Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Valdība otrdien atbalstīja 23,596 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Rīgas pašvaldībai satiksmes pārvada būvniecībai no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Satiksmes ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai 2023.-2025.gadam līdz 23 595 550,05 eiro apmērā.

Savukārt Finanšu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā uzdots sagatavot priekšlikumu par valsts budžeta aizdevumu Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" īstenošanai, nepārsniedzot šim projektam paredzēto valsts budžeta finansējuma apmēru, ar nosacījumu, ka par šo summu tiek palielināts pašvaldību aizņēmumu limita kopējais palielinājums atbilstoši projekta izpildes laika grafikam.

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Visi plānotie darbi Skultes pārvada būvniecības vietā Sarkandaugavā rit pēc plāna, un, ja nenotiks nekādi neparedzēti darbi, tad pārvadu varētu jau pabeigt nākamajā būvsezonā – 2022.gada pavasarī.

Tā objekta apskates laikā Rīgas domes vadībai atzina būvnieku "LNK Industries" pārstāvis, projekta vadītājs Edgars Vaivods.

Vizītes laikā pašvaldības pārstāvji uzklausīja būvuzņēmēja atskaiti par paveikto un iepazinās ar turpmāko darba plānu, kā arī apskatīja rotācijas apli, balstus, laidumu un gājēju tuneli.

Pēc būvnieku teiktā, viens no lielākajiem izaicinājumiem būvniecības laikā būs rotācijas apļa izbūve, kas iekļaus arī tramvaju sliežu un dzelzceļa līnijas krustošanos. Lai īstenotu šos darbus, tiks veiktas tramvaju satiksmes izmaiņas.

Savukārt tuvākie darbi, kas tiek veikti jau pašlaik, ir balstu un siju laidumu betonēšanas darbi, inženierkomunikāciju izbūves darbi, ierakumu un uzbērumu veikšana, kā arī ceļa konstruktīvo kārtu izbūve.

5.aprīlī plkst.18 satiksmei tiks atvērs Altonavas ielas pārvads Rīgā, taču tiks noteikti atsevišķi ierobežojumi, informēja Rīgas domē.

Pārvadu pāri dzelzceļam atvērs transportam līdz piecām tonnām, turklāt pāri pārvadam nekursēs sabiedriskais transports.

Šāds lēmums pieņemts pēc pirmreizējās satiksmes pārvada vizuālās apskates un vispārējās inspekcijas. Tostarp speciālā inspekcija tiks veikta tuvāko trīs nedēļu laikā.

25., 55. un 56. maršruta autobusi turpinās apbraukt slēgto tiltu, dzelzceļu šķērsojot pa Liepājas ielas pārbrauktuvi, kas atrodas netālu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas.

Jau ziņots, ka Rīgā, Torņakalnā, kā nedrošs tika slēgs satiksmes pārvads pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domē.

Kā informēja pašvaldībā, 1910.gadā būvētajam pārvadam pārbaudes laikā konstatēta iespējama bīstama deformācija. Ņemot vērā, ka pār tiltu ir ievērojama satiksmes plūsma, kursē arī autobusi un zem tilta esošais dzelzceļš rada papildu vibrācijas, tika nolemts pagaidām kustību pār tiltu slēgt līdz padziļinātai pārbaudei.

Visos lielākajos būvniecības projektos Rīgā būvnieki ir iesnieguši sadārdzinājuma aprēķinus. Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) jau vairākas nedēļas turpina sarunas.

60 miljonus eiro vērtā projektā izsludināts tehniskais pārtraukums, būvnieki sūdzas par naudas plūsmu un materiālu trūkumu. Par problēmas risinājumiem Dienas Bizness izjautāja RDSD direktora vietas izpildītāju Jāni Vaivodu.

Fragments no sarunas

Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievadceļiem Rīgā. Projekta kopējais finansējums 60,5 miljoni eiro. Cik šobrīd ir projekta atlikusī summa? Kādēļ ir būvniecības pārtraukums? Vai būvnieks – OCT – ir iesniedzis sadārdzinājuma aprēķinu?

