Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Auto dīlera "Moller Auto" apgrozījums Baltijā pērn bija 315,4 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 51%, sasniedzot 8,3 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji, balstoties uz "Moller Auto" grupas finanšu rādītājiem 2022.gadā Baltijā.

"Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena norāda, ka patlaban lielāka aktivitāte tiek novērota mazlietoto auto segmentā, taču vienlaikus izaugsme ir atgriezusies arī jauno auto tirgū.

"Gribu uzsvērt, ka ražošana sāk atgūt savas jaudas, un domāju, ka jau šogad situācija jauno auto pieejamībā, gaidot konkrētas komplektācijas, būs vēl stabilāka," informē Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka lielākā daļa pērn pārdoto automašīnu ir bijušas ar iekšdedzes dzinējiem, bet pārdoto jaunu elektroauto proporcija ir palielinājusies līdz 5,7%.

Gerkena uzsver, ka pieaugumu veicina vairāki faktori, tostarp degvielas cenu svārstības, vēlme pievērsties zaļākam dzīvesveidam, aktīva saules paneļu uzstādīšana, valsts atbalsts un citas priekšrocības.

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Auto tirgotāja SIA "Forum auto" apgrozījums pagājušajā gadā bija 28, miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānija peļņa pieauga par 53,5% - līdz 448 245 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Forum auto" pārdeva 1178 jaunas un 425 lietotas automašīnas.

Pēc kompānijas vadības ziņojumā minētā, pērn pievērsta lielāka uzmanība pārdošanas izmaksām un peļņai, kā arī servisa kvalitātes kontrolei un ieņēmumu pozīcijām. Tāpat liela uzmanība pievērsta automašīnu piegādei un klientu apmierinātības rezultātiem, tomēr saistībā ar Covid-19 pandēmiju automašīnu savlaicīga piegāde klientiem tika stipri ietekmēta.

"Forum auto" prognozē, ka šogad vieglo pasažieru automobiļu (M1) un vieglā komerctransporta (N1) automašīnu tirgus Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs un sasniegs apmēram 17 500 vienību.

Elektrotransports nav jauna tēma, taču tā kļūst aizvien aktuālāka. Daudziem tas kļuvis par ikdienas pārvietošanās līdzekli, un elektroauto vairs nevar uzskatīt tikai par luksusa preci. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī nozare attīstās salīdzinoši lēnāk, kā arī valsts nesniedz atbalstu elektroauto iegādei. Toties to lietošana ļauj izbaudīt ievērojamas priekšrocības un arī atteikties no atsevišķām izmaksu pozīcijām savā ikdienā.

Uzlabojoties elektroauto pieejamībai un cenai, ir sasniegts brīdis, kad arvien vairāk cilvēku nopietni apsver to iegādi.

Dārga investīcija, ko atpelna lietošana

Pamazām pieaug ne tikai elektroauto, bet arī elektromopēdu un autobusu popularitāte.

Tieši mazie transportlīdzekļi lietotājam ir visizdevīgākie, jo to cena daudz neatšķiras no analogiem ar iekšdedzes dzinēju. Kamēr Latvijā tie vēl iegūst popularitāti, tikmēr, piemēram, Ķīnā daudzām ģimenēm jau tagad aizvieto parasto automašīnu ikdienā.

Tiesa, jauna elektroauto cena tirgū šobrīd pat divreiz apsteidz līdzvērtīgu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Te nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo bonusi, braucot ar elektromobili ikdienā, 5 - 10 gadu termiņā atpelna pirkuma cenu ar uzviju, nemaz nerunājot par samazināto kaitējumu videi.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Vieglo auto tirgus jūlijā audzis vien par 7% pret 2020. gada jūliju (1816 vienības pret 1697), taču joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada pārdošanas apjomiem (1921 vienības), liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ražotāju problēmas ar komplektējošo daļu trūkumu ar vien būtiskāk ietekmē arī Latvijas auto tirgus pārdošanas apjomus, noliktavas ir praktiski iztukšotas un to papildinājumi būtiski kavējas, turklāt arī ražotāji neņemas prognozēt, kad auto ražošana varētu normalizēties un atgriezties iepriekšējos apjomos, norāda asociācijā.

Pusvadītāju trūkuma dēļ turpinās neziņa par auto piegādēm arī Latvijā  

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties...

