Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) ir viens no turīgākajiem cilvēkiem pasaulē, kura bagātība tiek lēsta 81 miljarda ASV dolāru apmērā.

B. Geitss joprojām ir bagātākais cilvēks ASV, tikko apstiprināja izdevums Forbes. Šis ir jau 21. gads pēc kārtas, kad B. Geitss var lepoties ar šo titulu.

B. Geitss savu atpazīstamību pasaulē kaldinājis jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kad kopā ar Polu Allenu (Paul Allen) sāka datorrevolūciju. Un, kā raksta Business Insider, šim cilvēkam ir visas pieaugušo cilvēku spēļmantiņas, kādas vien varētu vēlēties, ieskaitot privāto lidmašīnu.

Tomēr viņa bagātībai pieaugot, B. Geitss arvien vairāk pievērsies labdarībai, ziedojot miljardiem dolāru projektiem caur Bila un Melindas Geitsu fondu.

Kapitālismam ir īstie līdzekļi cīņai ar nevienlīdzību, jo tas rada nodokļu ieņēmumus labklājības sadalīšanai, vizītes gaitā Berlīnē sacīja uzņēmuma «Microsoft» dibinātājs un filantrops Bils Geitss.

Viņš atzina, ka tikai ar grūtībām spēj iztēloties sistēmu, kas tikpat labi kā kapitālisms spētu nodrošināt medicīnu un elektrību, gādāt par iedzīvotāju lasīt un rakstītprasmi.

«Nav liecību, ka alternatīva sistēma strādā labāk,» žurnālistiem Berlīnē sacīja Geitss.

Kapitālisma sistēma pieļauj nodokļu līmeņa noteikšanu bagātību sadalīšanai, viņš skaidroja.

Valstis, kas iet citu ceļu, daudzu vērtējumā cieš neveiksmi. Ziemeļkorejiešiem ir «šausmīga dzīve», bet Venecuēlas piemērs ir liecība tam, kas notiek, ja ir fiksētas cenas, skaidroja Geitss.

Viņš ieradies Berlīnē uz paša līdzdibinātās iniciatīvas «Grand Challenges» ikgadējo sanāksmi.

Ilgstoši par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Geitss šobrīd žurnāla «Forbes» bagātnieku sarakstā ieņemt otro vietu aiz tīmekļa tirdzniecības giganta «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa.

Tehnoloģiju kompānijas līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss piedāvājis 100 tūkstošus ASV dolāru jebkuram, kas radīs jauna veida prezervatīvus, raksta ABC News.

Aplēsts, ka prezervatīvus pasaulē izmanto 750 miljoni cilvēku, tomēr to ierastais dizains bieži ticis kritizēts par to, ka liela daļa baudas tiek ziedota par labu drošībai. Tāpēc Bila un Melindas Geitsu fonds izsludinājis konkursu, kura ietvaros jebkurš var izveidot «jaunākās paaudzes» prezervatīvu. Uzvarētājs saņems naudas balvu 100 tūkstošu ASV dolāru apmērā, kā arī tam būs pieejams miljons dolāru liels finansējums sava izgudrojuma ražošanas uzsākšanai.

«Mēs meklējam jaunas paaudzes prezervatīvus, kas ievērojami saglabā baudas aspektus un kuriem ir uzlabota lietošana, piemēram, labāks dizains vai iepakojums. Tāpat nepieciešams, lai to neietekmētu kultūru barjeras, kā arī tas būtu izgatavots no drošiem un jauniem materiāliem,» teikts Bila un Melindas fonda izveidotajā interneta vietnē Grand Challenges.

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis moderni dievināt Apple līdzdibinātāju Stīvu Džobsu un vairāk vai mazāk - kritizēt Microsoft līdzdibinātāju Bilu Geitsu, bet Marks Cukerbergs peld pret straumi, raksta Business Insider.

«Kad es augu, Bils Geitss bija mans varonis,» TechCrunch konferencē paziņojis sociālās vietnes Facebook līdzdibinātājs.

