Piedāvājumus iegādāties Parex bankas daļas izteikušas ASV investīciju banka Morgan Stanley, kurai interesējot bankas «sliktā daļa», un Nordea banka, kas vēlētos pārņemt privātpersonu apkalpošanu, ceturtdien ziņo aģentūra Reuters.

Morgan Stanley & Co. International ir iesniegusi nesaistošu piedāvājumu iegādāties daļu no Parex bankas, aģentūrai Reuters teikusi Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina-Brīdiņa. Viņa sacījusi, ka piedāvājums nodots Parex pārdošanas konsultantam Nomura International, taču atteikusies sniegt sīkāku informāciju.

Atsaucoties uz anonīmu personu, kas ir pazīstama ar piedāvājumu, Reuters vēsta, ka piedāvājumā ir iesaistīta arī banka Nordea, kurai interesējot Parex klienti privātpersonas Baltijas valstīs, savukārt Morgan Stanley esot interese par Parex «sliktās daļas» pārvaldīšanu.

Tulas apgabalā Krievijā noticis uzbrukums inkasācijas mašīnai, nolaupot 43 miljonus rubļu (666.5 tūkstošus latu).

Šī laupīšana var pretendēt uz pēdējos desmit gados lielākās laupīšanas statusu, ziņo dpmoney.ru. Cietusi banka Pervij processingovij bank, kam piederošos 43 miljonus rubļu nolaupīja no inkasatoru mašīnas. Noziedznieki apturēja automašīnu Donas federālās trases 267. kilometrā un, piedraudot ar ieroci, nolaupīja naudu. Izmeklētāji pieļauj, ka noziedznieki sekojuši inkasatoriem no Rostovas pie Donas, izvēloties uzbrukumam izdevīgāko vietu, jo uzbrukums noticis piecos no rīta klusā vietā.

Bankas darbinieki uzbrukumā nav cietuši. Milicija gan uzdos jautājumus arī pašai bankai, piemēram, kāpēc tik liela summa pārvadāta bez apsardzes. Izmeklētāji pieļauj bankas darbinieku līdzdalību noziegumā.

Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Morgan Stanley analītiķi otrdien paaugstinājuši savu prognozi par Krievijas reālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2010.gadā, ziņo MarketWatch.

Prognoze paaugstināta no 5,3% uz 6,5%.

«Mēs joprojām sagaidām spēcīgu un ilgtspējīgu patēriņa atlabšanu šogad,» norādījuši Morgan Stanley analītiķi, piebilstot, ka stimuli, kas ieviesti tik vēlu, maz ticams, ka šogad tiks atcelti.

Morgan Stanley paredz, ka 2011.gadā Krievijas ekonomika augs par 3,2%. Iepriekš tika prognozēta izaugsme par 2,8%.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Šorīt aplaupīta Kauguru pasta nodaļa, aģentūru LETA informēja VAS «Latvijas pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Laupīšana notikusi pirms plkst.7.

Vārpa norādīja, ka cietušo laupīšanā neesot. «Patlaban mums nav ziņu par notikuma apstākļiem, izmeklēšanu veic Valsts policija. Latvijas pasts no savas puses sniedz policijai visu nepieciešamo informāciju,» piebilda pasta pārstāve.

VP pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdienas rītā plkst.6.30 notikusi laupīšana «Latvijas pasts» nodaļā Kauguros. Viņa norādīja, ka laupīšanā nav cietušo un ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 176.panta pazīmēm.

Gžibovska uzsvēra, ka patlaban norisinās izmeklēšana un tās interesēs plašāku informāciju viņa nevar sniegt. Vaicāta par aizdomās turamajiem vai aizturētajiem šajā lietā, VP pārstāve atturējās sniegt komentārus.

ASV investīciju banka Goldman Sachs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nopelnījusi 4.95 miljardus ASV dolāru jeb 8.2 ASV dolārus par akciju, ceturtdien paziņoja banka. Analītiķi gaidīja, ka minētās investīciju bankas peļņa būs 5.218 ASV dolāri par akciju.

