness norādījis Valdis Pumpurs, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks.

«Sabiedrība no tā ir nogurusi - visi gaida reālu situācijas uzlabošanos šajā jomā, bet nekas tāds nav novērojams. Vidējā līmenī kukuļi kā tika doti un ņemti, tā tas notiek joprojām. Nekādā gadījumā nevar teikt, ka koruptīvo darījumu jomā situācija būtu pasliktinājusies, bet sabiedrībā procesi šajā sakarā tiek uztverti asāk - ir gaidas pēc konkrētu lietu atrisinājuma, pēc situācijas, kad kukuļi netiek doti un ņemti, bet nekas tāds nenotiek,» viņš skaidro.

«Situācija mainīsies tikai tad, kad cilvēki vairs negribēs dot kukuļus, bet dažādas amatpersonas baidīsies tos prasīt. Citiem vārdiem sakot, daudz efektīvāka par dažādu valsts iestāžu sankcijām būtu sabiedrības attieksmes maiņa pret korupciju,» uzskata Pumpurs.

Jauniem uzņēmumiem, kas tiks reģistrēti Stopiņu novadā, pašvaldība sola nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, pietiekami attīstīto tehnisko infrastruktūru un pieejamo kvalificēto darbaspēku, Stopiņu novadā ir augsta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. Pēc teritorijas attīstības indeksa Stopiņu novads ir ceturtajā vietā starp novadiem, ko var uzskatīt par ļoti labvēlīgu faktoru uzņēmējdarbības attīstībai. Bezdarba līmenis Stopiņu novadā ir 4% (šā gada gada 30. jūnijā), piecu gadu laikā tas ir samazinājies divas reizes. Stopiņu domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs, kurš domi vada 15 gadu, stāsta, ka iedzīvotāji un novadā strādājošie uzņēmēji tiek atbalstīti ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. «2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā saistošie noteikumi, kas nosaka, ka Stopiņu novadā deklarētajām fiziskajām personām un reģistrētajiem uzņēmumiem ir noteikta samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei – 1,25% no zemes vienības kadastrālās vērtības. Šobrīd šī likme ir 1,5%. Tāpat jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir nekustamais īpašums, kas veic saimniecisko darbību novada administratīvajā teritorijā, kura juridiskā adrese taksācijas gada 1. janvārī ir Stopiņu novada administratīvajā teritorijā, pirmos trīs gadus pēc uzņēmuma reģistrēšanas tiek piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 50% apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā uzņēmumā nodarbināti ne mazāk kā pieci cilvēki,» stāsta J. Pumpurs.

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs atklāta jauna ēdināšanas iestāde – Gastrobārs Jūlijs PUMPURS, kas piedāvā Eiropas virtuvi.

Telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Santa Meikulāne. Tajā saimnieko pavārs un dārznieks, ceļotājs un jaunu garšu meklētājs Jūlijs Pumpurs.

Bāra īpašnieks ir restorānu biznesā pieredzējušais Dāvis Auškāps, kurš stāsta, ka šī restorāna vidi un konceptu centies veidot tādu, kas pašam iet pie sirds, cerot, ka arī citiem tas patiks. Grilbāra šefpavārs ir Māris Skaistkalns.

D. Auškāps darbojas ēdināšanas biznesā jau 13 gadus. Debitējis kā Teātra bāra un Teātra restorāna saimnieks, vēlāk atvēris kafejnīcu Venecuēlā, Margaritas salā, piedalījies arī vairākos citos restorānu projektos.

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Šonedēļ Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kazahstānā un Kirgizstānā Juris Maklakovs un Green Bridge Forum vadītājs Andrejs Pumpurs dosies vizītē uz Kirgizstānas galvaspilsētu Biškeku, lai pārrunātu sadarbības iespējas tīro tehnoloģiju jomā, informē foruma pārstāvji.

Vizītes laikā J.Maklakovs un A.Pumpurs tiksies ar Kirgizstānas Enerģētikas un rūpniecības ministrijas un Dabas aizsardzības un mežsaimniecības valsts komitejas pārstāvjiem, kā arī ar vides tehnoloģiju jomas pārstāvjiem un uzņemējiem, kurus šīm sarunām izvirzījis Latvijas goda konsuls Kirgizstānas Republikā Arstanbeneks Tazabekovs. Galvenie sarunu temati ir abu valstu sadarbība vides tehnoloģiju jomā, kā arī Kirgizstānas pārstāvju dalība Green Birdge Forum 2015.

Vizītes laikā iecerēts tikties arī ar pašvaldību uzņēmumiem, kā arī nozares nevalstiskajām organizācijām, tostarp The Regional Environment Centre for Central Asia jeb Carec, kas risina vides problēmas Centrālāzijā vietējā, nacionālā un reģionālā līmenī.

Alus darītava SIA «Užavas alus» reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,775 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Citadele banka» ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, tajā skaitā filtra katlu, pudeļu mazgāšanas mašīnu, pildītāju un koķētāju, alus tvertnes un citas iekārtas.

Jaunā komercķīla reģistrēta 12.jūnijā, un tā ir vienīgā šobrīd uzņēmuma aktuālā komercķīla.

SIA «Užavas alus» dibināta 1995.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 30 000 eiro, tā lielākais dalībnieks ir Oskars Pumpurs, kuram pieder 99% kapitāldaļu, bet 1% daļu īpašnieks ir uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Uldis Pumpurs.

2017.gadā SIA «Užavas alus» apgrozījums bija 3,318 miljoni eiro, uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 429 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 44 darbiniekus, un uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,098 miljoni eiro.

Užavas alus darītava SIA Zaksi sākusi eksportu uz Igauniju, Krieviju, kā arī izvērsusi aktivitātes Azerbaidžānā un Ukrainā.