Uz to Maikls Aringtons, kurš Cukerbergu intervēja, atbildēja: «Ak, vai tiešām? Viņš ir kā Dārts Veiders. Viņš nav Lūks Skaivolkers. Viņš ir sliktais puisis.»

«Nē, viņš nav,» aizstāvības cīņā meties Cukerbergs. «Bils Geitss vadīja vienu no visvairāk uz misiju orientētajām kompānijām. Microsoft bija lieliska misija. Uzlikt datoru uz katra galda un katrās mājās,» viņš turpinājis.

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss intervijā telekanālam CNN paudis viedokli, ka miljardieriem būtu jāmaksā ievērojami lielāki nodokļi, jo viņi visvairāk iegūst no pastāvošās sistēmas.

Svētdien publiskotajā intervijā Geitss, kurš tiek uzskatīts par otru bagātāko cilvēku pasaulē, sacīja, ka savā mūžā samaksājis nodokļos vairāk nekā desmit miljardus ASV dolāru.

Viņš kritizēja nesenās izmaiņas ASV nodokļu politikā, tostarp uzņēmumu ienākumu nodokļa samazināšanu.

Geitss sacīja, ka «samaksājis nodokļos vairāk nekā jebkurš cits, vairāk nekā desmit miljardus dolāru», bet pauda pārliecību, ka valdībai vajadzētu prasīt no miljardieriem vēl lielākus nodokļus.

Viņš sacīja, ka nodokļu reformas, kas tika pieņemtas decembrī, nāk par labu bagātajiem, lai gan republikāņi apgalvo, kas tās palīdzēs vidusšķirai.

«Cilvēki, kas ir turīgāki, saņem ievērojami vairāk labumu nekā vidusšķira vai tie, kuri ir nabadzīgi,» norādīja Geitss.

Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims šogad jau trešo gadu pēc kārtas, žurnāla Forbes izveidotajā pasaules miljardieru sarakstā ieņēmis pirmo vietu.

K. Slima īpašuma vērtība tiek lēsta 69 miljardu ASV dolāru apmērā, akciju vērtības krituma dēļ gada laikā tā ir samazinājusies par pieciem miljardiem dolāru (pirms gada 74 miljardi).

Otro vietu Forbes sarakstā ieņēmis ASV tehnoloģiju kompānijas Microsoft dibinātājs un filantrops Bils Geitss, kura īpašuma vērtība tiek lēsta 61 miljarda ASV dolāru apmērā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, B. Geitsam savu kapitālu izdevies audzēt par četriem miljardiem dolāru.

Trešo vietu žurnāla sarakstā ieņem ASV investors Vorens Bafets, kura bagātība gada laikā sarukusi no no 50 miljardiem ASV dolāru, līdz 44 miljardiem dolāru.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Bils Geitss joprojām ir bagātākais cilvēks ASV, kura bagātība sasniegusi 81 miljardu dolāru, kas ir par deviņiem miljardiem vairāk nekā pērn, raksta biznesa žurnāls Forbes.

Geitss žurnāla veidotajā ASV bagātāko cilvēku sarakstā pirmo vietu ieņem jau 21.gadu pēc kārtas.

Datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājam seko investors Vorens Bafets ar 67 miljardiem dolāru un biznesa programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 50 miljardiem dolāru.

Bafets savu bagātību gada laikā palielinājis par 8,5 miljardiem dolāru, bet Elisons - par deviņiem miljardiem dolāru.

Savukārt bijušais ASV informācijas tehnoloģiju giganta Microsoft izpilddirektors Stīvs Balmers, kura bagātība veido 22,5 miljardus dolāru, atgriezies turīgāko amerikāņu divdesmitniekā, no kura pērn bija izkritis. Balmers šobrīd ieņem Forbes veidotā saraksta 18.vietu.

