ASV Finanšu nozares pārvaldes šķīrējtiesa lēmusi, ka ASV bankai Citigroup jāsamaksā aktierim Lerijam Hagmanam (Lerry Hagman), kurš popularitāti ieguva piedaloties seriālā Dalasa, kompensācija kopumā 11,1 miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Telegraph.

Tiesas lēmums izdarīts saistībā ar Hagmana prasību pret Citigroup, kas it kā pārkāpusi savus uzticības solījumus attiecībā uz neidentificētiem vērtspapīriem bankas kontos. Citigroup atteicās sniegt sīkāku informāciju par lietas būtību, kā arī izvairījās no atbildes par kompensācijas apmēriem.

Kompensācija 1,1 miljona ASV dolāru apmērā bankai jāsamaksā tieši L. Hagmanam, savukārt atlikušie 10 miljoni dolāru, kas noteikti kā sods par pārkāpumiem, Citigroup jāatvēl kādam labdarības fondam, kuru drīkst izvēlēsies pats aktieris.

L. Hagmans sākotnēji no Citigroup vēlējās piedzīt kompensāciju 1,3 miljonu dolāru apmērā.

ASV investīciju banka Citigroup ir paziņojusi ka, maijā notikušajā kiberuzbrukumā tai ir nozagta informācija par 360 tūkstošiem klientu, vēsta Reuters.

Lielākā daļa klientu, par kuriem nozagta informācija, ir Ziemeļamerikas iedzīvotāji. Citigroup iepriekš bija paziņojusi, ka uzbrukums skāris aptuveni vienu procentu tās klientu. Kompānijai kopumā ir ap 21 miljonu klientu.

Tikusi nozagta inform[acija par Citigroup klientu vārdiem, konta numuriem, kontaktinformāciju un citi sensitīvi dati.

Jau rakstīts, ka 9. jūnijā Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju. Banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Citigroup Inc. nākamo trīs gadu laikā plāno gandrīz trīskāršot darbaspēku Ķīnā līdz pat 12 tūkstošiem cilvēku, pastiprinot sāncensību ar HSBC Holdings Plc pasaulē visstraujāk augošajā lielajā ekonomikā, ziņo Bloomberg.

Ņujorkā bāzētā banka Ķīnā pieņems darbā vairāk darbinieku nekā jebkurā citā Āzijas-Klusā okeāna valstī, intervijā stāstījis Citigroup pārstāvis Stefans Bērds (Stephen Bird). Šāda veida ekspansija varētu padarīt Ķīnu par Citigroup trešo lielāko tirgu pēc darbinieku apjoma tūlīt aiz ASV un Meksikas.

«Šī ir spēcīga ziņa no Citigroup puses, kas signalizē par bankas plāniem attiecībā uz šo valsti,» sacījis Honkongas Sanford C. Bernstein & Co. analītiķis Maikls Verners (Michael Werner), piebilstot: «Ķīna ir viena no vispievilcīgākajām un peļņu nesošākajām valstīm pasaulē bankai.»

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Šodien pasaulslavenā investīciju banka Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju, ziņo Reuters.

Citigroup norādījusi, ka hakeri tikuši pie informācijas par klientu vārdiem, konta numuriem un kontaktinformācijas. Tiesa gan, banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Jānorāda, ka tādējādi Citigroup pievienojusies vēl veselai virknei pasauleslavenu kompāniju, kas pēdējā laikā pārcietušas dažāda apmēra kiberuzbrukumus. Pie zīmīgākajiem piemēriem jāmin Sony, Google un Lockheed Martin.

DB jau rakstījis, ka arvien vairāk valstis kiberdrošību stāda savu prioritāšu augšgalā, tostarp arī ASV paziņojusi, ka tieši kiberdrošība ir valsts diplomātiskā prioritāte nr. 1 un pasaule šajā «kariņā» atrodas tikai sākuma posmā. Skaidrs ir tas, ka aktīvs kiberkarš mūsdienu pasaulē ir pavisam reāls, tiesa gan, ierindas patērētāju nevis cauršauj lode kā reāla kara gadījumā, bet cieš tā maciņa svars un personīgā telpa (piemēram, tiek nozagti kredītkaršu dati, nozagta personīgā informācija).

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Dienvidkorejas akciju tirgus nākamajā gadā turpinās savu kāpumu, jo investorus turpinās pievilināt samērā lētie akciju novērtējumi un kompāniju ieņēmumu pieaugums, norādījuši gan Deutsche Bank, gan Citigroup analītiķi.

