Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši prototipu sensoru matricai, kas palīdz objektīvi novērtēt apģērba lielumatbilstību.

Glābšanas dienestos strādājošajiem, karavīriem un sportistiem ir būtiski, lai formastērps ir ērts un netraucē kustēties. Pirmo reizi apģērba lielumatbilstības noteikšanai izmantoti šķiedru optiskie sensori.

RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātes (EVIF) un Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) zinātnieku sadarbībā izstrādāta jauna metode sensoru iestrādei tekstila izstrādājumos apģērba lielumatbilstības noteikšanai, salīdzinot dažāda tipa elektriskos un optiskos sensorus un novērtējot sensoru lietojamību šādam mērķim.

Projektā iesaistīts arī industriālais partneris – SIA «AFFOC Solutions», kas veic tirgus analīzi un izskata tehnoloģijas tālāku lietojumu.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Radoša pieeja, kvalitāte, unikalitāte, apģērba ilglaicīgums, daudzfunkcionalitāte - tā portāla db.lv uzrunātie konceptveikali visbiežāk raksturo latviešu dizaineru radīto apģērbu. Portāls izpētīja, cik izmaksā apģērbties latviešu dizainā un vaicāja tirgotājiem, kas veido apģērba cenu.

Portāls db.lv izpētīja, ka viens latviešu dizaineru veidots sieviešu apģērba komplekts var izmaksāt pat 884 eiro, vīriešu - 546 eiro un vairāk.

Koncepveikals «Bold» šobrīd tirgo apmēram 50 Latvijas dizaineru apģērbus, aksesuārus un interjera zīmolus. No tiem zināmākie vārdi no Latvijas modes industrijas ir «Keta Gutmane», «Atis Artemjevs», «MCouture», «Dace Bahmane», «SLOW», «Iveta Vecmane», «PIXIE», «KULT», «Cinnamon Concept», «Talanted», «One Wolf», «Nastya Choo» un citi.

Uzņēmuma pārstāvis Kristaps Birmanis pastāsta, ka veikalā atrodamajiem dizaineru produktiem cenas ir identiskas tām, ko piedāvā pats dizaineris. «Tā ir mūsu politika, lai klientam būtu motivācija iepirkties pie mums un nebūtu situācija, ka klients pie mums uzmēra un nopērk citur dažu eiro dēļ.»

Ceļu policistiem par 99 103 eiro tiks piegādātas pie apģērba piestiprināmas videokameras.

Valsts policijas (VP) iepirkumu komisija šonedēļ nolēmusi līgumu slēgt ar AS «Inkomerc Holding», kuras piedāvājums atbildis visām iepirkuma prasībām un bijis saimnieciski izdevīgākais.

Paredzēts, ka kameras ekrāns būs vērsts pret personu, ar kuru komunicē policists. Kameras darbības laikā potenciālajam pārkāpējam būs redzama indikācija, piemēram, ieslēgts displejs, mirgojoša diode par to, ka notiek video ieraksts.

Filmēšana varēs notikt arī zema apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslā.

Paredzēts, ka uzņēmums nodrošinās pasūtītāja personāla apmācību darbam ar kamerām un programmnodrošinājumu piecās vietās: Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Valmierā.

Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.

Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Latvijas modes zīmols One Wolf paziņojis par sadarbību ar Pasaules Dabas Fondu, turpinot attīstīt ilgtspējīgas modes virzienu, informē uzņēmumā.

Turpmāk no katra pārdotā apģērba modeļa, kas ir izgatavots no jau valkāta džinsa auduma vai no audumu pārpalikumiem ražošanas procesā, One Wolf ziedos 10 eiro Pasaules Dabas Fondam dabas aizsardzībai.

