Bankas ar zemām depozītu likmēm un augstiem kredītu procentiem šobrīd lāpa savas bilances. Tas netieši spiež celt cenas apdrošināšanā.
Iepriekš apdrošinātāji sīvās cenu konkurences apstākļos varēja atļauties ciest zaudējumus vai strādāt ar minimālu peļņu no pamatdarbības (tā saucamais tehniskais rezultāts), jo kopumā pozitīvu rezultātu bija iespējams salīdzinoši viegli uzrādīt pateicoties ieguldījumu darbībai, intervijā DB skaidroja nedzīvības apdrošināšanas kompānijas BTA līdzīpašnieks un prezidents Gints Dandzbergs.
2010. gadā apdrošināšanas tirgus samazinājās, bet kompānijas uzrādīja ievērojamu peļņu. Kas to nodrošināja?
BTA gadījumā aptuveni 60% no rezultāta deva ieguldījumu darbība, bet 40% bija tehniskā rādītāja jeb pamatdarbības devums. Ir labi, ka ir peļņa, bet slikta ir šī proporcija, labprāt redzētu, lai tehniskais rezultāts dotu 80% - 90%.
Vai ir bijis, ka pamatdarbība dod 80% no peļņas?
Labs jautājums, noteikti ir bijis, vismaz 2000. gadu sākumā noteikti. Šobrīd redzam, ka visā pasaulē bankas lāpa bilances, palielinot starpību starp depozītu un kredītu likmēm. Nav vērts ieguldīt depozītos, jo pat datora darbināšanas strāva maksā dārgāk nekā noteiktas depozītu likmes – kaut kādi nulle komats, kamēr kredīti likmes mēdz būt 9% vai pat 12 – 14%. Jebkurā gadījumā atšķirība ir ļoti liela, salīdzinot ar situāciju iepriekš, un uz šo starpību bankas šobrīd dzīvo. Tāpēc no ieguldījumu darbības mēs šogad neplānojam sevišķi lielus ienākumus. Šogad būs peļņa, bet tā būs krietni mazāka nekā 2010. gadā, turklāt tas ir pie nosacījuma, ja to kaut kas atkal neietekmēs, proti, katastrofas, kuru dēļ mēdz būt lielas apdrošināšanas izmaksas. Tas arī palielina nervozitāti tirgū kopumā. Kopumā BTA vēlas katrā apdrošināšanas veidā redzēt pozitīvu rezultātu, bet ar korekciju. Tas nozīmē, ka, piemēram, iekasē miljons latu gadā, atlīdzību izmaksu līmenis ir 600 tūkstoši latu un tas ir pietiekami, lai būtu rezerves nākotnei un varētu nosegt administratīvos izdevumus, bet vienlaikus var būt liels gadījums, kad pieslēdzas pārapdrošinātājs un uz brīdi tehniskais rezultāts var ieslīdēt sarkanajā zonā. Tomēr tas ir uzturams izņēmums. Briesmīgākā situācija ir šobrīd, kas jālauž: situācijā, kad nav lielu būtisku izmaksu, bet noasiņo pa sīkumam. Piemēram, OCTA polisi pārdod par 1 Ls, pretī izmaksās ir 1,05 Ls un kopumā sanāk, ka piecus santīmus izmet pa logu.
Tas, ka BTA vēlas pozitīvu tehnisko rezultātu nenozīmē, ka tiks pēc iespējas neizmaksātas atlīdzības?
Nē, pozitīvs tehniskais rezultāts nozīmē kvalificētu, profesionālu risku novērtēšanu. Proti, kāpēc maksāt visiem šoferiem vidēji kaut kādu prēmiju, ja ir kategorijas, kas brauc agresīvi, sitās, ir bīstamas, un mums ir šāda statistika, ko izmantojam. Normāli, ja izmantotu ne tikai bonus-malus, bet būtu vairāku risku novērtēšana, tā arī šobrīd strauji attīstās. Ja esi dulls pie stūres, izraisi avārijas, tad arī maksā par to. Piemēram, ārvalstu tirgos, ja polise maksā 400 eiro, tad tiklīdz sasniedz negadījumu rekordu, nākamajā reizē polise maksā 700-800 eiro. Mūsu cenas tāda nav, bet tas kopumā raksturo atšķirību. Tie, kas pārkāpj noteikumus, lai par sevi arī maksā un tā riktīgi. Tā ir balsošana ar kabatu, nevis administratīvām metodēm. Spēles noteikumi ir tādi, ka nekādā gadījumā nedrīkst ekonomēt uz izmaksām: ja kvalificējas kā izmaksa, jāmaksā un viss. Turklāt nevar fiziski izdalīt pie tā, ka šobrīd ik dienu kopumā tiek pieteiktas 200 izmaksas pa visiem apdrošināšanas veidiem, nevar katru izsekot. Minētais skaitlis nav daudz, treknajos gados bija vairāk. Kopumā, lai apkalpotu daudzās izmaksas, tiek organizēta iekšējā kārtība, izstrādātas darba procedūras, standarti. Cits stāsts, ka profesionāli jāstrādā ar krāpniekiem, jo viņi bija, ir un būs. Tomēr mēs neesam paranoiķi, mēs visus klientus uztveram kā godīgus un tie, kuri ir godīgi, nedrīkst just, ka ir daži negodīgie atšķirībā no valsts struktūrām, nodokļu iekasētājiem, kas domā, ka visi blēži un ka tikai «mūsu trūkums, ka neesam to pierādījuši».