Daļā, kas ir pāri dzelzceļa sliežu līnijai, atlikusī līguma summa ir 8,8 miljoni eiro. Būvnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu, un patlaban ir iesniegts iesniegums par tehnoloģiskā pārtraukuma pagarināšanu, kas saistīts ar materiālu piegāžu kavējumiem.

Aktīvi turpinās Brasas tilta būvniecība, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Šobrīd norit pārvada izbūve Brīvības ielas pusē. No kopējā darāmo darbu apjoma izpildīti aptuveni 70 procenti un darbus plānots pabeigt rudenī.

Izstrādātais būvprojekts paredz, ka Brasas tiltu veido divi, blakus esoši un savstarpēji nesaistīti pārvadi. Duntes ielas pusē paredzētais pārvads jau ir izbūvēts un kopš jūnija pār to atjaunota 11. tramvaja maršruta satiksme. Savukārt Brīvības ielas pusē plānotais pārvads tiek izbūvēts šobrīd.

RD Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods norāda: “Darbi pie otra pārvada izbūves uz priekšu rit raiti - pagājušajā nedēļā veikta pirmā laiduma betonēšana. Paralēli parakstīta vienošanās par Kohēzijas fonda finansējuma piesaisti būvprojekta realizācijai”.

Šobrīd notiek tilta uz Kundziņsalu būvdarbu konservēšanas darbi, bet Sarkandaugavas pārvada būvdarbos izsludināts tehniskais pārtraukums.

Lai arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) un Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) izstrādājuši vadlīnijas, kā kompensēt no šā gada 24. februāra augošās cenas publiskajos objektos, uz pilnīgu skaidrību par naudu būvnieki var cerēt ap Līgo svētkiem.

Pirmie vēstneši

Tas, ka dažādās būvmateriālu grupās cenu pieaugums bijis pamatīgs, bet kopš 24. februāra vērojams ne tikai sadārdzinājums, bet arī materiālu deficīts, Dienas Biznesā rakstīts jau iepriekš. Kā jau bija sagaidāms, sadārdzinājums, kas pārsniedz būvniecības nozares peļņas maržu, dažkārt pat vairākas reizes, rada neizbēgamas sekas, un divos lielos būvprojektos Rīgā jau tās redzamas. Viens no projektiem ir satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā (49.9. km) tiek pārbūvēts pārvads pāri dzelzceļam, pilnībā nojaucot veco būvi un izbūvējot jaunu pārvadu.

Darbi uzsākti pērn oktobrī un turpinās bez tehnoloģiskā pārtraukuma, un satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunizbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Patlaban ir demontēta lielākā daļa vecā pārvada – laidumi un sijas, krasta balsti un viens no starpbalstiem, un tuvākajā laikā demontēs otru starpbalstu. Pirms demontēt starpbalstu pamatni, gar dzelzceļu izbūvēs rievsienu, lai tilta būvdarbi neietekmētu dzelzceļa infrastruktūru.

Rīgas pusē sākti urbšanas darbi, lai izbūvētu urbpāļus, kas veidos pamatu tilta jaunajam krasta balstam, un tuvākajā laikā urbpāļus krasta balstam izbūvēs arī Siguldas pusē.Apbraucamas ceļš var būt īpaši slidens, tāpēc uz tā ir noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme “Slidens ceļš”.

No šodienas Rīgā atsāk kursēt 11.tramvajs maršrutā Stacijas laukums - Mežaparks, informē Rīgas domes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Lelde Rudzika.

Pēc pirmdien Rīgā 11.tramvaja līnijā notikušajām pārbaudēm Brasas tilts ir atzīts par drošu satiksmes atjaunošanai un tramvaji pār to var atsākt kursēt.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir pieņēmis aktu par tramvaja satiksmes organizēšanu un atjaunošanu, kurā Duntes ielas pusē izbūvētais pārvads ir atzīts par derīgu reversīvās satiksmes palaišanai.

Brasas tiltam ir nodrošināta projektā noteiktā nestspēja un visu pašlaik Rīgā ekspluatācijā esošo tramvaju modeļu (ar pilnu masu) ekspluatācija uz pārvada ir droša. Brasas tilta apsekošanu un akta noformēšanu veica komisija, kuras sastāvā bija atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs un Satiksmes departamenta pārstāvis.

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Tuvākā mēneša laikā Rīgā tiks pilnībā slēgta autotransporta satiksme uz tilta pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Tas tiks darīts, ņemot vērā pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē iekļautās rekomendācijas.

Pārvada slēgšana radīs neērtības satiksmē, tomēr drošības riski, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti, norāda pašvaldībā.

Veicot satiksmes pārvada tehniskā stāvokļa novērtēšanu, secināts, ka pārvada velves bojājumu apmērs ir palielinājies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ mitruma un sala radītu bojājumu dēļ betons ap plaisām izdrūp, kā arī ir konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm.

Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Pašlaik izdrupumi no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rada apdraudējumu arī vilcienu satiksmei.

Noslēgušies satiksmes pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi Jūrkalnes ielā atjaunošanas darbi, kuri tika uzsākti pērnā gada augustā.

“Šis Satiksmes pārvads ir viena no Rīgas vizītkartēm, jo ved uz un no Rīgas lidostas. Tas tika atjaunots, lai uzlabotu satiksmes drošību uz un zem tā. Šajā sezonā veiksim arī uzlabojumus piegulošajos ceļos. Vienlaidus asfalta ieklāšanas darbi tiks veikti uzreiz aiz pārvada Jūrkalnes ielā Zolitūdes pusē. Tāpat nomainīsim segumu arī pārvada uzbrauktuvē un nobrauktuvē,” norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Atjaunošanas darbu laikā tika veikta pārvada nesošo dzelzsbetona konstrukciju -balstu un siju - kā arī citu konstrukciju defektu novēršana. Tāpat tika veikts kāpņu un ūdensatvades sistēmas bojājumu remonts.

Satiksmes pārvada atjaunošanu veica sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas tilti”, pārvada atjaunošana izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro.

Rīgā notikuši Sarkandaugavas pārvada slogošanas darbi, kuru laikā pārbaudīta būves faktiskā nestspēja un tā gatavība satiksmes atvēršanai.

Atbilstoši RTU speciālistu izstrādātajai programmai, slogošanā tika izmantotas 13 dažādas slodžu shēmas.

Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna sver 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars. Slogošanas laikā tika veikta pārvada izlieču mērīšana un to salīdzināšana ar teorētisko aprēķinu, lai varētu sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

"Sarkandaugavas pārvads ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ļaus smagās mašīnas, kas, piemēram, brauc pa krastmalu gar prezidenta pili, pa Senču ielu, vai pa Valdemāra ielu, aizvirzīt prom no centra. Vienlaikus tas sakārtos ielu tīklu šajā apkārtnē un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus," komentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Brasas tilta pārbūvei Rīgas domei nepieciešami 12 miljoni eiro, liecina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem iesniegtā informācija.

Šie līdzekļi tiks prasīti no Rīgas domes konsolidētās investīciju programmas. Finansējums tiek gūts 15% apmērā no pašvaldības budžeta, bet 85% būs aizņēmums.

Plānots, ka 2021.gadā projekta īstenošanai būs nepieciešami 6 miljoni eiro, 2022.gadā - 5 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 1 miljons eiro.

Šodien Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja līdzekļu pieprasīšanu no Investīciju programmas nākamajam gadam.

Kā ziņots, Brasas tilta būvdarbi apstājās 2019.gada maija sākumā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi, kuru dēļ darbi objektā tika apturēti.

Uzsākot pārbūvi, atbildīgie ierēdņi arī konstatēja, ka pārvada atjaunošanas projekts izstrādāts tā, ka pēc remontdarbu veikšanas tilta nestspēja nebūtu pietiekama, lai pār to pārvietotos zemās grīdas tramvaji.