Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Septembrī vadošais Latvijas alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia novērojis nozīmīgu interesi par kapitāla piesaisti no uzņēmumiem.

Pieprasījums pēc finansējuma kopumā pieaudzis par 10%, salīdzinot ar augustu. Vislielāko interesi izrādījuši tieši lauksaimniecības un mežizstrādes izņēmumi. Kopumā septembrī Capitalia finansēja 18 uzņēmumus par kopējo summu 1,919 miljoni eiro.

“Pēc gausas vasaras, daudziem uzņēmumiem rudens ir attīstības un izaugsmes laiks, kad atkal ieguldīt jaunās iekārtās un sistēmās, lai sagatavotos nākamajai aktīvajai sezonai. Tāpat Capitalia klientu lokā novērojam, ka pastiprināti palielinās uzņēmumu skaits, kas finansējumu izmanto ilgtermiņa plānu realizācijai. Savukārt tie biznesi, kuru pieprasījums strauji palielinās ziemas sezonas ietekmē, ķer pēdējos mirkļus krājumu palielināšanai, lai klientiem sniegtu nepieciešamo pakalpojumu. Attiecīgi papildu finansējums var noderēt, lai iegādātos lielāku krājumu apjomu vienā piegājienā,” stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

AS Capitalia ir veikusi papildu obligāciju laidienu, noslēdzot Nasdaq Baltic biržā kotēto obligāciju emisiju 3 miljonu eiro apmērā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā AS Capitalia ir izlaidusi parādzīmes 3,5 miljonu eiro apmērā. Iegūtie līdzekļi ļaus AS Capitalia kāpināt mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas apjomus Baltijas valstīs, kā arī ieviestu jaunus finansējuma produktus.

AS Capitalia obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 3,5 miljoni eiro, no kuriem 3 milj. EUR kotētas NASDAQ Baltic fondu biržā.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 EUR, ar gada kupona likmi 12% un procentu izmaksu reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas datums ir 2018. gada 25. oktobris. Savukārt 0,5 milj. EUR ir nodrošinātas obligācijas ar kupona likmi 6%. Šo obligāciju dzēšanas termiņš ir 2019. gada 25. oktobris.

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

2016. gada pirmajā pusgadā koncerns Capitalia kāpināja apgrozījumu, kas sasniedza 426,34 tūkstošus eiro jeb par 83% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Finanšu periodu uzņēmums noslēdz ar nelieliem zaudējumiem un aktīvu apjoms sasniedzis 3,087 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā uzņēmums turpināja koncentrēties uz izaugsmes veicināšanu, attīstot gan jaunos produktu virzienus, gan paplašinot uzsākto darbību Igaunijas tirgū. 2016. gada jūnijā tika sasniegts jauns rekords mēneša izsniegtā finansējuma apmērā, pārsniedzot 1 miljona eiro robežu.

Tāpat Capitalia ir nozīmīgi kāpinājusi savu sadarbību ar savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, ar kuras starpniecību investori jau ir iegādājušies Capitalia aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem vairāk nekā 5 miljonu eiro apmērā. Šīs sadarbības rezultātā Capitalia apkalpo Mintos investoru interesēs vairāk aizdevumus nekā savā bilances portfelī. No kopējā pārvaldītā aizdevumu apjoma joprojām nozīmīgi lielāko apmēru līdzīgās daļās veido kredīti Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem. Aptuveni 10% no kopējā portfeļa jau ir izsniegti Igaunijas klientiem. Uz 2016. gada 30. martu, Capitalia ir izsniegusi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumus 15,57 miljonu eiro apmērā.

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un Lietuvā, mainījis uzņēmuma juridisko formu un kļuvis par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). Par bāzes valsti Eiropas komercsabiedrībai Capitalia izvēlējusies Latviju.

«Uzņēmuma juridiskās formas maiņa ir nākamais solis ceļā uz izaugsmi, turklāt daudz precīzāk atspoguļo jau šobrīd pastāvošo uzņēmuma starptautiskās darbības raksturu, jo Capitalia komanda darbojas visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Eiropas komercsabiedrība darbojas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statūtiem un nosaka, ka uzņēmums nav «piesiets» atsevišķas valsts robežām, bet Eiropas ietvaros var brīvi izvēlēties savu bāzes valsti,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia jaunā juridiskā forma reģistrēta šā gada 23.novembrī. Capitalia Igaunijā un Lietuvā turpinās darboties ar filiāļu starpniecību, tādējādi nodrošinot šo valstu klientu apkalpošanu.

Lai sekmētu investīciju piesaisti Baltijas valstu uzņēmumiem, "Capitalia" paplašina savu darbību, un caur meitas sabiedrības "Capitalia Fund Management AIFP" uzņēmums plāno izveidot un pārvaldīt divus slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus, informē uzņēmums.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija ir apstiprinājusi finanšu uzņēmuma "Capitalia" pieteikumu kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam.

"Jau tuvākajā laikā plānojam izveidot un piedāvāt investoriem divus jauna koncepta ieguldījuma fondus, kuru ieguldījumu stratēģijas ir balstītas uz mūsu ilggadējo pieredzi uzņēmumu finansēšanā. Redzam šo kā nākamo soli mūsu darbības paplašināšanā, lai varētu sekmēt finansējuma piesaisti vietējo uzņēmumu attīstību," komentē "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

Pirmais no šiem fondiem būs tiešo aizdevumu fonds ar plānoto apmēru 20 miljoni eiro. Fonds sniegs īsa un vidēja termiņa finansējumu uzņēmumiem Baltijas valstīs, un šis fonds būs paredzēts institucionāliem investoriem, piemēram, pensiju fondiem.

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs Capitalia savā pūļa finansējuma platformā nepilna pusgada laikā ir piesaistījis finansējumu uzņēmumiem vairāk nekā miljons eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Kopumā finansējumu saņēmuši 12 uzņēmumi no vairāk kā 100 investoriem. Ar pūļa finansējuma platformas capitalia.com starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši seši uzņēmumi Latvijā, trīs Lietuvā un Igaunijā, to vidū mežistrādes, IT uzņēmumi, mazumtirdzniecības, kā arī būvniecības un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo Capitalia darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību. Tas nodrošina investoriem iespēju gūt pasīvus ienākumus, zinot, ka par investīciju rūpējas motivēts un profesionāls pārvaldnieks,» komentē Capitalia valdes priekšsēdētājs Juris Grišins. Ar minimālo ieguldījuma summu 1,000 eiro apmērā Capitalia pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk kā 100 investori no visām Baltijas valstīm. Pašlaik 64% no investoriem ir no Latvijas, 26% no Lietuvas un 10% no Igaunijas.

Finanšu uzņēmuma AS Capitalia piedāvātā rēķinu pārdošana strauji iekaro popularitāti starp maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kopš pakalpojuma ieviešanas pērnā gada oktobrī, to izmanto jau vairāk nekā 30 uzņēmumi Latvijā un Lietuvā, kas kopā ir pārdevuši rēķinus vairāk nekā 1 000 000 eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Izmantojot rēķinu pārdošanu, uzņēmumi var saņemt naudu uzreiz par rēķiniem, kuru apmaksa citādāk būtu jāgaida 30 līdz 90 dienas. Šis jaunais finansējuma veids ir alternatīva tradicionālam banku piedāvātajam faktoringam.

AS Capitalia pakalpojums rēķinu pārdošana ļauj uzņēmumiem pārdot izrakstītos rēķinus, saņemot naudu no pēcapmaksas klientiem uzreiz. Maziem un vidējiem uzņēmumiem tas ļauj atbrīvot iesaldētos naudas līdzekļus un izmantot tos turpmākai uzņēmējdarbības attīstīšanai. AS Capitalia rēķinu pārdošanas pakalpojums ir izveidots, iedvesmojoties no populāriem šādu produktu analogiem Lielbritānijā un ASV.

2017. gada pirmajos deviņos mēnešos Capitalia apgrozījums sasniedzis 887 tūkstošus eiro, kas ir par 34% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2016. gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pārskata periods tika noslēgts ar 43 tūkstošu eiro peļņu. Tā kā vasaras mēneši tipiski ir zemas aktivitātes sezona nozarē, kopējais uzņēmumiem izsniegtā finansējuma apmērs saglabājas apmēram nemainīgs 5 miljonu eiro apmērā.

2017. gada trešajā ceturksnī kompānija turpinājāa darbu pie procedūru atjaunošanas. Tāpat paplašinājusi savu klientu menedžeru komandu, lai vēl efektīvāk varētu piedāvāt finansējumu pieaugošam klientu skaitam.

«Mēs esam nozīmīgi vienkāršojuši un pilnveidojuši savu piedāvāto finanšu produktu klāstu, kā rezultātā papildus biznesa aizdevumiem un rēķinu pirkšanai uzsākām piedāvāt arī riska kapitāla un biznesa eņģeļu finansējumu. Šādas investīcijas mēs veiksim kopā ar citiem pieredzējušiem investoriem. Paralēli, mēs plānojam padziļināt sadarbību ar Mintos.com platformu, kuras rezultātā mērķis ir samazināt kopējo aizņēmumu apmēru Capitalia bilancē,» stāsta uzņēmuma vadītājs Juris Grišins.

Izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, no šodienas ikviens investors varēs veikt ieguldījumus aizdevumos, kurus uzņēmumu finansētājs Capitalia ir izsniedzis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Lietuvā, informē uzņēmumā.

Šā gada jūlijā Mintos un Capitalia noslēdza stratēģisku partnerību mazā un vidējā biznesa finansēšanai Latvijā.

«Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi ir segments, kurš nodarbina aptuveni 80% no privātā sektora darbiniekiem, šiem uzņēmumiem joprojām ir salīdzinoši grūti piesaistīt finansējumu no komercbankām savas darbības paplašināšanai,» norāda Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Mintos pārstāvji atzīst, ka investori aktīvi izrāda interesi par iespēju ieguldīt aizdevumus, kuri izsniegti Lietuvā. Piemēram, sadarbībā ar auto nebanku kreditēšanas uzņēmumu MOGO trīs mēnešu laikā caur platformu ir finansēti 550 aizdevumi, kopējai summai pārsniedzot 600 000 eiro.

Capitalia ir pieņēmusi lēmumu par jaunu nodrošinātu obligāciju emisiju, kuras parakstīšanās termiņš ir noteikts šī gada 30. novembris, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Capitalia ir pieņēmusi lēmumu par jaunu nodrošinātu obligāciju emisiju, kuras parakstīšanās termiņš ir noteikts šī gada 30. novembris. Slēgtā obligāciju emisijā tiks izlaisti vērtspapīri ar kopējo apmēru 500 000 eiro, vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro un dzēšanas termiņu 2019. gada 25. oktobri.

Obligācijas ir nodrošinātas ar visu AS Capitalia aktīvu ķīlu un investoriem piedāvā 6% gada kupona likmi, kas tiks maksāta reizi ceturksnī. Obligācijas tiek izlaistas, lai diversificētu Capitalia finansējuma avotus un veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas apjomu. Papildus, uzņēmums plāno stiprināt nodrošinājumu jau izlaistajām publiskajām obligācijām ar ISIN kodu LV0000801488, reģistrējot šo obligāciju turētājiem par labu otro ķīlu uz uzņēmuma aktīviem.

AS Capitalia valde ir pieņēmusi lēmumu izlaist papildus obligācijas ar kopējo nominālvērtību 750 tūkstošu eiro vērtībā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Papildus emisija tiek veikta atbilstoši AS Capitalia pirmās obligāciju emisijas prospektam.

Obligāciju papildus laidiens tiks izvietots līdz 2015. gada 30. oktobrim. Papildus obligācijas tiks kotētas Nasdaq Riga fondu biržā, saglabājot ISIN kodu LV0000801488.

Obligāciju papildus emisija tiek veikta, lai finansētu veiksmīgi aizsākto izaugmes stratēģiju. Uzņēmums turpina izvērst operatīvo darbību Lietuvā, savukārt no šī gada decembra tiek paredzēts atvērt pārstāvniecību Igaunijā. Tāpat popularitāti gūst jaunais AS Capitalia sniegtais finanšu pakalpojums - rēķinu pārdošana.

Esošie un jauni AS Capitalia investori ir izrādījuši augstu interesi par uzņēmuma obligāciju iegādi. Tas atspoguļo arī pasaules tendences par ieguldītāju aktīvu vēlmi finansēt strauji augošo nebanku finanšu kompāniju nozari, kas veido pieaugoši svarīgu un modernu alternatīvu komercbanku risinājumiem.

Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos AS Capitalia apgrozījums sasniedzis 389 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais aktīvu apmērs bija 2,126 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzņēmuma aktīvu apjoms nav nozīmīgi mainījies, kas ir saistīts ar sadarbības uzsākšanu ar savstarpējo aizdevumu platformu Mintos. Ar Mintos starpniecību AS Capitalia pārdod izsniegtos aizdevumus privātiem investoriem.

Altum līdzfinansējuma programmas ietvaros AS Capitalia ir izsniegusi jau vairāk nekā 65 aizdevumus, kas pierāda, ka Latvijas uzņēmējiem šāds aizdevuma produkts ir ļoti nepieciešams, uzsver uzņēmuma pārstāvji. Diemžēl Latvijas valsts atbildīgās institūcijas neizrāda nekādu interesi par šīs programmas turpināšanu un iespēja AS Capitalia izsniegt aizdevumus ar valsts līdzfinansējumu beigsies 2015. gada decembrī.

Finanšu uzņēmums AS Capitalia paplašina savu darbību un no janvāra uzsāk mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Igaunijā, informē uzņēmumā.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā bankas ļoti piesardzīgi finansē uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos biznesus, līdz ar to šādos tirgus apstākļos finansējuma nepieciešamību nodrošina tādi finanšu uzņēmumi kā AS Capitalia Baltijas valstīs, FundingCircle un Marketinvoice Lielbritānijā, kā arī OnDeck ASV.

Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijā uzņēmēji vairs nepaļaujas tikai uz banku sniegtajiem pakalpojumiem un izskata alternatīvus risinājumus finansējuma piesaistei.

«Mēs ar lielām cerībām lūkojamies uz darbības uzsākšanu Igaunijā, jo redzam šajā tirgū līdzīgas iespējas un neapmierinātas klientu vajadzības kā Latvijā un Lietuvā. Mūsu mērķauditorija ir gan uzņēmumi, kas saņēmuši atteikumu no komercbankām, gan tādi, kuriem banku sniegtais finansējums nav piemērots,» norāda Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs.

2018. gada pirmajā ceturksnī Capitalia kopējais apgrozījums sasniedza 597 tūkstošus eiro un peļņa - 55 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši stratēģijai, uzņēmums ir samazinājis kopējo aktīvu apmēru līdz 3,54 miljoniem eiro, savukārt pārvaldīto uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis ir kāpis līdz 5,624 miljoniem eiro.

