Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

SIA Mārupes siltumnīcas ar bankas Citadele līdzfinansējumu ir izbūvējusi jaunas siltumnīcas gurķu audzēšanai arī ziemas sezonā, informē bankas pārstāvji.

Turpmāk gada aukstajos mēnešos Latvijā audzētie gurķi konkurēs ar Spānijā, Polijā un citās valstīs audzētajiem dārzeņiem. Šonedēļ siltumnīca tiek stādīti gurķu stādi, lai jau pēc mēneša Latvijas iedzīvotāji varētu veikalos iegādāties Latvijā audzētos gurķus.

Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā. Latvijā lielākais dārzeņu audzētājs siltumnīcās jaunā projekta būvniecībai un iekārtošanai ieguldījis 2,2 miljonus eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku.

«Ideju smēlāmies no līdzīgām siltumnīcām Somijā. Mūs iedrošināja Igaunijas labais piemērs, kur arī ziemā tiek ražoti vietējie gurķi, taču līdz Latvijas tirgum tie nenonāk, jo ir gana liels pieprasījums vietējā tirgū,» stāsta Mārupes siltumnīcas līdzīpašnieks un vadītājs Kaspars Brunovskis. «Ja līdz šim savās siltumnīcās varējām audzēt gurķus un tomātus no marta līdz oktobrim, tad tagad varēsim ievākt ražu visu gadu,» viņš piebilst.

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

SIA Mārupes Siltumnīcas turpina modernizāciju; kopējās investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībā un gaismas intensitātes paaugstināšanā sasniegs 8 miljonus eiro.

SIA Mārupes Siltumnīcas DB veidotajā Latvijas lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP ir otrais pēc apgrozījuma 2017. gadā. Tas būtiski uzlabojis savu sniegumu, salīdzinot ar 2016. gadu, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu sarakstā pakāpjoties par divām pozīcijām. Savukārt uzņēmuma īpašniece SIA Sabiedrība Mārupe pārtraukusi liellopu audzēšanu un TOP pērn noslīdējusi par četrām pozīcijām, un ieņem 11. vietu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2017. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas apgrozījums bija 10,63 miljoni eiro, dārzeņu audzētājs pērn guvis peļņu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro. Labos finansiālās darbības rezultātus sabiedrības valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars Brunovskis skaidro ar papildu apgaismojuma ierīkošanu siltumnīcās viena hektāra platībā, kas ļauj gurķus audzēt visa gada garumā. «Jaunajās siltumnīcās tika investēti četri miljoni eiro. Papildu apgaismojums, kas ir 330 vati (W) uz vienu kvadrātmetru, nodrošina augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu. Gurķi tur jūtas kā karstas vasaras dienas pusdienlaikā,» klāsta K. Brunovskis.

Dārzeņu audzētāja SIA Mārupes siltumnīcas aizvadītajā gadā izaudzējusi 4,982 tūkstošus tonnu gurķu un tomātu, liecina Lursoft dati.

Sešu hektāru uzņēmuma siltumnīcu platībās audzēti gurķi, bet vēl 3,6 hektāru siltumnīcu lielā platībā – tomāti.

2013.gadā SIA Mārupes siltumnīcas apgrozījusi 9,045 miljonus eiro, kas ir par 13,96% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2012.gadu, kad dārzeņu audzētāja peļņa bijusi 639,29 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā tā samazinājusies par 40,07%, noslīdot līdz 383,126 tūkstošiem eiro.

2014.gadā SIA Mārupes siltumnīcas plāno maksimāli intensīvi izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī izaudzētās produkcijas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai. Turpmākajos gados uzņēmums paredzējis siltumnīcās ieviest nepieciešamo aprīkojumu, lai siltumnīcu darba procesi būtu pēc iespējas mehanizēti.

Veikalu tīkls SIA Maxima Latvija sadarbojas ar SIA Leversa, kuras izplatīto konservēto gurķu tirdzniecību šodien apturēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), informē SIA Maxima Latvija komunikāciju speciālists Jānis Beseris.

