Ministru Kabinets šā gada 29.jūnija sēdē, izskatot jautājumu "Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam" nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai "pieņemt zināšanai".
Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020.gada 18.jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.
Minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusi signālu - tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula "pieņemt zināšanai" ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.
Valdības attieksme pret autoceļiem pēdējā laikā gan ir bijusi slavējama, ceļu un tiltu remonti notiek. Taču par to liels paldies diemžēl jāsaka Covid-19 un tā ietekmei uz lēmumu pieņēmējiem. Tas plosās jau otro gadu, un jau otro gadu ceļiniekiem ir darbs. Viņi maksā nodokļus, un pat Valsts kontrole ir atzinusi, ka Covid-19 pandēmijas laikā naudas novirzīšana ceļu un tiltu sakārtošanai ir gudra un valstij lietderīga izvēle.
Eiropas attīstības organizācija (OECD) par šādu izvēli jau pirms gadiem piecpadsmit secināja, ka katrs ceļu un tiltu sakārtošanā ieguldītais EUR valstu ekonomikās dod ikgadēju multiplikatora efektu, ieguldījuma atdevi palielinot 2,7 reizes.
Taču Covid-19 rosinātā pozitīvā ietekme uz valdību izrādījusies īslaicīga. LCB tiešām gaidīja Satiksmes ministrijas iesniegtās stratēģijas apstiprināšanu cerībā, ka beidzot parādīsies kaut viena valdības apstiprināta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas ļautu paredzami veikt investīcijas ceļu būves uzņēmumos, investēt cilvēkos un tehnoloģijās. Taču atkal nekā. Varai pietrūkst politiskas drosmes lemt pat par loģiski un argumentēti pamatotiem, valsts līdzsvarotu attīstību veicinošiem risinājumiem.
Būvniekiem nāksies dzīvot viena gada budžeta ietvarā, un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, cerēt, ka Covid-19 nepazudīs, bet turpinās ietekmēt valdības lēmumus, liekot rast līdzekļus ceļu un tiltu remontiem.