2018. gada pirmajā pusgadā Capitalia turpināja fokusu uz jaunu klientu un partneru piesaisti visās Baltijas valstīs. Tāpat tika turpināti sagatavošanās darbi, lai refinansētu uzņēmuma izlaistās obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada oktobris. Vasaras mēnešos regulāri tiek izjusta zemāka klientu aktivitāti, kas dod iespēju pilnveidot un atjaunot darbības procedūras un uzlabot organizatorisko darbību. Šī projekta ietvaros kompānija turpina reorganizācijas procesu, lai pavienotu meitas sabiedrības un turpinātu darbību Lietuvā un Igaunijā ar filiāļu starpniecību.

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos un uzņēmumu finansētājs Capitalia ir vienojušies par stratēģisku partnerību mazā un vidējā biznesa finansēšanai. No šodienas ikviens investors, izmantojot savstarpējo aizdevumu platformu Mintos, varēs veikt ieguldījumu aizdevumos, kurus Capitalia ir izsniegusi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.

«Mazie un vidējie uzņēmumi joprojām ir segments, kuram ir salīdzinoši grūti savas darbības paplašināšanai piesaistīt finansējumu no komercbankām, jo tās finansē tikai tos, kuriem ir nevainojams kredītreitings. Diemžēl šiem uzņēmumiem lielākoties aizņemtais kapitāls nav nepieciešams. Tāpat bankās aizņemšanās process ir garš un sarežģīts, bet nauda MVU ir nepieciešama uzreiz. Mūsu sadarbības rezultātā MVU Latvijā ieplūdīs nozīmīgas papildu investīcijas,» norāda Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, uzsverot, ka tieši MVU ir Latvijas ekonomikas asinsrite, jo aptuveni 80% privātā sektora darbinieku strādā šajos uzņēmumos.

Capitalia ir izstrādājusi jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu uzņēmumu finansēšanai Baltijas valstīs, informē kompānijas pārstāvji.

«Apvienojot mūsu zināšanas finanšu jomā ar tehnoloģiju iespējām, esam raduši risinājumu, kā uzņēmumiem palīdzēt piesaistīt finansējumu attīstībai. Šī ir jauna koncepta platforma, jo Capitalia darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī iegulda katra projekta attīstībā un nodrošina investīciju pārraudzību,» norāda Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs.

No platformas darbības uzsākšanas brīža katru nedēļu piešķirts finansējums vismaz vienam uzņēmumam par vidēji 100 000 eiro. Vairākiem projektiem līdzekļus izdevies piesaistīt vienas dienas laikā. «Tas apliecina investoru gatavību ieguldīt augošos uzņēmumos Baltijas valstīs, un arī mūsu kā aktīva finanšu sadarbības partnera nozīmi. Tāpēc redzam, ka šāda savstarpējo aizdevumu platforma dos iespēju daudziem uzņēmumiem attīstīties, un laika gaitā tai noteikti ir potenciāls kļūt par pirmo izvēli uzņēmumu vidū, domājot par finansējuma piesaisti,» piebilst J. Grišins.

Capitalia ir saņēmusi Latvijas Bankas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju, kas turpmāk ļaus piesaistīt investorus visā Eiropā, nodrošinot plašāku un pieejamāku finansējumu Baltijas valstu uzņēmumiem.

Capitalia ir pirmā Latvijas aizdevumu finansēšanas platforma, kas saņēmusi šādi licenci.

Kā stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “Darbs pie atļaujas saņemšanas ir bijis ļoti svarīgs un apjomīgs, kopumā prasot aptuveni vienu gadu. Mēs esam pateicīgi par Latvijas Bankas atsaucību licensēšanas procesa gaitā. Tuvākajos mēnešos aktīvi strādāsim pie tā, lai mūsu platformas darbība atbilstu visiem vienotā regulējuma noteikumiem un informācijas publicēšanas prasībām. Tāpat drīzumā plānojam nozīmīgi paplašināt platformas investoru mērķauditoriju, samazinot minimālo ieguldījumu slieksni un piedāvājot viekāršus un automātiskus rīkus, ar kuru palīdzību jebkuršs investors var veikt ieguldījumus mūsu reģiona uzņēmumu attīstībai.”