Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Finansēšanas uzņēmums Capitalia veic ieguldījumu Igaunijas riska kapitāla fondā Siena, kas ir respektabls, Igaunijā dibināts tehnoloģiju uzņēmumu investīciju fonds.

Šī ieguldījuma mērķis ir veicināt kapitāla pieejamību Baltijas reģiona tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, agrīnajiem darbiniekiem un investoriem, nodrošinot tiem iespēju pārdot savas daļas uzņēmumos Siena pārvaldītajam fondam. Siena mērķis ir investēt 50 miljonus eiro tuvāko gadu laikā, iegādājoties daļas labākajos tehnoloģiju uzņēmumos Baltijā, Skandināvijā un Austrumeiropā.

Siena specializējas akciju iegādē no agrīnajiem investoriem, darbiniekiem un strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem Baltijas reģionā. Siena līdzšinējie ieguldījumi ir bijuši tādos pazīstamos uzņēmumos kā Bolt, Skeleton, Oura, Printify un Veriff, iegūstot reputāciju kā "labākais jaunuzņēmumu indekss" Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Septembrī vadošais Latvijas alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia novērojis nozīmīgu interesi par kapitāla piesaisti no uzņēmumiem.

Pieprasījums pēc finansējuma kopumā pieaudzis par 10%, salīdzinot ar augustu. Vislielāko interesi izrādījuši tieši lauksaimniecības un mežizstrādes izņēmumi. Kopumā septembrī Capitalia finansēja 18 uzņēmumus par kopējo summu 1,919 miljoni eiro.

“Pēc gausas vasaras, daudziem uzņēmumiem rudens ir attīstības un izaugsmes laiks, kad atkal ieguldīt jaunās iekārtās un sistēmās, lai sagatavotos nākamajai aktīvajai sezonai. Tāpat Capitalia klientu lokā novērojam, ka pastiprināti palielinās uzņēmumu skaits, kas finansējumu izmanto ilgtermiņa plānu realizācijai. Savukārt tie biznesi, kuru pieprasījums strauji palielinās ziemas sezonas ietekmē, ķer pēdējos mirkļus krājumu palielināšanai, lai klientiem sniegtu nepieciešamo pakalpojumu. Attiecīgi papildu finansējums var noderēt, lai iegādātos lielāku krājumu apjomu vienā piegājienā,” stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Lai sekmētu investīciju piesaisti Baltijas valstu uzņēmumiem, "Capitalia" paplašina savu darbību, un caur meitas sabiedrības "Capitalia Fund Management AIFP" uzņēmums plāno izveidot un pārvaldīt divus slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus, informē uzņēmums.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija ir apstiprinājusi finanšu uzņēmuma "Capitalia" pieteikumu kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam.

"Jau tuvākajā laikā plānojam izveidot un piedāvāt investoriem divus jauna koncepta ieguldījuma fondus, kuru ieguldījumu stratēģijas ir balstītas uz mūsu ilggadējo pieredzi uzņēmumu finansēšanā. Redzam šo kā nākamo soli mūsu darbības paplašināšanā, lai varētu sekmēt finansējuma piesaisti vietējo uzņēmumu attīstību," komentē "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

Pirmais no šiem fondiem būs tiešo aizdevumu fonds ar plānoto apmēru 20 miljoni eiro. Fonds sniegs īsa un vidēja termiņa finansējumu uzņēmumiem Baltijas valstīs, un šis fonds būs paredzēts institucionāliem investoriem, piemēram, pensiju fondiem.

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un Lietuvā, mainījis uzņēmuma juridisko formu un kļuvis par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). Par bāzes valsti Eiropas komercsabiedrībai Capitalia izvēlējusies Latviju.

«Uzņēmuma juridiskās formas maiņa ir nākamais solis ceļā uz izaugsmi, turklāt daudz precīzāk atspoguļo jau šobrīd pastāvošo uzņēmuma starptautiskās darbības raksturu, jo Capitalia komanda darbojas visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Eiropas komercsabiedrība darbojas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statūtiem un nosaka, ka uzņēmums nav «piesiets» atsevišķas valsts robežām, bet Eiropas ietvaros var brīvi izvēlēties savu bāzes valsti,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia jaunā juridiskā forma reģistrēta šā gada 23.novembrī. Capitalia Igaunijā un Lietuvā turpinās darboties ar filiāļu starpniecību, tādējādi nodrošinot šo valstu klientu apkalpošanu.

Capitalia ir saņēmusi Latvijas Bankas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju, kas turpmāk ļaus piesaistīt investorus visā Eiropā, nodrošinot plašāku un pieejamāku finansējumu Baltijas valstu uzņēmumiem.

Capitalia ir pirmā Latvijas aizdevumu finansēšanas platforma, kas saņēmusi šādi licenci.