Jāpiebilst, ka attiecīgajā periodā pirms gada kompānija cieta 2.12 milj. dolāru zaudējumus jeb 4.97 dolārus par akciju.

Kopumā jāsaka, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī ASV bankām gājis samērā dažādi. Kamēr citas atklāj iespaidīgu peļņas izaugsmi, vienai otrai gājis arī sliktāk.

Tā Bank of America finanšu atskaite atklāja, ka banka pagājušā gada pēdējā ceturksnī cietusi 5.2 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus. Kopumā banka cietusi 60 centus zaudējumu par akciju (analītiķi pirms tam prognozēja 52 centus zaudējumu par akciju), kas galvenokārt radušies atmaksājot pirms tam bankai glābšanas nolūkos piešķirto ASV nodokļu maksātāju naudu.

Microsoft, kas šobrīd ir viena no lielākajām kompānijām pasaulē, nākotnē varētu augt vēl, prognozē Morgan Stanley.

Programmatūras giganta vērtībai ir pamats augt līdz vienam triljonam dolāru un vēl vairāk, lēš eksperti.

Patlaban kompānijas kapitalizācija ir 739 miljardi dolāru, tādējādi šī ir ceturtā vērtīgāka ASV akciju tirgus kompānija aiz Apple, Amazon.com un Alphabet.

Pēdējā gada laikā Microsoft akcijas cena ir palielinājusies par vairāk nekā 40%, un Morgan Stanley paredz, ka tuvākajā laikā akcijas cena augs vēl par trešdaļu, sasniedzot triljonu dolāru jau nākamajā gadā.

Investīciju banka saskata potenciālu akcijai nākamo 12 mēnešu laikā pieaugt par 33%, tās cenai sasniedzot aptuveni 130 dolārus.

Morgan Stanley pesimistiskākais scenārijs paredz, ka akcijas cena 12 mēnešu laikā saruks par trešdaļu, savukārt optimistiskākais scenārijs paredz, ka akcijas cena šajā laika periodā pieaugs par 60%.

Šo ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprīļa sanāksme, kas būs pirmā monetārā reģiona galveno baņķieru sanāksme kopš Kipra spriedusi par starptautiskā aizdevuma pienešanas nosacījumiem.

ECB vadītājam, domājams, tiks uzdoti visai neērti jautāji par Eiropas taktiku Kipras krīzes risināšanā. DB jau plaši rakstījis par to, ka Kipras starptautiskā aizdevuma nosacījumi sākotnēji izvirzīja vienreizēju nodevu visiem valsts depozītiem. Savukārt galu galā, Kipra noteica, ka ievērojamus zaudējumus cietīs vien lielo depozītu turētāji valsts lielākajās bankās. ECB vadītājam būs jāspēj pārliecināt, ka Kipras gadījums ir īpašs, kas gan būs grūti. Pastāv bažas, ka parādu krīzes problēmām aktualizējoties, piemēram, Spānijā vai Itālijā, no bankām, ņemot vērā Kipras precedentu, sāks bēgt arī noguldītāji šajās valstīs.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Sociālais portāls Twitter nolīdzis finanšu konglomerāta Morgan Stanley menedžeri Sintiju Geilori (Cynthia Gaylor), kura tiek uzskatīta par eksperti akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO), tādējādi liekot uzvirmot runām, ka vietne grasās veikt IPO.

S. Geilore, strādājot Morgan Stanley, nodarbojusies ar finanšu restrukturizāciju, rekapitalizāciju, kredītu pārfinansēšanu un finanšu analītiku. Tāpat iepriekš viņa konsultējusi Morgan Stanley klientus no tehnoloģiju nozares saistībā ar IPO. Eksperte sadarbojusies ar tādām kompānijām kā Workday, ServiceNow, Palo Alto Networks, Facebook, Infoblox, Splunk, Zynga, Jive, Netflix un Linkedin. S. Geilore sniegusi arī konsultācijas kompānijām Amazon.com un Google.

Strādājot Twitter, finanšu ekspertes uzdevumos būs sociālā portāla korporatīvās attīstības nodaļas vadīšana.

#Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt.

Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt, radot investoriem iespēju nopelnīt, raksta Business Insider.

Tiesa gan, jāmēģina laikus identificēt un prognozēt, kuras būs šīs kompānijas. Morgan Stanley izveidojis sarakstu ar 15 kompānijām, kas atbilst kritērijiem, lai varētu būt iegādes darījumu mērķis.

Volstrītas analītiķi prognozē, ka šajā gadā apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte uzņems apgriezienus, kas radīs iespējas investoriem, kuri meklē peļņu. Tad, kad ir izteikts pirkšanas piedāvājums, iegādājamās kompānijas akcijas cena pieaug. Līdz ar to pēc idejas nopelnīt ir vienkārši – atliek tikai identificēt potenciālo iegādes mērķi, iepirkt šīs kompānijas akciju un cerēt, ka tiks paziņots par darījumu.

Polija eiro varētu ieviest laika posmā no 2014. līdz 1015.gadam, atsaucoties uz Morgan Stanley ziņojumu, vēsta Bloomberg.

Polija pagājušajā nedēļā oficiāli atsacījās no mērķa eiro ieviest jau 2012.gadā, bet par jauno mērķi Polijas Finanšu ministrija informēs šajā ceturksnī.

Fiskālā deficīta limits 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta «izskatās kā tāla perspektīva» visām austrumu Eiropas Savienības dalībvalstīm, norāda Morgan Stanley.

Deficīts Polijā, Čehijā un Rumānijā būs ap 6% no iekšzemes kopprodukta šogad un, iespējams, pat lielāks 2010.gadā. Visticamāk, tas nenoslīdēs līdz eiro ieviešanas nosacījumiem līdz 2013. - 2014.gadam, prognozē Morgan Stanley.

Saskaņā ar ziņojumu Polija varētu būt pirmā no Centrāleiropas valstīm, kas ieviesīs eiro.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Lielākās ASV bankas – Citigroup, Morgan Stanley un JP Morgan paziņojušas par moratorija ieviešanu uz ieķīlāto dzīvokļu konfiscēšanu.

Tādā veidā bankas dod iespēju ASV prezidentam Barakam Obamam realizēt vienu no viņa programmas punktiem, kas paredz atbalstīt hipotekāro sektoru par 50 miljardiem USD, vēsta NEWSru.com. Tomēr baņķieri aizņēmējiem nav piedevuši uz visiem laikiem : Citigroup moratorijs darbosies no programmas ieviešanas brīža, bet ne ilgāk par 12. martu, savukārt Morgan Stanley un JP Morgan neatņems īpašumu tikai līdz 6. martam. Līdz tam laikam jāsāk darboties ASV Kongresa akceptētajam 787 miljardus USD vērtajam Obamas plānam, kura viens punkts paredz atvēlēt 50 miljardus USD to kredītu nemaksātāju parādu restrukturizēšanai, kas vairs nespēj tikt galā ar saviem maksājumiem. ASV banku moratorijs sekoja pēc tam, kad valsts hipotēku aģentūras Fannie Mae un Freddie Mas Floridā ieviesa analoģiskus pasākumus.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

No 2010. gada otra lielākā ASV banka JP Morgan gatavojas palielināt algas investīciju baņķieriem, šo lēmumu pamatojot ar to, ka līdzīgi rīkojušās arī citas bankas, vēsta Bloomberg.

Lēmumu palielināt investīciju baņķieru algas jau pieņēmušas Citigroup, Morgan Stanley un UBS AG, kas algu palielināšanu atsevišķām darbinieku kategorijām veic laikā, kad varas institūcijas ierobežo dažādu baņķieriem izmaksājamo bonusu apmēru.

Bloomberg informē, ka tiesības saņemt ļoti lielas algas varētu būs aptuveni pusei no 25.7 tūkst. JP Morgan investīciju daļas darbinieku.

JP Morgan šī gada pirmajā pusgadā nopelnījis 15.7 miljardus ASV dolāru, no kuriem 6.01 miljards ASV dolāru atvēlēti dažādu kompensāciju izmaksai darbiniekiem.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci.

