Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. marta numurā:

Statistika. Materiālu inflācija turpina uzvaras gājienu.

Intervija. Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks. Intervija ar Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu.

Tēma. Būvniecībā ārkārtas situācija.

Valsts politika tikai formējas, materiālu trūkst.

Biznesa ideja. Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas piektdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA).

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Arodbiedrībā skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta piecus gadus atpakaļ, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt – to intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Fragments no intervijas

Saistībā ar būvmateriālu cenu strauju kāpumu būvnieki pauž satraukumu, ka projektus par iepriekš nolīgtajām cenām nespēs uzbūvēt. Redzēju no jūsu paziņojumiem, ka arī ceļu būvētājiem ir tieši tā pati problēma.

Mēs jau arī kopā ar būvnieku organizācijām strādājam pie šī jautājuma. Tikai ceļu būvētājiem atšķirībā no, teiksim tā, ēku būvētājiem darbs ir sezonāli ļoti ierobežots. Vēl divarpus, trīs nedēļas, un mums sākas sezona, kad var tostarp asfaltēt.

Līgumi saslēgti, varat sākt, bet materiāli nu tik dārgi, ka jāsāk domāt, vai vispār sākt?

Apmēram tā. Jāsaka, pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi ir ļoti labi pastrādājis šogad, tenderi jau faktiski 77% no visa ieplānotā ceļu būves darba apjoma notikuši, no tiem apmēram 40% gadījumu jau arī līgumi parakstīti, pārējie ir līgumu noslēgšanas stadijā. Tie, kam ir jau līgumi, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – saistības uzņēmušies, bet situācija mainījusies, tās izpildīt par nolīgtajām summām nevar. Viņi tagad rēķina, saprot, ka ne vien nenopelnīs, bet būs spiesti vēl paši piemaksāt, lai to darbu veiktu. Tās cenas, kas bija piedāvājumu sagatavošanas laikā, mainījušās radikāli. Un tas attiecas ne tikai uz valsti kā pasūtītāju – tas attiecas arī uz visām pašvaldībām kā pasūtītājām, kurām arī ir savas ceļu sakārtošanas programmas.

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Konkurences padome (KP) vairākus ceļu būves uzņēmumus ir informējusi par konstatētiem konkurences pārkāpumiem, pastāstīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) vadītājs Andris Bērziņš.

Viņš sacīja, ka KP pārbaudes pie ceļu būvniekiem veikusi pirms nepilniem diviem gadiem un šogad 30.martā vairāki uzņēmumi saņēmuši KP lēmuma uzmetumu, kurā apskatīti 18 projekti.

Bērziņš norādīja, ka no tiem 14 gadījumos "pārkāpumiem nav nekādi pierādījumi", tāpēc KP kā pamatojumu konkurences pārkāpumiem izmantojusi sarunas, kas notikušas 1,5 gadus pēc konkursiem.

Viņš arī pauda viedokli, ka KP "ar smagajiem ieročiem cenšas visu noslaucīt".

Vienlaikus gan Bērziņš atzina, ka KP atsūtīto informāciju pats nav redzējis un nevarēja arī pateikt, cik uzņēmumi to saņēmuši.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ja ir kādi uzņēmumi, kuri tiešām ir pie kaut kā vainīgi, tos vajag sodīt.

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

Kara Ukrainā ietekmi izjūtam aizvien asāk. Īpaši būvniecībā. Līgumi noslēgti par summām, kas sarēķinātas, vadoties pēc miera laika cenām, bet situācija strauji mainījusies, piegāžu tirgi aizvērušies, cenu lēciens bijis dramatisks, arī atklājies, ka virkni materiālu vispār nav iespējams piegādāt (vismaz ne saprātīgos termiņos).

Būvnieki, kas līgumus jau noslēguši, kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – lai pildītu saistības, pašiem vēl jāpiemaksā, bet arī līgumu laušana nav risinājums, jo tad jāmaksā soda nauda. Forsmažora nosacījumu, ko parasti formāli ieraksta līgumos, attiecināšana uz esošo situāciju arī neskaidra. Atliek vien cerēt uz to, ka pasūtītāji būs pretimnākoši un spēkā esošos līgumus pārskatīs.

Bet kas notiks ar pārējo? Skaidrs, ka, pārdalot pieejamos līdzekļus, no daudzām būvniecības iecerēm būs jāatsakās. Tas nozīmē, ka reāli veicamo darbu būs mazāk. Tātad būvfirmām būs vēl grūtāk noturēties, tā teikt, virs ūdens un arī grūtāk atturēt speciālistus no domām par emigrāciju.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons ievēlēts par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Būvniecības padomi vadīs G. Miķelsons, bet par vietnieku ievēlēts Artis Dzirkalis, kurš pārstāv Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomi.

G.Miķelsons padomes darbu vadīja arī iepriekš – kopš 2020. gada 26. marta. "Darbs pie būvniecības nozarei aktuāliem attīstības jautājumiem turpinās un izaicinājumu netrūkst. Jaunie sociāli ekonomiskie apstākļi un straujā pārmaiņu dinamika rāda, cik liela nozīme ir vidējā termiņā plānotiem un sakārtotiem nozares jautājumiem, kas Padomes un nozares ministrijas veicamo darbu sarakstā ir noteikti kā prioritārie. Jāraugās, kā abpusējā dialogā starp būvniecības nozares organizācijām un ministrijām, turpmāk būs iespējams panākt arī labākus, efektīvākus, ātrākus un jēgpilnākus īstermiņa risinājumus," norāda G.Miķelsons.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Dienas Bizness 29.martā, plkst. 13:00 – 14:00 rīko būvniecības nozares ekspertu tiešraides diskusiju “Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi”.

Sekojot līdzi Latvijas būvniecības nozares attīstības dinamikai, kas jau vairāk kā divus gadus darbojas ievērojami sarežģītākos apstākļos kā pirms tam, ko ir veicinājusi gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un tam sekojošais negatīvās ietekmes vilnis uz valsts ekonomiku, ir skaidrs, ka prognozes būvniecības nozares tālākai attīstībai ir gana neskaidras, attiecīgi radot iespējamas grūtības tālāko attīstības scenāriju izstrādei, kas nozari stabilizētu un sekmētu tās ekonomisko augšupeju. Šeit būtisks faktors ir atbildīgo valsts institūciju un nozares pārstāvju spējai sadarboties.