Līdz šim mērķtiecīgi negājāt uz pozitīvu tehnisko rezultātu?
Dzīve ir dzīve, neesam atrauti no apkārtējiem procesiem. Trekno gadu laikā bija grūti noturēt personālu, tas strauji mainījās. Un godīgi sakot no šodien skatu punkta raugoties, treknajos gados nebija sevišķi jāpiepūlas pārdot, polises izķēra kā karstus pīrādziņus – tas ir nepareizi, jo degradē. Līdzīgi bija kooperatīvu pašos sākumos, kad sāc ar visu ko gribi - kā nūju zemā iespraud, viss sāk zaļot. Arī attīstību treknie gadi ietekmējuši negatīvi, jo nebija piepūles. Krieviju bizness iepriekš prognozēja, ka Latvijā būs krīze, jo «krīzes pazīmes ir tad, kad katram ir nauda», šāda bija jau 90. gados gūta pieredze. Tagad tas pagājis, sācies cits periods, kad var plānot. Tas kopumā ir labāk.
Cenas apdrošināšanai celsies arī pasaulē notikušo katastrofu dēļ?
Kopumā cenu izmaiņas saistītas ar to, kurā laikā katastrofas notiek. Partneri, kas ilgus gadus strādā aviācijas apdrošināšanas nozarē, norāda, ka svarīgs ir ne tikai notikums un zaudējumu apjoms, bet arī laiks, kad tas notiek. Kad airFrance lidmašīna nogāzās jūlijā, tirgū tika izveidotas rezerves aptuveni 150 - 250 miljonu eiro apjomā. Partneri teica, ka šī bija liela summas. Ja traģiskais negadījums būtu noticis pavasarī vai rudenī, vēl nekas, bet jūlijs nozīmē, ka visi lasa, septembrī sākas konferences, kurās visi saka, ka ir zaudējumi un jāceļ cenas. Toreiz cenas uzlec tik augstu, kā nevienu gadu. Tas viss zaudējumu dēļ, kas nebija tik superlieli aviācijas biznesam.
Kādi šogad varētu būt Latvijas apdrošinātāju rezultāti?
Tehniskais rezultāts jeb pamatdarbības rādītāji būs slikti, investīciju ienākums būtiski saruks. Tomēr brīnišķais kapitālismā ir tas, ka kompānijas ir kā dzīvi organismi, kam jāpielāgojas. Bija treknie gadi, tie beidzās, bet trekno gadu cenas kādu brīdi sekoja, bija labi investīciju ienākumi par depozītiem, ko veicināja spekulācijas par lata devalvāciju. Ar investīciju darbību apdrošinātāji kompensēja nelielo peļņu no pamatdarbības, ko ietekmēja cenu samazinājums konkurences dēļ. Depozītu likmes tagad ir lejā un šis ir laiks, kad mainīties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jāmainās, jāpievērš uzmanība pamatdarbībai – risku parakstīšanai. Cenas celsies un jau ceļas, vismasveidīgāk šobrīd to jūt OCTA pircēji. Mēs arī ceļam cenas, jo nevēlamies pārdot latu, izmest 5 santīmus, kas uz 1000 polisēm dienā ir pietiekami daudz.
Kādi ir BTA plāni Baltijas valstīs?
Plāni strādāt un pēdējiem izslēgt gaismu, kad pēdējais latvietis pametīs valsti. Tas nav joks – BTA katru nedēļu vidēji viens darbinieks iet prom no darba, pamatā sievietes. Tas nav jautājums, ka vajag lielāku algu, tas ir ģimenes apvienošanās jautājums, jo vīrs ārzemes, tur iesakņojies un sauc sievu pie sevis. Tas nav normāls rādītājs. Izteiktāka tendence ārpus Rīgas. No otras puses tas nav slikti: jo ātrāk nokrīt ar seju pret asfaltu, jo ātrāk saprot, ka tā dzīvot nevar, pretējā gadījumā valsts kantori drīz savus rīkojumus varēs rakstīt viens otram un paši tos arī izpildīt. Tomēr es jūtu nākam pārmaiņas, jo visi atklāti sākuši runāt par to, ko iepriekš ņurdēja un par ko runāja virtuvē. Tagad biznesmeņi no pusvārda, pat pirmo reizi satiekoties, saprot, ka visiem sāp viens un tas pats, piemēram, tas, ka valsts neizvirza mērķus. Cilvēkiem šobrīd mērķis ir pelnīt. Lai kā teiktu, ka nauda neinteresē, tā nav – cilvēki tomēr aizbrauc, lai pelnītu.
