Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.

Kā būvniecības nozarē specializējies jurists, kurš ikdienā jau praktiski piecus gadus aktīvi strādā arī ar padomju laika daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, pārvaldniekiem, būvniekiem un inženieriem, palīdzot tikt galā ar daudzdzīvokļu namu renovācijas izaicinājumiem, ierosinu topošās valdības deklarācijā iekļaut skaidru un mērāmu uzdevumu: izstrādāt valsts programmu visu Latvijā esošo padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ar atrunu, ka tās, kas jānojauc, tiek nojauktas), nosakot termiņu uzdevuma paveikšanai – 2030. gads.

Piekritīšu – grūts uzdevums, tomēr risināms un uzsākams tieši tagad. Ilgāk šo problēmu ignorēt nedrīkst!

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

Līdz šim ir ierasts par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanu runāt kā par ieguvumu pašiem ēkas iemītniekiem. Un tas tā, bez šaubām, arī ir. Bet ne tikai.

Ēku siltināšana ir viena no Latvijas iespējām spert nozīmīgus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ieguvēji šajā procesā ir visi, galvenokārt iedzīvotāji, jo šajā jomā paveiktais nozīmē ne vien rēķinu samazināšanos, bet arī patīkamāku vidi un īpašuma vērtības celšanos. Vienlaikus siltināšanas projekti Latvijas tautsaimniecībai nozīmē pozitīvu stimulu, kura ietekme atbalsojas arī ārpus būvniecības nozares.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pašlaik ēku apsilde veido ap 40% no Latvijā radītajām siltumnīcas gāzu emisijām . Jaunākā Centrālās Statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā tikai 36% mājokļu īstenoti energoefektivitātes pasākumi (uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma), tostarp vismazākā aktivitāte bijusi Rīgā .

Kļūstot pieejamam Eiropas Savienības finansējumam, pamazām tempu uzņem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma

Tiesa, apstiprināto projektu skaits palielinās lēni; daļa pieteikumu sastopas ar vairākām problēmām, tostarp netiek sasniegts gaidītais ietaupījums, iedzīvotāju maksājums pēc renovācijas veikšanas var palielināties.

Lai nodrošinātu Latvijas pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, Ekonomikas ministrija (EM) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir atbildīga par vairākām programmām energoefektivitātes paaugstināšanai gan gala lietotāju sektorā, gan enerģijas ražošanā un pārvadē ar kopējo publisko finansējumu 375,8 milj. eiro apmērā. Pieteikto projektu skaits aug lēnām, un sagaidāms, ka straujāks kāpums būs nākamajā gadā. Tiesa gan, spieķus riteņos liek augošās izmaksas būvniecības sektorā un citi faktori. «Gada pirmā puse bija klusāka projektu īstenošanā. Apsaimniekotāji, biedrības ar pieredzi sāka aktīvi darboties, bet lielākā daļa potenciālo projektu īstenotāju pamazām iešūpojās. Priecē fakts, ka, sākot no augusta, aktivitāte ir būtiski paaugstinājusies,» raksturo DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Pāne. Kopumā valstī šīs programmas ietvaros ir plānots nosiltināt aptuveni 1030 mājas, šobrīd šis ir finansēšanas virziens ar potenciālu, uzskata Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītāja Liāna Vikmane. Aktivitāti uzrāda arī Rīga, kas iepriekš bijusi kūtrāka, gan Pierīga, no reģioniem aktīvākā ir Kurzeme un Vidzeme. Projekta vidējais apjoms, investējot energoefektīvos pasākumos piecu stāvu daudzdzīvokļu mājām, varētu būt ap 200 tūkst. eiro; iedzīvotāji šo izmaksu segšanai var piesaistīt ES grantu līdz 50%, ko administrē Altum. Taču, ja visu projektu būvniecības laiks sakritīs, tas noteikti ietekmēs izmaksas. Jau šobrīd ir novērojams cenu pieaugums celtniecībā, viņa brīdina.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Ministru kabinetā otrdien apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās", piešķirot papildu finansējumu ēku atjaunošanai, kā arī precizējot atsevišķas normas par iepirkumu veikšanai un atbalsta apvienošanai.

Līdz ar grozījumiem "Altum" piešķirts papildu finansējums 35 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas ļaus īstenot MK noteikumos ietvertajiem nosacījumiem atbilstošos projektus, kuru pieteikumi tika iesniegti Altum līdz šā gada 11. janvārim, bet kuriem nepietika finansējums. Plānots, ka šī finansējuma ietvaros atbalstu (garantiju un grantu veidā) saņems vēl aptuveni 150 daudzdzīvokļu ēkas.

"Ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumi var kļūt par efektīvu instrumentu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai, palīdzot uzņēmējiem un Latvijas tautsaimniecībai pārvarēt Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas, kā arī iedzīvotājiem palīdzēt sakārtot dzīvojamo fondu un mazināt apkures izdevumus.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.