Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Lai veicinātu gāzes nozares attīstību un specifisko zināšanu apguvi, kā arī studentu iesaisti zinātniskajā darbībā par gāzes industrijas tematiem, vienotais dabasgāzes un pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi sadarbības līgumu par vairāku mācību programmu izstrādi un ieviešanu universitātē.

Paredzēts, ka Conexus kopējās investīcijas mācību satura izveidē un apmācību īstenošanā 3 gadu laikā sasniegs aptuveni 155 tūkstošus eiro.

Sadarbības ietvaros kopā ar RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedru tiks izstrādāti 2 studiju kursi studentiem un 3 apmācību programmas Conexus darbiniekiem mūžizglītības programmas ietvaros. Šobrīd norit aktīvs darbs pie mācību programmu izstrādes, lai jau šajā rudenī, uzsākot jauno 2020./2021. mācību gadu, studiju kursi un mācības mūžizglītības programmā būtu pieejamas.

Conexus valdes priekšsēdētājs Jānis Eisaks: "Gāzes apgādes nozare ir ļoti specifiska un pieprasa īpašu zināšanu bāzi gan mūsu uzņēmuma, gan visas nozares vajadzībām. Esmu patiesi gandarīts par noslēgto sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo kopīgiem spēkiem, izstrādājot jaunus mācību kursus specializētajās izglītības programmās, mēs spēsim pacelt specializēto zināšanu apguvi jaunā līmenī un stiprināt to kvalitāti, lai jaunos speciālistus sagatavotu atbilstoši darba tirgum. Ņemot vērā, ka nozare nemitīgi mainās un attīstās, izstrādātās mūžizglītības apmācību programmas ļaus arī mūsu darbiniekiem vēl plašāk pilnveidot savas esošās kompetences. Īpaši vēlos uzteikt mūsu darbinieku uzņēmību šīs sadarbības īstenošanā, kas jau drīzumā rezultēsies taustāmā iznākumā."

Valdība 10. marta sēdē nolēma akceptēt, ka "Marguerite Gas I S.à r.l." sev piederošās 29,06% AS "Conexus Baltic Grid" akcijas pārdod Japānas kompānijas "Marubeni" fondam - "MM Infrastructure Investments Europe Limited".

AS "Conexus Baltic Grid" ir vienīgais dabasgāzes pārvades sistēmas operators Latvijas teritorijā un šāda veida darījuma īstenošana ir iespējama tikai ar Ministru kabineta akceptu atbilstoši Enerģētikas likuma 20.3 pantā noteiktajai procedūrai, izvērtējot attiecīgā darījuma ietekmi uz nacionālajām interesēm.

Kā zināms, AS "Conexus Baltic Grid" bija jānodrošina, ka līdz 2020.gada 1.janvārim "Marguerite Gas I S.à r.l." un Krievijas uzņēmums "Gazprom" pārdod sev piederošās AS "Conexus Baltic Grid" akcijas.

"Marguerite Gas I S.à r.l." plānojis sev piederošās 29,06% "Conexus" akcijas pārdot Japānas kompānijai "Marubeni" fondam.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētāja amatā uz vēl vienu termiņu iecelts Uldis Bariss, teikts kompānijas lielākā akcionāra AS "Augstsprieguma tīkls" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Nākamais piecu gadu pilnvaru termiņš U.Barisam "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja amatā sāksies 2023.gada 16.novembrī un ilgs līdz 2028.gada 15.novembrim.

"Conexus Baltic Grid" valdē strādā arī Gints Freibergs, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2023.gada 31.decembrim, kā arī Mārtiņš Gode, kura pilnvaru termiņš arī ir līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Conexus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 15,739 miljoni eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 5% - līdz 5,164 miljoniem eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir spēris nozīmīgu soli ūdeņraža tehnoloģijas integrācijas izpētei pašreizējā gāzes infrastruktūrā.

