Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktā, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz četru mēnešu zemākajam līmenim pēc plašas neapmierinātības ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas jaunāko breksita manevru.

Britu mārciņas vērtība kritās arī pret eiro dienu pēc tam, kad Meja piedāvāja pārskatītu breksita vienošanās variantu, ietverot tajā solījumu, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem tiks dota iespēja balsot par ierosinājumu sarīkot otru breksita referendumu, bet tikai gadījumā, ja viņi apstiprinās breksita vienošanos.

«Politiķi no visām pusēm nonievāja viņas priekšlikumus, atstājot mārciņu četru mēnešu zemākajā līmenī, kamēr premjerministre gaida sava amata beigas,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Halijs.

Viņš brīdināja, ka «risinājums ir tikpat tālu kā jebkad iepriekš».

Mejas panākto breksita vienošanos parlaments ir trīsreiz noraidījis, un viņa ir solījusi nākt klajā ar savas atkāpšanās plāniem īsi pēc nākamā balsojuma par šo vienošanos.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

Pasaules biržu indeksi otrdien mainījās dažādos virzienos, atsākoties «Breksita» sarunām starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju un tirgiem gaidot ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu detaļas.

Volstrītas indeksi nedaudz kritās, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, noliekot malā bažas par «Breksitu».

«Tirgus mēģina reaģēt uz atšķirīgām lietām,» sacīja «National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans. «Cik daudz cenu nosaka labas ziņas par tirdzniecību ar Ķīnu un cik lielā mērā palēninās pašmāju ekonomika.»

ASV akciju cenas pēc spēcīga starta gada sākumā ir bijušas stabilas, bet neizteiksmīgas pēdējās divas nedēļas, kamēr ASV un Ķīna virzās uz vienošanos sava tirdzniecības strīda atrisināšanai.

Analītiķi pēc sākotnējā optimisma otrdien ieņēma piesardzīgāku viedokli par progresu muitas tarifu strīdā.

Tika ziņots, ka ASV pakalpojumu nozarē februārī bijis kāpums, tomēr pirms tam tika publicēti dati par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos.

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, ko nodrošināja akciju cenu kāpums tirdzniecības sesijas pēdējā pusstundā, bet Eiropas biržu indeksi kritās, dodot triecienu investoru cerībām noslēgt 2018.gadu ar peļņu.

Pasaules tirgos valdīja nestabilitāte, investoriem bažījoties par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, «Breksita» nenoteiktību un ASV valdības darba apturēšanu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa vārdiskajiem uzbrukumiem Federālajai rezervju sistēmai (FRS).

Daži analītiķi sacīja, ka ASV akciju cenu krišanās pēdējās nedēļās bijusi pārspīlēta, ņemot vērā solīdos nodarbinātības un ASV ekonomikas izaugsmes datus. Citi tomēr pauda bažas par prognozēm, ka ASV ekonomikas izaugsme nākamgad būs lēnāka, un daži prognozēja recesiju 2020.gadā.

«Pantheon Macroeconomics» galvenais ekonomists Īens Šeperdsons sacīja, ka ASV akciju cenas nākamgad varētu pieaugt, ja Tramps noslēgs tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

ASV biržu indeksi kritās, saruka arī Londonas biržas indekss, savukārt Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās.

Jauni ekonomikas dati parādīja, ka ražošana eirozonā un Japānā februārī samazinājusies, kas tika uzskatīts par pierādījumu globālās ekonomikas kūtrumam ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

«IHS Markit» savā eirozonas ziņojumā atsaucās uz «pastiprinājušos pretvēju un bažu kombināciju», kas ietver satraukumu par globālu tirdzniecības karu, «Breksitu» un kritumu autobūvē, kas ir vissatraucošākais Vācijā.

Volstrītas indeksi saruka pēc ASV ekonomikas datu publicēšanas, kurus «Hinsdale Associate» analītiķis Bils Linčs raksturoja kā «lielākoties diezgan vājus».

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga pēc ziņas, ka ASV varētu atcelt Ķīnas precēm noteiktos muitas tarifus, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās.

ASV akciju cenas pēcpusdienā maz mainījās, bet pēkšņi demonstrēja kāpumu pēc laikraksta «The Wall Street Journal» ziņas, ka finanšu ministrs Stīvens Mnučins ierosinājis atcelt dažus vai visus tarifus Ķīnas precēm, lai iedrošinātu tirgus un veicinātu lielākas tirdzniecības vienošanās iespējamību.

Laikraksts nosauca šo ierosinājumu par daļu no Mnučina debatēm ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru, kuram ir skarbāka attieksme pret Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija ceturtdien paziņoja, ka ne Mnučins, ne Laitaizers nav izteikuši oficiālus ierosinājumus sarunās, kas «ne tuvu nav pabeigtas».