Beseris apliecina, ka Maxima veikalos var iegādāties SIA Leversa izplatītos konservētos gurķus, taču veikalos nopērkamie gurķi gan neesot pārmarķēti.

Šobrīd Maxima Latvija veic noliktavu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka veikala pircēju grozos nenonāk PVD konstatētie Marinēti gurķi ungāru gaumē, kuriem ir beidzies derīguma termiņš.

Mūsu veikalos neatrodas šīs firmas izplatītie konservētie gurķi, uz kuru vākiem ir uzlīmēts zaļš papīrs, kuru noplēšot var redzēt, ka vāks daļēji pārkrāsots. Veikalā esošie gurķi ir ar oriģinālmarķējumu, uzsver Beseris.

Ja tomēr veicot noliktavu pārbaudi, tiks atklāta bojātā konservēto gurķu partija, tad SIA Maxima Latvija arī domās, ko darīt tālāk ar šiem sadarbības partneriem, stāsta Beseris.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Pagājušajā nedēļā pie pircējiem nonākuši SIA «Ints un Co» siltumnīcās Bauskas novada Gailīšu pagastā audzētie gurķi. Tie par trīs eiro kilogramā tirgoti uzņēmuma veikalā «Rozīte» un tirdzniecības kioskā Bauskā, kā arī dārzniecībā. Plānots, ka no šīs nedēļas zaļie, kraukšķīgie dārzeņi būs nopērkami sadarbības partneru veikalos Bauskas un apkārtējos novados, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons atklāja, ka vietējās kundes uzticīgi gaida, kad varēs iegādāties vietējo produkciju. Šogad augiem pietrūkusi saules gaisma. «Kurini, cik gribi, ja nav gaismas, viss nīkuļo,» stāsta I. Jākobsons, piebilstot, ka tagad situācija krietni uzlabojusies, gurķi ir stingrāki un prāvāki nekā pirmie noplūktie.

Pusgaro, gludo gurķu ražai šogad izvēlētas 'Melen' un 'Katrina', bet īso, rupjkārpaino – 'Merengue' un 'Mirabelle' šķirnes. Gurķi tiek audzēti aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā. «Ints un Co» vadītājs spriež, ka tas ir pietiekami, un par paplašināšanos nedomā, jo tad būtu jāmeklē lielāks noieta tirgus, jādomā par iekļūšanu kādā no lielajiem veikalu tīkliem un jālikvidē daļa puķu. Pieredze rādot, ka pircējiem par gurķiem vislielākā interese ir, kamēr piemājas dārziņos nav ienākusies pašu audzētā dārzeņu raža. Parasti jūlija vidū dārzniecībā gurķu vietu ieņem krizantēmas.

Latvijas un Polijas gurķi pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar reālo cenu, norāda dārzeņu audzētāji .

DB veiktie aprēķini liecina, ka garos gurķus pašmāju audzētāji pašlaik tirdzniecības ķēdēm pārdod par aptuveni 3,2 eiro kilogramā, savukārt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos to cena pieaug līdz aptuveni 4,4 eiro. Piemēram, Rimi Latvia tīkla veikalā Valdemārs 20. martā Latvijas gurķi maksāja 4,39 eiro, savukārt no Polijas ievestie – 3,79 eiro. Getliņu tomātu kilograma cena tiklā pašlaik ir 5,99 eiro, kas ir 15% mazāk nekā šajās dienās pirms gada. Savukārt Mežvidu tomāti maksā 5,49, kas ir par 7% lētāk. «Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc Latvijas tomātiem šobrīd ir vērtējams kā ļoti labs, pat lielāks nekā piedāvājums,» atzīmē Dace Valnere, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Maxima Latvija tīkla veikalos pašmāju garie gurķi maksā 4,39 eiro kilogramā, poļu gurķus nopirkt nevar, savukārt no Spānijas ievesto akcijas cena ir 1,39 eiro. Trešo dienu lielākajos abu tīklu veikalos pieejami arī vietējie lauka gurķi, kuru kilograma cena pirmajās dienās ir 4,99 eiro. Savukārt Rīgas Centrāltirgū vietējo gurķu vēl pārdošanā nav, toties plaši pārstāvēti poļu un ukraiņu audzētāji, kuru produkciju var iegādāties, šķiroties no 2,5 līdz 3 eiro par kilogramu.