Kā stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “Darbs pie atļaujas saņemšanas ir bijis ļoti svarīgs un apjomīgs, kopumā prasot aptuveni vienu gadu. Mēs esam pateicīgi par Latvijas Bankas atsaucību licensēšanas procesa gaitā. Tuvākajos mēnešos aktīvi strādāsim pie tā, lai mūsu platformas darbība atbilstu visiem vienotā regulējuma noteikumiem un informācijas publicēšanas prasībām. Tāpat drīzumā plānojam nozīmīgi paplašināt platformas investoru mērķauditoriju, samazinot minimālo ieguldījumu slieksni un piedāvājot viekāršus un automātiskus rīkus, ar kuru palīdzību jebkuršs investors var veikt ieguldījumus mūsu reģiona uzņēmumu attīstībai.”

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia Co-Investment Fund ieguldījumu - fonds noslēdzis investīciju darījumu ar Igaunijas jaunuzņēmumu Xolo OÜ 150 000 eiro apmērā.

Šī investīciju raunda vadošais investors bija Karma Ventures, un šis ir desmitais Capitalia Co-Investment Fund ieguldījums pēc tā dibināšanas 2021. gada rudenī.

Xolo, dibināts 2015. gadā Igaunijā, ir platforma ārštata darbiniekiem sava biznesa izveidei un pārvaldīšanai. Xolo rūpējas par visiem uzskaites un juridiskajiem jautājumiem individuālajiem uzņēmējiem un palīdz viņiem sazināties ar citiem, lai atrastu jaunas darba iespējas. Xolo automatizētais grāmatvedības risinājums ir pieejams Spānijā, Itālijā un Igaunijā, taču uzņēmēji no citām valstīm var izmantot Xolo pakalpojumus, lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, izmantojot valsts e-rezidences priekšrocības. Xolo rūpējas par nodokļiem un atskaitēm, biznesa konta atvēršanu Igaunijā un sniedz citus ieteikumus, kā vadīt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn.

Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.

Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Jaunuzņēmums Giraffe360, kas radījis tehnoloģiju, lai jebkurš lietotājs ar vienu pogas pieskārienu spētu izveidot pilnu, akurātu fiziskas vides prezentāciju, otrajā sēklas investīciju raundā ir piesaistījis vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu riska kapitāla investīciju. Investīcju raundā piedalījās vairāki riska kapitāla fondi kā Change Ventures un Capitalia.

2016. gadā Giraffe360 izstrādāja risinājuma pirmo prototipu, bet jaunākā produkta versija esot viena no visaugstākās kvalitātes telpas skenēšanas tehnoloģijām pasaulē ar 270 megapikseļu rezolūciju. Uzņēmumam arī īsā laika periodā ir izdevies iegūt spēcīgu klientu bāzi septiņās Eiropas valstīs, to starpā Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā, Maltā un Šveicē. Starp tā klientiem ir reģionu vadošās nekustamā īpašuma kompānijas, piemēram, RE/MAX, John Taylors un City24.

Investīciju summa tiks izmantota, lai izstrādātu jaunākās paaudzes Giraffe360 tehnoloģiju un turpinātu paplašināšanos Eiropā.

Andris K. Bērziņš, Change Ventures riska kapitāla fonda vadītājs, komentē: «Mēs investējam kompānijās, kurām ir potenciāls apkalpot klientus visā pasulē. Giraffe360 unikālā tehnoloģija un biznesa modelis jau šobrīd ir radījis interesi visā Eiropā, un mēs ticam, ka šis ir tikai sākums.»

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Norisinās aktīvs darbs, lai izveidotu jaunu izklaides vietu - Šausmu māju, un atrastu tai piemērotu atrašanās vietu, biznesa portālam db.lv pastāstīja ABpark īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Šobrīd jau darbojas ABpark izklaides parks Lēdmanē un iekštelpu izklaides vieta ar tādu pašu nosaukumu tirdzniecības centrā Spice Home.

«Kopā ar mākslinieci Vladlenu tiek veidota ekspozīcija, kurā būs iespējams satikt dažādās šausmu filmās un stāstos redzētus personāžus reālā cilvēka augumā. Tas viss tiks kombinēts ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām, lai radītu maksimālu jautrību un piedzīvojumu. Sākotnēji to tika plānots izvietot Lēdmanes izklaides parkā, bet, aprēķinot nepieciešamās investīcijas, sapratu, ka būvēt tam atsevišķu ēku prasītu pārāk lielus ieguldījumus,» skaidroja M. Brezauckis. Tiek izskatīti dažādi atrašanās vietas varianti, bet, visticamāk, izklaides vieta tiks atvērta Rīgā. Tā būs piemērota bērniem, sākot no 5 gadu vecuma.

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.