Kuba ir tīrradnis, kurai nav līdzinieka visā pasaulē.
Tā apbur ar tikai tai piemītošajām lietām, unikālo Latīņamerikas ritmu – mūziku, deju un dzīvesveidu. Kubā dzīve joprojām noris pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados «iekonservētā» vidē, kāda tā bija brīdī, kad Fidels Kastro nospieda «stop» pogu un sākās komunisma iedzīvināšanas ēra. Kopš tā laika valsts ir piedzīvojusi tautsaimniecības pakāpenisku sagrūšanu, kultūra, tradīcijas un arhitektūra ir izdzīvojušas. Havanas ielās rībina ikoniskas piecdesmito gadu mašīnas Chevrolet, Buick un Studebaker, kuras mēs padomju režīmā diemžēl tā arī nepiedzīvojām.
20 dienu ceļojumā uz saulaino un iedvesmojošo Kubu devos kopā meitu un vīru.
Kad turp labāk braukt?
Kubā ir tropu pasātu klimats, līdz ar to tur ir piedzīvojamas tikai divas sezonas. Lietus periods ilgst no maija līdz augustam, kas izteikti jūtams salas piekrastē, ierastas ir arī viesuļvētras. Savukārt sausais periods ir no septembra līdz aprīlim. Pats siltākais mēnesis ir augusts, bet janvārī Kubā ir visaukstāk. Vidējā gaisa temperatūra gadā ir +29 grādi un ūdens – +26 grādi. Piekrastē ziemā ūdens temperatūra ir no +22 līdz +24 grādiem, bet vasarā sasniedz pat +30 grādus. Kubā lielākais tūristu pieplūdums ir decembrī un janvārī, kā arī Lieldienu laikā. Lai izvairītos no ļaužu masām, ceļojumam izvēlējos Latvijas pavasari – aprīļa beigas.
Ko tur redzēt?
Lai gan valsts infrastruktūra gadu gaitā ir pamatīgi cietusi, nozīmīgākais vēstures mantojums – forti, pilis, viesnīcas un koloniālās pilsētas – ir pārdzīvojušas režīmu, daudzas tagad tiek cītīgi atjaunotas. Kubas arhitektūra atklāj tik spilgtu iepriekšējo gadsimtu spozmi un etnisko mantojumu, kādu tik koncentrētā veidā grūti atrast kaut kur citur – spāņu baroks, franču klasicisms, art deco, jūgendstils un modernisms atrodams UNESCO pasaules mantojuma pilsētās – vecajā Havanā, Trinidādā, Sjenfuegosā (Cienfuegos), Kamaguei (Camagüey) un citur.
Havanā jādodas pastaigās arī ārpus skaisti atjaunotā Plaza Vieja laukuma apkaimes, kas, protams, pārsteidz ar savu koloniālo arhitektūru. Skatam paveras vēl neatjaunotās vecpilsētas daļa no Kapitolija uz ostas un stacijas pusi, vai gar Ķīniešu kvartālu (Chinatown) uz Malekonas (Malecon) pludmales pusi. Šajās ielās redzams, kā ir noplukusi kādreizējā pārbagātība un skaistums, tomēr priecē tas, ka, par spīti laika zobam, neklasiskās un eklektiskās ēku fasādes joprojām saglabājušās, ēkas ir apdzīvotas.
Visu rakstu Ceļojums laika kapsulā lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.