Liepājā jau vairāk nekā divas nedēļas atvērta vīriešu frizētava, bārs Garāža, kas radīts kā vīriešu patvērums no ikdienas. Lai sievietes šo vietu apmeklētu retāk, viņām dzērieni bārā ir par 10% dārgāki.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Garāžas īpašnieks Elgars Roga, uzņēmums apzināti izplatījis baumas, ka sievietēm bārā ir 10% uzcenojums. «Nevar uzskatīt, ka sievietēm ir 10% uzcenojums, vienkārši vīriešiem ir mīnus 10%,» skaidro E.Roga. Pēc viņa domām, to nevar uzskatīt par diskrimināciju, jo prom neviena sieviete netiek dzīta.

Šī ir jau otrā uzņēmēja atvērtā vīriešu frizētava Liepājā, kur esot pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. Mēnesī frizētava apkalpo aptuveni 400 klientus.

Garāža veidota kā vieta, kurā vīrieši var justies kā vīrieši. Pēc E.Rogas domām, sieviešu klātbūtnē vīriešiem ir jādomā, ko runāt, kā runāt, kā uzvesties. Viņš norāda, ka konflikti starp vīriešiem visbiežāk arī izceļas tieši sieviešu dēļ.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Valdībai pakāpeniski atvieglojot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, Dānijā pirmdien darbu atsākuši tādi mazie uzņēmumi kā frizētavas, tetovēšanas studijas un autoskolas.

"Man bija pieraksts pirms vairākām nedēļām, un es gaidīju, kad varēšu atnākt. Tiklīdz redzēju, ka viņi veras vaļā, es pieteicos," ziņu aģentūrai AFP sacīja kāda IT konsultante, kura šodien bija viena no pirmajām frizētavas apmeklētājām Kopenhāgenā.

Frizētavas īpašniece AFP sacīja, ka priecājas par iespēju atsākt darbu, un norādīja, ka tiek ievērotas visas drošības vadlīnijas, ko noteikušas varasiestādes.

Klientiem pie ieejas frizētavā ir jādezinficē rokas, un pēc katra klienta tiek dezinficēti visi materiāli un darba virsmas.

Dānija sāka atvieglot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus 15.aprīlī, kad skolas vēra durvis bērniem līdz 11 gadu vecumam.

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Invego investēs 75 miljonu eiro jaunā dzīvojamā rajonā Vītolu ielā, netālu no Rīgas centra, Sarkandaugavā.

Jaunajā projektā būs 360 mājokļi, un pirmās kārtas dzīvokļi tagad ir pieejami rezervācijām. Pirmās divas ēkas būs gatavas dzīvošanai jau 2026.gada vasarā.

Saskaņā ar pieredzējušās "RUUME arhitekti" komandas vīziju, jauno projektu veidos astoņas septiņstāvu daudzdzīvokļu ēkas, kuras ieskaus parks ar vairākiem iekšpagalmiem un daudzām rotaļu un sporta zonām. "Jaunais dzīvojamais komplekss atrodas ļoti izdevīgā vietā. Blakus ir viss dzīvei nepieciešamais - bērnudārzi, skolas, veikali un plašs sabiedriskā transporta tīkls. Vien īsa brauciena attālumā no pilsētas centra "Vītolu parks" būs kā mierpilna, zaļa oāze dzīvīgās galvaspilsētas vidū,” komentē Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.