Latvijā pirmo reizi izsludinātajai balvai Gada alus Užavas alus izvirzīts nominācijā Interesantāko eksporta tirgus iekarotājs. «Pagaidām mēs eksportējam tikai nelielu daļu no saražotā,» Db.lv atzina SIA Zaksi līdzīpašnieks Uldis Pumpurs. Pērn par aptuveni 10% pieaudzis alus pārdošanas apjoms vietējā tirgū, par 11% augusi arī peļņa, taču rūpnīcas jauda tik un tā esot lielāka, tāpēc uzņēmums meklē eksporta iespējas. Tomēr alus eksports nav vienkāršs, atzina U. Pumpurs. Azerbaidžānas tirgus iekarošana sākusies jau pirms četriem gadiem, un tikai tagad ir pirmie rezultāti. Turklāt tos apgrūtina konkurence, jo Krievijas ražotājs Baltika arī sācis iekarot Azerbaidžānas tirgu.

Eiropas Savienībai (ES), tostarp arī Latvijai, ir lielas iespējas sadarboties ar Centrālāzijas valstīm zaļo tehnoloģiju jomā, attīstot zaļo ekonomiku. Šāda atziņa izskanēja starptautiskajā forumā Ceļš uz sadarbību starp ES un Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā jeb Green bridge, piektdien raksta laikraksts Diena.

Galvenās sadarbības jomas tīro tehnoloģiju jomā ir ūdens saimniecība un attīrīšanas iekārtas, atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde, atjaunojamā enerģija, energoefektivitātes projekti un zaļās inovācijas. Kā Dienai atzina Ilgtspējīgas enerģētikas programmas eksperte Centrālāzijas valstīs Ilze Puriņa, galvenie ieguvumi no sadarbības ar Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā ir plašās investīciju iespējas un uzņēmumu iespējas pārdot savus pakalpojumus.

Viens no Green bridge foruma līdzdibinātājiem Andrejs Pumpurs norāda, ka Latvijai sadarbība ar Centrālāzijas valstīm ir unikāla eksporta iespēja. «Uz šīm valstīm Latvijas uzņēmēji var eksportēt tehnoloģijas un pakalpojumus, tostarp arī zināšanas. Pagaidām Latvijas uzņēmumi vēl ir arī mazliet lētāki nekā Rietumeiropas kompānijas. Turklāt mums ar Centrālāzijas valstīm ir kopēja pagātne, līdz ar to mēs labāk saprotam šo valstu problēmas un īpatnības, tostarp arī infrastruktūras attīstību. Tā ka mūsu pieredze Centrālāzijas valstīm, kuras vēlas pāriet no ļoti energointensīvas tautsaimniecības uz zaļo ekonomiku, var būt ļoti noderīga,» stāsta A. Pumpurs. Pašlaik mūsu uzņēmumi visaktīvāk piedāvā savus pakalpojumus tieši ūdenssaimniecības un ūdens attīrīšanas jomā, taču saskaņā ar A. Pumpura teikto Latvijas uzņēmumiem ir ko piedāvāt arī energoefektivitātes jomā, piemēram, energoauditus, kā arī pakalpojumus atkritumu apsaimniekošanā.

Latvijas Balzams (LB) pārgājis uz fleksitankiem vīnmateriālu piegādēs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados arī Latvijā noteiktu izejvielu pārvadāšanai tiek izmantoti fleksitanki jeb speciāli gumijveida trauki, kas tiek ievietoti standarta jūras konteineros. Tos var izmantot gan pārtikas, gan nepārtikas preču ražošanai šķidro materiālu transportēšanai. Viens no zināmajiem uzņēmumiem, kas importē izejvielas, izmantojot fleksitankus, ir LB.

Pamudinājums meklēt jaunus risinājumus dzirkstošo vīnu ražošanā izmantojamā vīnmateriāla piegādē bija 2008. gada aukstā ziema, stāsta LB loģistikas direktora vietnieks Artūrs Pumpurs. Tobrīd radies risks, ka varētu aizsalt savulaik kopā ar spāņu piegādātāju ostā izveidotā Rīgas vīnu pieņemšanas punkta cauruļu sistēma. Reizi vai divas gadā no tankera ar vīnmateriālu uz LB noliktavu tika pārsūknēti līdz trim milj. litru otrreizējai raudzēšanai paredzētās produkcijas. Taču aukstās ziemas dēļ kuģis bija spiests veselu mēnesi gaidīt līcī. Ja vīnmateriālu nevarētu nogādāt krastā, to nāktos vest no Spānijas ar autotransportu, kas izmaksātu piecreiz dārgāk nekā ar jūras transportu.

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Šogad “Užavas alus” svin savu 30 darba gadu jubileju. “Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, savā jubilejas gadā aktīvi strādājam pie jaunu garšu izveides un augstu kvalitātes standartu saglabāšanas,” informē uzņēmums.

“Sagaidot 30. jubilejas gadu, esam arī veikuši nopietnus ieguldījumus alus darītavas attīstībā, uzstādot jaunu ražošanas līniju un paplašinot noliktavu. Tādējādi esam sagatavojušie arī lielāku apjomu eksportam uz Lielbritāniju. Ceram, ka arī turpmāk attīstība būs aktīva un varēsim nodrošināt ar darbu Ventspils novada iedzīvotājus,” komentē “Užavas alus” dibinātājs un valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Stāstot par uzņēmuma attīstības plāniem, U.Pumpurs uzsver: “Vidējā alga valstī ir palielinājusies par 12,9%. Vēlamies, lai arī mums būtu iespēja pacelt algu saviem darbiniekiem, neatpaliekot no citiem Latvijas uzņēmumiem, taču tam ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kura dēļ maijā pieaugs “Užavas alus” produktu cenas.”