Ar 17% tirgus daļu līderpozīciju nostiprinājusi Toyota, kam seko VW ar 13% un Skoda ar 12%. Tiesa, atšķirībā Toyota, kura savu tirgus daļu ir audzējusi par 06 procentpunktiem, VW un Skoda tā ir samazinājusies par attiecīgi 0,3 un 0,2 procentpunktiem.

Jūlijā būtiski sarucis arī elektroauto pārdošanas apjoms, kas, iespējams, saistīts ar izsludināto valsts atbalstu elektroauto iegādei no 2022. gada. Jūlijā pārdoti vien 15 jauni elektroauto, pretstatā jūnijā pārdotajām 36 vienībām. Līderis starp jaunajiem elektroauto ar 4 vienībām ir Porsche Tycan.

Salīdzinoši labāk sokas vieglā komerctransporta segmentam. Tajā fiksēts 29% pieaugums pret pērnā gada jūliju. Arī smagais komerctransports jau 10 mēnesi pēc kārtas uzrāda lielu pieaugumu - 230% pret 2020. gada jūliju un 184% pret 2020. gada šo pašu periodu kopumā.

Taču arī šo segmentu arvien vairāk satrauc bažas par iespējamajiem piegāžu kavējumiem un attiecīgi iespējamo pārdošanas apjomu kritumu tuvākajā nākotnē.

Tāpat arī turpinās autobusu piegādes saistībā ar jauno Autotransporta direkcijas pasažieru pārvadājumu iepirkumu. Jūlijā piegādāti 11 jauni autobusi, kas ir 450% pieaugums pret 2020. gada jūliju.

Deficīts jauno auto segmentā ietekmē arī lietoto auto piedāvājumu. Arī lietoto auto jūlijā tirgus pieaudzis vien par 9%, lai gan gada perioda pieaugums pret šo pašu periodu 2020. gadā ir 23%.

Neskatoties uz kopējo pieauguma kritumu, rekordrādītājus uzrāda lietoto elektroauto imports. 63 vienības mēnesī ir absolūti lielākais rādītājs Latvijas vēsturē, turklāt 30 no tiem ir BMW i3, otrajā vietā ar 8 vienībām Tesla Model 3.

"Neziņa turpinās. Ja iepriekšējo gadu pavadījām pandēmijas izraisītā neziņā par ierobežojumiem, tad šobrīd šī neziņa ir par to, vai un kad piegādes atjaunosies normālā režīmā. Lielākās problēmas saistītas ar biedru dalību dažādos apjomīgos iepirkumos, kuri uzliek piegāžu saistības, taču šobrīd neviens ražotājs tās neuzņemas garantēt,” komentē asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Pieprasījuma pieaugums, problēmas ražotājiem, materiālu un energoresursu cenu pieaugums komercauto ir padarījis dārgākus, to piegāžu termiņi kļuvuši ievērojami garāki, tādējādi radies lielāks pieprasījums pēc servisa pakalpojumiem, jo jāremontē esošie braucamie.

Tādu ainu rāda ne tikai auto tirgotāji, bet arī jaunu komercauto kārotāji. Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs atzīst, ka komercauto segmentā ir novērojama līdzīga aina tai, kāda ir vieglo auto segmentā. “Auto dīleri ir pasūtījuši vairāk komercauto, nekā auto ražotājiem ir attiecīgu auto ražošanas iespējas, tāpēc rūpnieki vienkārši sadala kvotas, cik kuram dīlerim tiks piegādāts,” skaidro A. Kulbergs. Viņš norāda uz Volkswagen rūpnīcas vadības secināto, ka arī tad, ja nebūtu radušās problēmas ar mikroshēmām, nevarētu izpildīt lielo pieprasījumu.

Jāgaida vismaz gadu

Volkswagen Mārketinga un komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča atzīst, ka šobrīd pieprasījums pēc jauniem komercauto ir lielāks nekā rūpnīcas ražošanas piedāvātais apjoms. “Ja pircējs savu izvēlēto komercauto izvēlētos pasūtīt tagad, pasūtījuma gaidīšanas laiks var pārsniegt aptuveni gadu,” skaidro A. Kostjukoviča. Vēl vairāk – viņa norāda, ka pagaidām lielākajai daļai komercauto modeļu jaunu pasūtījumu veikšana nav iespējama. “Taču ir daži izņēmumi, piemēram, Multivan 6.1 modelim jaunu pasūtījumu pieņemšana nav pārtraukta. Ja situācija mainīsies gada laikā un rūpnīcā spēs nodrošināt papildu ražošanas vietas, informācija mājaslapā tiks atjaunināta,” uz jautājumu, cik daudz ir tādu situāciju kā Crafter Kasten, kuram rūpnīcas pasūtījumu pieņemšana ir pārtraukta, atbild A. Kostjukoviča.

