Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Gaiļezera novietnē pabeigti atjaunošanas darbi Rehabilitācijas klīnikas telpās, kur tiek sniegti rehabilitācijas pakalpojumi dienas stacionāra un ambulatorajiem pacientiem. Vienlaikus atjaunotas arī dienas stacionāra telpas, kas atradīsies turpat blakus rehabilitācijas klīnikas telpām, lai pacientiem, kas ieradušies uz procedūrām un nodarbībām, būtu ērti, informē BKUS.

«Galvenais mūsu pacientu un arī darbinieku ieguvums ir tas, ka turpmāk fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, ārsti- rehabilitologi atradīsies vienuviet un nebūs jāmēro lieli attālumi starp kabinetiem,» stāsta BKUS Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule.

Rehabilitācijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Anita Vētra norāda, ka arī otrā BKUS novietnē Torņkalnā norit vērienīgi Rehabilitācijas klīnikas renovēšanas darbi, kurus plānots pabeigt pēc dažiem mēnešiem.

Augusta sākumā Bērnu slimnīcas fonds uzsāka līdzekļu vākšanas akciju rehabilitācijas aprīkojuma iegādei. Tās laikā Rimi un Supernetto veikalu tīklos, kā arī Galactico tirdzniecības centros pie sienas Palīdzēsim kopā! ir izvietotas ziedojumu vākšanas kastītes. Iecere ir iegādāties četrus specializētos trenažierus, vertikalizācijas palīgierīci un trīs krēslus ar maināmu augstumu. Labdarības akcija ilgs vēl līdz šā gada 30.septembrim.

Pēc remonta durvis ver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Konsultāciju māja, kur turpmāk pacientus konsultēs lielākā daļa BKUS ambulatoro speciālistu. Kā pirmie turp dosies reimatologi un pediatri, taču drīzumā turp pārcelsies arī citu profilu ārsti.

«Mainoties pacientu plūsmai no slimnīcas etapa uz ambulatoro un līdz ar to palielinoties ambulatoro pacientu skaitam, aizvien skaidrāk iezīmējās plašāku telpu trūkums. Tāpēc tika pieņemts lēmums veikt remontdarbus un paplašināt konsultācijām paredzētās telpas,» skaidro BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Pērn visās BKUS novietnēs ambulatori tika konsultēti 215 623 pacienti, taču 2013. gadā – 182 271 un 2012. gadā - 130 759.

Telpu remontam tika novirzīti līdzekļi 28,9 tūkt. eiro apmērā. Darbus veica uzņēmums TG Construction. Savukārt inventārs iegādāts par 4292 eiro.

Ambulatorās aprūpes veselības daļas vadītāja Irina Ošeniece stāsta, ka galvenā priekšrocība un ērtības, ko izjutīs pacienti, ir iespēja visas apmeklējuma epizodes – kartiņas saņemšanu, konsultāciju, analīžu nodošanu un, ja nepieciešams, maksāšanu – veikt viena korpusa ietvaros.

Gada laikā 50 000 pacienti nav ieradušies uz iepriekš pieteiktu vizīti pie ārsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS), kā arī to nav atteikuši, šorīt vēsta LNT raidījums "900 sekundes".

BKUS aprēķini par pēdējiem 12 mēnešiem liecina, ka neatteiktas vizītes veido 16% no kopējā vizīšu skaita.

Šī iemesla dēļ tiek traucēts ārstu darbs, bet citi pacienti gaida garās rindās.

Piemēram, pulmonoloģei Renātei Snipei šonedēļ, otrdien nav atnākuši divi no pieciem pacientiem, lai gan pieteiktās vizītes nav arī atteiktas.

Gada sākumā BKUS apsvēra domu, ka gadījumā, ja pacients divas reizes neatnāk uz pieteikto konsultāciju un to nav atteicis, trešajā reizē par to būtu jāmaksā, pat ja ir nosūtījums no ģimenes ārsta. Taču pagaidām no šīs idejas nācies atteikties, jo nav normatīvā regulējuma, kas ļautu piemērot sankcijas par neierašanos uz vizīti pie ārsta.