Deutsche Bank prognozē, ka Dienvidkorejas Kospi indeksa vērtība līdz 2011. gada jūnijam varētu sasniegt 2200 punktu atzīmi, kas būtu pieaugums par 15% (no vakardienas līmeņa). Arī Citigroup analītiķi prognozē, ka šī indeksa vērtība nākamā gada pirmās puses laikā varētu sasniegt 2200 līdz 2300 punktu atzīmi. Abas prognozes balstās uz pieņēmumu, ka nākamgad pasaules ekonomikai pastāv maza iespēja piedzīvo atkārtotu recesiju.

Jāpiebilst, ka šogad vērtība jau ir palielinājusies par 15%, kas ir labākais rādītājs Āzijā aiz Indijas akciju tirgus. Tikmēr gadu iepriekš Kospi indeksa vērtība bija palielinājusies par 50%. «Elastīga kapitāla atdeve un samērā lētas akcijas padara šo tirgu pievilcīgu ārvalstu investoriem. Sevišķi gribētos izcelt Dienvidkorejas finanšu, celtniecības, kuģu būvniecības un tehnoloģiju sektorus,» tā Citigroup analītiķi.

ASV banku gigants Citigroup pārņēmis EMI - mūzikas kompāniju, kur tas bija galvenais kreditors - savā īpašumā, ziņo BBC.

Banka bija aizdevusi naudu Gaja Handa (Guy Hands) privātā kapitāla uzņēmumam Terra Firma, palīdzot tam iegādāties kompāniju 2007.gadā.

Taču 4,2 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtais darījums izrādījās neveiksmīgs, un Terra Firma atzīst, ka tā ievērojami pārmaksājusi par kompānijas iegādi.

Tagad tā bija spiesta atdot EMI Citigroup, jo nespēja veikt procentu maksājumus.

EMI, kas ir «mājvieta» tādiem māksliniekiem kā Lilija Alena, The Beatles un Coldplay, informējusi, ka vadības maiņa nav plānota, un tā tagad ir pilnībā nodalīta no iepriekšējā īpašnieka.

Savukārt Citigroup pavēstījusi, ka tās plānos ietilpst ar laiku pārdot EMI.

Līdz gada beigām Indijas akciju tirgus indekss varētu palielināties par 10%, jo vietējās makroekonomikas grūtības ir sasniegušas savu augstāko punktu, raksta Bloomberg.

Citigroup eksperti paredz, ka decembrī Bombay Stock Exchange Sensitive Index pieaugs līdz 18 100 punktiem. Indijas kompānijas arī ir pieņemamā formā, un novērtējumi nav pārāk augsti, norāda analītiķi.

Pagājušās nedēļas beigās Sensex indekss nokrita par 0,5% līdz 16 445 punktiem. Šogad indekss ir samazinājies par 5,8%, jo pieaugošā inflācija lika Indijas Bankai paaugstināt likmes divreiz mēneša laikā un Eiropas valstu parādu krīze samazināja investoru pieprasījumu pēc riskantākiem aktīviem.

«Makroekonomikas rādītāju pasliktināšanās ir radījusi ievērojamas grūtības,» norāda Citigroup.

Investori uzskata, ka sliktākais periods izejvielu cenām vēl nav beidzies, un tās turpinās samazināties, raksta Bloomberg.

Šajā mēnesī no ASV biržās tirgotajiem fondiem, kas iegulda izejvielās, aizplūduši aptuveni 873 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš aprīļa, liecina aģentūras apkopotie dati. Izejvielu rezervju pieaugums, dolāra vērtības palielināšanās un Ķīnas izaugsmes bremzēšanās ir palīdzējusi izejvielu cenu apkopojošajam indeksam Bloomberg Commodity Index nokrist līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada.

Šajā gadā indekss ir sarucis par 4,6%, un kritumu piedzīvo jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums kopš 1991.gada, kad sāka apkopot datus. Zaudējumi seko indeksa vērtības dubultošanās periodam no 2000.gada līdz 2008.gada jūlijam, kad tas sasniedza rekordu.

ASV banka "Citigroup" ceturtdien par nākamo vadītāju izraudzījusies Džeinu Freizeri, kura kļūs par pirmo sievieti, kas vadīs nozīmīgu Volstrītas uzņēmumu.

Freizere bankas vadītājas amatā stāsies februārī, nomainot Maiklu Korbatu, kurš dosies pensijā.

Viņa arī nekavējoties pievienosies "Citigroup" direktoru padomei.

53 gadus vecā Freizere bankas vadītājas amatā izraudzīta laikā ar sarežģītiem darbības apstākļiem, jo lielas bankas atvēl miljardiem dolāru, lai segtu iespējamus tā dēvētos sliktos kredītus koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ.

