Lai gan Bitcoin cena ir apstājusies pie 25 000 ASV dolāru atzīmes, “Bitcoin klona” telpā ir laimīgāki medību lauki, kur iepriekšpārdošanu uzsākusi jaunā Bitcoin BSC Stake-to-Earn kritpovalūta.

Pašlaik pasaules vadošajai kriptovalūtai Bitcoin, iespējams, ir grūti noturēties virs 25 000 ASV dolāru atzīmes, tajā pašā laikā Bitcoin klnou atvasinātajiem žetoniem klājas daudz labāk.

Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Bitcoin Cash (BCH) fork no Bitcoin ir palielinājusies par 73%, bet Bitcoin tajā pašā laika posma ir samazinājusies par -2,3%.

Tikmēr Bitcoin BSC, BTC20, kas tika laists klajā pirms mēneša, līdzīga Bitcoin atvasinātā monēta, kas balstīta uz staking, ir palielinājusies par 52%.

Faktiski BTC20 sasniedz visu laiku (ATH) dienas augstāko līmeni - 6 ASV dolārus, kas atbilst 688% - 7x pieaugumam no tā 1 ASV dolāra iepriekšpārdošanas un biržas cenas.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Virtuālā valūta Bitcoin nav ne valūta, ne maksāšanas līdzeklis, līdz ar to Latvijas Banka neatbalsta tā popularizēšanu kā maksāšanas līdzekli iedzīvotāju vidū, stāsta centrālās bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Latvijas Bankā Deniss Fiļipovs.

Viņš skaidro, ka, pērkot vai mainot Bitcoin, patērētāji var saskarties ar būtiskiem riskiem.

Bitcoin nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē pēc nominālvērtības valstu centrālās bankas. Līdz ar to Bitcoin turētājam nav garantiju, ka viņa īpašumā esošos bitcoin varēs apmainīt pret reālu naudu, un tas padara par neiespējamu bitcoin lietot kā vērtības mēru (kas ir viena no naudas funkcijām), uzsver D. Fiļipovs.

Vēl viens būtisks aspekts - uz Bitcoin turētājiem neattiecas patērētāju tiesību aizsardzība, ko nodrošina valsts likumi attiecībā uz likumīgu maksāšanas līdzekļu izmantošanu. Bitcoin emisiju un izmantošanu pašlaik neregulē un neuzrauga, tādējādi Bitcoin gadījumā netiek garantēta apmaiņa pret naudu, kā arī bitcoin turētājam nav, pie kā vērsties, ja ir notikušas krāpnieciskās darbības, kuru dēļ bitcoin tiek zaudēts. Bitcoin juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai, tāpēc Bitcoin nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām, uzsver LB eksperts.

Digitālo valūtu dinamiskajā vidē Bitcoin ir kļuvis par galveno šīs nozares figūru, ko bieži salīdzina ar “digitālo zeltu”. Šī analoģija ir ne tikai mājiens tā revolucionārajai ietekmei uz finanšu pasauli, bet arī atspoguļo dziļākas debates par tā lietderību. Šīs diskusijas centrā ir Bitcoin divējāda būtība: vai šī populārā kriptovalūta ir tikai vērtības krātuve, kas atspoguļo zelta atribūtus ar tā visiem trūkumiem un unikālajām īpašībām, vai arī tā ir darījumu valūta, kas paredzēta ikdienas lietošanā? Bitcoin cenas svārstības šīm debatēm piešķir kritisku dimensiju, ietekmējot Bitcoin uztveri un lietošanas gadījumus pasaules ekonomikā.

Bitcoin kā digitālais zelts

Bitcoin ir kļuvis par “digitālā zelta” kvintesenci — terminu, kas atspoguļo tā būtību kā modernu vērtību glabātāju un finanšu inovāciju signālu. Līdzīgi kā spīdīgais metāls, Bitcoin valdzinājums slēpjas tā limitētā daudzuma dēļ, kas ierobežo tā piedāvājumu līdz 21 miljonam monētu, atspoguļojot zelta reto un nepiekāpīgo dabu. Šis monētu skaita limits kopā ar tā blokķēdes decentralizēto raksturu piešķir Bitcoin unikālu izturību pret inflāciju un ekonomiskajām svārstībām, kas ir tradicionālajā zeltā augsti novērtētās īpašības.

