Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Nākamajās piecās dienās Latvijā gaidāms karsts laiks, galvenokārt Kurzemi šķērsos lietus un negaisa mākoņi, prognozē sinoptiķi.

Karstuma vilnis sāksies sestdien, kad gaisa temperatūra pakāpsies līdz +23..+27 grādiem, un turpmākajās dienās gaiss kļūs vēl par vienu vai diviem grādiem karstāks. Pūšot lēnam līdz mērenam austrumu, dienvidaustrumu vējam, vēsāks laiks saglabāsies Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Mākoņu, nokrišņu un jūras brīzes ietekmē reizēm arī citviet Rietumlatvijā gaisa temperatūra dienas laikā būs zemāka.

Naktīs valsts lielākajā daļā termometra stabiņš nenoslīdēs zem +10 grādiem, vietām saglabājoties virs +15 grādiem.

Sestdien, svētdien un pirmdien nokrišņi tiek prognozēti galvenokārt tikai Kurzemē, lai gan īslaicīgs lietus iespējams arī vietām valsts centrālajā daļā. Dažviet gaidāms pērkona negaiss, kas izraisīs stipras lietusgāzes, iespējama arī krusa un lielas vēja brāzmas.

Novembra sākumā Latvijā laiks kļūs vēsāks un vietām gaidāms sezonas pirmais sniegs, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze.

Atbilstoši šai prognozei līdz 1.novembrim saglabāsies rudenīgi silts gaiss, temperatūra nereti pakāpsies virs +10 grādiem. No sestdienas, 2.novembra, laiks kļūs vēsāks un bez lietus gaidāma arī krusa un sniegs. Aukstajam gaisam plūstot pāri siltajai jūrai, vietām iespējami stipri nokrišņi un pērkona negaiss.

Parasti pirmais sniegs Latvijā uzsnieg oktobrī, pērn jau 8.oktobra rītā vietām valstī bija neliela sniega kārtiņa. Savukārt 2012.gada oktobra beigās Cēsu apkaimē sniega dziļums sasniedza 35 centimetrus, 2003.gadā Rīgā - 39 centimetrus.

Šīs nedēļas nogalē vietām īslaicīgi līs, saulaināks laiks gaidāms svētdien. Pūšot lēnam dienvidu vējam, gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz +1..+10 grādiem, maksimālā temperatūra sestdien būs +7..+12 grādi, Kurzemē līdz +14 grādiem, bet svētdien gaidāma temperatūras paaugstināšanās līdz +11..+15 grādiem.

Teju visu Eiropu pārņēmis decembrim neraksturīgs siltums, tā ietekmē balti Ziemassvētki gaidāmi tikai galējos ziemeļos un augstkalnu apgabalos, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām un sinoptiķu prognozes.

Vācijā trešo dienu pēc kārtas gaisa temperatūra vietām pārsniegusi +15 grādus. Otrdien pat valsts ziemeļu daļā termometra stabiņš pakāpies līdz +16 grādiem, bet Alpu nogāzēs valsts dienvidos - līdz nepilniem +19 grādiem.

Siltā kalnu vēja fēna ietekmē otrdien vietām Austrijā un Šveicē reģistrēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +20 grādiem.

Pēdējās dienās arī Francijā gaisa temperatūra pietuvojusies +20 grādiem, un siltuma rekordi pārspēti arī citviet Eiropā, tai skaitā Ukrainas rietumu daļu piemeklējis siltums līdz +15 grādiem.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi tuvākajā nedēļā Eiropā saglabāsies silts laiks, tādēļ balti Ziemassvētki gaidāmi tikai daļā Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Krievijas ziemeļos, Islandē un Eiropas augstkalnu rajonos.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Otrdienas rītā debesis virs Latvijas ir daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā ir visai liels daudzums Sahāras putekļu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti.

Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām - galvenokārt pilsētās - gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.

No rīta vējš lēni pūš galvenokārt no austrumiem, dienvidaustrumiem. Nav būtisku nokrišņu, vietām izveidojusies migla. Gaisa temperatūra plkst.5 atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija no +4,5 grādiem Kolkā līdz +11,7 grādiem Rēzeknē.