Arī citas sievietes līdz šim kļuvušas par vadītājām lielos finanšu uzņēmumos vai ar tiem saistītās nozarēs, taču, pārņemot ceturtās lielākās ASV bankas vadību, Freizere pievienojas Volstrītas vadītāju grupai, kuru līdz šim vadījuši tikai baltādaini vīrieši.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

Pēc ceturtdienas smagās tirdzniecības sesijas, Volstrītā, analītiķi diez ko pozitīvu tuvāko nākotni akciju tirgiem neparedz, raksta MarketWatch.

Citigroup prognozē, ka valsts parāda problēmas Grieķijā var tuvākajā laikā izraisīt 20% korekciju. Viņi norādījuši, ka, lai arī iepriekš ir bijušas finansiālās krīzes, kuras izraisījušas sekas starptautiskā mērogā, piemēram, 1992. gadā Ziemeļeiropā un 1997. gadā – Dienvidkorejā un Dienvidaustrumāzijā –, tomēr Grieķijas krīze ir stiprāka nekā iepriekšējās.

Globālie akciju tirgi, visticamāk, ir kāpuši pārāk strauji un tālu kopš pērnā gada marta zemākajiem līmeņiem, norāda Citigroup analītiķi.

«Ņemot vērā, ka pasaules akciju cenas ir kāpušas par 79,9%, mēs uzskatām, ka būtu tikai dabiski piedzīvot korekciju aptuveni 10-20% apmērā nākamo 2-3 mēnešu laikā,» uzskata eksperti.

Vairāki starptautisko banku eksperti prognozē naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Tā, Citigroup analītiķi pievienojušies Goldman Sachs ekspertu izteikumiem par izejvielu cenu pieaugumu, paredzot, ka melnā zelta cena līdz gada beigām visdrīzāk palielināsies līdz vismaz 60 dolāriem.

Kaut arī ASV produkcijas apjomi varētu atkal augt, ņemot vērā augstākas jēlnaftas cenas, to slāpēt palīdzēs OPEC ražošanas apjomu samazināšanas nākamo 6-9 mēnešu laikā. Ražotājiem būtu japaplašina sava vienošanās attiecībā uz naftas apjomu pieaugumu, jo tirgus dalībnieku vidū valda bažas, ka Krievija atpaliek apjomu samazināšanā.

Šie procesi liks naftas cenai gada otrajā pusē pārsniegt 60 dolārus par barelu. Tiesa gan, vēl aizvien nav precīzi zināms, par cik augušas naftas rezerves pērnā gada pēdējā ceturksnī, un šie dati varētu likt cenām samazināties, ja apjomi nebūs samazinājušies pietiekami lielā apmērā.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Tehnoloģiju attīstība tuvāko piecu gadu laikā var likt izzust 30% ar bankām saistīto profesiju, uzskata bijušais Citigroup Inc vadītājs Vikrams Pandits.

Kā raksta Bloomberg, eksperts uzskata, ka mākslīgā inteliģence un automatizācija samazinās nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem tādās jomās, kā, piemēram, biroja darbiniekus. «Viss, kas notiek saistībā ar mākslīgo intelektu, automatizāciju un pārējām tehnoloģijām, padarīs procesus vienkāršākus,» viņš uzskata, piebilstot, ka tas mainīs banku biroja darbu. Patlaban jau Volstrītas lielākās kompānijas izmanto tehnoloģijas, tostarp, automātisko apmācību un mākoņrisinājumus, lai automatizētu savas operācijas, tādējādi liekot darbiniekiem mainīties.

Tā, piemēram, jūnijā, Bank of America vadītājs Toms Montāgs paziņoja, ka samazinās izmaksas, meklējot vairāk veidu, kā tehnoloģijas var aizstāt cilvēkus.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 7. marta rītā bija 106,32 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,90 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos līdz augstākajam līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā veicināja Citigroup jaunākais ziņojums, kurā banka palielinājusi savu prognozi attiecībā uz vidējo naftas cenu šogad no 90 ASV dolāriem līdz 105 dolāriem par barelu, vēsta Associated Press.

Citigroup norāda, ka, visticamāk, nemieri Lībijā naftas piegādes kavēs vēl visu šā gada otro ceturksni, taču, pēc bankas analītiķu domām, protesti neizplatīsies tālāk Saūda Arābijā, kas ir pasaulē lielākais naftas eksportētājs. Saūda Arābija arī apņēmusies kompensēt naftas piegāžu iztrūkumu, kas radies nemieru dēļ Lībijā.

