Latvijā strādājošie maksātnespējas administratori sekmīgi tiek galā ar nelielu aktīvu – dzīvokļu, māju un automašīnu – pārdošanu, taču viņiem trūkst zināšanu un pieredzes nozīmīgu aktīvu, piemēram, ražošanas iekārtu realizācijā.
To otrdien Ministru kabineta sēdē, kur tika izskatīts ziņojums par ar tiesu varu saistīto profesiju – zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru – kvalifikācijas un turpmākas eksaminācijas kārtību, pauda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Viņš norāda, ka tautsaimniecības interesēs būtu, lai dažādi nozīmīgi aktīvi pēc iespējas ātrāk nonāktu atpakaļ apritē un tiktu izmantoti tautsaimniecībā.
Tieslietu ministrijas amatpersonas, piekrītot, ka maksātnespējas administratoriem pietrūkst zināšanu par specifisku aktīvu realizāciju, norāda, ka šo problēmu risināt ir visai sarežģīti. Piemēram, plašāka juridisku personu, tas ir, auditorkompāniju iesaiste maksātnespējas procesu administrēšanā sadārdzinās to izmaksas un samazinās kreditoru iespējas atgūt daļu no «iesaldētajiem» līdzekļiem. Turklāt tas, iespējams, nozīmētu arī atteikšanos no pašreizējās maksātnespējas administratoru nozīmēšanas rindas kārtībā, norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Tieslietu ministrijas amatpersonas gan zināja teikt, ka Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā maksātnespējas administratori tiek nozīmēti rindas kārtībā – citur lēmumu par administratoru nozīmēšanu pieņem tiesa vai maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru sapulce.
