Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Rīgas mērs Jānis Birks savus divus gadus amatā salīdzina ar uzkāpšanu uz ledlauža, kas bijis iesalis ledū, bet tagad atbrīvots no ledus gūsta.

Preses konferencē, kas veltīta J.Birka nozīmīgākajiem sasniegumiem Rīgas mēra amatā, viņš pauda uzskatu, ka nozīmīgākie panākumi bijuši darbība pretkorupcijas jomā un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Viņš apgalvoja, ka izdevies būtiski mainīt Rīgas domes darba stilu. Jau ziņots, ka tieši J.Birka vadības laikā par koruptīviem darījumiem tika apcietinātas vairākas Rīgas domes amatpersonas, tai skaitā Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, bijušais direktors Vilnis Štrams un administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Savukārt nevalstisko organizāciju aktīvās pretdarbības dēļ Satversmes tiesa apturēja Rīgas attīstības plāna darbību Rīgas Brīvostas teritorijā. Vairākas nevalstiskās organizācijas aktīvi kritizē arī jaunos attīstības plāna grozījumus, kas ir labvēlīgi Brīvostas attīstībai.

Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Lai gan preses konferencē par 2009.gada budžetu Rīgas mērs Jānis Birks pauda apņēmību to pieņemt līdz šā gada beigām, viņš jau sagatavojis priekšlikumus, kā rīkoties budžeta neapstiprināšanas gadījumā.

Rīgas domes 9.decembra sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par 2008. gada budžeta grozījumiem, un J.Birks sagatavojis priekšlikumu iekļaut tajos pārejas noteikumus gadījumam, ja 2009. gads tiek uzsākts bez apstiprināta budžeta. Mērs iesaka pilnvarot domes Budžeta komisiju noteikt pašvaldības darbībai nepieciešamos pašvaldības budžeta izdevumus saskaņā ar vairākiem noteikumiem. Asignējumi pamatbudžeta izdevumiem mēnesī nedrīkstēs pārsniegt katrai iestādei un budžeta programmai noteikto limitu, ko Budžeta komisija noteiks līdz šā gada 16.decembrim.

Tiks turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošināta ārvalstu finanšu palīdzības, Eiropas Savienības politiku instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem). Bez tam J.Birks ierosina noteikt, ka saskaņā ar sarežģīto finansiālo stāvokli, budžeta izpildītāji nevar uzņemties jaunas īstermiņa vai ilgtermiņa finanšu saistības līdz Rīgas pilsētas pašvaldības 2009.gada budžeta apstiprināšanai. Laika posmā līdz Rīgas pilsētas pašvaldības 2009.gada budžeta apstiprināšanai Budžeta komisija izņēmuma gadījumos, izvērtējot budžeta izpildītāja pieteikumu, pieņem lēmumu par atļauju uzņemties jaunas īstermiņa vai ilgtermiņa saistības budžeta izpildītājam noteiktā izdevumu limita ietvaros.

Ja Valsts kontrolei izrādīsies taisnība un Dienvidu tilta būvniecības laikā ir pieļauti smagi pārkāpumi, tad Rīgas domes deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti.

To paziņojis Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš arī pavēstījis, ka augstu vērtē Valsts kontroles līdz šim padarīto un ir ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izvērtēti gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, gan Valsts kontroles izteiktie savstarpējie argumenti Dienvidu tilta revīzijas jautājumā.

„Dienvidu tilts ir „locīts un šķobīts” jau pietiekami ilgu laiku, tādēļ beidzot šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Tas faktiski bija politisks lēmums – uzsākt Dienvidu tilta būvniecību, ar ko bijuši saistīti vairāki domes sasaukumi jau kopš 2002. gada. Visi turpmākie lēmumi jau bija saistīti ar to – būt vai nebūt jaunam tiltam Rīgā. Pa šo laiku daudzi savus amatus jau ir atstājuši, tomēr skaidrs ir viens – ikvienam dokumentam, ikvienai tāmei un ikvienam rēķinam apakšā ir atbildīgo cilvēku paraksti, kas ar savu galvu atbild par katru sperto soli, par katru pieņemto lēmumu,” uzskata J.Birks.

Rīgas mērs Jānis Birks un pašreizējais domes sasaukums ir situācijas ķīlnieki, raksturojot Valsts kontroles secinājumus par Dienvidu tilta būvniecību, norāda mēra pārstāve.