Pagājušajā nedēļas nogalē Lībijā joprojām notikušas vairākas sadursmes starp valsts līdera Muamara Kadāfi atbalstītājiem un pretiniekiem. Jau ziņots, ka pasaules lielās naftas kompānijas, kas darbojas Lībijā, evakuējušas savus darbiniekus no valsts.

Neraugoties uz to, ka līdzšinējos ekonomikas stimulēšanas pasākumos banku sektoru varētu uzskatīt par vienu no lielākajiem ieguvējiem, no investoru viedokļa to ne tuvu nevar uzskatīt par stabilitātes etalonu, tomēr finanšu sektora akciju cenu kritums ir bijis tik iespaidīgs, lai izvirzītu jautājumu par to, vai šīs akcijas nav kļuvušas pietiekami lētas, lai solītu augstu investīciju atdevi nākotnē.

Kā stāsta Swedbank Vērtspapīru brokeru nodaļas vadītāja Svetlana Skuteļska, banku nozares akcijas pēdējo triju mēnešu laikā piedzīvojušas ļoti spēcīgu spiedienu no pārdēvēju puses, kā rezultātā banku akciju cenas ievērojami kritās. Pēc viņas domām, nav nejaušība, ka vissmagākos zaudējumus ir cietušas banku sektora akcijas – galvenā problēma ir nevis tā, ka banku nozarē krīt kopējie ieņēmumi, bet gan tas, cik lielas summas no banku aktīviem ir ieguldītas grūtībās nonākušo valstu obligācijās, it īpaši Eiropā.

«Atsevišķos brīžos akciju cenu svārstības sasniedza līdz pat 12% dienā. Šādas ievērojamas cenu svārstības izraisīja investoru bēgšana no riskantiem aktīviem, ko pastiprināja bailes par Grieķijas defoltu. Kredītreitingu pazemināšana dažām Eiropas valstīm, tostarp Spānijai un Itālijai, arī izraisīja pārdošanas vilni Eiropas finanšu nozares akcijām,» tirgus norises komentē S. Skuteļska.

Austrumeiropas aktīvi, ko vissmagāk skāra eiro reģiona parādu krīze, visticamāk, galu galā izrādīsies ieguldījumiem visefektīvākie, par ko liecina investoru atgriešanās jaunajos tirgos, tādējādi mazinot tā saucamos «kaimiņu riskus», citējot Citigroup pausto informāciju, raksta The Baltic Course.

«Šā gada otrajā ceturksnī Centrālā un Austrumeiropa ir bija mājas valūtām ar vissliktāko atdevi, tāpēc nesen atgriezusies riska apetīte globālajos tirgos uz šī reģiona tirgiem varētu atstāt īpaši labu iespaidu,» norāda Citigroup jauno tirgu eksperts Deivids Lubins (David Lubin).

Taču pieprasījums pēc Grieķijas, Spānijas un Portugāles parādzīmēm pēdējās izsolēs, kā arī ziņojums, kurā uzrādītā uzticība Eiropas ekonomikai ir augstākajā līmenī pēdējo divu gadu laikā, mazina bažas, ka parādu krīze varētu kavēt Eiropas ekonomisko atlabšanu.

Tas šonedēļ palīdzējis augt Eiropas vērtspapīru tirgiem un palielinājis Vācijas desmit gadu parādzīmēm sasniegt augstākās procentu likmes pēdējo divu mēnešu laikā, tādējādi norādot uz investoru vēlmi iegādāties riskantos aktīvus.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Trešās lielākās ASV bankas pēc aktīvu apjoma Citigroup otrā ceturkšņa peļņa pieaugusi par 42%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, tādējādi pārspējot analītiķu prognozes, raksta Bloomberg.

Neto ienākumi pieauguši līdz 4,18 miljardiem ASV dolāru jeb 1,34 dolāriem par akciju, salīdzinot ar pērn gūtajiem ienākumiem 2,95 miljardu dolāru jeb 95 centu par akciju apmērā.

Kopš oktobra, kad bankas vadītāja amatā stājies Maikls Korbats, lai samazinātu izmaksas, viņš ir atlaidis tūkstošiem darbinieku un pārtraucis bankas darbību vairākās valstīs.

Ienākumi no akciju tirdzniecības pieauguši par 68% līdz 942 miljoniem dolāru.

Savukārt Citi Holdings, kas tika dibināts 2009. gadā, lai apkalpotu sliktos aktīvus, guvis mazākos zaudējumus tā vēsturē. Turklāt uzņēmuma aktīvu apjoms sarucis par 31% līdz 131 miljardam dolāru. Rezultātā zaudējumi bija 570 miljoni dolāru, salīdzinot ar 910 miljoniem dolāru pirms gada.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.