SIA Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā - ar bankas Citadele līdzfinansējumu jaunā projekta būvniecībā un iekārtošanā ieguldīti 2,2 miljoni eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku. Trešdien jaunās siltumnīcas aplūkoja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

SIA Mārupes siltumnīcas dārzeņu produkcija tiek realizēta kooperatīvajai sabiedrībai Baltijas dārzeņi. Sezonā iegūst un realizē aptuveni 4700 tonnas gurķu un tomātu. Kopējā zemstikla platība ir 9,6 hektāri, no kuriem 6 ha aug gurķi un 3,6 ha - tomāti.

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» darbinieces Sandra Griņēviča un Kristīne Cīrule aprūpē stādus, lai pie pircējiem aprīlī nonāktu pirmie gurķi. Kad darbs siltumnīcā pie jau augošajiem būs paveikts, šīs nedēļas laikā ar gurķu dēstiem plānots piestādīt vēl vienu no saimniecības siltumnīcām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Aprīlī lielveikalu piedāvājumā parādīsies Zaļenieku novada zemnieku saimniecībā «Mežacīruļi» audzētie gurķi, solījusi saimniece Vija Cīrule. Viņas saimniecībā lietā liek siltumu, kas rodas, elektrības ieguvē sadedzinot saražoto biogāzi.

Kā skaidrojusi zemniece, jaunajā biznesa nišā – salātu, garšaugu un gurķu audzēšanā – zemnieku saimniecība spēkus iemēģināt sāka pagājušajā gadā. Arī pašlaik «Mežacīruļos» jaunā joma vēl nav uzskatāma par nostabilizējušos. Pēc V.Cīrules teiktā, tam, visticamāk, vajadzēšot trīs līdz piecus gadus.

Šogad saimniecībā uzceltajā modernajā siltumnīcu kompleksā vairāk nekā pushektāra platībā jau 6. janvārī sākti darbi, lai aprīlī pie patērētāja nonāktu pirmie salāti. V.Cīrule paredz, ka tirdzniecībā tie parādīsies aptuveni no 5. līdz 10. aprīlim, gurķi, iespējams, nedaudz vēlāk. «Mežacīruļi» audzē vairāku šķirņu salātus – gan tādus, kas cieņā individuālajiem pircējiem, gan ēdināšanas uzņēmumos pieprasītos –, kā arī garšaugus – baziliku, timiānu, piparmētru un citus, raksta Zemgales Ziņas.

Uzņēmums Leversa, kas Latvijā izplatījis marinētus gurķus ar beigušos derīguma termiņu 2011. gadā, pārmarķēšanu konstatējis tikai kādu laiku pēc produkta saņemšanas, informē uzņēmuma pārstāvis Viktors Bižans.

Viņi norāda, ka vāciņa aplīmēšanu ir veicis produkta ražotājs Vjetnamā - viltīgā veidā, kuru nebija tik vienkārši konstatēt.

Lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos, uzņēmums ir pieņēmis lēmumu pārtraukt attiecības ar šo Vjetnamas ražotāju, kā arī kopā ar juristiem izskata iespējas piedzīt zaudējumus tiesas ceļā.