ASV žurnāls Forbes izveidojis pirmo sarakstu ar pasaulē bagātākajiem cilvēkiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kurā pirmo vietu ieņēmis datortehnoloģiju uzņēmuma Microsoft dibinātājs Bils Geitss.

Trešdien publiskotajā Forbes sarakstā norādīts, ka no 100 pasaulē turīgākajiem cilvēkiem IT nozarē 51 ir no ASV, bet 33 no Āzijas un astoņi no Eiropas.

Šo 100 cilvēku kopējā bagātība veido 842,9 miljardus dolāru (774,5 miljardus eiro), bet minimālajam turības apjomam, lai iekļūtu šajā sarakstā, jāsasniedz divus miljardus dolāru.

Geitss, kurš jau vairākkārt ticis atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku, ieņem šī saraksta 1.vietu ar bagātību 79,6 miljardu dolāru apmērā.

Viņam seko biznesa programmatūras ražotāja Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons ar 50 miljardiem dolāru, bet trešajā vietā ierindojies ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon dibinātājs Džefs Bezoss, kura turība šogad pieaugusi par aptuveni 13 miljardiem dolāru un veido 47,8 miljardus dolāru.

Microsoft dibinātājs un miljardieris Bils Geitss iecerējis no jauna izgudrot tualeti, lai padarītu to pieejamāku jaunattīstības valstīm.

Aptuveni 2,6 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejas tīrai, drošai un pieejamai tualetei, bet 1775. gadā izgudrotais, mūsdienās joprojām lietotais tualetes pods, lai gan savu darbu pilda ļoti labi, tomēr patērē daudz ūdens un tam ir nepieciešama sarežģīta infrastruktūra, kas nav praktisks risinājums jaunattīstības pasaulei, skaidroja Bila Geitsa fonds.

Higiēnas prasībām atbilstošu tualešu trūkums pasaulē izraisa dažādas slimības, bet no zarnu infekcijām katru gadu pasaulē mirstot 1,5 miljoni bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Organizācija aicinājusi zinātniekus un inženierus izstrādāt nākotnes tualetes podu tehnoloģijas. Bila Geitsa fonds jau 2011. gadā sācis piešķirt finansējumu astoņu pasaules universitāšu speciālistiem, lai tie izgudrotu tualeti, kura patērē ļoti maz ūdens un tai nav nepieciešama sarežģīta infrastruktūra.

ASV programmatūras miljardieris Bils Geitss devis grūdienu Spānijas nīkuļojošajai būvniecības nozarei, investējot nelielu daļu no savas 50 miljardu eiro bagātības Barselonā bāzētajā kompānijā Fomento de Construcciones y Contratas (FCC), ziņo thelocal.es.

Pasaulē otrs bagātākais cilvēks iegādājies 6 procentus no lielos parādos esošā Spānijas celtniecības uzņēmuma FCC, samaksājot 113,5 miljonus eiro.

Šis darījums padarījis Microsoft līdzdibinātāju par FCC otru lielāko akcionāru aiz kompānijas uzņēmuma priekšsēdētājas Esteras Koplovicas, Spānijas otras bagātākās sievietes.

Viens no tehnoloģiju progresa spēcīgākajiem virzītājiem turpina bažīties par robotikas attīstības un sociālās politikas nesabalansētību, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bijušais Microsoft šefs un kompānijas dibinātājs Bils Geitss ir starp lielākajiem vārdiem mākslīgā intelekta attīstības vēsturē, tomēr jau gadiem viņš ir arī starp redzamākajiem robotikas uzvaras gājiena kritizētājiem un skeptiķiem. Jaunāko diskusiju vētru tiešsaistē ir sacēlusi viņa intervija biznesa un ekonomikas ziņu un analītikas vietnei Quartz, kurā viņš izsaka piedāvājumu aplikt ar nodokli tos biznesus, kas izmanto robotus.

