Jaunākais izdevums

Ar meditācijām un lūgšanām ekonomiku neuzcelsi, bet tieši tas ir nepieciešams kā tibetiešiem, tā kuram katram pasaulē – tā savā trešajā vizītē Latvijā Tibetas budistu garīgais līderis Viņa Svētība Dalailama XIV sacīja preses konferencē.

Uz DB jautājumu, kā viņš attiecas pret biznesu kā «naudas taisīšanu», Dalailama atbildēja: «Mums vajag naudu.» Un tad pastāstīja par tikšanos ar kādu Romas katoļu mūku Spānijā, pie Barselonas. Viņš piecus gadus bija pavadījis kā vientuļnieks, dzīvojot kalnā, «pazemīgā sadzīvē», raksturoja Dalailama. «Viņam bija maize un tēja, un pavisam nedaudz silta ēdiena. Un tomēr viņam tā tēja un maize bija nepieciešama. Bez naudas viņš nevar izdzīvot. Tā ka nauda ir svarīga.»

«Pasaules līmenī aizvien ir miljoni nabadzīgu cilvēku ‒ Āfrikā, Āzija un, skat’, arī Indijā! Indijā ir miljards iedzīvotāju, un, es domāju, simtiem tūkstošu iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Un bērniem – miljoniem mazu bērnu – ir nepietiekams uzturs. Tāda ir realitāte. Un tā nozīmē, ka mums vajag vairāk naudas.»

«Bet cilvēki, kas ir pie naudas taisīšanas, kas ir biznesā, domā tikai par savu peļņu, par sava labuma īstenošanu, un sliktākajā gadījumā pat ekspluatē strādniekus. Un krāpjas. Tas ir ļoti slikti,» turpināja Dalailama. «Un korupcija! Tas pašlaik ir ļoti nopietni. Piemēram, Ķīnā – neizmērojama korupcija. Arī Indija – ļoti daudz korupcijas.»

Par biznesa vadību viņš sacīja, ka «biznesa cilvēkiem jādomā, kā bizness varētu darboties efektīvi, godīgi un caurskatāmi. Ja kompāniju vadītāji dara savu darbu caurskatāmi un atklāti, viņu darbinieki tiem uzticas, tāpat arī klienti. Un visiem ir labāk. Tāpēc es domāju, ka ikvienu cilvēku darbu ir jādara ar lielāku godīgumu, patiesīgumu, ar lielāku līdzjūtību.»

Līdzīgas ir Dalailamas domas par cilvēku rosību vispār. «Jebkurš cilvēka darbs ir pozitīvs. Bet jebkurš darbs, arī reliģisks, un pat mans ‒ es kā Dalailama ‒, ja es to daru ar savtīgu motivāciju, zaudē cienīgumu. Ak, cik es svēts! (Pasmejas.) Reliģijas darbs, reliģijas bizness arī kļūst netīrs, līdzīgi kā politika kļūst par netīru politiku. Līdzīgi ‒ netīra ekonomika, netīrs bizness, netīra reliģija. Viss atkarīgs no motivācijas. Tā es uzskatu.»

Atbildot uz Latvijas žurnālista jautājumu par acīmredzamo vietējās varas distancēšanos no šīs vizītes, Dalailama sacīja, ka tādas īsti politiskas viņam ir bijušas tikai divas vizītes – reiz Vašingtonā un arī Briselē. Citādi viņš ar pasaules vairāk vai mazāk varenajiem tiekas kā ar jebkuru cilvēku. Viņa Svētība klātesošajiem arī nospēlēja nelielu pantomīmu, kā izskatās par sevi augstu sadomājušies tautu valdnieki. Kā jau ierasts, tikšanās reizē ar Dalailamu smieklu netrūka.

Jāpiebilst, ka Dalailama no savas Tibetas sekulārā līdera formālās varas atteicās 2011. gada 14. martā. Viņš aizvien gan ir Tibetas budisma līderis.

Dalailama sacīja, ka viņa tauta par palikšanu Ķīnas sastāvā ir nolēmusi jau 1974. gadā, tāpēc jautājums par Tibetas neatkarību nav aktuāls. Piederība Ķīnai, viņaprāt, tibetiešiem ir nozīmīga, «jo ar meditācijām un lūgšanām ekonomiku neuzcelsi», tāpēc līdzdalība Ķīnas ekonomiskajā izaugsmē ir par labu arī Tibetai.

