DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB NORD Banka no šā gada rudens mainīs nosaukumu uz DNB, jo Norvēģijas finanšu grupa DnB NOR pērnā gada nogalē kļuva par vienīgo DnB NORD grupas īpašnieku.

2005. gada beigās, izveidojoties DnB NORD Grupai - Norvēģijas finanšu grupas DnB NOR un Ziemeļvācijas bankas NORD/LB kopuzņēmumam, tā dibināšanas līgumā tika paredzēta iespēja DnB NOR bankai atpirkt visas DnB NORD Grupas akcijas.

Balstoties uz pārliecību, ka Baltijas valstīm un Polijai, kur ir pārstāvēta DnB NORD Grupa, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, un vēloties paplašināt savu darbību šajā reģionā, 2010. gada nogalē DnB NOR pārņēma savā īpašumā visas DnB NORD Grupas akcijas.

Lai nodrošinātu intensīvāku grupas banku integrāciju, DnB NOR pieņēmusi lēmumu šā gada vēlā rudenī vienlaicīgi mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu un tādējādi no šā gada nogales visa grupa strādās ar vienu zīmolu – DNB, informēja bankā.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

DnB NOR ir noslēgusi vienošanos ar Ziemeļvācijas banku NORD/LB par tās īpašumā līdz šim esošo 49% DnB NORD grupas akciju iegādi.

Bank DnB NORD A/S (DnB NORD) ir Norvēģijas lielākās bankas DnB NOR ASA (DnB NOR) un Vācijas bankas Norddeutsche Landesbank Girozentrale (NORD/LB) kopuzņēmums, kas izveidots 2005.gada beigās.

Šā gada 2.augustā DnB NOR izmantoja savas tiesības iegādāties līdz tam NORD/LB īpašumā esošos 49% DnB NORD grupas akciju. Pašlaik abas puses ir panākušas vienošanos.

«Baltijas valstīm un Polijai pašlaik ir augstāks izaugsmes potenciāls nekā Rietumeiropai. Mēs redzam arī noteiktas Baltijas valstu makroekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, un Polijas ekonomika visu finanšu krīzes periodu ir bijusi viena no Eiropā spēcīgākajām ekonomikām,» skaidro DnB NOR prezidents Rune Bjerke.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

DnB NORD grupa Latvijā šogad pirmajā pusgadā piedzīvojusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, ko radīja 19,1 miljona latu uzkrājumu izveidošana. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā.

DnB NORD grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada pirmajā pusgadā sasniedza 12,2 miljonus latu. Ieņēmumi no pamatdarbības šajā periodā bija 25,8 miljoni latu, Db.lv informēja bankā. Pagājušā gada pirmajā pusgadā DnB NORD Banka cieta 15,7 miljonu latu zaudējumus, bet grupas zaudējumu apjoms bija 16,3 miljoni latu.

Tikmēr DnB NORD Bankas akcionāra, Norvēģijas DnB NOR, peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

DnB NOR prezidents Rune Bjerke atzina, ka sasniegtā peļņa ir otrs lielākais ceturkšņa peļņas rādītājs kopš finanšu krīzes sākuma. DnB NOR grupā šogad otrajā ceturksnī samazinājās veikto uzkrājumu apjoms, sasniedzot 41,5 miljonus latu, kas ir par 48% jeb 38,3 miljoniem latu mazāk nekā izveidotie uzkrājumi attiecīgajā periodā pirms gada.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Citadeles grupa ir sasniegusi lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā, pērno noslēdzot ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013. gadā, informē bankas pārstāvji.

Savukārt banka gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013. gadā.

«2014. gadā Citadele ir sasniegusi labākos rezultātus kopš savas darbības uzsākšanas. Četru gadu laikā Citadele no kompānijas, kas 2010. gadā darbību sāka ar zaudējumiem, ir kļuvusi par vienu no pelnošākajām bankām Latvijā, vienu no aktīvākajiem Latvijas tautsaimniecības kreditētājiem, stabilu darba devēju un nodokļu maksātāju,» saka bankas Citadele padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš uzsver, ka Latvijas valsts no ieguldījuma Citadeles izveidošanā ir ieguvusi 758 miljonus eiro tautsaimniecības kreditēšanā, vairāk nekā 69 miljonus eiro bankas samaksāto nodokļu veidā. Citadele ir atmaksājusi valstij visu likviditātes atbalstu 203,66 miljonu eiro apmērā, procentu maksājumos par valsts atbalstu samaksājot vēl 46,32 miljonus eiro.