Lai gan Bitcoin cena ir pakļauta lielākam svārstībām nekā zeltam, gadu gaitā tā ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, piesaistot investorus, kuri to uzskata par digitālu drošu patvērumu nemierīgajos ekonomikas laikos. Tā kā “digitālā zelta” lomu vēl vairāk nostiprina pieaugošā institucionālo investoru interese un tā pieaugošā pieņemšana kā dzīvotspējīga aktīvu klase, paralēli zeltam, diversificētos ieguldījumu portfeļos.

Bitcoin cena ir noslīdējusi zem $30,000 atzīmes, tikmēr jaunā kriptovalūta BTC20 nedaudz vairāk nekā 24 stundu laikā ir piesaistījusi $342,000.

Tā dēvētā "Ethereum Bitcoin" BTC20, kas savā iepriekšpārdošanā tiecas sasniegt 3 miljonu ASV dolāru "soft cap" mērķi, šķietami ir gatava milzu kāpumam, kas visticamāk, aizēnos pašreizējo Bitcoin kursu.

Daudzi aizdomājas, cik daudz varēja nopelnīt, ja Bitcoin būtu iegādājušies 2011. gadā, kad tās vērtība bija 1 dolārs. BTC20 jaunajiem investoriem sniedz tieši šādu iespēju.

Jaunā kriptovalūta BTC20 ir pagriezusi Bitcoin kursu atpakaļ uz 2011. gadu, kas nozīmē, ka jūs varat iegādāties monētu par 1 ASV dolāru.

BTC20 pieaugums varētu svārstīties no 81,000% līdz 3,000,000%

Bitcoin cena ir nedaudz pacēlusies, bet tokenizētā Bitcoin Cloud mining platforma Bitcoin Minetrix ($BTCMTX) ir piesaistījusi vairāk nekā 1,5 miljonus ASV dolāru diezgan īsā laika posmā.

Bitcoin Cloud-mining ir arvien pievilcīgāks produktu piedāvājums, taču krāpšana ir visur. Bitcoin Minetrix atrisina šo problēmu, izmantojot Ethereum blokķēdi.

Bitcoin Minetrix viss tiek kontrolēts, izmantojot viedos līgumus - no stake-to-mine mehānisma līdz Cloud kredītu pelnīšanai un piešķiršanai.

Vienkārši “iesaldējiet” savus žetonus, lai sāktu nopelnīt procentus no ieguves ieņēmumiem, pamatojoties uz mining kredītu apjomu. Nav nepieciešami dārgi sākotnējies kapitālieguldījumi un zaudējumu risks.

Turklāt visas ieguves darbības pārvaldības sarežģītības tiek deleģētas viedajiem līgumiem, taču tā, lai lietotājs būtu atbildīgs.

Vietējā monēta $BTCMTX tagad ir iepriekšpārdošanā.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Citi Latvijas uzņēmumi virtuālo valūtu Bitcoin, līdzīgi kā to izdarīja lidsabiedrība airBaltic, ieviest neplāno. Uzņēmumu pārstāvji norāda, ka šāda sistēma ir salīdzinoši jauna, nav pilnībā droša un pēc tās nav pieprasījuma. Ja tāds rastos, vairāki uzņēmumi apsvērtu iespēju šādu kriprovalūtu ieviest, liecina Nozare.lv veiktā uzņēmumu aptauja.

Viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā Maxima, kura preču pārdošanu realizē arī interneta veikalā e-Maxima, tuvākajā laikā neplāno ieviest Bitcoin sistēmu. Maxima Latvija Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris norāda, ka norēķināšanās ar Bitcoin Latvijā ir jauna tendence, kura iepriekš nav apsvērta. «Uzņēmumam vispirms būtu jāizvērtē, vai pircējiem šāds norēķināšanās veids būtu ērts un drošs. Ja klienti izrādīs interesi un pieprasījumu pēc šāda norēķināšanās veida, tad arī izvērtēsim iespēju sistēmu nodrošināt,» piebilst Beseris.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Eiropas Banku iestāde (EBI) piektdien publicējusi brīdinājumu par riskiem, kas saistīti ar virtuālās valūtas, piemēram, Bitcoin, izmantošanu, veicot dažādus virtuālās valūtas darījumus.

EBI norāda, ka virtuālā valūta patlaban ir uzmanības centrā un pieaug tās popularitāte, tomēr patērētājiem ir jābūt skaidrībai par riskiem, kas ar to saistās. Pašlaik patērētāju tiesības netiek aizsargātas, jo nav izstrādāti īpaši noteikumi darījumiem, kuri veikti, izmantojot virtuālo valūtu kā maksāšanas līdzekli, tādējādi pastāv risks zaudēt naudu.

Tāpat jāatceras, ka biržas platformas netiek regulētas, kā arī tās nav bankas, kas tura virtuālo valūtu kā depozītu. Pašlaik nav nekādas aizsardzības ES patērētājiem no iespējamiem zaudējumiem, ja platforma pārtrauc darbu.

EBI uzsver, ka digitālie maciņi, kuros glabājas patērētāju virtuālā nauda, nav pasargāta no hakeriem. Ir bijuši ziņojumi no patērētājiem, kas zaudējuši ievērojamas virtuālās valūtas summas, un pastāv tikai neliela iespēja, ka tā tiks atgūta.

Pēdējā laika kiberuzbrukumu dēļ ir samazinājusies virtuālās valūtas Bitcoin vērtība, raksta Reuters.

Tāpat šie kiberuzbrukumi, kurus veic nezināmi avoti, kas uzbrūk Bitcoin biržām, vērš uzmanību uz vairākiem riskiem, ar ko var cilvēki saskarties, kad viņi izvēlas naudas vietā izmantot digitālās valūtas, norāda eksperti.

Tā saucamais DDOS uzbrukums pēdējā laikā licis vismaz trim biržas platformām, kas uzglabā un tirgo Bitcoin apmaiņā pret tradicionālajām valūtām, apturēt iespēju izņemt Bitcoin līdz brīdim, kamēr tās spēs noteikt, vai šie darījumi ir īsti.

Tas ir parādījis, ka Bitcoin, kas pastāv tikai virtuālā vidē un darbojas uz programmatūras koda pamata, ko izveidojis nezināms programmētājs vai programmētāju grupa, ir ievainojamāks pret uzbrukumiem nekā citi interneta biznesi, norāda eksperti. Tādējādi ar to ir riskantāk tirgoties nekā ar dolāru vai citām tradicionālajām valūtām. Šo pārtraukumu dēļ pēdējā laikā ir sarukusi arī Bitcoin vērtība. Pagājušā mēneša beigās Bitcoin maksāja 850 dolārus, taču tagad tas samazinājies līdz aptuveni 656 dolāriem.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Virtuālās valūtas Bitcoin pēdējo mēnešu laikā novērotā vērtības lēkāšana skaidrojama ar dažādiem faktoriem – tās augošo popularitāti un eirozonas krīzes ietekmi uz virtuālo valūtu, uzskata analītiķi.

Aprīlī Bitcoin cena sasniedza 260 ASV dolārus, bet jau maijā – 130 ASV dolārus, savukārt jūlija sākumā tā jau ir samazinājusies zem 100 ASV dolāriem. Tomēr tas joprojām ir daudz augstāk par gada sākumu, kad Bitcoin maksāja nedaudz vairāk par 20 dolāriem.

Analītiķi uzskata, ka ievērojamo cenas kāpumu veicināja masu mediju interese par virtuālo valūtu, kas radīja jaunu lietotāju pieplūdumu, kā arī pavasarī notikušā Kipras glābšana, kas, iespējams, daudziem investoriem lika savu naudu pārvietot uz šķietamu drošākām vietām. Bitcoin aktīvists un investors Džeremijs Dubjē Lakoste (Jérémie Dubois-Lacoste) sarunā ar coindesk.com atzina, ka, lai gan Kipras krīze ir pārvarēta, uzticēšanās eirozonas finanšu institūcijām atjaunojas lēni, un tirgi ir noraizējušies par nākamo tās uzplaiksnījumu.

Lielākā reklāma virtuālajai valūtai Bitcoin Latvijā, visticamāk, bija pērnā gada jūlijā, kad par tās ieviešanu kā vēl vienu maksāšanas līdzekli paziņoja nacionālā lidsabiedrība airBaltic, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Citi uzņēmēji sajūsmā plaukstas nesita, jo redzēja, ka nekādus galvu reibinošus ieņēmumus valūta nenodrošinās. Tie, kas ieviesa, vairāk darīja to eksperimentālā formā, lai pavērotu, kā sistēma darbojas. Arī klienti tieši tādu pašu apsvērumu dēļ jauno valūtu tērēja pavisam nelieliem pirkumiem par nenozīmīgām summām.

Bitcoin maksāšanas sistēmas pievilcība no uzņēmējdarbības viedokļa slēpjas tajā, ka to ir ļoti viegli ieviest un uzturēt, par to papildus nav jāmaksā. Tomēr medaļas otra puse pagaidām ir bezjēdzīgums. Cilvēki algu saņem eiro, un kāpēc gan viņiem eiro būtu jāmaina uz Bitcoin, lai nopirktu to pašu, ko var nopirkt arī bez mainīšanas. Dienas aptaujātie Bitcoin ieviesēji gan uzsver - uzņēmumam tā ir laba forma, kā parādīt savu spēju būtu progresīviem, lai klienti redz, ka viņiem piedāvātās iespējas iet līdzi laikam.

Trešdien virtuālās valūtas Bitcoin vērtība atkal pārsniedza 1000 dolāru atzīmi, liecina biržu dati.

Pagājušajā nedēļā Bitcoin vērtību iedragāja paziņojums, ka Ķīnas interneta kompānija Baidu varētu pieņemt maksājumus ar Bitcoin. Paziņojums sekoja iepriekš izteiktajam Ķīnas Centrālās bankas aizliegumam finanšu institūcijām piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar Bitcoin. Pēc šī paziņojuma Bitcoin vērtība nogāzās par vairāk nekā 30%.

Patlaban apgrozībā ir aptuveni 12 miljoni Bitcoin, liecina Bitcoincharts aplēses.

Bitcoin 2008. gadā ieviesa kāds programmētājs vai programmētāju grupa ar nosaukumu Satoshi Nakamoto. Patlaban šo valūtu izmanto, lai iegādātos internetā dažādas preces sākot no gumijas lācīšiem līdz pat viedtālruņiem. Bitcoin ir potenciāls samazināt banku darījumu komisijas, padarot to par pievilcīgu tendenci cilvēkiem, kas tirgojas internetā.

2009. gadā Satoši Nakamoto izgudroja Bitcoin ar mērķi radīt decentralizētu digitālo valūtu jeb tādu valūtu, kuru neizmanto bankas. Nakamoto izgudrojums sāka gūt reālo monetāro vērtību 2010. gadā, kad par 10 tūkst. Bitcoin varēja iegādāties picu. Šobrīd viens Bitcoin ir vērts 4500 ASV dolāru, kas nozīmē, ka pirms septiņiem gadiem nopirktā pica šobrīd maksātu 45 milj. dolāru.

Jutos apmulsis, dzirdot par visām digitālajām valūtām – Bitcoin, Ethereum, Litecoin un blockchain, tāpēc lūkoju par to painteresēties sīkāk. Uz sarunu aicināju Janu Peteru Jansenu, Coinweb izgudrotāju.