Trešdien Latviju no dienvidrietumiem sasniegs siltāks gaiss, un ciklonu ietekmē šonedēļ bieži līs, prognozē sinoptiķi.

Nedēļas sākumā vietām vēl gaidāms slapjš sniegs, bet jau trešdienas pēcpusdienā valsts dienvidrietumu un centrālajos novados gaisa temperatūra pakāpsies līdz +13 vai +14 grādiem.

Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra naktīs pārsvarā nebūs zemāka par +5 grādiem, dienas laikā gaiss iesils līdz +9..+14 grādiem. Pastāv iespēja, ka nedēļas beigās vai nākamnedēļ termometra stabiņš vietām pakāpsies virs +15 grādiem.

Katru dienu vismaz vietām Latvijā līs. Stiprāks lietus un vējš iespējams nedēļas nogalē.

Ilgtermiņa prognozes joprojām vēsta, ka rudens otrā puse un ziema caurmērā gaidāma siltāka un mitrāka par normu.

Aizvadītajā naktī Alūksnē, Rūjienā un Zosēnos pārspēts, bet Priekuļos atkārtots 12.jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ieraksts Twiter.

Zosēnos ar +4.3 grādiem uzstādīts arī jauns visas Latvijas 12. jūlija rekords. Iepriekšējais 12.jūlija aukstuma rekords valstī bija +4,9 grādi 1965.gadā.

Nedēļas izskaņā, mazinoties zema spiediena ieplakas ietekmei, laika apstākļi uzlabosies - nokrišņu būs mazāk un sestdien gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, tomēr šī brīža prognoze liecina, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijai pietuvosies kārtējais ciklons, līdz ar to atkal līs lietus un vietām ducinās pērkons.

Nedēļas nogalē atmosfēras spiedienam pakāpeniski paaugstinoties, zema spiediena ieplakas ietekme mazināsies un laika apstākļi nedaudz uzlabosies. Mākoņu daudzums mazināsies un dienā bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule. Ja vēl naktī uz piektdienu vietām valsts teritorijā ir gaidāms īslaicīgs lietus, tad piektdien dienā un sestdien saglabāsies lielākoties sauss laiks. Pūšot lēnam galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, naktī un no rīta vietām veidosies migla.

Lai gan iepriekš prognozes vēstīja par iespējamu siltu laiku septembra pēdējā nedēļā, jaunākās prognozes nosliekušās par labu aukstumam.

Naktī uz sestdienu, 21.septembri, Latviju no rietumiem sasniegs siltā atmosfēras fronte, tādēļ rietumu un centrālajos novados gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies līdz +14..+18 grādiem, bet austrumu novados gaidāms lietains laiks un termometra stabiņš nepakāpsies augstāk par +10..+13 grādiem, liecina jaunākā «Global Forecast System» prognoze.

Svētdien rietumu vēju nomainīs ziemeļu vējš, tas atnesīs vēsāku un arī sausāku gaisu. Jau naktī uz pirmdienu gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā var pazemināties līdz +2..-3 grādiem.

Arī turpmākajās naktīs, ja debesis neaizklās mākoņi, gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs zem nulles; aukstākais laiks gaidāms valsts austrumos. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās caurmērā būs +9..+14 grādu robežās.

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis lēmumu no 2020.gada novembra aizliegt tirgot stipro alkoholu ļoti maza izmēra iepakojumā, kā arī pildīt alu, kas stiprāks par sešiem grādiem, un dažus citus dzērienus plastmasas tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus.

Par šādiem grozījumiem Alkohola kontroles likumā, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā, balsojuši 72 Seima deputāti, pret - viens, bet astoņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Stājoties spēkā šiem grozījumiem, alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 22 grādiem, Lietuvas veikalos vairs nebūs nopērkami glāzes lieluma tarā vai citā iepakojumā, kas paredzēts tiešai lietošanai.

Kā izteicies Seima Veselības lietu komitejas deputāts Antans Vinkus, šādi «viena malka dzērieni» domāti «abstinences sindroma mazināšanai».

Vienlaikus Seims aizliedzis Lietuvā tirgot alu, kā arī fermentētos vai alkohola kokteiļu grupām piederošos dzērienus, kas stiprāki par sešiem grādiem, ja tie pildīti plastmasas tarā, kuras tilpums ir lielāks par 0,2 litriem, savukārt ja to stiprums nesasniedz sešus grādus, plastmasas iepakojuma tilpums nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

Spāniju sasniedzis karsts gaiss no Āfrikas, un nākamnedēļ svelme gaidāma lielā Eiropas daļā, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Patlaban tikai Spānijā spēkā brīdinājums par 40 grādu karstumu; nākamās nedēļas sākumā šāda gaisa temperatūra prognozēta arī Francijā. Sagaidāms, ka liels karstums nākamnedēļ būs arī citviet Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā.

Prognozes par karstuma spēku, izplatību un noturību pagaidām ir dažādas. Iespēja, ka jūlija nogalē arī Baltijas valstīs gaisa temperatūra pakāpsies līdz +30 grādiem vai augstāk, ir nepilni 50 procenti.

Šīs nedēļas izskaņā Latvijā turpināsies gaisa temperatūras paaugstināšanās. Svētdien un pirmdien valsti no rietumiem šķērsos neliela aukstā atmosfēras fronte, gaidāms lietus un arī stipras pērkona lietusgāzes. Paredzams, ka pēc maza temperatūras krituma nākamās nedēļas gaitā laiks atkal kļūs saulaināks un siltāks.

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Šīs nedēļas otrajā pusē un nākamās nedēļas sākumā Latvijā gaidāms vasarīgi silts un pat karsts laiks, liecina jaunākās laika prognozes.

Augstākā gaisa temperatūra, visticamāk, būs 19.-21.maijā, kad valsts lielākajā daļā gaiss sakarsīs līdz +24..+28 grādiem.

Tuvākajās divās naktīs vietām valstī - galvenokārt ziemeļaustrumu novados - vēl gaidāma neliela salna zāles augstumā. Siltākajās naktīs nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra nav gaidāma zemāka par +9..+15 grādiem.

Šonedēļ nokrišņi vairs netiek prognozēti, lai gan nedēļas nogalē dažviet Kurzemē iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Nākamnedēļ visā Latvijā palielināsies īslaicīga lietus un pērkona negaisa varbūtība.

22.maijā gaisa temperatūra var krasi pazemināties.

Jau ziņots, ka dienas garums un saules staru krišanas leņķis šajās dienās ir tikpat liels kā jūlija izskaņā. Pavasarī, uzturoties saulē, jāievēro īpaša piesardzība, jo nenosauļota āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu. Saules stari visspēcīgākie ir dienas vidū - laikā no plkst.12 līdz 15.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus, vietām valsts austrumu daļā līs ilgstoši, bet stiprākie nokrišņi būs no negaisa mākoņiem, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visos reģionos, taču stipras lietusgāzes skars nelielas teritorijas. Pūtīs lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, Kurzemē - rietumu vējš.

Maksimālā gaisa temperatūra no +18 grādiem dažviet valsts austrumu daļā, kur visu dienu apmākušās debesis, līdz +24..+25 grādiem Zemgalē pirms negaisa.

Rīgā var uzlīt, brīžiem parādīsies saule. Ja virs galvaspilsētas izaugs negaisa mākonis, iespējams stiprs lietus. Pārsvarā saglabāsies lēns vējš, gaiss īslaicīgi iesils līdz +23 grādiem.

Laikapstākļus nosaka nedaudz pazemināta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 761-762 dzīvsudraba staba milimetri jūras līmenī.

Šīs nedēļas nogalē Latviju sasniegs arktiskās gaisa masas, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Tuvākajās dienās Skandināvijā gaidāms anticiklons, gar tā malu Baltijas valstīs ieplūdīs vēss gaiss no ziemeļiem, iespējami pat aukstuma rekordi.

Ceturtdien un piektdien vēl saglabāsies ciklona ietekme un daudzviet līs. Sestdien un svētdien nokrišņi gaidāmi galvenokārt tikai no mākoņiem, kas veidosies, aukstajam gaisam plūstot pār silto jūru, tādēļ tie vairāk skars piekrasti. Gaidāms ne tikai lietus, bet arī sniegs un krusa.