Robotu nodokļa priekšlikums pats par sevi nav jauns. Tādu ir apspēlējis ne viens vien, ieskaitot analītiskus rīcībpolitikas komentārus Financial Times. Pats B. Geitss ar antiutopiskiem «roboti mūs izputinās», «roboti mūs paverdzinās», «roboti... viss ir slikti» scenārijiem un komentāriem nāk klajā nu jau vairākus gadus. Ļaunākais būtu filmā Matrikss redzamais variants ar supergudriem robotiem, kas pārņem varu pār cilvēki. Labdabīgākais, kaut arī gana traģisks, ir scenārijs, ka problēma ir «vienkārši» darba tirgus pielāgošanās jaunajai situācijai jeb piemērotas prasmes un iemaņas. Šī problēma ir nebeidzama un dabiska vēstures sastāvdaļa, un nekad jau tā nav bijis, ka cilvēce tam nebūtu bijusi spējīga pielāgoties. B. Geitsa vērtējumā pašreizējam robotikas laikmetam gan ir ievērojama atšķirība – temps.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Veselības ministrija pašlaik izstrādā jaunu sistēmu, kura noteiks, ka valsts garantēto veselības aprūpi varēs saņemt tikai tie, kuri maksās veselības nodokli, savukārt pārējie to saņems «par pilnu cenu», protams, ja vien tā nav ārkārtas situācija un nav nepieciešama neatliekama palīdzība.

Veselības nodokļa ieviešana nepalielinās kopējo nodokļu slogu. Veselības nodokļa daļa tiks iezīmēta no citiem nodokļiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļa apmēru. Savukārt pensionāri, bērni un bezdarbnieki tiks pieskaitīti pie tā saucamās «atbrīvotās» kategorijas. Daudzās pasaules valstīs šāda prakse jau sen ir ieviesta, tai skaitā kaimiņzemē Lietuvā, un kā saka mūsu kaimiņi lietuvieši - jautājums par to, vai tiek maksāti nodokļi, lietuviešos neizsauc sašutumu, bet gan citu atbildības pakāpi, liekot izsvērt vai tiešām ir vērts strādāt par aplokšņu algu.

Valsts ieņēmumu dienesta iecerētie pasākumi attiecībā uz tā saucamajiem pelēkajiem autoservisiem ir nozīmīgs un ilgstoši gaidīts solis pretim ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai valstī. Pārāk ilgi ir pievērtas acis uz automašīnu apkopes un remonta servisa nozares melnajām avīm - negodprātīgajiem uzņēmumiem, kuri ne tikai visus šos gadus kropļojuši auto tirgu un nemaksājuši nodokļus, bet arī apdraudējuši satiksmes drošību.

Vēl vairāk - ilgstošā neautorizēto servisu patvaļa un tās akceptēšana no valsts atbildīgo institūciju puses ir radījusi situāciju, ka klienti vairs neredz atšķirību starp godīgu un negodīgu uzņēmējdarbību. Tādejādi šīs pretlikumīgās darbības pamazām sabiedrības apziņā ir tikušas legalizētas un akceptētas, un tas neattiecas tikai uz auto nozari, bet Latvijas biznesa ētiku kopumā. Lieki piebilst, ka citās attīstītās Eiropas valstīs nekas tāds nebūtu iespējams, to neieļautu ne valsts institūcijas, ne pilsoniskā sabiedrība.

Mūsdienu autobūvē izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien tehnoloģiski attīstītākas, tāpēc bez atbilstošiem profesionāli sagatavotiem darbiniekiem un atbilstošas servisa tehnikas pilnvērtīgu un galvenokārt drošu automašīnas apkopi nav iespējams veikt. Izvēloties neautorizētus servisus, klienti bieži neapzinās riskus, kas var iestāties nepareizas auto remonta tehnoloģijas pielietošanas dēļ. Praksē ir ļoti daudz piemēru, kad no šādiem pagrīdes servisiem vai nelielām garāžām pie autorizētajiem servisiem nonāk automašīnas, kurām, labojot vienu defektu, ir radīti jauni, vēl nopietnāki bojājumi. Ir zināmi gadījumi, kad pēc šādiem remontiem automašīnām uz ātrgaitas šosejas atsaka bremzes vai automašīna vienkārši nodeg, pareizi nesavienotu vadu dēļ.