Viņš gan uzsvēra nozīmību saglabāt Tibetas kultūru, sevišķi valodu, kas pēc Dalailamas ieskata ir precīzākā valoda pasaulē, kad runa ir par budismu. Kultūras pašnoteikšanās un saglabāšana ir tautu tiesības – tā vairākkārt dažādu jautājumu sakarā uzsvēra Dalailama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Piektdienas rītā debesis Latvijā ir lielākoties apmākušās un daudzviet ir bieza migla. Galvaspilsētā Rīgā gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Laikraksts Dienas Bizness iegriežas Gleznotāju ielā, kurā teju neiespējami nesajust vīraka smaržu, kas vilina arī sameklēt vietu, no kurienes tā plūst. Tālu gan nav jāmeklē, jo ieliņā veikalu nav daudz, bet katrs ir ar savu odziņu. Pirms trīspadsmit gadiem uz šīs ielas esošajā viesnīcā viesojies arī Dalailama.

Lai gan prokuratūra, atbrīvojot kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski, nav viņam uzlikusi kādu citu drošības līdzekli, tomēr Centrālcietumā viņam likts parakstīt dokumentu par palikšanu Latvijā, piektdienas rīta intervijā Latvijas Televīzijai pastāstījis D. Čalovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegriežoties Gleznotāju ielā, ir teju vai neiespējami nesajust vīraka smaržu, kas vilina arī samaklēt vietu, no kurienes tā plūst. Tālu gan nav jāmeklē, jo šaurajā, omulīgajā ieliņā veikalu nav daudz, bet katrs ir ar savu odziņu.

Jau 15 gadus šeit mājvietu atradis veikals Nārājana, kurā atrodamas dažādas dizaina lietas un rotas no Indijas, turpat netālu no kāda veikala skan ēģiptiešu mūzikas ritmi un sastopams pats veikala saimnieks - ēģiptietis, kurš jau gadu dzīvo Latvijā un nolēmis iemēģināt roku arī biznesa veidošanā mūsu valstī, pircējiem piedāvājot dažādas dāvanas, tostarp viņa onkuļa ar roku darinātas metāla lampas. Uz šīs ielas esošajā viesnīcā Old Riga Hotel Vecrīga pirms 13 gadiem viesojies Dalailama. Viesnīcas īpašnieks pastāstīja, ka viņš bija apmeties 33. numuriņā, kurā, protams, diezgan bieži klienti par visām varītēm vēlas pavadīt nakti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Tibetas garīgā līdera Dalailamas vizītes Igaunijā 2011.gadā un viņa uzņemšanas augstākajā līmenī Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumiem Ķīnas tirgus ir slēgts, vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

2011.gadā Dalailama neformālā vizītē ieradās Igaunijā, tomēr pēc viņa tikšanās ar vairākām augstām Igaunijas amatpersonām, tostarp valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, Igaunijas un Ķīnas tirdzniecības attiecības vēl joprojām ir iesaldētās. Tas attiecas arī uz piena produktiem, kuriem Krievijas sankciju dēļ Igaunijas uzņēmumi aktīvi meklē jaunas tirgus iespējas.

Ķīnas tirgū aktīvi darbojas somi, tomēr Igaunijai tur vietas nav. «Igaunijai un Somijai ir atšķirīgas piena produktu eksporta stratēģijas. Viņi koncentrējas uz Ķīnu, bet mēs nē, jo tās tirgus mums pašlaik ir slēgts. Mums nav jēgas slēgt līgumus uzņēmumu līmenī, jo mūsu produkti tur ir aizliegti. Pēc Dalailamas uzņemšanas Igaunijā mūsu situācija Ķīnas tirgos nav attīstījusies mums par labu,» norādīja ārvalstu tirdzniecības un uzņēmējdarbības ministre Anne Sullinga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa,10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ķīna līdz 1.aprīlim aizliegusi ārvalstu tūristiem apmeklēt Tibetu

LETA--DPA,20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 60.gadadienai kopš Dalailamas bēgšanas no Tibetas, Ķīna aizliegusi ārvalstu tūristiem apmeklēt šo reģionu līdz 1.aprīlim.

Vairākas Ķīnas tūrisma firmas trešdien ziņu aģentūrai DPA apstiprināja, ka ārvalstu pilsoņiem aizliegts iebraukt Tibetā līdz 1.aprīlim.

Pašreiz 83 gadus vecais Dalailama no Tibetas trimdā devās 1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas režīmu. Kopš tā laika viņš dzīvo trimdā Indijā.

Pekina apsūdz Dalailamu separātisma un vardarbības atbalstīšanā Tibetā, kuru Ķīna pārvalda kopš 1951.gada.

Kīna arī agrāk liegusi tūristiem apmeklēt Tibetu pirms nozīmīgiem politiskiem pasākumiem vai gadskārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru