Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Septembrī vadošais Latvijas alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia novērojis nozīmīgu interesi par kapitāla piesaisti no uzņēmumiem.

Pieprasījums pēc finansējuma kopumā pieaudzis par 10%, salīdzinot ar augustu. Vislielāko interesi izrādījuši tieši lauksaimniecības un mežizstrādes izņēmumi. Kopumā septembrī Capitalia finansēja 18 uzņēmumus par kopējo summu 1,919 miljoni eiro.

“Pēc gausas vasaras, daudziem uzņēmumiem rudens ir attīstības un izaugsmes laiks, kad atkal ieguldīt jaunās iekārtās un sistēmās, lai sagatavotos nākamajai aktīvajai sezonai. Tāpat Capitalia klientu lokā novērojam, ka pastiprināti palielinās uzņēmumu skaits, kas finansējumu izmanto ilgtermiņa plānu realizācijai. Savukārt tie biznesi, kuru pieprasījums strauji palielinās ziemas sezonas ietekmē, ķer pēdējos mirkļus krājumu palielināšanai, lai klientiem sniegtu nepieciešamo pakalpojumu. Attiecīgi papildu finansējums var noderēt, lai iegādātos lielāku krājumu apjomu vienā piegājienā,” stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un Lietuvā, mainījis uzņēmuma juridisko formu un kļuvis par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). Par bāzes valsti Eiropas komercsabiedrībai Capitalia izvēlējusies Latviju.

«Uzņēmuma juridiskās formas maiņa ir nākamais solis ceļā uz izaugsmi, turklāt daudz precīzāk atspoguļo jau šobrīd pastāvošo uzņēmuma starptautiskās darbības raksturu, jo Capitalia komanda darbojas visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Eiropas komercsabiedrība darbojas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statūtiem un nosaka, ka uzņēmums nav «piesiets» atsevišķas valsts robežām, bet Eiropas ietvaros var brīvi izvēlēties savu bāzes valsti,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia jaunā juridiskā forma reģistrēta šā gada 23.novembrī. Capitalia Igaunijā un Lietuvā turpinās darboties ar filiāļu starpniecību, tādējādi nodrošinot šo valstu klientu apkalpošanu.

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs Capitalia savā pūļa finansējuma platformā nepilna pusgada laikā ir piesaistījis finansējumu uzņēmumiem vairāk nekā miljons eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Kopumā finansējumu saņēmuši 12 uzņēmumi no vairāk kā 100 investoriem. Ar pūļa finansējuma platformas capitalia.com starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši seši uzņēmumi Latvijā, trīs Lietuvā un Igaunijā, to vidū mežistrādes, IT uzņēmumi, mazumtirdzniecības, kā arī būvniecības un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo Capitalia darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību. Tas nodrošina investoriem iespēju gūt pasīvus ienākumus, zinot, ka par investīciju rūpējas motivēts un profesionāls pārvaldnieks,» komentē Capitalia valdes priekšsēdētājs Juris Grišins. Ar minimālo ieguldījuma summu 1,000 eiro apmērā Capitalia pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk kā 100 investori no visām Baltijas valstīm. Pašlaik 64% no investoriem ir no Latvijas, 26% no Lietuvas un 10% no Igaunijas.

Lai sekmētu investīciju piesaisti Baltijas valstu uzņēmumiem, "Capitalia" paplašina savu darbību, un caur meitas sabiedrības "Capitalia Fund Management AIFP" uzņēmums plāno izveidot un pārvaldīt divus slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus, informē uzņēmums.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija ir apstiprinājusi finanšu uzņēmuma "Capitalia" pieteikumu kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam.

"Jau tuvākajā laikā plānojam izveidot un piedāvāt investoriem divus jauna koncepta ieguldījuma fondus, kuru ieguldījumu stratēģijas ir balstītas uz mūsu ilggadējo pieredzi uzņēmumu finansēšanā. Redzam šo kā nākamo soli mūsu darbības paplašināšanā, lai varētu sekmēt finansējuma piesaisti vietējo uzņēmumu attīstību," komentē "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

Pirmais no šiem fondiem būs tiešo aizdevumu fonds ar plānoto apmēru 20 miljoni eiro. Fonds sniegs īsa un vidēja termiņa finansējumu uzņēmumiem Baltijas valstīs, un šis fonds būs paredzēts institucionāliem investoriem, piemēram, pensiju fondiem.

2018. gada pirmajā ceturksnī Capitalia kopējais apgrozījums sasniedza 597 tūkstošus eiro un peļņa - 55 tūkstošus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši stratēģijai, uzņēmums ir samazinājis kopējo aktīvu apmēru līdz 3,54 miljoniem eiro, savukārt pārvaldīto uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis ir kāpis līdz 5,624 miljoniem eiro.

2018. gada pirmajā pusgadā Capitalia turpināja fokusu uz jaunu klientu un partneru piesaisti visās Baltijas valstīs. Tāpat tika turpināti sagatavošanās darbi, lai refinansētu uzņēmuma izlaistās obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šī gada oktobris. Vasaras mēnešos regulāri tiek izjusta zemāka klientu aktivitāti, kas dod iespēju pilnveidot un atjaunot darbības procedūras un uzlabot organizatorisko darbību. Šī projekta ietvaros kompānija turpina reorganizācijas procesu, lai pavienotu meitas sabiedrības un turpinātu darbību Lietuvā un Igaunijā ar filiāļu starpniecību.

Capitalia ir izstrādājusi jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu uzņēmumu finansēšanai Baltijas valstīs, informē kompānijas pārstāvji.

«Apvienojot mūsu zināšanas finanšu jomā ar tehnoloģiju iespējām, esam raduši risinājumu, kā uzņēmumiem palīdzēt piesaistīt finansējumu attīstībai. Šī ir jauna koncepta platforma, jo Capitalia darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī iegulda katra projekta attīstībā un nodrošina investīciju pārraudzību,» norāda Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs.

No platformas darbības uzsākšanas brīža katru nedēļu piešķirts finansējums vismaz vienam uzņēmumam par vidēji 100 000 eiro. Vairākiem projektiem līdzekļus izdevies piesaistīt vienas dienas laikā. «Tas apliecina investoru gatavību ieguldīt augošos uzņēmumos Baltijas valstīs, un arī mūsu kā aktīva finanšu sadarbības partnera nozīmi. Tāpēc redzam, ka šāda savstarpējo aizdevumu platforma dos iespēju daudziem uzņēmumiem attīstīties, un laika gaitā tai noteikti ir potenciāls kļūt par pirmo izvēli uzņēmumu vidū, domājot par finansējuma piesaisti,» piebilst J. Grišins.

Capitalia ir saņēmusi Latvijas Bankas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju, kas turpmāk ļaus piesaistīt investorus visā Eiropā, nodrošinot plašāku un pieejamāku finansējumu Baltijas valstu uzņēmumiem.

Capitalia ir pirmā Latvijas aizdevumu finansēšanas platforma, kas saņēmusi šādi licenci.

Kā stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “Darbs pie atļaujas saņemšanas ir bijis ļoti svarīgs un apjomīgs, kopumā prasot aptuveni vienu gadu. Mēs esam pateicīgi par Latvijas Bankas atsaucību licensēšanas procesa gaitā. Tuvākajos mēnešos aktīvi strādāsim pie tā, lai mūsu platformas darbība atbilstu visiem vienotā regulējuma noteikumiem un informācijas publicēšanas prasībām. Tāpat drīzumā plānojam nozīmīgi paplašināt platformas investoru mērķauditoriju, samazinot minimālo ieguldījumu slieksni un piedāvājot viekāršus un automātiskus rīkus, ar kuru palīdzību jebkuršs investors var veikt ieguldījumus mūsu reģiona uzņēmumu attīstībai.”

2017. gads Capitalia grupai bija operatīvās struktūras uzlabošanas gads, pērnā gada pārskatā norāda uzņēmums.

2017. gada laikā koncerna kopējie ienākumi sasniedza 1,189 miljonus eiro, palielinoties par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Capitalia noslēdza pārskata gadu ar peļņu 25,6 tūkstošu eiro apmērā. Kompānijas rentabilitāte šajā gadā cieta dēļ lielākiem nekā gaidīts uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas lielākoties saistīti ar slikto kredītu zaudējumiem Igaunijas tirgū. Tāpat neoptimālās kopējās organizatoriskās struktūras dēļ kompānijai veidojās salīdzinoši augsta peļņa Lietuvas meitas sabiedrībā, kā rezultātā sabiedrībai veidojās nozīmīgas uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības. Lai novērstu šādu situāciju nākotnē, kompānija uzsākušs procesu, lai izveidotu vienotu Societas Europaea sabiedrību.

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

AS «Capitalia» pusgada laikā kopš pūļa finansējuma platformas izstrādes ir piesaistījusi finansējumu uzņēmumiem Latvijā vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Līdz gada beigām plāns ir palīdzēt augt vēl vismaz 10 uzņēmumiem Latvijā, piesaistot kopējo privāto investoru kapitālu 4 miljonu eiro apmērā.

Ar pūļa finansējuma platformas starpniecību finansējumu uzņēmuma attīstībai ir saņēmuši septiņi uzņēmumi Latvijā par kopējo summu 800 000 eiro, trīs Lietuvā un četri Igaunijā attiecīgi par 280 000 un 350 000 eiro. To vidū ražošanas, mežistrādes, IT, mazumtirdzniecības, kā arī citu nozaru uzņēmumi.

«Šī ir jauna koncepta platforma, jo «Capitalia» darbojas ne tikai kā starpnieks, bet arī pats iegulda savu kapitālu katrā projektā, kā arī nodrošina investīciju pārraudzību,» komentē Juris Grišins, «Capitalia» valdes priekšsēdētājs.

Ar minimālo ieguldījuma summu 1 000 eiro apmērā «Capitalia» pūļa finansējuma platforma uzrunā profesionālus privātos investorus, kuri iedziļinās projektos, rūpīgi izvērtējot riskus un peļņas iespējas. Līdz šim vidējā investoru ieguldījuma summa katrā projektā ir 15,000 eiro. Kopumā uzņēmumus ir finansējuši vairāk nekā 100 investori no visām Baltijas valstīm.

«Kādu laiku pēc publikācijas db.lv, kurā stāstīju par investoru meklējumiem, ar mani sazinājās uzņēmuma Capitalia vadītājs un apvaicājās, vai finansējums joprojām ir aktuāls. Tajā brīdī tas tiešām bija aktuāli, jo vēlējos ātrāk pabeigt vairākas atrakcijas, lai tās pēc iespējas ātrāk būtu pieejamas apmeklētājiem. Ņemot vērā, ka parks ir sezonāls, tam ir ļoti kritiska nozīme attīstībā, jo rudenī vairs nevienu ar jaunām atrakcijām nepārsteigsi. Līdz šim nebiju strādājis ar kompānijām, kas izmanto pūļa un privātā finansējuma piesaisti, bet process izrādījās ātrs, viegli izprotams un efektīvs,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

«Kopumā no sākuma līdz galam viss aizņēma aptuveni divas nedēļas, bet nepieciešamais finansējums 153 tūkstošu eiro apmērā platformā capitalia.com tika savākts pāris minūšu laikā. Tas pierādā, ka ABpark jau ir ieguvis atpazīstamību un individuāli cilvēki ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai palīdzētu attīstīties augošam projektam. Diemžēl klasiskajā finanšu sektorā tāda atsaucība un ieinteresētība nav vērojama. Pat savā sadarbības bankā, kas redz visus operatīvos datus un finanses, nav iespējams saņemt kredītlīniju, lai gan segums ir milzīgs,» savā pieredzē dalās uzņēmējs.

Piesaistot finanšu līdzekļus sadarbībā ar Capitalia, ABpark galvenais mērķis bija pabeigt ūdens spēļu laukuma būvniecību un paplašināt ēdināšanas tīklu parka teritorijā. «Tas tagad ir veiksmīgi izdarīts,» teic M. Brezauckis.

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Capitalia Co-Investment Fund ieguldījumu - fonds noslēdzis investīciju darījumu ar Igaunijas jaunuzņēmumu Xolo OÜ 150 000 eiro apmērā.

Šī investīciju raunda vadošais investors bija Karma Ventures, un šis ir desmitais Capitalia Co-Investment Fund ieguldījums pēc tā dibināšanas 2021. gada rudenī.

Xolo, dibināts 2015. gadā Igaunijā, ir platforma ārštata darbiniekiem sava biznesa izveidei un pārvaldīšanai. Xolo rūpējas par visiem uzskaites un juridiskajiem jautājumiem individuālajiem uzņēmējiem un palīdz viņiem sazināties ar citiem, lai atrastu jaunas darba iespējas. Xolo automatizētais grāmatvedības risinājums ir pieejams Spānijā, Itālijā un Igaunijā, taču uzņēmēji no citām valstīm var izmantot Xolo pakalpojumus, lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, izmantojot valsts e-rezidences priekšrocības. Xolo rūpējas par nodokļiem un atskaitēm, biznesa konta atvēršanu Igaunijā un sniedz citus ieteikumus, kā vadīt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma.

Marianne Tīsena (Marianne Thyssen), Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre, teica: «Viena no mūsu prioritātēm ir līdzekļu piešķiršana mazajiem uzņēmējiem, lai tie varētu vieglāk saņemt finansējumu un likt lietā savu talantu. Tādējādi mēs tiecamies veidot taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropas Savienību.»

EIF Iekļaujošo finanšu departamenta vadītājs Pers-Eriks Eriksons(Per-Erik Eriksson) piebilst: «Ar ES NuSI programmas atbalstu Capitalia spēs paplašināt savu darbību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu aizdevumu jomā atbilstoši uzņēmuma stratēģijai saglabāt savu unikālo pozīciju tirgū kā vadošajam alternatīvajam finansētājam Baltijas valstīs. Paredzams, ka šīs darbības paplašināšana būtiski ietekmēs finanšu un sociālās iekļaušanas situāciju visās trijās Baltijas valstīs, un EIF ir gandarīts sniegt atbalstu šī mērķa sasniegšanā.»

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.