Finansists un bestselleru autors Nasims Nikolass Talebs, kurš izveidojis Melnā gulbja neparedzamības teoriju, uzskata, ka uzņēmēji ir pelnījuši lielu cieņu par savu riskēšanu un būtu jānosaka speciāla diena, kurā tie tiktu godināti.

«To varētu saukt par Nacionālo uzņēmēju dienu,» sarunā ar britu laikrakstu Independent izteicies N. Talebs, skaidrojot, ka šī diena varētu būt veltīta uzņēmējiem tāpēc, ka tie ir varoņi, kuri nereti uzņemas pašnāvniecisku risku, lai ļautu izdzīvot ekonomikai kopumā. «ASV un Lielbritānijai ir fantastika riskēšanas vēsture – bez kauna zaudēt un visu sākt no jauna. Mums ir jāatjauno šis gars,» sacīja finansists.

N. Talebs uzsver, ka riskējušie uzņēmēji, kuru plāni sabrukuši, būtu jāciena tāpat kā karavīri, jo tā pat kā neesot neveiksmīga karavīra – dzīva vai miruša – neesot arī neveiksmīgu uzņēmēju. «Ja jūs uzņematies riskus un ar pašcieņu stājaties ar seju pret savu likteni – nekas, ko jūs darāt, nepadarīs jūs neievērojamus. Savukārt, ja jūs neuzņematies riskus, nekas ko jūs darāt, jūs nepadarīs lielus,» sacīja N. Talebs.

Bijušā Microsoft izpilddirektora Bila Geitsa kompānija Terrapower uzsākusi sadarbību ar Ķīnas zinātniekiem, lai izveidotu ceturtās paaudzes atomelektrostacijas, vēsta BBC.

Jaunas konstrukcijas atomelektrostaciju pētījumi nākamajos piecos gados varētu izmaksāt aptuveni vienu miljardu ASV dolāru, norāda B. Geitss. «Plānots ir izveidot lētu, drošu un videi draudzīgu atomelektrostaciju,» sacīja Microsoft bijušais izpilddirektors. B. Geitsa kompānija aizvadījusi līdzīgas sarunas arī ar Indijas un Krievijas varasistādēm.

Kompānija Terrapower cenšas izstrādāt kodplspēkstacijas, kuras izmanto vājinātu urānu. Tiek uzskatīts, ka enerģijas iegūšana šādā ceļā, salīdzinot ar tradicionālām atomelektrostacijām, nerada lielu daudzumu kodolatkritumu.

«Šīs jaunās konstrukcijas būs neticami drošas un tām nevajadzēs cilvēkus, kas pārraudzīs to drošību,» klāstīja B. Geitss. Zinātnieki jau kopš aizvadītā gada četrdesmitajiem gadiem cenšas izstrādāt videi draudzīgākus kodolenerģijas veidus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

ASV kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss sniegs liecību pretmonompola tiesvedībā, kuras ietvaros tehnoloģiju kompānija tiek apsūdzēta par partnera piekrāpšanu.

Tiesvedība pret Microsoft ASV Jūtas pavalsts galvaspilsētā Soltleiksitijā norisinās jau aptuveni mēnesi, vēsta aģentūra Associated Press. Jūtas kompānija Novell Inc. apgalvo, ka Microsoft esot kompāniju piekrāpusi, liekot noticēt, ka tās izstrādātā WordPerfect lietojumprogramma tiks iekļauta Windows 95.

Vēlāk kompānija bijusi spiesta pārdot WordPerfect un cietusi 1,2 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus. Kompānija Microsoft savukārt norāda, ka atteikusies no WordPerfect, jo tā ietekmējusi Windows 95 stabilitāti, kā arī būtu bijusi nesavietojama ar nākošajām Windows versijām.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu