Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums a/s Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings aizņēmusies sešus miljonus latu – uzņēmums ir reģistrējis divas komercķīlas, katru par trīs miljoniem latu, liecina informācija Lursoft.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ceļu pārvalde ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsludinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem. Valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometru garo posmu a/s Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu.

Vēl viens projekts, kuru veiks uzņēmums, ir Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukcija. Jau ziņots, ka a/s Ceļu pārvalde slēgs līgumu ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu 279,969 tūkstošu latu apjomā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

A/s Ceļu pārvalde reģistrējusi jaunu komercķīlu 11 miljonu latu vērtībā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtie dati.

Ķīlas ņēmējs ir a/s Citadele banka, kurai ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums Ceļu pārvalde ieķīlājis prasījuma tiesības, un komercķīlas ņēmējam – bankai, ir tiesības pārdot ieķīlāto manto bez izsoles un liegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Jau rakstīts, ka Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings septembra beigās aizņēmusies sešus miljonus latu.

Jau vēstīts, ka uzņēmums ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsuldinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem, un valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometrus garo posmu Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu. A/s Ceļu pārvalde veiks arī 279,969 tūkstošu latu vērto Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krostojuma rekonstrukciju.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš ir arī pašvaldības daļu turētājs AS Ceļu pārvalde, šodien tikās ar AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaļetajevu, kā arī ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lauvu, lai runātu par pēdējā laika notikumiem uzņēmumā.

Pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu a/s Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva pieņēmuši lēmumu atkāpties no saviem amatiem.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu a/s Ceļu pārvalde, DB informēja mēra pārstāve Anna Kononova.

Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par a/s Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

A/s Ceļu pārvalde padomes sēdē ceturtdien, 12. janvārī, izvēlēts jauns valdes sastāvs - par a/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Zauers-Zauls, bet par valdes locekļiem apstiprināti Ivo Čerbakovs, Valērijs Petrovs, Gints Iesalnieks un Leonīds Šafīrs.

Galvenais jaunās valdes uzdevums būs sagatavot uzņēmumu privatizācijai, kā arī optimizēt Ceļu pārvaldes izdevumus, norādīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. «Tāpat šobrīd ir ļoti nozīmīgi turpināt uzņēmuma veiksmīgo darbību, piedalīties konkursos, palielinot apgrozījumu,» norādīja V. Jerošenko.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pagājušā gada beigās pieņēma lēmumu nodot a/s Ceļu pārvalde privatizācijai, un uzņēmumu plāno pārdot izsolē par sešiem miljoniem latu.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada beigās Ceļu pārvaldes priekšsēdētāja vietnieka amatu pameta Raimonds Timma, kas darbu uzņēmumā turpina kā padomes loceklis. Jau vēstīts, ka aizvadītā gada rudenī tika uzsākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Nedaudz vēlāk, oktobra beigās, a/s Ceļu pārvalde vadību pameta trīs amatpersonas – Mārtiņš Lauva, Sergejs Zaļetajevs un Dainis Turlais. Pērnā gada decembra vidū tika pieņemts lēmums samazināt Ceļu pārvaldes amatpersonu atalgojumu – padomes priekšsēdētāja mēnešalga tiks samazināta par 68% līdz 468 latiem mēnesī, bet padomes locekļu alga noteikta par 53% mazāka nekā iepriekš – 351 lats mēnesī.

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pieprasījis nekavējoties sasaukt ceļu uzturēšanas un remonta akciju sabiedrības Ceļu pārvalde akcionāru ārkārtas sapulci, darba kārtībā iekļaujot jautājumu par akciju sabiedrības iekšējās revīzijas veikšanu.

Pieprasījums izdarīts pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par akciju sabiedrības Ceļu pārvaldes noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku.

Tāpat pieprasījums izdarīts arī par faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības, un pamatojoties uz Komerclikuma 183. panta pirmo daļu un 270. pantu.

Db.lv jau vēstīja, ka a/s Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings aizņēmusies sešus miljonus latu – uzņēmums ir reģistrējis divas komercķīlas, katru par trīs miljoniem latu, liecina informācija Lursoft.