Kā norāda V. Bižans, kopējais pasūtītās produktu partijas apjoms bija liels, vairāki desmiti tūkstoši burciņu, tāpēc pamanīt, kurai individuālajai burciņai bija normāls zaļš vāciņš, un kurai - zaļa uzlīme, faktiski nebija iespējams. No visas partijas burciņas ar viltotajiem vāciņiem veido tikai nelielu daļu. Kompānija ar šo ražotāju bija sadarbojusies vairākus gadus, tāpēc uzticējās produktu kvalitātei. Tiklīdz vāciņu viltošana tika pamanīta, uzņēmums uzreiz brīvprātīgi apstādināja piegādes tirgotājiem un sāka veikt piegādātā produkta izņemšanu no aprites. Tā kā produktu piegādes bija veiktas nesen, tad lielākā daļa šī produkta vēl atradās noliktavās un līdz plauktiem vēl nebija nonākusi.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

«Viss notiek, un iekšēji jūtu, ka uz labo pusi,» saka Durbes novada konservu ceha SIA Ābolīt’s vadītāja Millija Anziķe. Uzņēmumam izveidota jauna preču zīme, kura tapusi, iedvesmojoties no jūgendstila, un, kā skaidro ceha īpašniece, tā simbolizē seno laiku tradīcijas un kvalitāti, iegūts jauns sertifikāts un top jaunā produkcija, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd ir ābolu laiks, no tiem tiek spiesta sula un gatavoti biezeņi. «Telefons ir karsts. Jūtu, ka ar cenu cilvēki ir apmierināti. Vienu centu pacēlām uz augšu, lai neviens man nebrauc garām. Es nevaru zemnieku gremdēt. Mums ir jāsadzīvo, jo es gribu, lai viņiem arī ir labi,» stāsta M. Anziķe. Āboli tiek ņemti no visiem. Galvenais – lai tie nebūtu puvuši, tad par vienu kilogramu nodoto ābolu var saņemt sešus centus.

Šogad slikta bijusi gurķu raža. «Man katru gadu ir bijis tā, ka ražoju ar pilnu klapi, ir bijušas pat divas maiņas un tad, kad beidzas gurķi, tad sākas āboli. Šogad ir tā, ka es esmu gatava āboliem un, ja nāk gurķi, tad es ņemu un neatsaku. Kaut vai kriksītis. Es nevaru vairs izvēlēties un neatsaku nevienam gurķītim, viņu ir tik maz šogad.» Toties uzņēmums noslēdzis nozīmīgu līgumu un cer, ka klients būs tāds, kurš produkciju ņems vairumā. Pirmās 1500 burkas ar jaunieviesto produkciju – gurķi ar ziedkāpostiem – jau aizceļojušas.

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

SIA Getliņi Eko šodien atklāja jaunu 2992 kvadrātmetru lielu gurķu audzēšanas siltumnīcu, kurā augošos gurķus tirgos arī marinētā veidā, atklāšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma galvenais agronoms Guntars Strauts.

Siltumnīca ir domāta tikai gurķu audzēšanai un tajā platība ar augiem aizņem 2900 kvadrātmetrus. Pašreiz tajā aug 8900 stādi, kuri ir 34 dienas veci. Pirmā raža ir gaidāma pēc aptuveni divām nedēļām.

Pašreiz siltumnīcās pamatā tiek audzēti garie 30 centimetru gurķi, un tikai daži īsie gurķi.

Veikalos tirgojot, Getliņi Eko gurķi būs marķēti ar savu logo. Tiks atvērts pārstrādes cehs, kurā gurķus gan tīs plēvēs, gan fasēs marinētus gurķus. Gurķiem tiks iegūts savs svītru kods, ar kuru tie tiks tirgoti veikalos.

Strauts pastāstīja, ka siltumnīcā galvenais uzsvars likts uz to, lai tā spēj ne tikai ražot, bet arī taupīt naudu, tāpēc ļoti domāts par elektrības ekonomiju un siltumekonomiju. Lai siltumnīcā gurķus varētu audzēt arī ziemā, tajā ir uzmontēts 420 mikromolu LED apgaismojums, no kuriem 340 mikromoli ir augiem augšā, bet 85 mikromoli starp augiem. Tas nodrošinās kvalitatīvu ražu arī ziemas sezonā no septembra līdz augustam.

