Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupai Civinity konsolidētais apgrozījums Latvijā un Lietuvā 2020. gadā pieaudzis līdz 51,8 miljoniem eiro, kas ir par 16% vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Grupa 2020. gadu strādājusi ar peļņu 1,56 miljonu eiro apmērā.

Svarīgākais faktors, kas ietekmēja grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Lietuvā, bija abu valstu atšķirīgā pieeja Covid-19 pandēmijas ierobežojumu noteikšanā un to atcelšanā.

“Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, bizness tika ierobežots vairāk un ilgāk. Lietuvā prasības bija vienkāršākas, kā arī dažādi uzņēmumi, tostarp veikali, frizētavas, tirdzniecības centri, sporta klubi dīkstāvē bija īsāku laiku un ātrāk varēja atsākt darbu. Savukārt Civinity finanšu rezultātus Latvijā gan pērn, gan arī šogad būtiski ietekmē darbības intensitāte viesmīlības sektorā. Nozares dīkstāvei ir bijusi sava cena,” skaidro Civinity vadītājs Latvijā Andrius Bakštonas.

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Civinity uzņēmums Civinity Solutions noslēdzis līgumu ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu par uzkopšanas darbu veikšanu visos tās objektos.

Līgums noslēgts uz trīs gadiem un līguma summa ir 5,9 miljoni eiro.

Civinity darbus objektos uzsāks šā gada 1. oktobrī. Darbi tiks nodrošināti visos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas objektos Rīgā: stacionārā "Gaiļezers", pataloģijas centrā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Latvijas Infektoloģijas centrā, veselības centrā "Biķernieki", Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (Gaiļezers), kā arī Upeslejās, Stopiņu novadā stacionārā “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.

Ikdienā pakalpojumus gandrīz 150 000 kv.m. uzkopjamajā teritorijā nodrošinās vairāk kā 200 darbinieku.

"Šis ir lielākais valsts iepirkums medicīnas iestāžu uzkopšanā Latvijā. Objekti ir sarežģīti, ar paaugstinātām prasībām tīrībai un dezinfekcijai, kā arī ar īpašām prasībām saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī. Darbs noritēs visu diennakti, lai nodrošinātu atbilstību visām medicīnas iestāžu prasībām," skaidro Aleksejs Gončarovs, Civinity Solutions vadītājs.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "Civinity" īpašnieks Deivids Jacka ir iegādājies inženiertehnisko uzņēmumu Ionica serviss, tādā veidā paplašinot un nostiprinot grupas uzņēmumu pakalpojumu klāstu komercsektorā Latvijā.

"Ionica serviss jau vairāk nekā 15 gadus sniedz pakalpojumus apkures, ventilācijas, dzesēšanas, siltumsūkņu un vispārējā klimata apkalpošanas jomā, kā arī veic projektēšanu un montāžu. "Ionica serviss" ir unikāla pieredze automātikas projektēšanas jomā (BMS-Building Management Systems) ar kvalitatīvi izveidotām un projektētām sistēmām, kas atšķiras no konkurējošām sistēmām ar stabilitāti, rentabilitāti, optimālu veiktspēju un, ņemot vērā sistēmu darbības ilgtermiņu, tām tirgū nav analogu.

" Ar Ionica serviss pievienošanu mūsu grupas uzņēmumu saimei, mēs spēcinam savu pakalpojumu portofeli, paplašinam un nostiprinam kompetenču klāstu klientiem un līdz ar to stiprinam savas pozīcijas tirgū. Ionica serviss profesionālās komandas ilgadējā pieredze ir pierādījusi augsto kompetenci un kvalitāti inženiertehniskajos pakalpojumos, ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Baltijā. Ar šo darījumu mēs plānojam paplašināt savu darbību komercsektorā un nodrošināt klientiem vienas pieturas servisu", skaidro Sanita Bērziņa, Civinity Grupas vadītāja Latvijā.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity pamazām uzsākusi apkures atslēgšanu apsaimniekotajos objektos un secinājusi, ka aizvadītā apkures sezona bijusi dārgāka, jo šoziem ievērojami pieaudzis siltumenerģijas patēriņš, kaut tarifs kopumā ir krities.

2020/2021. gada apkures sezonā maksa par siltumenerģijas rēķiniem bijusi aptuveni par 7% lielāka nekā aizvadītajā sezonā. Kaut arī siltumenerģijas tarifs šajā sezonā bija pa 15% zemāks, patēriņš savukārt pieauga pa 15 %. Šī ziema Latvijā bija vēsākā kopš 2012./2013. gada , kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,4 °C, ar to arī skaidrojams apkures patēriņa pieaugums. Šogad pirmajās mājās apkure tika noslēgta 21. aprīlī , savukārt pagājušā gadā apkuri sāka atslēgt jau 8. aprīlī.

Uzņēmums secinājis, ka šajā sezonā cilvēki bijuši apzinīgāki un maksājumi par siltumenerģiju ir samaksāti laicīgi, kā arī dzēsti daudzi vecie parādi. Uzņēmums to skaidro ar to, ka pandēmijas laikā ir mainījušies cilvēku ieradumi naudas tērēšanai, piemēram, lielākā daļa nedodas ceļojumos, tādējādi uzkrājās vairāk līdzekļu. Arī komunālo pakalpojumu rēķinus iedzīvotāji vairumā gadījumu apmaksā laicīgi un pilnībā.

Par informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Mobilly" vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmums SIA "Mobilly SPV", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Mobilly" kapitālā 26,63% piederēja Normundam Bergam, 23,5% - Jānim Bergam, 20,32% - Uldim Pabērzim, 12,5% - bankai "Citadele", 9,17% - fondam "ZGI-3", 4,7% - Ģirtam Slaviņam, bet 3,18% - SIA "VVMV".

Attiecīgās izmaiņas "Mobilly" dalībnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā ir iegrāmatotas pirmdien, 5.augustā.

Vienlaikus likvidēta "Mobilly" padome, kurā līdz šim darbojās Normunds Bergs, Jānis Bergs, Ģirts Rungainis, Pabērzis, kā arī Slovākijas pilsonis Mizaks Slavomirs.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Mobilly" 2022.gadā strādāja ar 2,155 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 58,1% un bija 12 398 eiro. Finanšu rādītāji par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity ir iegādājusies inženiertehnisko uzņēmumu Ionica serviss, tādā veidā paplašinot un nostiprinot grupas uzņēmumu pakalpojumu klāstu komercsektorā Latvijā.

Ionica serviss jau vairāk nekā 15 gadus sniedz pakalpojumus apkures, ventilācijas, dzesēšanas, siltumsūkņu un vispārējā klimata apkalpošanas jomā, kā arī veic projektēšanu un montāžu. Ionica serviss ir pieredze automātikas projektēšanas jomā (BMS-Building Management Systems) ar kvalitatīvi izveidotām un projektētām sistēmām, kas atšķiras no konkurējošām sistēmām ar stabilitāti, rentabilitāti, optimālu veiktspēju un, ņemot vērā sistēmu darbības ilgtermiņu, tām tirgū nav analogu.

" Ar Ionica serviss pievienošanu mūsu grupas uzņēmumu saimei, mēs spēcinām savu pakalpojumu portfeli, paplašinām un nostiprinām kompetenču klāstu klientiem un līdz ar to stiprinām savas pozīcijas tirgū. Ionica serviss profesionālās komandas ilgadējā pieredze ir pierādījusi augsto kompetenci un kvalitāti inženiertehniskajos pakalpojumos, ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Baltijā. Ar šo darījumu mēs plānojam paplašināt savu darbību komercsektorā un nodrošināt klientiem vienas pieturas servisu", skaidro Sanita Bērziņa, Civinity Grupas vadītāja Latvijā.

Jūs vakarā iebraucat pazemes stāvvietā un dažu centimetru attālumā no jūsu mašīnas no ārsienas nokrīt liels apmetuma gabals. Vēlāk dzīvokļu īpašnieku sapulcē atklājas, ka ir bojāts stāvvietas hidroizolācijas slānis.

Pārvaldnieks saka, ka konkrētais remonts nebūs dārgs - mēnesī katram īpašniekam tikai 0,60 eiro par m2, taču ir nopietni jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu.

Pirmajā mirklī varētu šķist šokējoši - kā tad tā? Nu un kas, ja tur kaut kas mazliet pil un apmetums krīt – māja taču kopā vēl nebrūk? Nesen celta ēka, augsta cena par kvadrātmetru – gribētos izbaudīt dzīvi skaistā mājoklī un gadus desmit vai pat piecpadsmit ne par ko neraizēties. Turklāt – vai tad būvnieki nekādas garantijas neuzņemas?

Jāatzīst, šī situācija ir izdomāta tikai daļēji. Kopš 2000. gada Rīgā ir uzbūvētas 656 jaunas dzīvojamās ēkas. Redzot, kāda situācija veidojas ar vairāk nekā desmit gadus vecām mājām, mājas apsaimniekotāji t.s. “jauno projektu” dzīvokļu īpašniekiem patiešām spiež iedziļināties lietās, par kurām tiem bieži vien negribas domāt.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilga būvniecības procesa ekspluatācijā nodota A klases biroju ēka Zeiss biroji, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Jaunā ēka atrodas Dēļu ielā, un par tās arhitektūras iedvesmas avotu kalpojusi kādreizējā Carl Zeiss optikas fabrika, kas reiz atradusies šajā pašā vietā. "Zeiss Biroju" projekta īstenošanā investēti aptuveni deviņi miljoni eiro.

Ēkas kopējā platība ir 5600 kvadrātmetri un tā ir sertificēta atbilstoši BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām, projektā iekļaujot A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un ilgtspējīgus un dabai draudzīgus apdares materiālus.

"Zeiss Biroju" ēkas oficiālā atklāšana ir plānota šoruden – kā stāsta projekta attīstītāji, pirms nomnieku uzņemšanas vēl jāveic iekšējie apdares darbi.

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Mūkusalas Biznesa centra teritorijā atklāta septītā Elektrum Drive īpaši ātrās uzlādes stacija.

Biznesa centra teritorijā uzstādītā Elektrum Drive uzlādes stacija nodrošina 150 kW jaudu, kas ļauj elektroautomobili uzlādēt 50 kilometru braucienam vien 4 minūšu laikā. Šogad MŪKU SALAS teritorijā uzsākta arī daudzstāvu autostāvvietas būvniecība, kurā 11 vietas tiks atvēlētas tieši elektroautomobiļu uzlādei. Kā stāsta biznesa centra vadība, palielinoties videi draudzīgo transportlīdzekļu skaitam pilsētvidē, šādu uzlādes staciju skaits tikai turpinās pieaugt.

"Kā komerciālā nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji mēs nodrošinām ne tikai pakalpojumus, bet arī vidi, un ir ļoti svarīgi, lai zaļākas vides radīšanā mēs ietu roku rokā ar saviem nomniekiem. Arvien vairāk uzņēmumu īpašu uzmanību pievērš CO2 izmešu daudzumam, ko uzņēmums rada savas darbības rezultātā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Mūkusalas Biznesa centrs kā biroju telpu iznomātājs spētu piedāvāt visus nepieciešamos instrumentus, lai mūsu nomnieki varētu sasniegt savu uzņēmumu klimata mērķus," stāsta Mūkusalas Biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā "pirmskovida" laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci.

Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā.

Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Emitējot jaunas kapitāla daļas, Mūkusalas Biznesa Centrs ir veicis izmaiņas savā dalībnieku struktūrā, tādējādi ievērojami palielinot uzņēmuma kapitālu.

Jaunās investīcijas tiks izlietotas dažādu vērienīgu Mūkusalas ielas apkaimes projektu īstenošanai – darbs pie vairākiem no šiem projektiem jau ir uzsākts un tas noslēgsies tuvāko gadu laikā.

Emitētās kapitāla daļas ir iegādājušies divi esošie dalībnieki – SIA MBC CAPITAL un SIA Realto Capital, savukārt par Mūkusalas Biznesa Centra jauno dalībnieku ir kļuvis investīciju pārvaldītāja SIA EXPANSION CAPITAL AIFP pārvaldītais fonds INECI AIF.

Kapitāla palielināšanas rezultātā Mūkusalas Biznesa Centrs ir piesaistījis uzņēmumam līdzekļus vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā.

Visu Mūkusalas Biznesa Centra dalībnieku tuvāko gadu mērķis ir uzņēmuma iziešana fondu biržā, lai turpinātu izmantot vietējo kapitālu tālākai uzņēmuma izaugsmei, kas nodrošinātu stabilu un prognozējamu izaugsmi esošajiem un jaunajiem uzņēmuma akcionāriem.

"Mūkusalas biznesa centra" teritorijā A klases “Zeiss biroju” ēkas pamatos iemūrētas simboliskas laika kapsulas. Plānots, ka būvniecības darbi tiks pabeigti 2022. gada beigās.

Būvniecības darbus īsteno būvfirma “Velve”.

"Zeiss biroju" ēka būs sešstāvīga celtne ar kopējo platību 5700 kvadrātmetri, un tās būvniecībā tiks izmantotas 50 tonnas metāla konstrukciju. Saskaņā ar ēkas plānojumu, tai būs 200 logi un stiklojumi, un trīs lifti. Ēka ir sertificēta atbilstoši "BREEAM Excellent" ilgtspējas sertifikāta prasībām un projektā iekļautas A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un tā būvniecībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un dabai draudzīgi apdares materiāli.

"Zeiss biroju" ēka nosaukta par godu Karla Ceisa optikas fabrikai, kas šajā pašā vietā atradusies 20.gadsimta sākumā - atsauces uz kādreizējo ēku arī būs atrodamas jaunās celtnes fasādes dizainā. Vēsturiskā ēka, būvēta 1912.gadā, bija pirmā dzelzsbetona konstrukcijas ražošanas ēka Rīgā. Starpkaru periodā tajā izvietojusies Latvijas Leibovica radiorūpnīca, pēc Otrā pasaules kara - Rīgas radiotehnikas rūpnīca.