Apvienojoties Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatoriem, izveidota Ūdeņraža Baltijas koordinācijas grupa (Hydrogen Baltic Coordination group (H2BCG)), kuras viens no pirmajiem uzdevumiem būs kopīga pētījuma veikšana ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai esošajā gāzes pārvades sistēmā.

Izveidotās darba grupas ietvaros, kuru veido četru valstu gāzes pārvades sistēmas operatori - Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering AS (Igaunija), Amber Grid (Lietuva) un Gasgrid Finland (Somija), ir tapusi vienošanās par kopīgiem principiem ilgtspējīgu gāzu attīstībā un tiks veikts kopīgs pētījums, lai noskaidrotu un novērtētu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmu tehniskās iespējas tajās ievadīt un transportēt ūdeņradi, kā arī identificētu tam nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus un aplēstu ar tiem saistīto investīciju apmērus.

Par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārvaldībā esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāju ir iecelts līdzšinējais krātuves vadītāja vietnieks Mārtiņš Makars, informē uzņēmumā.

"Šobrīd svarīgākais uzdevums ir turpināt iesāktos darbus, nodrošinot dabasgāzes infrastruktūras drošību un dabasgāzes piegādes nepārtrauktību," norāda M. Makars.

Noslēgumam tuvojas viens no pēdējo gadu laikā lielākajiem krātuves modernizācijas projektiem, kas pilnībā tiks pabeigts 2025.gadā. "Līdz ar to vēl šogad projekta sekmīga vadība ir viena no manām prioritātēm," akcentē M. Makars.

M.Makaram ir teju 20 gadu pieredze gāzes nozarē, strādājot Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. 2004.gadā viņš sāka darbu kā kontrolmēraparātu tehniķis Gāzes kompresoru dienestā, vēlāk vairāku gadu garumā turpinot darbu kā inženieris. No 2014.gada līdz 2021.gadam viņš bija Gāzes atradnes dienesta vadītājs, bet no 2022.gada janvāra bija Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāja vietnieks.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» aizsācis diskusiju par ilgtspējīga Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) darbības modeļa izveidi, informē uzņēmums.

Ja netiks ieviests jauns darbības regulējums, pastāv risks, ka nākotnē krātuve nespēs izpildīt tai uzticētās valsts nozīmes stratēģiskā objekta funkcijas, nodrošinot Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Par dzīvotspējīga risinājuma nepieciešamību pēc AS «Conexus Baltic Grid» iniciatīvas rīkotajā konferencē «Pazemes dabasgāzes krātuves ieguldījums piegādes drošības problēmu risināšanā», aizvadītajā nedēļā diskutēja nozares eksperti un lēmuma pieņēmēji. Konferences laikā tika apskatīta gan aktuālā situācija Latvijas tirgū, gan arī uzklausīta starptautiskā pieredze no Francijas, Ungārijas, Polijas, kur dabasgāzes krātuves operatori ir saskārušies ar līdzīgām problēmām, kādas tās ir šobrīd Latvijā. Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka risinājums būs jāatrod.

AS "Augstpsrieguma tīkls", izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, ir noslēdzis darījumu ar PAS "Gazprom" par AS "Conexus Baltic Grid" 34,10% akciju iegādi, tādējādi palielinot kontroli sabiedrībā līdz 68,46%.

Līdz ar šo darījumu tiek nodrošināta valsts pilnīga kontrole pār gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, veicinot valsts enerģētiskās drošības stiprināšanu un sekmējot turpmāko gāzes sistēmas attīstību atbilstoši noteiktajiem enerģētikas politikas mērķiem, informē Ekonomikas ministrija.

Atbilstoši veiktajām izmaiņām akcionāru struktūrā, turpmāku AS "Conexus Baltic Grid" pārvaldību AS "Ausgstsprieguma tīkls" nodrošinās kopā ar "MM Infrastructure Investments Europe Limited", kuram pieder 29,06%, un pārējie akcionāri, kuriem kopā pieder 2,48%.