DNB grupa Latvijā šā gada pirmo ceturksni ir noslēgusi ar tīro peļņu 4,2 miljonu eiro apmērā, tādējādi šajā periodā sasniedzot par 14% lielāku peļņas apjomu nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties stingrai izmaksu kontrolei (operacionālās izmaksas 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 10,3 miljoni eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī) un augstākam tīro komisiju ieņēmumu apjomam (tas sasniedza 3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā), DNB grupa Latvijā spēja kompensēt procentu likmju pazemināšanās radīto negatīvo ietekmi.

Pateicoties pastāvīgi īstenotajai sabalansētajai kredītpolitikai, šā gada pirmajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 277 tūkstošus eiro. Pagājušā gada attiecīgajā periodā tie bija 773 tūkstoši eiro.

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Norvēģijas banka DnB Nor vēlas izmantot iespēju iegādāties pārējās Bank DnB Nord akcijas, lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas valstīs, liecina bankas paziņojums.

Kopš 2005. gada DnB Nor Bank ASA pieder 51% Bank DnB Nord akciju, bet 49% - Norddeutsche Landesbank Girozentrale (Nord/LB). Bank DnB Nord pieder meitasbankas Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Paziņojumā Oslo biržai jūlijā DnB Nor paziņoja, ka paturēs tiesības izmantot iespēju iegūt 49% Bank DnB Nord akciju, un šodien banka šai iespējai ir pieteikusies.

Ja puses nespēs vienoties par cenu, tā būs jānosaka saskaņā ar apstiprināto arbitrāžas mehānismu.

Kā skaidro DnB Nor pārstāvji, šāds lēmums pieņemts, jo banka uzskata, ka DnB Nord darbības reģionam ir labs nākotnes ieņēmumu potenciāls, un šis ir labs laiks, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā.

DNB grupas Latvijā peļņa 2013.gada decembra beigās sasniedza 10,6 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 17% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2013.gada decembra beigās sasniedza 70,6 miljonus eiro. Grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza 25,2 miljonus eiro.

Bankas klientu skaits 2013.gada laikā palielinājās par 16,5 tūkstošiem privātpersonu un 1760 uzņēmumiem.

DNB grupas Latvijā kredītportfelis Latvijā decembra beigās sasniedza 2 miljardus eiro. DNB grupas depozītu portfelis decembra beigās bija par 17% lielāks nekā gada sākumā, sasniedzot 770 miljonus latu - vairāk nekā 1 miljardu eiro. 97% no DNB bankas depozītu portfeļa veido rezidentu veiktie noguldījumi.

DNB grupas likviditātes rādītājs 2013.gada beigās sasniedza 52,8% un kapitāla pietiekamības rādītājs – 12,29%. Pārskata periodā DNB banka turpināja spēcināt arī kredītportfeļa kvalitāti.

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa 2014. gada beigās sasniegusi 20 miljonus eiro, tādējādi tā ir gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2013. gadā sasniegto peļņas rādītāju, kas bija 10,6 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Paredzams, ka 2015. gadā gan Latvijas un globālās tautsaimniecības attīstības zemā tempa, gan ģeopolitiskās situācijas rezultātā Latvijas banku sektors un arī DNB banka saskarsies ar izaicinājumiem. Tomēr jāuzsver, ka DNB grupa Latvijā turpinās savu līdzšinējo stabilo attīstību, turpinot paaugstināt bankas efektivitāti un veicinot klientu apmierinātību ar DNB bankas sniegtajiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, saka DNB bankas prezidents Atle Knai.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2014. gadā sasniedza 60,2 miljonus eiro. Neskatoties uz ienākumu pieaugumu vairākās bankas darbības pamatjomās, kopējo ienākumu apjomu negatīvi ietekmēja eiro ieviešana. Lai uzlabotu darbības rezultātus, viena no DNB bankas darbības prioritātēm 2014. gadā bija arī efektivitātes veicināšana. Īstenojot dažādus uz efektivitātes palielināšanu vērstus projektus, DNB grupas Latvijā kopējie izdevumi tika samazināti par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, sasniedzot 40,2 miljonus eiro.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.