Poligrāfijas uzņēmumam SIA Krauklītis otrdien pasludināts maksātnespējas process un par maksātnespējas administratori iecelta Liene Ābola, informē Lursoft.

SIA Krauklītis maksātnespējas procesa pieteikums Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegts 28. septembrī, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājas lapā. Maksātnespējas pieteikumā skaidrots, ka uzņēmums noteiktajā termiņā nav spējīgs nokārtot parādsaistības.

SIA Krauklītis ir parādā darbiniekiem vairāk nekā 13 tūkst. Ls, bet saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veido vairāk nekā 103 tūkst. Ls.

Poligrāfijas uzņēmums dibināts 1991. gadā un pilnībā pieder Valdim Savickim, kas uzņēmumu iegādājās šogad.

Pērn poligrāfijas nozares uzņēmumos investēti 15 miljoni latu; šogad apstiprināti projekti par sešiem miljoniem latu

Taču, visticamāk, kopējais investīciju apjoms nozarē būs divreiz lielāks. Līdz šim ieguldījumus veikuši SIA Preses nams Baltic, SIA Livonia Print, SIA Jelgavas tipogrāfija, SIA Talsu tipogrāfija u.c. «Investīcijas ir nozīmīgas, uzņēmumos ir jaunas, modernas iespiedmašīnas, grāmatu iesiešanas līnijas un cita jaudīga tehnika, kas liek cerēt, ka turpmāk būs labi un laikā izdarāmi pasūtījumi,» stāsta Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Šobrīd provizoriskie dati par lielāko uzņēmumu darbību 2012. gadā vēl tiek apkopoti, taču, tā kā investīcijas lielākoties ir vērstas jaudu un tirgus apjomu palielināšanai, varētu būt sagaidāmas pozīciju maiņas lielāko nozares uzņēmumu sarakstā.

Poligrāfijas uzņēmums SIA McĀbols poligrāfija 24. martā svin savu dzimšanas dienu, ziņo Klientu Portfelis.

Pēdējo gadu laikā SIA McĀbols poligrāfija izdevies palielināt savu apgrozījumu no 149,7 tūkst. eiro (105,2 tūkst. Ls) 2008. gadā līdz 1,69 milj. eiro (1,19 milj. Ls) 2012. gadā. Tiesa, neņemot vērā aizpagājušā gada apgrozījumu, pēc trīs gadu pārtraukuma uzņēmums gadu atkal noslēdzis ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums, kurš nodarbojas ar brošūru, avīžu, bukletu, reklāmstendu, grāmatiņu, mapju, kartiņu, CD noformējumu u.c. lietu drukāšanu, savas pastāvēšanas laikā vairākkārtīgi mainījis savu nosaukumu. Laika posmā no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2003. gada vidum tas bijis zināms kā SIA Mazāva, savukārt no 2003. gada jūnija līdz 2009. gada maijam, kad tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu, poligrāfijas uzņēmums nesa SIA Repro Nova vārdu.

Poligrāfijas uzņēmums Reneprint pēc apjomīgām investīcijām ražošanā kāpina apgrozījumu un vērš skatienu uz Krievijas tirgu.

Par to DB stāsta uzņēmuma izpilddirektors Juris Zauers. Triju gadu laikā apgrozījums kāpis septiņas reizes – no 0,72 milj. latu 2010. gadā līdz 6,02 milj. latu 2012. gadā –nodrošinājis SIA Reneprint iekļūšanu strauji augošu uzņēmumu topā Gazele, ko veido DB sadarbībā ar Lursoft.

SIA Reneprint ir daļa no Reneprint Poligrāfija grupas, kuras kopējais apgrozījums 2012. gadā sasniedz 13 milj. latu, kopā ar tajā ietilpstošo SIA Rene pluss. Pagājušajā gadā panākts arī 40% eksporta apjoma pieaugums. Uzņēmums ir optimistisks arī par šo gadu – plāno 30% apgrozījuma pieaugumu.

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

2013.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas dati.

Šis pieaugums gada izteiksmē ir nedaudz lēnāks nekā novembrī, kad izaugsme sasniedza 3,2%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 1,9%, bet eksportētajai - par 2,3%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 4,2%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,7%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 19,3%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Lielākie cenu pieaugumi bija vērojami poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 11,5%), apģērbu ražošanā (par 2,3%), metālu ražošanā (par 1,5%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,4%).

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Latvijas poligrāfijas nozares uzņēmumu apgrozījums eksporta tirgū pieaudzis par ceturto daļu; neliela izaugsme ir arī pašmāju tirgū

Kopumā eksports nozarē veido vairāk nekā pusi no apgrozījuma – 60%. Pērn eksporta apgrozījuma pieaugums bija 25%. «Tie nav pagājušā gada panākumi – tas ir četru piecu gadu darba rezultāts,» teic Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Latvijas ražotājiem nav cerību ražot par zemākām cenām nekā Ķīnas vai Indijas poligrāfijas uzņēmumiem lētās produkcijas segmentā. Tāpēc vietējie uzņēmumi izvēlas strādāt ar mazākām tirāžām un augstu kvalitāti – grāmatas, mākslas albumi, dažādi ceļveži u.tml.

«Uz šo gadu skatāmies ļoti cerīgi. Pieauguma tempam vajadzētu saglabāties tādam pašam, kā līdz šim. Visi lielie ražotāji plāno attīstību – citu variantu pat nav,» teic I. Bečere.

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka.

Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē.

Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.

Investējot trīs milj. Ls vai vairāk, peļņas nodokļa atlaidi šogad varēs saņemt arī poligrāfisti, būvmateriālu, apģērbu, koksa un naftas produktu, kā arī tekstila, papīra, ādas un to izstrādājumu ražotāji.

Uzņēmēji un to organizācijas atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu dot iespēju teju visām ražošanas jomām pretendēt uz iecerēto investīciju projektu atbalstu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidēm. Tomēr uzņēmēji ir neizpratnē par to – lai šādu atlaidi varētu izmantot 3 milj. Ls un vairāk investīciju projektiem, attiecīgais lēmums valdībā ir jāpieņem līdz šā gada 31. decembrim. Tā kā šādu (atbalstāmo) investīciju projektu izskatīšanas laiks institūcijās ir divi līdz trīs mēneši, tad poligrāfistiem, būvmateriālu, apģērbu, koksa un naftas produktu, kā arī tekstila, papīra, ādas un to izstrādājumu ražotājiem attiecīgu projektu – pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai Ekonomikas ministrijā ir atlikuši trīs mēneši.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,2%. Ietekmīgākais cenu pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā. Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, pārtikas produktu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,3%, bet eksportētajai – par 2,2%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un pārtikas produktu ražošanā. Lielāko pazeminošo ietekmi atstāja cenu samazinājums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 0,7%, tai skaitā eksportā - par 1,9% (no tā eirozonā pieaugums par 5,1%, bet ārpus eirozonas – samazinājums par 5,1%), savukārt vietējā tirgū bija samazinājums par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 16,6% (pieaugums eksportā par 32,2%, vietējā tirgū bija samazinājums par 16,3%), elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 11,9% (pieaugums eksportā – par 20,2%, vietējā tirgū bija samazinājums – par 6,4%), dzērienu ražošanas nozarē – par 11,5% (pieaugums eksportā – par 5,5%, vietējā tirgū – par 13,1% ), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles – par 2,4% (pieaugums eksportā – par 7,6%, bet vietējā tirgū bija samazinājums – par 1,8%).

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,6% un to ietekmēja pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 31,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas ražošana pieauga par 2,7%, bet apstrādes rūpniecībā samazinājās par 2,9%, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā – par 5,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 1,5% un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 36,5%.

Ražošanas apjoms pieauga koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 3,2%, savukārt kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē par 3,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6%.

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 1,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 11 %, dzērienu ražošanā – par 7,3 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 13,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36,3 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 26,2 %.

Savukārt ražošanas apjoms saruka iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 14,3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9,1 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 %. 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,5 %, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,2 %.

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Šis gads rūpniecības nozarē Latvijā sācies salīdzinoši veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Ražošanas apjomu kāpums janvārī tika reģistrēts visās rūpniecības nozarēs, apstrādes rūpniecības izlaidei gada griezumā palielinoties par 2,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsmei sasniedzot 7,5%, kamēr ieguves rūpniecības apjomi bija par 4,0% augstāki nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.

Pandēmijas laikā loģistikas pārrāvumi un ekonomiskās krīzes cenu svārstības ļāvušas meklēt Latvijā ražotām poligrāfijas lakām jaunus noieta tirgus citviet pasaulē. Šā gada maijā uzņēmums SIA Baltink atklāja jaunuzstādīto ūdens bāzes laku ražošanas reaktoru, kas turpmāk ļaus dubultot uzņēmuma eksporta apjomus.

Eksportējošs uzņēmums jau 8 gadus

SIA Baltink tika atklāja 2015. gada aprīlī, Ķekavas novadā. Tika uzsākta Baltijā unikāla produkta ražošana. Proti, lakas plašam poligrāfijas preču klāstam, tai skaitā iepakojuma ražošanai, etiķešu, reklāmas un žurnālu drukai. “Mēs ražojam divu veidu lakas. Ūdens bāzes lakas, kurām raksturīgs ilgāks žūšanas laiks, ir lētākas un galvenokārt tiek izmantotas krāsas slāņa aizsardzībai un UV gaismā cietējoša laka, kas polimerizējas ar UV stariem, tādejādi nav nepieciešams žūšanas laiks. Tās galvenokārt izmanto kā dekoratīvos pārklājumus un tām ir augstākas izmaksas, salīdzinot ar lakām uz ūdens bāzes. Uzņēmums specializējas laku izgatavošanā kartona iepakojumam un etiķetēm,” atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins.