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.

Uzņēmums SIA "LowTech" nodarbojas ar izstāžu stendu un iekārtu būvniecību, un tam krīze sākās vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saprotot, ka šis laiks tik ātri nepaies, bija jādomā, ko darīt tālāk, un tā radusies ideja par pedāļauto.

"Mūsu uzņēmums nodarbojās ar starptautisku izstāžu stendu ražošanu Eiropā. Tā kā Covid-19 laikā tika atcelti visi jau praktiski realizētie pasūtījumi un neviens jauns klāt nenāca, bija ātri jādomā, kā glābt uzņēmumu, jo trieciens bija pamatīgs. Turklāt neizskatījās, ka tuvākajā laikā atsāksies tik liela pulcēšanās, lai izstāžu centri atsāktu darbu. Mūsu izejas situācija - mums ir darbnīca, instrumenti, frēze un brīvas darba rokas - jautājums, ko ar to visu darīt? Bijām arī vieni no Covid-19 laika sejas aizsargvairogu ražotājiem, taču pienāca brīdis, kad bija skaidrs, ka mums no šīs Covid-19 krīzes ir jādistancējas. Ar sievu Līvu mājās runājām, ka varētu ražot produktu, kas gan mums, gan patērētājam radītu prieku un nebūtu saistīts ar visu šo stresaino un nomācošo situāciju.

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

Tā DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Latvijā uzņēmumi un privātpersonas automašīnu iegādei gadā tērē vienu miljardu eiro, taču tiek iegādātas ļoti vecas automašīnas, un jādomā, kā šo kursu pagriezt pozitīvā virzienā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pērn 59% no šīm iegādātajām automašīnām bija vecākas par desmit gadiem. Kopumā 75% no Latvijas autoparka ir vecāks par 10 gadiem, un situācija ik gadu pasliktinās. Rezultātā vidējais auto vecums privātpersonu segmentā ir 15 gadi, bet kopējais autoparka vidējais vecums ir 14 gadi.

"Tādējādi mēs savu autoparku padarām aizvien vecāku, importējam nobrauktas automašīnas, un šī tendence ir pilnīgi pretēja tiem mērķiem, ko esam izvirzījuši," piebilda A. Kulbergs.

Risinājums būtu zemu emisiju auto segmenta ieviešana, kas ir valsts sektora lauciņš, piemērojot dažādus stimulējošus pasākumus. Šajā gadījumā runa nav par elektroauto, jo līdz to iegādei vēl tāls ceļš ejams, sākotnēji jārunā, kā autoparkā palielināt jaunāku automašīnu īpatsvaru - mums jāattīra esošais autoparks, kas sastāv no augstas CO2 emisijas transportlīdzekļiem, uzsvēra Auto asociācijas vadītājs.

Ilgus gadus Latvijā valdīja mīts, ka mūsu valsts ir zaļa, un mums nekas vairs nav jādara šajā virzienā, taču pēdējā laikā šis viedoklis ir mainījies un Latvija sākusi aktīvi virzīties šajā kursā, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja ES pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Transporta sektors ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, veidojot 30% no kopējā apjoma. Lai sasniegtu 2020.gada mērķi - vismaz 10% atjaunojamās enerģijas degvielā, jādomā par aktīvāku pasākumu īstenošanu.

Latvijas iedzīvotāji, pārvietojoties ikdienā, ļoti daudz izmanto automašīnas, tādēļ jādomā, kā veicināt citu transportlīdzekļu izmantošanu.

Kā liecina dati, patlaban teju 80% no braucieniem Latvijā notiek ar auto, kas ir augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā, tāpat pēdējo četru gadu laikā ar automašīnām nobrauktie kilometri ir palielinājušies par 30%.

Var vērot, ka cilvēki ar transportlīdzekļiem labprāt dodas uz lielveikaliem, kur bez maksas var novietot automašīnu, un neizvēlas mazākus veikaliņus, kas būtu nepieciešams, lai atbalstītu vietējo ekonomiku.

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.