Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.
B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.
Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.
Ēkā, kas atrodas Tilta un Alekša ielas krustojumā (tieši uz stūra) vairāk nekā 13 gadus darbojas zoo veikals Rekša izpārdotava. Vēstures liecību stendā lasāms, ka ēka ir viens no pirmajiem mūra īres namiem Sarkandaugavā – eklektisma stilā celtais V. Dobkeviča nams – un tā arhitektūru 1899. gadā veidojis arhitekts O. Bārs. Rekša izpārdotava valdes priekšsēdētāja Anna Ļevčenko DB stāsta, ka uzņēmums ir viens no ilgdzīvotājiem, turklāt tas bijis pirmais zoo veikals Sarkandaugavā, bet tagad nākas rēķināties ar vairākiem konkurentiem, kas atrodas tepat netālu. «Šo vietu izvēlējāmies, jo netālu dzīvojām, arī telpu piedāvājums šķita adekvāts. Tolaik šeit notika lielākā rosība, jo Tilta un Alekša ielas krustojums bija Sarkandaugavas centrs, bet tagad lielāka dzīvība ir pie atjaunotā kultūras nama Draudzība, netālu no dzelzceļa pārvada. Draudzības telpās iekārtojies pārtikas ķēdes veikals Rimi un vēl vairākas citas mazākas bodītes,» stāsta A. Ļevčenko. Viņa atzīst, ka izdzīvot un nopelnīt kļūst aizvien grūtāk – konkurence pieaug, iedzīvotāju skaits jūtami samazinās, arī rocība mājdzīvnieku īpašniekiem sarūk. Aizvien mazāk ir cilvēku, kas vēlas iegādāties jaunus mājdzīvniekus. Agrāk veikalā bija atvēlēta samērā liela vieta mīļdzīvniekiem un arī zivtiņām, bet nu tā aizpildīta ar barību lielos iepakojumos.
A. Ļevčenko zina stāstīt, ka otrs ilgdzīvotājs bijis grāmatu veikals Janus, kas diemžēl pirms dažiem mēnešiem durvis vēra ciet. Arī netālu esošais pārtikas veikaliņš domājot par darbības beigšanu. Pārējie kaimiņi mainoties ik pa brīdim, bet visiem darbības profils ir līdzīgs – te vietu sev atrod mazi apģērbu veikaliņi, otrreizējo lietu bodītes, ēdnīcu tipa kafejnīcas, kurās pulcējas arī tie, kuri pie maltītes vēlas iedzert ko stiprāku. Pēc DB novērojumiem, Tilta ielā vairāku veikalu skatlogos ievietota informācija, ka telpas tiek iznomātas veikala vai biroja vajadzībām. Aptaujātie uzņēmēji teic, ka pietrūkst pieklājīgas kafejnīcas, kurā būtu patīkami ieiet, vai arī kādas konditorejas, jo šobrīd pusdienas ir jāņem līdzi no mājām. Tiesa, var ātri aizskriet kaut ko ēdamu iegādāties tuvējos pārtikas veikalos. «Viens no lielākajiem plusiem ir tas, ka esam pa ceļam tiem, kas no centra brauc uz mājām Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī vai Mīlgrāvī. Cilvēki piestāj un iegādājas mājdzīvniekiem pārtiku. Tepat netālu ir sabiedriskā transporta pietura, un arī automašīnas Alekša ielas malā var atstāt bez maksas,» stāsta A. Ļevčenko.
Sarkandaugavas vēsturiskajā centrā uzņēmējiem jādomā ne vien, kā piesaistīt klientus, bet arī, kā atgaiņāties no narkomāniem, dzērājiem un dīkdieņiem.
Skaistumkopšanas salona īpašniece Sandra Taube stāsta, ka salonam telpas nolūkoja pirms 12 gadiem. Joprojām vēl nav uzlikts salona nosaukums, bet viņai padomā pavisam drīz to nodēvēt savā vārdā. Par to liecināšot arī jauna izkārtne pie ēkas. Pirms 12 gadiem Tilta ielas ēka bijusi pavisam neglīta «no vaiga» – brūna koka māja, bet vēlāk tā tika renovēta un tagad var lepoties ar skaistākās Alekša ielas ēkas statusu. Iekšējā sajūta, ka šeit biznesam būs piemērota vieta, mudināja S. Taubi tur izveidot salonu. Tā pastāvīgie apmeklētāji ir Sarkandaugavas, kā arī Vecmīlgrāvja, Mīlgrāvja un Mangaļu iedzīvotāji. Līdz šim konkurence skaistumkopšanas salonam bijusi neliela – viens atrodas tuvāk Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvei, bet citi pagaidām šajā rajonā nav iedzīvojušies. «Ik pa laikam kāds salons ir centies šeit iestrādāties, bet drīz vien tiek slēgts. Viegli te nav. Nepatīkamas sajūtas rada dažādi tipāži, kas kā prusaki lien ārā no visiem pakšiem. Netālu atrodas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, kurā «slimajiem cilvēkiem» – narkomāniem – tiek dota paģiru doza. Neko labu nedod arī Vingrotava. Labāk būtu izveidojuši kādu spēļu laukumu bērniem. Tagad caur logu nākas skatīties, kā dzērāji sēž skvērā uz soliņiem, bet bērni turpat vingro pie stieņiem. Vienīgais sporta veids tur ir litrabols. Labi, ka pašvaldības policija šeit patrulē,» novērojusi S. Taube.
Plašāk lasiet rakstā Kolorītā Sarkandaugavas realitāte piektdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness (12.,13.lpp.)!
#3/15
Skaistumkopšanas salonam, kas šeit atrodas jau 12 gadus, nav dots nosaukums.
#6/15
Zoo veikala Rekša izpārdotava valdes priekšsēdētāja Anna Ļevčenko.