Viena no pēdējā laika publiskās telpas aktualitātēm, īpaši sociālajos tīklos, ir ziņa, ka skolu direktori lūdz vairs nepubliskot konkrētu skolu eksāmenu rezultātus. Komentāri ir nikni un indīgi, šo iniciatīvu reducējot uz to, ka laikam jau «šiem» kauns. Tajā pašā laikā tas ir daudz kompleksāks jautājums.
Faktiski runa ir par to, vai ir korekti veidot skolu rangus pēc viena kritērija – centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas ir aritmētiskais vidējais exel tabulā. Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdols Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Ģimnāzijas direktors, uzsver, ka runa nav par to, ka skolas nevarētu ranžēt, jo, piemēram, ir starptautiski atzīti labāko augstskolu topi. Būtiskākais ir tas, kāda metodoloģija ir pamatā šim ranžējumam.
Skolu kvalitāti var un vajag vērtēt, tikai tas jādara pareizi.
Starptautiskajiem augstskolu topiem pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kur ņemti vērā daudzi faktori. Tāpat profesionāļu vidē tik augsti vērtētais OECD PISA pētījums ir tik respektabls tieši tādēļ, ka tam pamatā ir ļoti nopietna metodoloģija, kas nebalstās uz vienu aritmētisko vidējo rādītāju. R. Kalvāns uzsver, ka centralizēto eksāmenu rezultāti sniedz ļoti nepilnīgu un fragmentāru ainu par skolas darba kvalitāti, par skolotāju ieguldījumu, par procesa dinamiku. Faktiski tas ir viens visai primitīvs rādījums, pēc kura veidot kādu skolu topu ir ne tikai nepareizi, bet arī patiesībai neatbilstoši. Tajā pašā laikā neviens skolām neaizliedz savus centralizēto eksāmenu rezultātus publiskot. Taču tai jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – vidusskolās, kurās ir konkurss un skolēni tiek «atlasīti», vienmēr būs labāki rezultāti, jo vienkārši, ļoti ciniski runājot, ir labāks izejmateriāls nekā skolās, kurās ir liela dažādu problēmbērnu koncentrācija.
