Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers. Viņaprāt, pašlaik, kad vienlaikus tiek novērotas vairākas būtiskas pārmaiņas jeb krīzes, Latvijai, tāpat kā jebkurai valstij, ir iespējas, kuras jāmāk izmantot savā labā, jo pretējā gadījumā tās izmantos konkurentvalstis.
Kas notiek pasaulē? Cenu straujais pieaugums energoresursiem, pirms tam būvmateriāliem rada dzīvi augstas inflācijas apstākļos, kā rezultātā strauji sarūk iedzīvotāju daļas pirktspēja, savukārt uzņēmēji ne vienmēr spēj iekļaut pārdošanas cenās vēl ātrāk pieaugušas izmaksas un, gūstot pat lielākus ienākumus, strādā ar zaudējumiem!
Pašreizējo situāciju var nosaukt ļoti īsi – milzīga nestabilitāte. Tās saknes vidējā termiņā meklējamas Covid-19 pandēmijā, kas būtībā izjauca iepriekšējo ekonomiskās dzīves kārtību un līdz ar to arī mēreno ekonomisko izaugsmi ar mazu inflāciju nevis tikai kādā atsevišķā reģionā, bet gan visā pasaulē. Pandēmijas dēļ arī izjauktas globālās piegāžu ķēdes, kā rezultātā ir pircēji, bet ražotāji nav saņēmuši komplektējošas detaļas, piemēram, no Ķīnas, un tādējādi pircējiem uz savu pasūtīto preci jāgaida nevis dažas dienas vai nedēļas, bet gan daudzi mēneši.
Vēl viens straujās inflācijas iemesls ir teju visas pasaules valstu valdību vajadzība aizņemties pasakaini lielās naudas summas Covid-19 pandēmijas radīto seku novēršanai – izmaksāt dīkstāves pabalstus gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem, kā arī tautsaimniecības sildīšanai. Pavisam nesen arī ASV pievienojās tautsaimniecības sildīšanai, kurai atvēlēts viens triljons ASV dolāru, kas paredzēts infrastruktūras uzlabošanai.
Jāņem vērā, ka ir valstis, kuras izmanto šo pandēmiju kā lielo iespēju, gan lai iegūtu lielākus ienākumus un nopelnītu vairāk, gan arī lai radītu jukas un nesaskaņas rietumniecisko valstu starpā. Konkrēti Austrumu valstis ar savu enerģētikas politiku, kā rezultātā energoresursu cenas strauji pieauga un vienlaikus izraisa domino efektu pa visu ķēdīti, līdz ar to cēla un vēl cels inflācijas līmeni ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē. Lielās politikas rezultātā ir jukas uz Baltkrievijas un ES dalībvalstu – Polijas un Lietuvas, arī Latvijas – robežas. Polija nebūt nav nejauša izvēle vai sagadīšanās rezultāts, jo šī Višegradas valsts jau vairākus gadus atrodas saspīlētās attiecībās un konfliktē ar ES struktūrām attiecībā par likuma varu, ogļu šahtu slēgšanu un vēl daudziem jautājumiem, jo tās uzskati īsti nesakrīt ar ES vērtībām. Eiropas līderi lēma, ka palīdzēs Polijai grūtā brīdī un strīdīgos jautājumus uz laiku noliks malā. Vēl viens pašreizējās nestabilitātes pamats ir aizsākušās lielās pārmaiņas politiskajā sistēmā.
Visu interviju lasiet 14.decembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