Mazliet par šīs jomas terminiem. Kriptovalūta ir digitāla valūta, kas radīta ar tiem pašiem principiem kā Bitcoin. Šobrīd ir simtiem alternatīvu kriptovalūtu, bet tikai dažas var patiešām reāli izmantot. Blockchain ir digitāla valūtu virsgrāmata, kurā tiek ierakstīti visi darījumi ar bitcoin, litecoin, ethereum vai citām valūtām. Šīs transakcijas tiek parādītas hronoloģiski un publiski. Lielie Bitcoin panākumi ir devuši iespēju ieraudzīt arī tā nepilnības. Bitcoin valūtai ir maksimālā šobrīd iespējamā jauda – septiņas transakcijas sekundē (tps). Tas ir nekas, ja salīdzina ar VISA sistēmas jaudu – 2000 tps. Jebkādi centieni palielināt Bitcoin jaudu ir beigušies ar neveiksmi. Padarīt Bitcoin par vērienīgāku sistēmu ir tehnisks izaicinājums, taču daudz grūtāk ir panākt vienošanos kopienā par kādu no Bitcoin jaudas palielināšanas priekšlikumiem. Ņemot vērā relatīvi zemo Bitcoin transakciju jaudu sekundē, darījumi ar Bitcoin ir kļuvuši diezgan dārgi. Reizēm par transakciju nākas maksāt trīs, četrus vai pat piecus eiro par parastu pārskaitījumu. Liela daļa neapmierināto lietotāju ir sākuši izmantot konkurējošās kriptovalūtas – Ethereum un Litecoin.

Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Pirmdien virtuālās valūtas Bitcoin cena pārsniedza 1000 dolārus, jo spēļu izstrādātājs Zynga sācis pieņemt maksājumus ar šo valūtu, ņemot vērā to plašo lietošanu, raksta Bloomberg.

Virtuālās valūtas cena sasniedza 1119 dolāru atzīmi Mt.Gox biržā, kur tie tiek tirgoti pret dolāriem, eiro un citām valūtām.

Pirmoreiz Bitcoin šķērsoja 1000 dolāru atzīmi novembra beigās, savukārt 4. decembrī tas sasniedza savu augstāko līmeni – 1238 dolārus. Pēc tam gan cena nokritās līdz 640 dolāriem, jo Ķīnas lielākais tiešsaistes virtuālās valūtas veikals apturēja depozītu pieņemšanu. Tomēr valūtas cena ir atkal atguvusies, jo aizvien vairāk tirgotāju to sāk pieņemt apmaiņā pret savām precēm – sākot no gumijas lācīšiem līdz pat viedtālruņiem, un Zynga turpmāk piedāvās norēķināties ar Bitcoin par spēlēm.

Neskatoties uz lielo ažiotāžu, kas sacelta ap kriptovalūtām, it īpaši pērn, tām acīmredzami šobrīd nevar dot pilnvērtīgas naudas statusu.

Iespējas norēķināties ar vispopulārāko no kriptovalūtām — bitkoinu — pasaulē ir pagaidām ārkārtīgi šauras un drīzāk tiek uzskatītas par eksotiskām, t. i., novērojamo drudžaino pieprasījumu nevar skaidrot ar vajadzību pēc bitcoin kā maksāšanas līdzekļa.

Ir valstis, kur bitcoin ir populārāks, jo atzīts valsts līmenī, piemēram, Japānā, Beļģijā, Vācijā vai Čehijā. Bet ir arī valstis, kuras gandrīz vai aizliegušas norēķinus ar bitcoin, piemēram, Latīņamerikas valstis, Ķīna vai Baltkrievija.

Problēma saistībā ar norēķiniem bitcoin valūtā ir arī to augstā volatilitāte — iespējamās straujās bitcoin cenas izmaiņas pret tradicionālajām valūtām.

Runājot par Latviju, jāsecina, ka tā pagaidām būtiski atpaliek no vairākuma Eiropas valstu bitcoin norēķinos — ne tikai no Vācijas, Čehijas vai Beļģijas, bet arī no Polijas, Rumānijas un Bulgārijas. airBaltic norēķinus ar bitcoin sāka piedāvāt vēl 2014. gadā, kļūstot par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem bitcoin, pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm.