Izbeigta ceļu būves uzņēmuma AS "Ceļu pārvalde" tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu Rīgas pilsētas tiesa izbeigusi, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad 10.augustā "Ceļu pārvaldei" bija VID administrēto nodokļu parāds 1 534 362 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" ir viens no trīs uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi sodu ceļu būves karteļa lietā. "Ceļu pārvaldei" piemērots sods 1 026 958,61 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" KP lēmumu vēl var apstrīdēt tiesā. Uzņēmums nekomentēja ne KP lēmumu, ne to, vai tas tiks apstrīdēts.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

A/s Ceļu pārvaldi pametušas trīs amapersonas – valdes priekšsēdētāja amatu pildījušais Mārtiņš Lauva, padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs, kā arī padomes loceklis Dainis Turlais, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Saskaņā ar Lursoft sniegtajiem datiem minētās Ceļu pārvalde amatpersonas savus pienākumus pildījušas līdz 28. oktobrim.

Jau vēstīts, ka kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas. Process uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi, pret vienu a/s Ceļu pārvalde amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu uzmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanā, iepriekš informēja KNAB.

Jau iepriekš ziņots, ka nedaudz vēlāk arī M. Lauvam KNAB piemērojis aizdomās turamā statusu. Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības deviņas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras a/s Ceļu pārvalde amatpersonas ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, lai noslēgto līgumu izpildes rezultātā iegūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus. A/s Ceļu pārvalde vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no Ceļu pārvaldes izkrāpti aptuveni 73 tūkst. Ls.

Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. Izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos (tajā skaitā arī viena amatpersona), bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

Autoceļu būves uzņēmums AS "Ceļu pārvalde" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņēmusi ceturtdien, 5.oktobrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Elīna Karstā.

Kreditoru prasījumi administratorei iesniedzami līdz 2023.gada 6.novembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākajiem datiem, "Ceļu pārvaldei" ir VID administrēto nodokļu parāds 607 972 eiro apmērā, taču VID atzīmē, ka precīzu informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa šogad 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Izskanējusī informācija par a/s Ceļu pārvalde aizņēmumu vairāku miljonu latu apmērā un ķīlu 17 milj. Ls apmērā neatbilstot patiesībai, kā arī izskanējusī informācija neatspoguļojot patieso uzņēmuma finanšu stāvokli, paziņojumā norāda a/s Ceļu pārvalde.

Uzņēmums norāda, ka reģistrēta komercķīla uz uzņēmuma aktīviem, taču publiski izskanējušie apgalvojumi par ķīlas vērtību neatbilstot patiesībai. Apķīlājot daļu no 7,5 milj. Ls vērtiem aktīviem, nav iespējams reģistrēt ķīlas, kuras vērtība sasniegtu 17 milj. Ls. Ķīlas reģistrēšana esot saistīta ar nepieciešamību paplašināt sadarbību ar kredītiestādi un nodrošināt kredītiestādes izsniegtu garantiju pieejamību nepieciešamā apjomā.

«Tāpat tika publiskota nepatiesa informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanas rezultātā aizturēti četri uzņēmuma darbinieki. Patiesībā šie cilvēki nav a/s Ceļu pārvalde darbinieki. KNAB ir veicis kratīšanu uzņēmuma telpās, pamatojoties uz konstatējumu, ka trīs personas, kas nav uzņēmuma darbinieki, savstarpēji nodevušas kukuli, kas varētu būt bijis paredzēts tālākai nodošanai uzņēmumam,» teikts paziņojumā.

Lenovo IdeaPad Miix 700 ir īsts atradums visiem, kuri vēlas vienlaikus lietot gan ierasto klēpjdatoru, gan skārienjutīgu plāksni

Planšetdatoru tirgus jau pāris gadu atrodas brīvajā kritienā, un tā vien šķiet, ka skārienjutīgās plāksnes ieņems vietu blakus neskaitāmiem cilvēces daudzsološajiem izgudrojumiem, kuri nepiepildīja uz tiem liktās cerības, ja nu vienīgi ražotājiem kaut kādā veidā izdosies tās padarīt lietotājiem noderīgākas. Šobrīd meklējumi ved planšetdatoru un klēpjdatoru apvienošanas virzienā, paņemot labāko no abiem un savienojot to vienā ierīcē. Runa ir par tā dēvētajiem atdalāmajiem datoriem jeb ierīcēm, kurās ekrānu var atvienot no tastatūras. Viena no šīs kategorijas cerībām ir Lenovo IdeaPad Miix 700.

Lenovo ir starp jaunā viļņa hibrīddatoru celmlaužiem. Lai atceramies tā lunkano modeli Yoga, kas savulaik parādīja, ka vienā ierīcē var sadzīvot klēpjdators ar planšeti. Miix 700 ekspluatē citādu, senāku konceptu, taču ienesis dažas jaunas vēsmas.