Vairāk nekā 15% tirgotāju, ko no marta līdz maijam pārbaudījis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pavaddokumentos norādījuši neatbilstošu svaigu dārzeņu un augļu izcelsmes valsti. PVD veica pārbaudes ap 900 tirdzniecības uzņēmumos, arī vairākās vairumtirdzniecības noliktavās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Skaitļi parāda, ka aktuāls šis jautājums ir arī par tirgū nopērkamajiem gurķiem. Kā novēroja Diena, gurķu izcelsmes vieta ir strīdus objekts arī Centrāltirgus pārdevēju vidū. Tie, kas tirgo ievestos, saka, ka tikai retais tirgotājs drīkstētu norādīt Latviju kā izcelsmes vietu, jo īstā sezona vēl tikai priekšā. Savukārt pārdevēji, kas gurķiem kā izcelsmes valsti norādījuši Latviju, Dienai teic, ka tos audzē īpašās siltumnīcās.

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Locs atzīst, ka tirgos diezgan uzmanīgi jāpēta, vai tiešām tiek tirgota vietējā prece. Tuvākajās nedēļās gurķu ražai vajadzētu ienākties lielākajā daļā saimniecību, tad risks tapt maldinātam būs krietni mazāks. «Patlaban ļoti daudz kas ir atkarīgs no tirgotāja godaprāta. Mums Mājražotāju biedrībā ir iekšējā kontrole. Visi cits par citu visu zina. Ja kāds sāk šmucēties, pārējie noziņo, jo nevēlas graut biedrības prestižu,» teic A. Locs.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Lietuvas Lauksaimniecības ministrija otrdien paziņoja, ka sadarbībā ar Valsts pārtikas un veterināro dienestu pastiprina importēto dārzeņu kontroli, lai novērstu to nelegālu importu no Krievijas.

Kā norāda ministrija, tas tiek darīts, reaģējot uz Lietuvas dārzeņu audzētāju sūdzībām, ka Krievijā audzēti gurķi un tomāti tiek ievesti Lietuvā caur Baltkrieviju un Poliju ar viltotiem izcelsmes dokumentiem.

"Esam dzirdējuši apgalvojumus, ka Lietuvā tiek mēģināts ievest Krievijā audzētus dārzeņus, [kuru pavaddokumentos teikts, ka tie] audzēti Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc esam pastiprinājuši pārbaudes attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju par svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes valsti. Mēs veicam laboratorijas testus, lai pārbaudītu šo produktu nekaitīgumu," sacīja Valsts pārtikas un veterinārā dienesta vadītāja Audrone Mikalauskiene.

Ministrija informē, ka tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes produktiem, ko ieved Lietuvā, un Lietuva apsver iespēju augļu un dārzeņu izcelsmes noteikšanā iesaistīt Austrijas laboratoriju. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas arī ar līdzīgu dienestu Polijā.

Pārtikas ražošanas uzņēmums Spilva sācis iepirkt un pārstrādāt dārzeņus. Kopumā uz sezonas laiku uzņēmumā plānots atvērt papildu 25 darba vietas.

Skābenes ir tradicionāli pirmās Latvijas dārzu veltes, kas gatavas konservēšanai. Tās uzņēmumam tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu novada.

Kopējie Spilvas plāni šai sezonai paredz dažādu dārzeņu iepirkumu 650-700 tonnu apmērā.

Aizvadītās dārzeņu sezonas ražas Spilvā iepirktas 674,7 tonnu apjomā, no kā lielāko apjomu veidoja skābenes, kabači, gurķi, mārrutki, saldie pipari, baklažāni, pelēkie zirņi, sīpoli. Šosezon dārzeņu pārstrādes apjoms paredzēts līdzīgs; šīs sezonas plānotās lielākās dārzeņu iepirkumu pozīcijas ir – skābenes (150 tonnas), gurķi (138 tonnas), kabači (33 tonnas), saldie pipari (18 tonnas), sīpoli (10 tonnas), baklažāni (8 tonnas), ķirbji (8 tonnas). Savukārt mārrutku un pelēko zirņu iepirkuma plāni būs zināmi sezonas gaitā.

