Izvirzītos mērķus Civinity uzņēmumu grupa ir sasniegusi; tās izaugsme 2017. gadā bijusi par 60%; iegādāti vairāki uzņēmumi
Starptautiskā uzņēmumu grupa Civinity Latvijā ienāca 2014. gadā, privatizējot SIA Jūrmalas namsaimnieks, kam turpmākajos gados sekoja vairāku kompāniju pārpirkšana. Grupas stratēģija paredz izaugsmi, iegādājoties citus nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas nozares uzņēmumus. 2017. gada decembrī tā piesaistījusi 11 miljonu eiro lielu finansējumu kompānijas tālākai attīstībai.
2016. gadā grupas apgrozījums bija 25 miljoni eiro, bet pērno gadu tā noslēdza ar turpat 39 milj. eiro lielu apgrozījumu, laikrakstu Dienas Bizness informē Deivids Jacka (Deividas Jacka), Civinity Biznesa attīstības nodaļas vadītājs.
Civinity kopumā ir ap 100 tūkstošiem klientu – dzīvokļu īpašnieku –, no kuriem 25–30% ir Latvijā. Tādējādi pēc klientu skaita Lietuvas tirgus ir līderos, bet pēc apgrozījuma kompānijai lielāks bizness ir Latvijā, atzīst D. Jacka.
«Šobrīd mēs Civinity vairāk pozicionējam kā Latvijas, nevis Lietuvas kompāniju,» piebilst Remigijs Valentināvičs (Remigijus Valentinavicius), Civinity reģionālais vadītājs Latvijā. Te ir arī vairāk darbinieku. «Tas ir paradoksāli. Tik ļoti attīstījām biznesu Latvijā, ka pāraugām paši sevi Lietuvā,» savukārt teic D. Jacka.
D. Jacka zina teikt, ka Latvijā daudzdzīvokļu ēku renovācijas ziņā līderos ir divas pilsētas – Liepāja un Valmiera. Rīgā gan vēl ir krietni jāpiepūlas, lai gūtu panākumus šajā ziņā. Lielākie šķēršļi, ar ko iedzīvotāji un namu pārvaldnieki saskaras, ir saistīti ar to, ka kompānijas nevēlas uzņemties saistības, jo tas ir patiešām riskanti, viņš teic.
Otra lieta, kas gan Rīgā, gan Viļņā ir līdzīga, – galvaspilsētā mājas tiek siltinātas krietni retāk, jo daudzi dzīvokļi ir izīrēti, kaimiņi savā starpā nesarunājas, ir gana grūti nodibināt biedrību un pieņemt lēmumu sākt kaut ko darīt māju atjaunošanas labā. «Ap 300 miljonu eiro no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ir izdalīti tieši ēku renovācijai, energoefektitivātes paaugstināšanai, tādējādi ir cerība, ka diezgan daudz māju tiks sakārtotas. Tiesa, par Rīgu mums gan ir diezgan grūti spriest, jo mūsu portfelī vairums ir jaunu māju,» akcentē D. Jacka. Uzņēmums šobrīd gatavo projektus četru māju atjaunošanai Jūrmalā, savukārt nākamgad paredzēts renovēt 10 ēkas, vēl pēc gada – 15–20. «Lietuvā ir nedaudz labāka situācija. Tur esam atjaunojuši desmitiem māju,» viņš neslēpj. R. Valentināvičs atzīst, ka arī Lietuvā process sākumā bija kūtrs. Taču tad iesaistījusies valsts, procesam bija nosacīti bezmaksas starts. Redzot pozitīvus piemērus, ļaudis gana aktīvi sāka pieslēgties. Viņaprāt, visvairāk cilvēku noskaņojumu ietekmē tas, kā ir sanācis kaimiņam, ko labi var redzēt Liepājā, – viens no tās mikrorajoniem ir gandrīz pilnībā atjaunots, jo kaimiņi redz šos veiksmīgos piemērus, kvalitāti. Tas ir labs stimuls. Atšķirība ir tā, ka Lietuvā lēmumu pieņemšana no publiskā sektora vairāk tiek stimulēta, spriež D. Jacka. Viņaprāt, Latvijas valstij, pašvaldībām būtu cilvēki jāmotivē vairāk, arī aktīvāk izmantojot Altum iespējas.
Turklāt atšķiras situācija starp vienas pilsētas rajoniem un māju tipiem. Piemēram, ja tiek atjaunots nams, kurā ir 100 dzīvokļu, kredīta maksājuma summa uz vienu mājokli nav liela, savukārt pilnīgi cita situācija varētu būt vecpilsētā un citviet centrā, kur 20 dzīvokļu namu atjaunot sanāk ļoti dārgi. Tur arī prasības fasāžu atjaunošanai ir pilnīgi citas. Bez nopietna pilsētas finanšu atbalsta cilvēki ļoti retos gadījumos iesaistīsies ēku atjaunošanā, viņš uzsver. «Tāpēc Rīgas centrā redzam patiešām žēlīgu skatu, ir ļoti daudz nolaistu īpašumu, lai gan pašas ēkas ir ļoti skaistas,» piebilst D. Jacka.
Visu rakstu Bizness Latvijā pāraug Lietuvas apjomus lasiet 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.