Eiro cena ASV dolāros šogad, neskatoties uz agrākajām aplēsēm, sarukusi. Šo otrdien tā dzīvojās nedaudz zem 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas no šā gada sākuma ir kritums par 2,35%. Eiro cena ASV dolāros uz leju planēja arī visā pagājušajā gadā (kopumā tā saruka par 4,4%).

Šobrīd vidēji analītiķi turpina spītīgi paredzēt to, ka ASV dolāram kādā brīdī būtu jāsagurst. Pēc 12 mēnešiem eiro cena tiek pareģota pie 1,18 ASV dolāru atzīmes, liecina Thomson Reuters aptuveni 70 šī tirgus ekspertu aptaujas rezultāti (to mediāna). Tas ir aptuveni tikpat, cik līdzīgā aptaujā pirms mēneša. Liela daļa gan piebilst – ASV dolāram spēcīgam vajadzētu saglabāties vēl kādus trīs līdz sešus mēnešus. Tomēr pēc tam šīs valūtas cenai vajadzētu samazināties.

Šī gada nogalē savu amatu atstās ASV bankas Morgan Stanley pašreizējais vadītājs Džons Maks (John Mack). Viņa pēctecis būs Džeimss Gormans (James Gorman), kurš bankā strādā kopš 2005. gada, ziņo Reuters.

Dž. Maka paveiktais Morgan Stanely tiek vērtēts ļoti augstu. Viņš izglāba banku no Lehman Brothers likteņa, taču nespēja vadīt to tik labi, lai tā darbotos ar tādiem apgriezieniem, ka Goldman Sachs.

Dž. Maks Morgan Stanley vadītajā amatā būs pavadījis vairāk nekā 4 gadus. Dž. Gormans bankas vadītāja pienākumus sāks pildīt no 2010. gada 1. janvāra.

Vairāku lielo starptautisko finanšu institūciju eksperti palielinājuši prognozes attiecībā uz ASV ekonomikas izaugsmi šī gada trešajam ceturksnim. Optimistiskāko prognozi izteikusi banka Morgan Stanley paredzot izaugsmi 3 līdz 4 % apmērā, ziņo Wall Street Journal.

Banka UBS palielinājusi savu prognozi no 2.0% līdz 2.5%. Gan Credit Suisse, gan Deutsche Bank AG palielinājušas savas prognozes attiecībā uz ASV iekšzemes kopprodukta izaugsmi līdz 2.0%.

Vispesimistiskākā prognoze ir Moody’s Economy.com, paredzot 1.6% izaugsmi.

Tabula. Banku prognozes attiecībā uz ASV ekonomikas izaugsmi šī gada trešajā ceturksnī.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Starp tehnoloģiju kompānijām Apple un Google valda gan naidīgas attiecības, gan arī dziļa savstarpējā sadarbība. To apliecina jaunākās analītiķu kompānijas Morgan Stanley aplēses - Google 2014. gadā varētu maksāt vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, lai turpinātu būt par galveno iOS ierīču interneta meklētāju.

Vēl pirms dažiem gadiem – 2009. – Google par šādu privilēģiju maksāja tikai 82 miljonus ASV dolāru, un šī darījuma vērtība turpina pieaug, atsaucoties uz Morgan Stanley, vēsta Tech Crunch.

Analītiķi aprēķinājuši, ka no katra dolāra, kuru Google nopelna no reklāmas interneta meklētājā iOS ierīcēs, Apple saņem 75 centus. Summa turpina pieaugt, jo palielinās iOS ierīču pārdošanas apjomi.

Lielākais ieguvējs no šāda darījuma ir Google, uzskata analītiķi, norādot uz to, ka kompānija kontrolē aptuveni 95% mobilā interneta meklēšanas tirgus. Gadījumā, ja Apple izlemtu atteikties no Google interneta meklētāja, līdzīgi, kā tas noticis ar Google Maps karšu pakalpojumu, sekas interneta gigantam būtu visai jūtamas.