Mērs uzskata, ka atbildība jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes vadībai, ziņo Latvijas radio. Arī J.Birka preses sekretāre Kristīne Liepa atgādināja, ka Rīgas domei nav ticis piešķirts ne valsts, ne Eiropas Savienības finansējums Dienvidu tilta būvniecībai, turklāt lēmumus par tilta būvniecību esot pieņēmis iepriekšējais sasaukums toreizējā mēra Gundara Bojāra vadībā.

J.Birks jau kopš 2001. gada, tātad jau iepriekšējā sasaukumā, bija Rīgas domes deputāts. Savukārt šī sasaukuma laikā no 2005.-2007. gadam tieši J.Birks kā vicemērs bija atbildīgs par satiksmes jautājumiem, savukārt viņa partijas biedrs kopš 2005. gada Andrejs Požarnovs joprojām vada Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteju. K.Liepa gan uzsvēra, ka šis ir attīstības jautājums, par ko pašvaldībā atbild Tautas partijas pārstāvis, vicemērs Andris Ārgalis.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Piektdien, 11. jūlijā nra.lv nācis klajā ar skandalozu interviju, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku piedalās Rīgas domes vicemērs Andris Ārgalis, opozīcijas runasvīrs no Jaunā laika Olafs Pulks un politologs Filips Rajevskis.

Kā nra.lv skaidro A. Ārgalis, viņaprāt J. Birks „pats sevi gatavoja gāšanai”. Rīgas domes vicemērs uzsver sekojošo:” Es tikai gribu sabiedrībai teikt, ka mans mērķis nav gāzt Birku un iesēsties viņa vietā (kā J. Birks to darīja, kad viņš gāza Aivaru Aksenoku). Tagad es saprotu, ka viņi atkal ir lieli draugi, jo ir noslēgts pat savstarpējs sadarbības līgums. Dvēseliski jau būtu ļoti pareizi, ja es šobrīd nožēlotu grēkus, jo tiešām atbalstīju J. Birku, kad A. Aksenoku gāza. Es personīgi sabiedrībai atvainotos un mēģinātu šajā situācijā A. Aksenoku atjaunot darbā. Jo faktiski jau J. Birks gribēja sev atbrīvot to krēslu un noorganizēja gāšanas procesu. Tagad pēc J. Birka izteicieniem es saprotu, ka A. Aksenoks ir ļoti pieredzējis, labs pašvaldību darbinieks – nu tad kādā sakarībā mēs viņu gāzām? Laikam gan man neizdosies to savu grēksūdzi pret tautu izpildīt, jo A. Aksenoks netiks atjaunots darbā.”

Otrdien, 9.decembrī, plānota Rīgas domes sēde, kurā deputātiem būs jāpieņem pilsētas 2009.gada budžets, kas sagatavots Budžeta komisijā un akceptēts visās domes komitejās.

Kā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: "Šogad budžeta veidošanas process ir bijis smagāks kā jebkad pēdējo 10 gadu laikā, jo ekonomiskā krīze, kas skārusi valsti, nav gājusi secen arī Rīgas pašvaldībai. Nākamā gada budžets būs izdzīvošanas budžets, saglabājot salīdzinoši lielāku finansējumu nākamā gada prioritārajām jomām: sociālajai un labklājības sfērai, izglītībai, kā arī drošībai un sabiedriskajam transportam."

Ja Rīgas pašvaldības budžeta pieņemšanas process tiek novilcināts līdz 2009. gadam, Rīgas pašvaldības institūcijām tiek atvērts asignējums 1/12 no 2008. gada izdevumu apjoma, kas prioritārajām jomām: izglītībai, sociālajai un labklājības sfērai būs nesalīdzināmi mazāks nekā paredzēts 2009. gadā.

Pretēji plānotajam, Rīgas domes budžets 9. decembrī netiks pieņemts, jo tā izdevumu daļa jāsamazina par vairākiem desmitiem miljonu latu.

To paziņoja Jānis Birks pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani, kurš mēru aicinājis vēl nepieņemt pašvaldības budžetu, kamēr saeima nav izskatījusi rīcības plānu par 600 miljonu latu izdevumu samazināšanu valsts budžetā. J.Birks norādīja, ka pagaidām nav zināma konkrēta summa, par kādu būs jāsamazina izdevumi, bet tā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonus latu. Paredzams, ka nāksies samazināt algas pašvaldības darbiniekiem, kā arī būs jāķeras pie paātrinātas iestāžu reorganizācijas. Mērs uzsvēra, ka sociālais budžets netiks samazināts un nepaaugstināsies biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā. Jauno budžeta projektu paredzēts izskatīt līdz 2008.gada beigām.

Rīgai ir vitāli svarīgi, lai pilsētā un arī valstī kopumā attīstās uzņēmējdarbība, pretējā gadījumā pilsētai draudētu sociālais krahs, norādījis Rīgas mērs Jānis Birks.

Viņš 29. janvārī piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā ar Latvijas Republikas ministru prezidentu Ivaru Godmani, lai runātu par valsts un pašvaldības lomu ekonomikas stimulēšanā. "Valdības noteiktie 2009. gada Rīgas budžeta veidošanas pamatnosacījumi ne tikai apgrūtina visu pilsētnieku sociālo vajadzību nodrošināšanu, tie faktiski paralizē jebkuru pilsētas iespēju attīstīties un sadarboties ar Rīgas uzņēmējiem," norādīts J.Birka preses sekretāres Kristīnes Liepas izplatītajā paziņojumā. Rīgas pilsētas 2009. gada budžeta veidošanas pamatnosacījumi šobrīd balstās uz valsts budžeta likumu un valdības noteiktajiem ierobežojumiem. Pilsētai ir jāievēro Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos kritērijus un pamatprincipus – bezdeficīta budžets, atalgojuma samazinājums par 15 %, pilsētai nav iespēju uzņemties kredītsaistības, nav dota iespēja uzņemties ilgtermiņa saistības un arī piesaistīt finanšu līdzekļus valsts un privātās partnerības modeļa ietvaros, kā arī Rīgai nav dota iespēja virknē jomu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem.

Rīgas mērs Jānis Birks tic uz vārda pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme vadībai, kas apgalvo, ka uzņēmuma apgādē ar degvielu nav nekā šaubīga.

Tikšanās laikā ar Rīgas mēru Rīgas satiksmes un tam piederošās SIA Degvielas apgāds amatpersonas parādīja dokumentus un skaidroja situāciju, apgalvojot, ka «dokumenti un juridiskā puse ir korekta. Un mērs teica – ja jau viss ir kārtībā, tad lieciet papīrus galdā un skaidrojiet sabiedrībai,» Db stāstīja Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jautāta, vai mērs nedomā lūgt juristiem vērtējumu par Rīgas satiksmes darījumiem, viņa atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka šobrīd nav pamata to darīt, jo «apgalvo, ka visi dokumenti ir kārtībā».

Arī Rīgas domes revīzijas komisijai šogad vai nākamā gada pirmajā pusgadā nav plānota Rīgas satiksmes darbības pārbaudīšana. Savukārt Valsts kontrole, kas šo pašvaldības uzņēmumu pārbaudīja pērn, jau toreiz norādīja, ka uzņēmumā vajadzētu ieviest «kontroles procedūras, lai nodrošinātu iepirkumu procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, veicot iepirkumus komercsabiedrības darbības nodrošināšanai». Tika arī norādīts, ka Rīgas satiksmes «grāmatvedības uzskaite nav iekārtota pa sabiedrisko pakalpojumu veidiem un nav pilnībā nodalīta no pārējās komercdarbības, līdz ar to braukšanas tarifi nav aprēķināti atbilstoši normatīvo aktu prasībām». Iebildumi bijuši arī par to, ka degvielas patēriņa normu noteikšanai un degvielas izlietojuma uzskaitei akti par degvielas patēriņa normas pārbaudēm nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas revidentiem nedeva pietiekamu pārliecību par degvielas patēriņa normas noteikšanas procesa norisi un iegūto rezultātu.

Līdz nākamajai darbu sezonai ir ievērojami jāuzlabo darbu koordinācija un nav pieļaujams, ka vieni noasfaltē brauktuvi vai gājēju ietvi, bet citi jau pēc mēneša to uzlauž, apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītāju koordinācijas padomes sēdē uzsvēra Rīgas mērs J. Birks.

J. Birks: "Mani neapmierina līdzšinējā situācija, tādēļ kopīgiem spēkiem ir jārod risinājums, lai pilsēta turpinātu attīstīties, bet iedzīvotājiem no tā nenāktos ciest."

Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods norādīja, ka apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītājiem savi darba plāni nākamajiem trim gadiem Satiksmes departamentam jāiesniedz līdz šā gada 1.decembrim.

Apakšzemes inženierkomunikāciju pārvaldītāju koordinācijas padomes sēdes notiek vidēji vienu reizi mēnesī un tajās piedalās pārstāvji no Rīgas domes Satiksmes departamenta, kā arī SIA Rīgas ūdens, A/S Rīgas siltums, A/S Latvenergo, Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma, SIA Optron, A/S Latvijas gāz, SIA Lattelekom, SIA Rīgas satiksme. Padomes sēdes vada Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs.

Rīgas mēra Jāņa Birka dēls esot bijis iesaistīts RSK apdrošināšana skandālā, kad atklājās, ka izšķērdēts teju pusmiljons latu, raksta Neatkarīgā.

Atgādinām, ka 2006. gadā starp diviem Rīgas domes uzņēmumiem – Rīgas satiksmi un RSK apdrošināšanas AS – tika noslēgts līgums par satiksmes darbinieku apdrošināšanu. Darījuma rezultātā 485 000 latu no pašvaldības budžeta tika pārskaitīti starpniekam – brokeru firmai. Tāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteikusi aizdomas par iespējamu naudas izšķērdēšanu.

Jāņa Birka preses sekretāre Kristīne Liepa, atbildot uz laikraksta jautājumu, kā J. Birks vērtē faktu, ka, tieši vai netieši, viņa dēls iesaistīts šajā darījumā, viņa atbildējusi: "Ir smieklīgi šos gadījumus saistīt un jūsu jautājums ir nenopietns."

Savukārt M. Birks laikrakstam atbildējis, ka viņš nezinu, par kādu līgumu ir runa un viņam joprojām patīkot darbs Rīgas autostāvvietās.

Pieprasot Rīgas satiksmes skaidrojumus par degvielas piegādēm, Rīgas mērs Jānis Birks spēlējis teātri, raksta laikraksts Dienas bizness.

Jau vasarā ar viņu ticis apspriests, kā un vai turpināt sadarbību ar naftas kontrabandā tiesātā Vladimira Oderova vadīto SIA OVI. Pēc tiesas sprieduma jūnijā, kad ar piecu gadu cietumsodu par vērienīgu naftas kontrabandu sodīts V. Oderovs, Rīgas satiksme vērsusies pie kapitāldaļu turētāja pārstāvja - Rīgas mēra J. Birka , Db atzina pašvaldības uzņēmuma valdes loceklis Igors Žagars. «Tika pieņemts lēmums, ka nav juridiska iemesla lauzt, pārtraukt kaut ko, ka ir jāizstrādā jauns skatījums uz Degvielas apgāda darbību. Pēc tam, kad tiks izstrādāts biznesa plāns, tiks pieņemts lēmums,» ar J. Birku spriesto atstāstīja I. Žagars. Db ziņoja (27.10.2008.), ka novembra sākumā jābūt gatavam Degvielas apgāda biznesa plānam, pēc kura tad arī tiks lemts, kas turpmāk notiks gan ar uzņēmumu un tam piederošo naftas bāzi Jūrmalā, gan ar pilnvarojuma līgumu ar OVI.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks intervijā Latvijas Avīzei stāsta, ka pār Dienvidu tiltu varēs braukt pāri šogad 31.decembrī. "Jau strādājam pie nākamā projekta – Ziemeļu šķērsojuma, ņemot vērā Dienvidu tilta projekta kļūdas," stāsta J. Birks.

Uz Latvijas Avīzes jautājumu: "Daudz un plaši tiek rakstīts par jaunceļamo Dienvidu tiltu – kad pār to varēs pārbraukt pāri?", J. Birks atbild: "Jau šogad 31. decembrī. Tā sola celtnieki. Jau strādājam pie nākamā projekta – Ziemeļu šķērsojuma, ņemot vērā Dienvidu tilta projekta kļūdas. Tas ir piemērs, kā nevajag darīt: tilts jau būs labs, bet nepareiza bija naudas piesaiste. Ziemeļu šķērsojumam jāpiesaista gan Eiropas struktūrfondu, gan valsts nauda, jārada speciāls likums, kas ļaus izvairīties no nepamatota finanšu pārtēriņa."

Uz laikraksta jautājumu: "Kas Rīgas domē ar to korupcijas tārpu notiek?", J. Birks atbild: "Žēl, ka ne visiem domes deputātiem ir nopietna izpratne par to, kas jādara, lai mazinātu korupcijas risku, – no viņu vidus ir arī skepse un ironija, ar ko jāsastopas Pretkorupcijas komisijas vadītājam Eināram Cilinskim. Iedomājieties, pat daži šīs komisijas locekļi ironizē!"

Rīgas mērs pēc tikšanās ar pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu uzdevis Uzņēmējdarbības nodrošināšanas pārvaldei sagatavot dokumentus, lai no amata atbrīvotu Rīgas satiksmes valdes locekli Igoru Volkinšteinu.

J.Birks izteicis L.Bemhenam arī neapmierinātību ar elektroniskās norēķinu sistēmas jeb e-talona ieviešanas gaitu. 14. maijā RS dalībnieku sapulces dienas kārtībā iekļauts punkts par e-talona ieviešanu, un J.Birks tad detalizēti iepazīsies ar situāciju. «Mērs visvairāk neapmierināts ir ar to, kā par jauno sistēmu tiek informēta sabiedrība un par RS darbinieku attieksmi pret klientiem,» norādīja K.Liepa.

Rīgas dome labprāt ierobežotu automašīnu skaitu, kam tiek izsniegtas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā, kā arī ierīkotu maksas autostāvvietas, tiekoties ar laikraksta Dienas Bizness žurnālistiem, atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks.

«Šā gada 11. martā tika pieņemti saistošie noteikumi, paaugstinot maksu par iebraukšanu Vecrīgā. Mēs esam gribējuši ierīkot arī maksas autostāvvietas Vecrīgā. Ministru kabineta (MK) noteikumi to neļauj. Reālā situācija ir tāda, ka iebraukšanas atļaujas ir izsniegtas 1650 iedzīvotājiem, kuri dzīvo Vecrīgā, un arī 1150 caurlaides juridiskām personām, bet vietas, kur šīs automašīnas izvietot, ir apmēram 200. Ja mēs gribam samazināt iebraucēju skaitu, tad MK jāmaina noteikumi, samazinot tās kategorijas, kam pienākas atbrīvojumi no iebraukšanas maksas. Nav runa par operatīvo transportu. Mēs esam izsnieguši 200 caurlaides Iekšlietu ministrijai, kas mierīgi brauc iekšā Vecrīgā. No savas puses mēs esam gatavi mainīt noteikumus, samazinot tās kategorijas, kam ir tiesības iebraukt Vecrīgā bez maksas,» norādīja J.Birks.

Rīgas mērs Jānis Birks nolēmis 6. jūnijā pašvaldību vēlēšanu rezultātus sagaidīt, sēžot zālienā.

Lai pašvaldības policija nevarētu mēru sodīt, viņš uzdevis SIA Rīgas dārzi un parki direktoram Agnim Kalnkaziņam līdz 7. aprīlim izvēlēties vietas, kur sēdēt zālienā būs atļauts. „Tagad atliek izsludināt pilotprojektu, atļaujot zālienos arī cept desiņas un dzert alu no pudelēm,” mēra nodomus atklāja kāda no viņa padomniecēm, kas lūdza savu vārdu neminēt.

Pēc viņas teiktā, pastāv bažas, ka A.Kalnkaziņš varētu sabotēt J.Birka ieceri, izraugoties sēdēšanai nomaļus zālienus, piemēram, Spilves pļavās vai Getliņos.

Apvienība Saskaņas centrs izvirzījusi ultimātu Rīgas mēram Jānim Birkam, solot „darīt visu”, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata.

"Vakar apvienība TB/LNNK izplatīja politisku video klipu, kas nomelno SC un lielu daļu rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi TB/LNNK ir pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras beidzas politiskā cīņa un sākas šovinisma propaganda un naida kurināšana," paziņojumā presei norādīja SC Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis. Ņemot vērā to, ka Birks ir arī viens no apvienības TB/LNNK vadītājiem un bez viņa ziņas un piekrišanas šāda veida materiāli nevarētu tikt izplatīti, SC frakcija Rīgas domē izvirzījusi Rīgas mēram trīs nosacījumus, piedāvājot izvēlēties vienu. Pirmā iespēja ir TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, otrā - nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.