Veicot pārbaudes pārtikas veikalos, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori konstatējuši, ka tirdzniecībā esošajiem konservētajiem gurķiem stikla burkās Marinēti gurķi ungāru gaumē ir beidzies derīguma termiņš, informē PVD.

Detalizētākas pārbaudes laikā atklājās, ka ir veikta pārmarķēšana un produkta derīguma termiņš beidzies jau 2011.gadā.

Veikalos realizācijā esošajiem konservētajiem gurķiem Marinēti gurķi ungāru gaumē etiķetē norādītais izplatītājs ir SIA Leverse, produkta neto masa 680 g, ražošanas datums 04.01.2014., derīguma termiņš 04.01.2017, ražots Vjetnamā.

Produkts ir aizvākots ar metāla vāku, uz vāka uzlīmēts zaļš papīrs. Noplēšot papīru, var redzēt, ka vāks daļēji pārkrāsots, zem krāsas var redzēt ražošanas datumu 5.11.2009, derīguma termiņu 5.11.2011.

Pārtikas produkta marķēšanai izmantotā metode maldina patērētāju par preces derīguma termiņu, tāpēc PVD aicina patērētājus neiegādāties un nelietot uzturā šo produktu.

«Te ir tie Medzē audzētie Polijas gurķi,» ironizē Valdis Kučinskis, vedinot apskatīt savas saimniecības plašās siltumnīcas. «Tagad zināsit, ka Polija nav nemaz tik tālu no Liepājas – 20 kilometru.» Pētertirgū pie piemājas saimniecības «Vārnas» tirdzniecības vietām sakrauto kastu daudzums pircējus un arī pārējos tirdziniekus vedinot domāt, ka pašu audzējums tiek miksēts ar importu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«No Polijas nāk iekšā katru dienu,» zina Valdis. Izcelsmes valsts cenas zīmē esot uzrakstīta tik maziem burtiem, ka ne salasīt. Taču, sasparojoties latviešu dārzeņu un ogu audzētājiem, ievesto produktu pārpircēji sūdzoties, ka peļņa par trešdaļu kritusies. Arī tādēļ par konkurences rīku tiekot izmantota pārējo apvainošana krāpšanā.

Tirgus – tā vietējiem audzētājiem visu laiku esot cīņa ar spekulantiem, un Valdis pauž, ka nu vairs tie nespējot diktēt cenu. Vismaz viņš nepakļaujoties. «Lai pērk no manis un tad pārdod tālāk!»

Tirgū notiekošo visvairāk jūt saimniece Melita Eņķūze, kura tur ir katru dienu. Pārdodamo produkciju izrotā ar gurķu stīgām un pat siltumnīcu apciemojošo dzīvo radību – gliemezi.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Spilva aicina Latvijas gurķu un kabaču audzētājus pieteikties un piegādāt šos dārzeņus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šobrīd Spilvā iepirkti 95% no plānotā gurķu, 40% – tumšo kabaču un 94% – gaišo kabaču apjoma, taču ražošanas plānu izpildei ir nepieciešamas vēl 11 tonnas gurķu un 18,8 tonnas kabaču.

Spilvas ražošanai gurķi tiek iepirkti trīs kategorijās: 1) 6-9 cm; 2) 8-10 cm; 3) līdz 14 cm. Pirmie divi izmēri paredzēti marinētu gurķu produktiem, kuros pilnīgai burciņu piepildīšanai ir nepieciešami noteikti izmēri. Savukārt garākie gurķi (līdz 14 cm) paredzēti salātu produkcijas ražošanai – Latgales salātu un “Mednieku salātu” pagatavošanai.

Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča skaidro - lai gurķus varētu izmantot ražošanā, tiem jābūt veseliem, nesavītušiem, ar mazām sēklām, bez ziediņiem un augļkātiņiem, bez kaitēkļu bojājumiem un puves. Protams, gurķiem jābūt zaļā krāsā, bez dzeltējuma, kā arī bez svešām piegaršām un smaržām.