Iespējamās ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju varētu iecirst ap 4 līdz 5% no IKP lielu robu, kā arī radīt papildus bezdarbu un mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespējamo ainu zīmē Latvijas - Baltkrievijas Ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis. Vakar intervijā Latvijas Radio Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina, ka Latvijas uzņēmējiem, visticamāk, ir jāsāk gatavoties varbūtējiem eksporta un importa aizliegumiem no Baltkrievijas. A.Čepānis cer, ka tomēr ekonomiskās sankcijas netiks ieviestas, jo par tādām jau bijušas arī runas agrāk, tomēr tās tā arī līdz šim nav iedzīvinātas.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka sankcijas sāpīgi ietekmēs ne tikai Latvijas ražotājus, kas piegādā savas preces Baltkrievijas partneriem un arī tiem, kuri no šīs valsts importē preces, bet jo īpaši ietekmēs tranzītbiznesu. Pēc a/s Latvijas dzelzceļš datiem Baltkrievijas izcelsmes kravas 2011. gadā veidoja 21,3%, bet 2010. g. - 18,2% no kopējā pārvadāto kravu koapjoma. A/s Liepājas papīrs ES iniciētās sankcijas pret Baltkrieviju var ietekmēt ļoti negatīvi, atzīst a/s Liepājas papīrs un Baltkrievijas uzņēmuma NTS Poligrafija līdzīpašnieks Jānis Vilnītis.

Izveidots Baltijas produktīvāko uzņēmumu saraksts, kurā apkopoti dažādu jomu līderi. Latvijas uzņēmumi ir produktīvāki tādās nozarēs kā tirdzniecība, transports un kokapstrāde, pēc 1200 lielāko uzņēmumu, kuros strādā ne mazāk par 20 darbiniekiem, analīzes spriež konsultāciju kompānijas Profiles International Baltijas direktore Airida Zavadske.

Uz rezultātiem orientēta kultūra

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā vietējā tirgū – par 0,8% un eksportā – par 1,9%, liecina Centrālās statistikas biroja dati.

Lielākais apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – par 71,4%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 17,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 8,6%.

Salīdzinot ar 2012. gada jūniju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieaudzis par 4,2%, izaugsmes pamatā bija vietējais tirgus – pieaugums par 9%, bet eksportā bija samazinājums par 1,6%.

Lielākais apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – 3,8 reizes, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 38,7%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 23,6%. Apgrozījuma kāpums gan vietējā tirgū, gan eksportā, bija vērojams arī pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 9,5% un kokapstrādē – par 5,8%.

Jaunu komercķīlu reģistrējis uzņēmums AS Liepājas papīrs, liecina Lursoft dati.

Komercķīlu reģistrā esošā informācija liecina, ka ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka un darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 252,45 tūkstoši latu.

Uzņēmums ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

Patlaban AS Liepājas papīrs ir reģistrētas kopumā piecas komercķīlas, visos gadījumos ķīlu ņēmējs bijusi AS SEB banka.

AS Liepājas papīrs pirmsākumi meklējami 1898.gadā, taču pašreizējais uzņēmums reģistrēts 1993.gada 19.janvārī. Patlaban AS Liepājas papīrs pamatdarbība ir pašlīmējošo etiķešu, termosarukuma plēves etiķešu ražošana, kā arī kancelejas preču tirdzniecība.

Šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, apstrādes rūpniecības apgrozījums1 pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 2,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tai skaitā gan vietējā tirgū, gan eksportā bija samazinājums par 2,5%, no tā eirozonā – par 4,2%, bet ārpus eirozonas – pieaugums par 2%. Kāpumu ārpus eirozonas ietekmēja produkcijas realizācijas apjoma pieaugums apģērbu ražošanas nozarē, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē, mēbeļu ražošanas nozarē un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē.

Apgrozījuma samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 18,3% (vietējā tirgū – par 6,1%, eksportā – par 25,9%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 16,2% (vietējā tirgū samazinājums par 48,2%, bet eksportā pieaugums par 5,8%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 9,7% (vietējā tirgū – par 19,3%, eksportā – par 7%). Kritums bija arī atsevišķās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,8% (eksportā samazinājums par 6,5%, bet vietējā tirgū bija pieaugums par 2,3%), pārtikas produktu ražošanā – par 2,8% (vietējā tirgū – par 3,4% un eksportā – par 0,8%, ko ietekmēja kritums ārpus eirozonas – par 2,8%, bet eirozonā bija pieaugums par 14,1%).