Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.
M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.
"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.
Viņš pavēstīja, ka arī īpašumu cenās korekcijas nav novērotas. "Nav jau arī pamatota iemesla, kādēļ lai tās būtu samazinājušās. Mūsu jaunajos projektos būvniecības izmaksas nesamazinās, šogad papildu izmaksas rada jaunās energoefektivitātes prasības, tas viss izmaksas tikai palielina. Jau šobrīd var paredzēt, ka nākotnē gaidāms diezgan spēcīgs cenu kāpums. Jautājums, cik strauji tirgus to varēs absorbēt," teica Kļaviņš.
Viņš piebilda, ka šis viennozīmīgi būs pārmaiņu gads, to noteikti ietekmēs fakts, ka attīstītāji daļu projektu būvēs vēl ar vecajām būvatļaujām un pēc vecajām prasībām, kur izmaksas nebūs tik lielas, taču būs arī jaunie projekti ar jaunām prasībām.
Jautāts, kā būvniecības izmaksu pieaugums un cenu pieaugums atsauksies uz tirgu kopumā, Kļaviņš sacīja, ka tas būs liels izaicinājums. Ar to attīstītāji saskaras katru gadu, jo būvniecības izmaksas pieaug katru gadu.
Kļaviņš pauda uzskatu, ka šajā jautājumā svarīga loma ir Ekonomikas ministrijai un valdībai kopumā. Lai mājokļu fonds tiktu atjaunots, ir jāmeklē veidi, kā kaut nedaudz piebremzēt pašizmaksu pieaugumu, tostarp, piemēram, varētu atteikties no valsts nodevas pirmajam darījumam, kas veido 2% no darījuma summas.
Tāpat situāciju uzlabotu izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā jaunajiem projektiem, proti, ja to piemērotu tikai nākamajā gadā, kad ēku sāk pilnvērtīgi lietot, nevis kā tas ir pašreiz jau pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, kad ēkai sagatavota inventarizācijas lieta, minēja Kļaviņš, piebilstot, ka reizēm paiet pat pusgads līdz māja tiek nodota ekspluatācijā un to var sākt lietot, bet, neskatoties uz to, jau ir jāmaksā 1,5% nodoklis par šo ēku.
"Tās visas ir papildu izmaksas, no kā, iespējams, var atteikties. Te es redzu pragmatisko pusi un ieguvumus gan valstij un potenciālajam mājokļa pircējam, gan attīstītājam. Šādi varētu veicināt gan jauno projektu un nodokļu bāzes, gan nodokļu maksātāju bāzes veidošanos. Šādi tiktu radīta iespēja cilvēkiem tikt pie mājokļiem," sacīja Kļaviņš.
"Bonava Latvija" īsteno ekonomiskā segmenta un biznesa klases mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā, attīstot projektus tādos Rīgas mikrorajonos kā Purvciems, Teika, Ķengarags, Šampēteris, Rīgas klusais centrs un Krasta ielas rajons.
"Bonava Latvija" mātesuzņēmums "Bonava" ir nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā. Uzņēmums ir pārstāvēts Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Krievijā, Igaunijā un Latvijā, 2019.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 15,5 miljardu Zviedrijas kronu (1,46 miljardu eiro) apmērā. "Bonava" akcijas kotē "Nasdaq" biržā Stokholmā.