«Apģērba izgatavošana no jau izmantota auduma prasa vairāk darbaspēka resursu, un tādēļ šīs kolekcijas apģērbi ir pieejami ierobežotā daudzumā un ir arī dārgāki, taču tā ir daļa mūsu dizaina filozofijas neradīt neko lieku un domāt par apģērba ilglaicīgumu gan izgatavošanas kvalitātes, gan dizaina ziņā. Ilgtspējīga apģērba mērķis ir palielināt vietējās ražošanas un produktu vērtību, pagarināt materiālu dzīves ciklu, palielināt apģērbu vērtību, samazināt atkritumu daudzumu un samazināt kaitējumu videi. Šīs kolekcijas mērķis ir izglītot cilvēkus par videi draudzīgāku patēriņu,» komentēja One Wolf dizainere Agnese Narņicka.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieces rada algoritmu, kas palīdzēs speciālo uzdevumu veicējiem izvēlēties auguma izmēriem atbilstošus un ergonomiskus formas tērpus.

Metode aprobēta sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

"Ja ikdienas apģērbs spiež, ir par mazu, lielu vai neērtu, mums ir izvēle to nevalkāt. Speciālajos dienestos strādājošajiem šādas izvēles nav, viņiem ir jāvalkā formas tērpi, lai veiktu pienākumus, neapdraudot savu veselību vai dzīvību," saka Eva Lapkovska, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta doktorante.

Viņa promocijas darbā "Apģērba antropometriskās lielumatbilstības un ergonomiskuma novērtēšanas metožu pilnveidošana" izstrādājusi universālu metodiku organizācijām, kuru ikdiena saistīta ar īpašuzdevumu apģērba valkāšanu, piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, armijai, zemessardzei utt. Algoritms palīdzēs par apgādi atbildīgajām personām pasūtīt īpašuzdevumu apģērbu atbilstoši ķermeņa parametriem un ergonomikai, tā paaugstinot lietotāju apmierinātību un samazinot iespēju rasties zaudējumiem.

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Valsts policijas (VP) un apģērbu zīmola ZIB* radītajai atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijai «Festivālu vasara» no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tika piešķirti 10 000 eiro, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Katru gadu no OCTA līdzekļiem tiek finansēti vairāki projekti, kuru mērķis ir satiksmes drošības profilakse, norāda VP. Šis Valsts policijai ir jau trešais projekts, kurā, sadarbojoties ar latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, tiek izveidota atstarojošo apģērbu kolekcija, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību tam, cik svarīga ir atstarojošu elementu lietošana ceļu satiksmē.

«Saprotot, ko vēlamies, mēs vērsāmies pie latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, un šoreiz kā vispiemērotākais tika izvēlēts apģērbu zīmols ZIB*.Uzņēmums arī iepriekš ar saviem apģērbiem ir vērsuši sabiedrības uzmanību, ka būt redzamam var būt gan droši, gan skaisti. Šī jaunā apģērbu kolekcija nav vienīgā iespēja kā būt pamanāmam – šis ir tikai piemērs un ierosinājums. Ir vairāki citi veidi, tostarp arī ierastā dzeltenā veste vai citi apģērbi ar jau iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem – katrs pats izvēlas, kā rūpēties par savu redzamību ceļu satiksmē,» skaidro S.Grāvīte.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

"ADDI Trading" ("ADDI") marta beigās atsaucās Latvijas valsts iestāžu aicinājumam būt sociāli atbildīgam uzņēmumam un pārdot tam pieejamās medicīniskās maskas Latvijas valsts vajadzībām. "ADDI" piegādāja tieši tāda tipa maskas, kādas Latvijas valsts pasūtīja, atsakoties no izdevīgāka piedāvājuma.

Pieprasījums pēc medicīniskajām maskām

Šā gada marta beigās Eiropā, tai skaitā Latvijā, pēc medicīniskajām un ķirurģiskajām maskām, respiratoriem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem bija milzīgs pieprasījums, kamēr piedāvājums bija ierobežots.

"ADDI Trading" piedāvājums

"ADDI" spēja nodrošināt masku piegādi, tādēļ uzņēmums sazinājās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), piedāvājot masku piegādi īsos termiņos. NVD jau bija noslēgusi vairākus līgumus ar citiem piegādātājiem. "ADDI" gadījumā puses vienojās, ka vajadzība pēc maskām būs atkarīga no citu piegādātāju spējas pakalpojumu realizēt termiņos, kas, kā publiski zināms, atsevišķiem piegādātājiem diemžēl neizdevās.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.