Diena raksta, ka dabasgāzes tirgu liberalizēšanai aktīvi ķērusies klāt Lietuva un Igaunija, savukārt Latvija to ir atlikusi līdz 2014.gadam. Lai arī paši politiķi uzskata, ka liberalizācijas apšaubīšanai nav pamata, vienotas pārliecības par to nav.
Vēsture pierādījusi, ka līdzšinējie dabasgāzes tirgus atvēršanas mēģinājumi ir izgāzušies. Lai arī liberalizācijas mērķis ir dot patērētājam plašākas iespējas iegūt enerģiju no vairākiem piegādātājiem, Latvijas gadījumā tas varot arī nenostrādāt.
Šeit jauni dabasgāzes piegādes kanāli samērā mazā Baltijas dabasgāzes tirgus dēļ varētu veidoties lēni, savukārt patērētājiem caur saviem elektrības, siltuma un gāzes rēķiniem, iespējams, varētu nākties samaksāt gan par dārgo LG sadales procesu, gan arī par jaunu dabasgāzes piegādes kanālu izveidi.
«Latvija atrodas starp diviem dzirnakmeņiem – no vienas puses ES prasības par gāzes tirgus atvēršanu, kuras valdība atbalsta, bet no otras – valstij saistošais 1997.gadā slēgtais LG privatizācijas līgums, kurš uzņēmumam nodrošina gāzes apgādes monopoltiesības līdz 2017.gadam,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.
.png)