Virtuālās valūtas Bitcoin banka Flexcoin paziņojusi, ka slēdz biznesu pēc tam, kad no tās nozagts liels skaits Bitcoin, raksta Business Insider.

No Flexcoin kontiem tika nozagti 896 Bitcoin, un kompānijai vairs nav resursu, aktīvu vai citu līdzekļu, kā no šiem zaudējumiem atgūties, tādēļ tā savu darbību pārtrauc, informē Flexcoin.

Bitcoin īpašnieki, kuri savas monētas ir iesaldējuši, tiks sakontaktēti un tiem jāapstiprina sava identitāte, un pēc tam šīs monētas tiks pārskaitītas lietotājiem bez papildus komisijas maksas. Kā skaidro Flexcoin, iesaldētās monētas tika turētas atsevišķi un uzbrucēji tām netika klāt.

Tāpat uzņēmums centīsies sadarboties ar likumsargiem, lai atrastu hakerus.

Šī nav vienīgā Bitcoin maksājumu iestāde, kas savu darbību slēdz. Šomēnes bankrota pieteikumu iesniegusi līdzšinējā pasaulē lielākā Bitcoin birža Mt.Gox, norādot, ka tajā trūkst Bitcoin aptuveni 470 miljonu dolāru vērtībā, un tiek pieļauts, ka tos nozaguši hakeri. Bankrota pieteikums seko trīs nedēļu ilgām spekulācijām tirgus dalībnieku vidū par biržas likteni, jo tā apstādināja naudas izņemšanu jau februāra sākumā.

Jūnija sākums bija ļoti daudzsološs biržā tirgotajiem Bitcoin fondiem – mēneša pirmajā nedēļā investīciju apjoms, kas ieplūda Bitcoin ETF, pārsniedza to “digitālā zelta” apjomu, kas vidēji tiek iegūts divu mēnešu periodā.

Jūnija pirmajā nedēļā biržā tirgotie 11 Bitcoin fondi kopumā iegādājās 25 729 BTC, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā jauniegūtie 3 150 BTC.

Institucionālo investoru pieaugošā interese iegādāties Bitcoin turpina nostiprināt tā pozīcijas kā digitālā laikmeta zelta alternatīvu. Daudzi investori un kapitāla tirgus dalībnieki Bitcoin jau izsenis ir uzskatījuši par “digitālo zeltu”, norādot, ka investīcijām BTC līdzīgi kā investīcijām zeltā ir ne vien vērtību saglabājoša, bet arī vērtību palielinoša funkcija. Lielāko kriptovalūtu ETF kopējā vērtība ASV biržās šobrīd ir aptuveni 60 % no zelta ETF vērtības. Pie tam jāņem vērā, ka investīcijas zelta ETF notiek jau 20 gadus, savukārt Bitcoin spot ETF ASV tika atvērti tikai šī gada sākumā.

Nav šaubu, ka Bitcoin savā īsajā vēsturē ir saskārusies ar lieliem kāpumiem un kritumiem un joprojām Bitcoin saskaras ar cenu nepastāvību.

Šobrīd Bitcoin tirdzniecība ir par vairāk nekā 50% zemāka salīdzinājumā ar visu laiku augstāko cenu. Skatoties uz Bitcoin vēsturi katra gada septembrī, tad septembris nav bijis labākais laiks priekš Bitcoin, tikai 2015. un 2016. gadā Bitcoin bija novērojama pozitīva kustība.

Augustā Bitcoin nokritās līdz -11%, kas arī sagaidāms septembrī, bet neaizmirsīsim, ka digitālo aktīvu cenas ir atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram kā, vispārējā noskaņojuma kriptogrāfijas tirgū, makroekonomikas un citiem faktoriem.

Vai šis būtu piemērotākais laiks, lai iegādātos Bitcoin? Daudzi nozares eksperti uzskata, ka nē. Viņi uzskata, ka tagad labākai laiks būtu ieguldīt tādās alternatīvajās kriptovalūtās kā yPredict, Launchpad XYZ un Wall Street Memes.

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

• Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

• Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.