Mazāk nopietnie defekti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa jaunbūvē novērsti, citi vēl tiek laboti

To DB apliecina slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Līdz ar to daļā jaunbūves, kur bojājumi bija mazāki, jau atsākušies būvdarbi, atbilstoši projektam. Citās korpusa daļās defektu novēršanas darbi vēl turpinās.

Jau vairākkārt ziņots, ka, konstatējot deformācijas jaunbūvē, gada sākumā tika apturēti celtniecības darbi. Fiksētie defekti radīja bažas par Eiropas Savienības līdzfinansējuma zaudēšanu un pat nepieciešamību daļu uzbūvētā demontēt un pārbūvēt. Izaicinājums nezaudēt ES līdzfinansējumu gan vēl saglabājas.

Stradiņu jaunā slimnīca ir vērienīgākais investīciju projekts veselības aprūpes nozarē – tas paredz divu jaunu korpusu būvniecību un vēsturiskā mantojuma – arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētās ēkas – restaurēšanu, izveidojot tur mācību un zinātnes parku. Ilgtermiņa plānu īstenošana sākta ar viena korpusa būvniecību – 2013. gadā tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību SBRE par jaunā korpusa projektēšanu un celtniecību 67,3 milj. eiro apmērā. Šopavasar valdība lēma tā īstenošanai 2017. gadā piešķirt vēl ap 16 milj. eiro – 7,4 milj. eiro nepieciešami, lai pabeigtu būvniecību un izbūvētu lietus ūdens novadīšanas kolektoru un norēķinātos ar būvniekiem, bet 8,5 milj. eiro – iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Rēķins par Krievijas iedzīvotājas priekšlaicīgajām dzemdībām Latvijā jau sasniedzis 2069 latus. Tomēr tas vēl pieaugs, apstiprina Bērnu klīniskajā slimnīcā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Krievija esot gatava evakuēt Natāliju Poļakovu un viņas jaundzimušos dvīņus, jo par pakalpojumiem Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) sieviete saņēmusi rēķinu 2069 latu apmērā. Viņa esot vientuļā māte, kurai nav līdzekļu visas summas atmaksai.

Savukārt mediķi norādot, ka transportēšana var būt bīstama jaundzimušajiem dvīnīšiem.

Kā raksta Neatkarīgā, summu veido slimnīcas cenrādis un Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, paskaidrojusi PSKUS Sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle. Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece zinājusi teikt, ka Krievijas pilsone ar jaundzimušajiem dvīņiem no 13. jūlija ārstējas BKUS jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā un pēc bērnu izrakstīšanas no slimnīcas maksājamā summa palielināsies vēl vairāk.

Bērnu slimnīcas fonds oktobrī saņēmis otro šī gada ziedojumu no SIA Mikrotīkls 500 tūkstošu eiro apmērā - kopējā uzņēmuma šogad ziedotā summa sasniedz jau 1 miljonu eiro.

Ziedojums paredzēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, darbinieku tālākizglītībai, kā arī speciālistu piesaistei no ārvalstīm.

SIA Mikrotīkls atbalsta Bērnu slimnīcu jau no 2015.gada, kad Bērnu slimnīcas fonds saņēma pirmo ziedojumu 1 miljona eiro apmērā - tas bija paredzēts BKUS Hematoonkoloģijas nodaļai un nodaļas pacientu vajadzībām. Kopumā līdz šim ziedojumos no uzņēmuma saņemti jau vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ļāvuši Bērnu slimnīcai īstenot virkni nozīmīgu projektu ne vien onkoloģijas, bet arī citu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, vides un infrastruktūras attīstībai, kā arī palīdzējuši Bērnu slimnīcas medicīnas personālam papildināt zināšanas ārvalstīs un piesaistīt ārvalstu speciālistus.

Piesaistot Eiropas finansējumu, VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) veikusi vairākus ievērojamus infrastruktūras uzlabojumus.