Saskaņā ar pašreizējo «Global Forecast System» prognozi gaisa temperatūra sestdienas un svētdienas naktī pazemināsies līdz +1..-4 grādiem, nedaudz siltāk būs dažviet piekrastē, un vietām veidosies migla un sarma. Dienas laikā saule gaisu sasildīs līdz +5..+9 grādiem.

Pagājušais mēnesis ir karstākais oktobris, kāds līdz šim bijis pasaules mērogā, trešdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Oktobra gaitā ASV un Meksikas teritoriju daļas piemeklēja sausums, kamēr citur uz planētas laiks bija mitrāks nekā parasti, kas bieži saistīts ar vētrām un cikloniem.

Jūras virsmas temperatūra bija augstākā, kāda jebkad reģistrēta oktobrī, un to veicināja globālā sasilšana, kurai pēc zinātnieku atzinuma ir svarīga loma tai ziņā, ka vētras kļūst niknākas un postošākas.

"2023.gada oktobrī ir pieredzētas īpašas temperatūras anomālijas pēc četriem mēnešiem, kuros tika pārspēti globālie temperatūras rekordi," sacīja C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa.

"Mēs gandrīz droši varam teikt, ka 2023.gads būs līdz šim siltākais gads, un [vidējā temperatūra] pašlaik par 1,43 Celsija grādiem pārsniedz pirmsindustriālā laikmeta vidējo."

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, tirgiem vienaldzīgi uztverot spēcīgos ASV ekonomikas datus, izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un sekojot krīzei Tuvajos Austrumos.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 4,9%, tādējādi reģistrēta straujākā izaugsme kopš 2021.gada pēdējiem trīs mēnešiem, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati.

Tirgi tomēr uztvēra šos datus tikai kā pazīmi, ka ir paredzama ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Investori vairāk fokusējas uz gada ceturto ceturksni un gaidām, ka "viss palēnināsies", sacīja "Huge Johnson Economics" analītiķis Hjū Džonsons.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Šis lēmums, kas jau bija gaidāms, izraisīja īslaicīgu eiro vērtības paaugstināšanos, bet eirozonas biržās akciju cenas tomēr kritās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pārsvarā kāpa, ko sekmēja optimisms par ASV lēmumu atcelt obligātu sejas masku valkāšanu iekštelpās cilvēkiem, kas pilnīgi vakcinēti pret Covid-19.

"Jebkurš, kas ir pilnīgi vakcinēts, var piedalīties iekštelpu un ārtelpu pasākumos - lielos vai mazos, bez maskas valkāšanas vai fiziskas distancēšanās," sacīja ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) direktore Rošela Valenska.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pārliecinoši pieauga.

CDC rīcība "deva jaunu impulsu [akciju cenu] kāpumam," konstatēja Briefing.com.

ASV Nodarbinātības ministrija ceturtdien publicēja datus, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 34 000 un tas ir zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis piekto nedēļu pēc kārtas.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 473 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 507 000 apmērā.

Lietuvas Enerģētikas ministrija ir izstrādājusi enerģijas taupīšanas plānu, kas ietver priekšlikumus ierobežot apkuri un dzesēšanu ēkās.

Plāns, kas ministru kabinetam tiks iesniegts trešdien, paredz iekštelpu temperatūras pazemināšanu līdz 19 grādiem apkures sezonā, gaisa kondicionēšanas temperatūras ierobežošanu līdz 27 grādiem vasarā, kā arī karstā ūdens atslēgšanu sabiedriskā sektora ēkās.

Valsts cenšas samazināt enerģijas patēriņu par 20%, teikts ministrijas paziņojumā presei.

Uzņēmumiem, kas spēj strādāt attālināti, būtu jāmudina darbinieki piektdienās un pirmdienās strādāt no mājām, kas ļautu samazināt temperatūru apkurināmās ēkās līdz 17 grādiem.

Plānā ir iekļauti arī pasākumi, lai ierobežotu ātrumu uz automaģistrālēm līdz 110 km/h divus mēnešus ilgāk – no oktobra līdz maijam, nevis pašreizējā novembra–marta periodā.

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.