Uzņēmumu «Boeing», «Caterpillar» un «General Motors» akciju cenas pieauga par vismaz 1%. Ievērojama daļa šo uzņēmumu preču noieta ir atkarīga no Ķīnas.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien atkal kritās, ASV un Ķīnai mēģinot novērst sarunu izjukšanu, kuru mērķis ir izbeigt tirdzniecības konfliktu starp abām valstīm.

Pēc mēnešiem ilgām sarunām, kurās Vašingtona un Pekina šķietami tuvojās vienošanās panākšanai, šis rožainais scenārijs izskatās gandrīz nesasniedzams pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka Savienotās Valstis piektdien no 10% līdz 25% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, jo Ķīnas dēļ tirdzniecības sarunas virzās pārāk lēni.

Tramps ceturtdien vēlēšanu kampaņas pasākumā Floridas štatā sacīja, ka Ķīna «lauzusi darījumu» tādos veidos, kas pelnījuši augstākus tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses sekretārs Gao Fens iebilda, sakot, ka Ķīna ir ievērojusi savas saistības un «jau ir sagatavojusies visām iespējamām situācijām», kas var nozīmēt pretpasākumus jauniem vai augstākiem ASV tarifiem.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

ASV biržu indeksi trešdien kritās un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pacēla procentlikmes un deva signālu, ka paredz turpināt likmju pakāpenisku celšanu. Eiropas biržu indeksi pirms tam pieauga.

Kā jau bija gaidāms, FRS pacēla bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2% - 2,25%, paziņojot, ka darba tirgus ir turpinājis nostiprināties un ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi spēcīgā tempā.

ASV biržu indeksi dienas lielāko daļu bija pieauguši, bet samazinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

FRS paziņojums «tika diezgan ātri uztverts», sacīja «TD Ameritrade» galvenais tirgus stratēģis Dž.Kinahans.

Kinahans tviterī atzina, ka FRS politikas virziena maiņa ir loģiska tai ziņā, ka «tirgum, šķiet, tagad nav vajadzīgs tik liels atbalsts».

ASV dolāra vērtība pieauga attiecībā pret eiro un britu mārciņu, bet kritās attiecībā pret jenu, analītiķiem sakot, ka ASV centrālā banka var būt pieņēmusi agresīvāku toni monetārās politikas jomā.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, bet eiro vērtība saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada jūnija, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pazeminot eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru saruka līdz 1,12 dolāriem par eiro pēc ECB monetārās politikas sanāksmes, kurā tā paziņoja, ka nolemj nemainīt bāzes procentlikmi un saglabāt to 0% līmenī vismaz līdz šī gada beigām.

ECB vadītājs Mario Dragi brīdināja, ka eirozona «iziet no nepārtraukta vājuma un valdošas neskaidrības perioda, vai arī mēs vēl esam tajā».

Dragi norādīja uz «faktoriem .. pārsvarā ar ārēju avotu», tai skaitā «protekcionisma draudiem» un «ģeopolitiskiem apsvērumiem».

Frankfurtes, Parīzes un Londonas biržu indeksi pēc šī paziņojuma kritās, un tiem sekoja Volstrītas indeksi.

Berlīnē bāzētās domnīcas DIW ekonomists Marsels Fračers sacīja, ka «ECB šodien deva pārsteidzoši skaidru brīdinājuma signālu». «Eirozonas ekonomika jūtami pavājinās un riski pieaug,» teica Fračers.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, ko noteica eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozes samazināšana un jaunām šaubām par ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta iznākumu.

«Vēl vairāk sliktu ziņu pastiprina iespaidu, ka eirozona stabili virzās uz recesijas teritoriju,» atzīmēja IG analītiķis Kriss Bošāns.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka eirozonas IKP šogad palielināsies par 1,3%, lai gan vēl novembrī tika prognozēts palielinājums par 1,9%.

Eirozonas pēckrīzes atveseļošanās tempu ir palēninājuši starptautiski faktori – bažas par «Breksitu», Itālijas ekonomiskās problēmas un globālais tirdzniecības karš.

Londonas biržas indeksa kritums bija mazāk straujš nekā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem, jo Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Samazinājās arī Eiropas biržu indeksi, savukārt britu mārciņas vērtība stabilizējās pēc otrdienas krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Pēc Volstrītas indeksu palielināšanās līdz jauniem rekordiem analītiķi bija brīdinājuši, ka akciju cenām varētu būt sarežģīti turpināt kāpumu, jo ir gaidāmi pieticīgi 2.ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji.

Noskaņojumu ietekmēja arī vāji ASV mājokļu tirgus dati, kā arī bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu.

«Investori ir skaidri satraukti par to, ka tirdzniecības konflikta turpināšanās starp ASV un Ķīnu var kaitēt ekonomikas izaugsmei un prasīt monetārās politikas atvieglošanu drīzāk tagad, nevis vēlāk,» Forex.com piezīmē konstatēja analītiķis Favads Razakzada.