Paveiktais novērtēts arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot arī citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa. Kopumā FM organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024 pieteicās 116 ES fondu līdzfinansētie projekti, Dienas Bizness rakstu sērijā iepazīstinās ar pieciem labākajiem. Vienu no šiem godalgotajiem projektiem īstenojusi Bērnu slimnīca, un tas atzīts par augstas pievienotās vērtības projektu. Kategorijas Sociāla un iekļaujoša Eiropa centrā bija projekti, kuri īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pirmajā vietā žūrija virzīja šo Bērnu slimnīcas projektu.

Lai nodrošinātu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) novietnes Gaiļezers mazo pacientu vecākiem iespēju novietot automašīnu stāvvietās pie slimnīcas, sākot ar 26.septembri tiks iekasēta maksa par spēkratu novietošanu, informē CityParks Latvia pārstāvis Kaspars Līcītis.

Pašlaik autostāvvietas pie slimnīcas nereti tiek pārpildītas, jo tajās auto novieto tuvējo māju iedzīvotāji un Biķernieku kapu apmeklētāji.

Autostāvvietas pie BKUS Gaiļezera novietnes ir nelielas un tajās ir ierobežots vietu skaits. Uz privātīpašniekiem piederošas zemes izvietoto stāvvietu apsaimniekotājs - SIA CityParks Latvia - ir veicis apsekojumu, kura rezultāti liecina, ka stāvvietās pie slimnīcas savas automašīnas regulāri novieto tuvējā esošā daudzstāvu dzīvojamo māju kompleksa iedzīvotāji un viesi, kā arī Biķernieku kapu apmeklētāji.

«Rezultātā autostāvvietas ir nereti ir pārpildītas un tajās trūkst vietas tiem, kam tā ir nepieciešamas visvairāk - vecākiem ar mazajiem pacientiem. Neatrodot vietu pie slimnīcas ieejas, viņiem nākas novietot auto ārpus slimnīcas stāvvietas un mērot ceļu līdz slimnīcai ar kājām, nereti kopā ar slimu bērnu,» skaidro CityParks Latvia valdes loceklis Māris Priednieks.

Krievijas pilsones priekšlaicīgās dzemdības un bērnu ārstēšana Latvijā izmaksājusi gandrīz 19 000 latu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Par dzemdībām Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sieviete saņēmusi rēķinu 2069 latu apmērā. Savukārt par priekšlaicīgi dzimušo mazuļu ārstēšanos Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) no 13. jūlija līdz 9. septembrim izmaksas ir 16 766,14 latu. Pašlaik kopējās ārstēšanās izmaksas ir 18 835,14 latu.

Sieviete ir vientuļā māte, un viņai nav līdzekļu ārstēšanās izdevumu atmaksai, norāda laikraksts.

BKUS sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece pastāstījusi: «Bērni piedzima septītajā grūtniecības mēnesī - tajā vecumā mazulis var piemirst patstāvīgi elpot un vēl neprot zīst. Viens zīdainis visu apguva ātrāk, otram bija nepieciešams nedaudz vairāk laika. Pašlaik bērnu stāvoklis atbilst tam, lai no slimnīcas izrakstītu. Visa dokumentācija ir sagatavota izrakstīšanai, un viņu aizbraukšana atkarīga no Krievijas operativitātes.»

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pagājušā gada peļņa tiks novirzīta Hematoonkoloģijas nodaļas darbības nodrošināšanai nepieciešamajā 24. korpusa rekonstrukcijā. Par to šodien lēma Ministru kabinets.

Kā informē slimnīcas pārstāve Dace Preisa, 24. korpusa rekonstrukcija tika uzsākta šā gada pavasarī un to plānots realizēt trīs kārtās. Pateicoties sabiedrības atbalstam, Bērnu slimnīcas fonda organizētajā akcijā saziedojot vairāk nekā EUR 764 000, kā arī Eiropas reģionālā atbalsta fonda (ERAF) piešķirtajiem un BKUS novirzītajiem līdzekļiem, finansējums pirmo divu kārtu realizēšanai ir pietiekams un remontdarbi šobrīd ir finiša taisnē. Lai pacienti varētu pilnvērtīgi izmantot jaunās telpas, BKUS lūdza valdību atbalstīt ieceri 2014. gada auditēto peļņu EUR 141 359,00 novirzīt hematoonkoloģijas nodaļas medicīnas iekārtu iegādei.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) RCB Saulaino dienu bibliotēkā nogādātas dažādas attīstošās spēles un aktivitāšu galdiņi, kas turpmāk kalpos par pamatu vairāku atpūtas stūrīšu izveidei slimnīcā.

Turpmāk BKUS bērnu atpūtas stūrīšos pacienti varēs spēlēt attīstošās spēles, darboties ar speciāliem aktivitāšu galdiņiem un dēļiem, kā arī paši buvēt savu pilsētu.

Atpūtas stūrīšu inventārs iegādāts par mobilo sakaru operatora «Tele2» Ziemassvētku labdarības tirdziņā savāktajiem ziedojumiem. Ziemassvētku labdarības tirdziņā darbinieki piedalās gan kā pārdevēji, gan kā pircēji. No gada uz gadu tirdziņā iesaistās aizvien vairāk kolēģu, komentē «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nogādāts jaunietis, kurš enerģijas dzērienus lietojis kopā ar kafiju. Ar šādu dzērienu kombināciju puisis bija mēģinājis nakti palikt nomodā, tomēr no lielā kofeīna daudzuma jaunietim palicis slikti un viņš izsaucis ātro palīdzību, vēsta laikraksts Diena.

Turklāt - tā puisim nav bijusi pirmā reize, kad viņš nonācis līdzīgā situācijā. Slimnīcā jaunietis nogādāts ar ļoti ātru, neregulāru sirdsdarbību un augstu asinsspiedienu. Tikai pēc diennakts ārstniecības iestādē sirdsdarbība puisim atgriezās normas robežās, skaidro laikraksts.

BKUS bērnu kardioloģe Ingūna Lubaua norādījusi - gadījumi, kad enerģijas dzērienu dēļ slimnīcā nonāk jaunieši, nav reti. Visbiežāk tas notiek, sākoties skolai septembrī vai eksāmenu laikā pavasarī.

Lai novērstu šādas situācijas, vairāk nekā pirms gada tika sākta diskusija par nepieciešamību līdzīgi kā alkoholu aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību personām jaunākām par 18 gadiem. Lai gan likumprojektu, kas to paredz, Saeima apstiprināja 1. lasījumā, patlaban tas iestrēdzis un uz priekšu nevirzās. Deputāti gan sola pie šī jautājuma drīz atgriezties, un, iespējams, Lietuvas nesenais lēmums aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību bērniem līdz pilngadībai būs pamudinājums arī Latvijai darīt to pašu, raksta Diena.

Latvija pieteiksies vēl papildu 210 000 "Moderna" vakcīnām pret Covid-19, otrdien valdības pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs aicināja šīs dienas valdības sēdē iekļaut jautājumu par Latvijas iespēju rezervēt papildu 210 000 "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.

Pavļuts sacīja, ka vakar tika saņemta informācija par Latvijas iespēju rezervēt papildu vakcīnas un Latvijai lēmums ir jāsniedz līdz šī vakara plkst.18.

Jau vēstīts, ka otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Savukārt trešdien Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) kā pirmā Latvijā sāks ārstniecības personu vakcināciju ar "Moderna" vakcīnām pret Covid-19, informēja BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Valsts SIA Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) 2012. gadā apgrozīja 19,2 miljonus latu, kas ir par 8,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, taču pārskata gads noslēgts ar 1,1 miljona latu lieliem zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā no BKUS kopējās ieņēmumu struktūras 95,8% veidoja veselības aprūpes pakalpojumi, no kuriem 97,5% ir valsts apmaksāti, bet 2,5% - maksas pakalpojumi.

Pērn ir samazinājies vidējais ārstēšanās ilgums. 2011. gadā tas bija 5,04 dienas, bet pērn – 4,8 dienas. Vidējā ārstēšanās ilguma samazinājums saistāms ar gada pirmajā pusē optimizēto pacientu izmeklēšanu un ārstēšanu visās stacionāra nodaļās, norāda slimnīcas vadība, prognozējot, ka vidējam ārstēšanās ilgumam turpmākajos gados būs tendence palielināties, jo, attīstot observācijas darbu, kā arī dienas stacionāra un ambulatoro aprūpi, stacionāra apstākļos ārstēto pacentu veselības stāvoklis kļūst smagāks, līdz ar to arī pagarinās ārstēšanās laiks.

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Izsludinot akciju Valdība vilcinās, ārsti dara, ģimenes ārsti trešdien, 12.jūlijā uz vienu dienu pārtrauks streiku, LTV raidījumā Rīta panorāma teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valdes loceklis Pauls Princis.

Ar šādu rīcību ģimenes ārsti vēloties pateikties pacientiem par atbalstu laikā, kad valdība vilcinās pieņemt ārstu prasības, skaidro P.Princis.

Šodien valdībā iecerēts panākt vienošanos ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) par lauku ģimenes ārstu dalības izbeigšanu streikā.

Ģimenes ārstu streiks tika uzsākts 3.jūlijā un tajā piedalās vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Viņu prasība ir palielināt kapitācijas naudas maksājumu par 30%. Veselības ministrijas piedāvājumam palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu ārsti nepiekrīt, skaidrojot, ka ģimenes ārsts vienlaikus ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi.

Attālināto ārstu konsultāciju platformā "DoctorOnline" vēl pirms mēneša notika aptuveni 10 konsultācijas nedēļā, taču šobrīd to skaits dienā pārsniedz 30.

Pēdējo 10 dienu laikā platformā reģistrējušies 200 jauni pacienti un 83 ārsti. Šobrīd "DoctorOnline" ir reģistrēti vairāk nekā 140 ārsti.

"Kopš marta otrās nedēļas ir redzams, ka attālinātas konsultācijas cilvēkiem kļūst vajadzīgākas. Ņemot vērā šī brīža izmaiņas normatīvajos aktos, kas prasa klīnikām samazināt klātienes konsultāciju skaitu, ārsti meklē risinājumus. Katru dienu saņemam jaunus pieteikumus no klīnikām un privāti praktizējošiem ārstiem. Šobrīd strādājam gandrīz 24 stundas diennaktī, lai visu paspētu. Tāpat nemitīgi veicam tehniskos papildinājumus," stāsta Santa Batuhtina-Banga, "DoctorOnline" (SIA "Telemedicine") biznesa attīstības direktore.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2023 sadarbībā ar Ceresit balsojumā par sabiedrībai nozīmīgāko 2023.gada būvi, summējot balsis interneta balsojumos, no 4139 kopumā nodotajām balsīm visvairāk saņēmusi Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā.

Šīs būves pārstāvji skates laureātu apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 2024.gada 22.augustā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, saņems skates titulsponsora Ceresit balvu.

Šogad skates Gada labākā būve Latvijā 2023 rīkotāji - Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ceresit pirmo reizi ikvienu aicināja balsot par skatei pieteiktajām 2023.gadā ekspluatācijā nodotajām būvēm, novērtējot to nozīmi sabiedrībai. Balsojums, kas sākās jūlija beigās, noslēdzās 2024.gada 16.augusta pēcpusdienā, saņemot kopējo balsu skaitu - 4139 balsis. Visaugstāko balsu skaitu saņēmusi BKUS Taureņu māja, nedaudz aiz sevis atstājot Preiļu pili un daudzdzīvokļu māju Mimosa, kā arī citas būves. Skates rīkotāji pateicas visiem, kas iesaistījās balsošanā un pauž gandarījumu, ka neviena no septiņdesmit būvēm, par ko ikviens varēja balsot, nav palikusi bez kāda ievērības un atzinības.

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.