AS "Conexus Baltic Grid" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kurš ir atbildīgs par dabasgāzes pārvades sistēmas drošu un nepārtrauktu darbību un reģionālo gāzes plūsmu nodrošināšanu kopš 2020.gada 1.janvāra izveidotajā reģionālajā gāzes tirgū, kas apvieno Latviju, Igauniju un Somiju.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) neto apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, audzis par 6%, sasniedzot 29,4 miljonus eiro, liecina nerevidēto finanšu pārskatu dati.

Uzņēmumā norāda, ka izaugsmi sekmējis gan kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms 2021. gada pirmajos sešos mēnešos, par 31% pārsniedzot iepriekšējā gada attiecīgo periodu, gan arī pieprasījuma pieaugums pēc dabasgāzes vietējā tirgū, ko tiešā veidā ietekmēja aukstie laikapstākļi gada sākumā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos Conexus nodrošināja dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas vajadzībām, sasniedzot 22,2 TWh pārvadītās dabasgāzes, kas ir par 31% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

No Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemtais dabasgāzes apjoms sasniedza 12,1 TWh, kas ir par 68% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. 58% no tiem tika piegādāti Latvijas lietotāju vajadzībām, sasniedzot 7 TWh, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» pašlaik vērtē iespējamību ieviest izsoli Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervācijas jaudām, pastāstīja «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa teica, ka Inčukalna rezervācijas jaudas izsolīšanas ieviešana ir sarežģīts lēmums.

«Pirmkārt, visi produkti un veidi, kā mēs tos tirgojam, ir jāsaskaņo ar regulatoru. Mums pašiem to nav tiesību izlemt. Taču, jā, mēs pašlaik vērtējam, vai ieviest izsoles. Otrkārt, gadi atšķiras. Tādā gadā kā šis izsoles princips būtu strādājis perfekti. Taču 2018.gadā izsole visdrīzāk radītu finanšu zaudējumus. Tādēļ, lai izšķirtos par šo soli, ir nepieciešama iespēja rīkoties elastīgi, un tās pašlaik mums nav. Mums jau oktobrī ir jāpieņem lēmumi par 2020.gada sezonu, lai gan, kādas tad būs gāzes cenas, nav skaidrs pat indikatīvā līmenī,» stāstīja «Conexus» vadītāja.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (Conexus) apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī bija 29,7 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina apkopotie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos trīs mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu sekmējis augstais pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma.

Pārskata perioda beigās 2024. gada 31.martā - Inčukalna PGK bija noglabāta dabasgāze 11,1 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 37 % vairāk nekā pērn šajā laikā.

Dabasgāzes patēriņa apjoms Latvijas lietotāju vajadzībām 2024. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 4,2 TWh, kas ir par 27% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Dabasgāzes patēriņa palielinājumu ietekmēja gan klimatiskie apstākļi, kas ziemas mēnešos bija bargāki nekā 2023. gadā, kā rezultātā lietotāju nepieciešamība pēc apkures dabasgāzes bija lielāka nekā iepriekšējā gadā, gan arī dabasgāzes cenas pakāpenisks samazinājums, kas lietotājiem ļāva palielināt dabasgāzes patēriņu. Tikmēr kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 7,3 TWh, kas ir par 6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 70,9 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma apkopotie dati par darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pārskata periodā par 19 % kāpis dabasgāzes patēriņš Latvijas lietotāju vajadzībām, tam sasniedzot 6,3 TWh.

Pārskata perioda beigās – 2024. gada 30. septembrī – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 19,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh). Sākot oficiālo dabasgāzes izņemšanas sezonu 2024. gada 15. oktobrī, Inčukalna PGK bija uzkrātas 19,5 TWh dabasgāzes, kas veidoja teju 80% no krātuves kopējās ietilpības.

Dabasgāzes iesūknēšanas sezonā no kopējā gāzes apjoma, kas nonāca Latvijas un Igaunijas gāzes tīklā, 52,8 % tika piegādāti no Somijas, 46,9 % – no Lietuvas, bet 0,3 % veidoja Latvijā ražots biometāns. Biometāna ražošana un ievadīšana tīklā sākās 2024. gadā, un pārskata periodā tika saražots 0,04 TWh biometāna.

Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsolē, iespējams, ir uzvarējis kāds starptautisks fonds, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sīkāka informācija par to, kas ir izsoles uzvarētājs, provizoriski varētu būt zināma tuvāk janvāra vidum.

Jau vēstīts, ka 34,09911% "Conexus" akciju izsolē, kas 30.decembrī notika "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija. Izsolē piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

"Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (34,36%), kamēr "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Fund" - 29,06% akciju.

"Conexus" tika dibināts 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus.

Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē Conexus Baltic Grid varētu būt šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā ar vēl piecu valstu - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss. Viņš stāsta, ka pašlaik notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropā, 2022.gada pirmajā ceturksnī noglabāts rekordliels dabasgāzes daudzums - 7,6 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, teikts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šā gada pirmā ceturkšņa pārskatā.

Dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2022.gada pirmajā ceturksnī veidojušies vairāku faktoru dēļ, tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos bija mazāks dabasgāzes patēriņš, kā arī "Conexus", reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, krātuves izņemšanas sezonas laikā 27.februārī, sāka dabasgāzes iesūknēšanu.

“Mūsu prioritāte šajā laikā ir enerģētiskās drošības paaugstināšana, lai minimizētu riskus dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas nodrošināšanas jomās. Tāpēc, reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, operatīvi pieņēmām lēmumus, lai veicinātu ātrāku dabasgāzes krājumu veidošanos Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tai skaitā uzsākot fizisku gāzes iesūknēšanu jau februāra beigās,” norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Lielajiem uzņēmumiem - tirgotājiem un ražotājiem - ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā, negaidot iespējami lētāku cenu tirgū gada vēlākajos mēnešos, norādīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Viņš minēja, ka saprot, ka no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze šajā brīdī ir ļoti dārga, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti.

"Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču lielajiem patērētājiem īsti tā nevajadzētu dzīvot. Ja tu būsi nopircis, tad gāze tev būs, ja tu nebūsi nopircis.... Mēs nezinām, vai vajadzīgajā brīdī tirgū būs lieka gāze," pauda "Conexus" vadītājs.

Viņš sacīja, ka mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs pieejama, tomēr šis jautājums, iespējams, nav tik vienkāršs, jo uz mājsaimniecībām atsauksies arī lielo kompāniju, piemēram, "Latvenergo", "Rīgas siltuma", "Daugavpils siltumtīklu" vai "Rēzeknes siltumtīklu" lēmumi par dabasgāzes iegādi vai attiecīgi šo lēmumu atlikšana.

Šogad ir zemākās dabasgāzes cenas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc interese par Inčukalna gāzes krātuvi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ļoti palielinājusies, pastāstīja Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Nesen tika paziņots, ka Inčukalna gāzes krātuvē jaunajai gāzes iesūknēšanas sezonai visas jaudas ir rezervētas un jaunas rezervācijas vairs netiek pieņemtas. Kotāne stāstīja, ka interese par krātuvi šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ļoti palielinājusies.

«Galvenais iemesls ir dabasgāzes cenas, kuras pašlaik ir zemākās pēdējo piecu gadu laikā. Tādēļ tirgotājiem ir interese to iegādāties, lai ziemā varētu pārdot par augstāku cenu. Dabasgāze ir globāls produkts, un cenu kritums ir skaidrojams ar pieprasījumu Āzijā, kurš ir mazāks, nekā visi iepriekš plānoja. Otrs iemesls ir tas, ka būtiski ir palielinājušās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes no Amerikas. Ir arvien vairāk termināļu, kur notiek regazifikācija, kuģi pārvadā arvien lielākus SDG apjomus. Ja Āzijā pieprasījuma nav, tad šie kuģi nāk uz Eiropu. Tādēļ gāzes cena ir zema visā Eiropā. Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves jau bija piepildītas par 20% vairāk nekā pērn šajā laikā. Tas pats notiek arī Latvijā,» pauda «Conexus» vadītāja.