Šā gada pirmajās 80 dienās jeb 2,5 mēnešu laikā saņemti jau 30,5% no pērn iesniegtā kopējā KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaita, kur par negadījuma iemeslu bija automašīnas bojājumi pēc iebraukšanas bedrē.
Pērn kopumā BTA saņēma 419 šādus KASKO un KASKO Bedres apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, Db.lv informēja kompānijā. BTA apkopotie dati liecina, ka ar katru divdesmito Latvijas autobraucēju gada laikā noticis nelaimes gadījums saistīts ar iebraukšanu bedrē, pēc kura turpināt ceļu ar cietušo automašīnu nebija iespējams.
Tradicionāli martā un aprīlī asi iezīmējas bedru problemātika un attiecīgi pieaug interese par KASKO Bedres polisēm. Apdrošināšanas sabiedrības BTA SE Auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis prognozē, ka kopumā pieteikumu skaits par gadījumiem, kad auto tiek bojātas, iebraucot bedrē, tikai augs, jo šogad vairāk nekā pērn izjūtama ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Līdz ar to noteikti arī pieaugs lietu skaits, ko apdrošinātāji iesniegs tiesā, lai regresa ceļā atgūtu atlīdzībās izmaksātos līdzekļus no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem, kuri ir atbildīgi par ceļu kvalitāti, tā A. Eņģelis.
Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže uzsvēris, ka bedru skaits ar katru gadu pieaug ne vien laika apstākļu ietekmes rezultātā, bet arī pasliktinoties ceļu seguma stāvoklim. Diemžēl pie esošā nepietiekamā autoceļu uzturēšanas un attīstības finansēšanas līmeņa notiek pastāvīgs autoceļu tīkla sabrukums, un neizpildīto darbu apjomi nemitīgi pieaug. Savlaicīgi neveicot kapitālo remontu un ceļa seguma atjaunošanu, bedru skaits pavasaros kļūst lielāks un arvien vairāk traucē pilnvērtīgu satiksmi, atzina I. Pāže. Kopumā, lai uzturētu Latvijas asfaltētos autoceļus labā stāvoklī, ikgadējai segumu atjaunošanai būtu jāpakļauj 920 km ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē 190 km ceļu seguma. Taču pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants seguma - 1,663 miljardus latu. Ik gadu no valsts budžeta tiek novirzīti līdzekļi autoceļu atjaunošanai, rekonstrukcijai un uzturēšanai, taču ar tiem ir par maz, lai savlaicīgi risinātu visas problēmas ar ceļu kvalitāti.
No valsts pamatbudžeta autoceļiem 2009. gadā tika piešķirti 93,4 milj. Ls, 2010. gadā 73,2 milj. Ls, bet šogad tie būs 60,3 milj. Ls. No šīs naudas autoceļu ikdienas uzturēšanai tika novirzīti 2009.gadā 51,1 milj. Ls, 2010.gadā – 52,6 milj. Ls, šogad tie būs 48,2 milj. Ls. Arī valsts budžeta finansējums autoceļu rekonstrukcijai katru gadu samazinās. Šogad kapitālieguldījumiem paredzēti vien 5 milj. Ls, salīdzinoši 2009.gadā tie bija 34,9 milj. Ls un 2010.gadā - 13 milj. Ls.
I. Pāže minēja, ka masveida bedrīšu remonts tiks uzsākts aptuveni aprīļa vidū un, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, vislielākais darbu apjoms tiks veikts maijā un jūnijā, jo rezultatīvs darbs – bedrē iestrādāto materiālu noturība - iespējams tikai pēc ceļa seguma atkušanas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5 pēc Celsija skalas. Autoceļos, kuri tiek uzturēti A klases līmenī, bedru remontu plānots pabeigt 1.jūnijā, B klases līmenī uzturamajos ceļos – 15.jūnijā, savukārt C un D klases līmenī uzturamajos ceļos darbi jāpabeidz 1.jūlijā.