Aptieku tīkla «Benu» īpašnieks SIA «Benu Aptieka Latvija» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.februāra līdz 2018.gada 31.janvārim strādāja ar apgrozījumu 44,175 miljonu eiro apmērā, kas bija par 5,4% jeb 2,266 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa šajā finanšu gadā bija 1,503 miljoni eiro, kas bija par 35,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Benu Aptieka Latvija» skaidro, ka palielināt apgrozījumu tam izdevies, liekot uzsvaru uz klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu un operatīvās darbības pilnveidošanu. Uzņēmums arī pagājušajā gadā paplašināja aptieku tīklu ar četrām jaunām aptiekām Rīgā, Cēsīs, Jelgavā un Aizkrauklē.

Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja vidēji 397 darbiniekus, kas bija par pieciem vairāk nekā gadu iepriekš.

Raugoties nākotnē, SIA «Benu Aptieka Latvija» savā attīstības plānā definējis, ka tā «galvenais uzdevums ir vairot klientu apmierinātību ar »Benu aptieku« apkalpošanas kvalitāti, sniedzot iespējami labāko farmaceitisko aprūpi». Tādēļ uzņēmums turpinās rūpēties par medikamentu pieejamību, farmaceitu tālākizglītošanu, jaunu tehnoloģiska atbalsta risinājumu attīstīšanu. Tāpat tas turpinās izskatīt iespējas un piedāvājumus aptieku tīkla paplašināšanai.

Aptieku tīkla «Benu» īpašnieks SIA «Benu Aptieka Latvija» sev pievienos meitas uzņēmumu SIA «Pils Zaļā aptieka», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Pils Zaļā aptieka» reģistrēta komercreģistrā 2017.gada 20.septembrī. Tās dibinātāja bija Dina Kurzemniece, taču jau 2017.gda 13.oktobrī par jaundibinātās aptiekas īpašnieku reģistrēts aptieku tīkls SIA «BENU Aptieka Latvija».

SIA «Benu Aptieka Latvija» ik gadu savam tīklam pievieno vairākas jaunas aptiekas. 2017.gadā aptieku tīkls pievienoja sev trīs uzņēmumus, kuri nodarbojās ar farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecību aptiekās.

SIA «Benu Aptieka Latvija» dibināta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 333 410 eiro un 100% tā kapitāla daļas pieder SIA «PHOENIX Baltics Holding», kas savukārt pieder Vācijas uzņēmumam «PHOENIX International Beteiligungs GmbH».

SIA Benu Aptieka Latvija turpina ekspansiju, pievienojot vairākās citas Latvijas aptiekas. Veicot reorganizāciju, šonedēļ tai pievienota arī SIA Alūksnes Lielā aptieka.

Kopumā kopš 2006.gada, kad uzsākta reorganizācija, Benu Aptiekai pievienotas jau 27 aptiekas dažādos Latvijas reģionos. Savukārt šogad Benu Aptieka pievienotas jau divas aptiekas, ieskaitot SIA Alūksnes Lielā aptieka.

2012. gadā SIA Benu Aptieka Latvija strādāja ar 31,5 milj. eiro apgrozījumu, un gads tika noslēgts ar 206,3 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft dati. Vidēji 2012. gadā SIA Benu Aptieka Latvija nodarbināja 298 darbiniekus.

1995. gadā farmaceitisko izstrādājumu tirgotājs tika reģistŗets ar nosaukumu SIA Hansa Pharma, taču šā gada februārī tika pārdēvēta par Benu Aptieka Latvija. Uzņēmums pieder Phoenix Baltics Holding, kura īpašnieks savukārt ir Vācijas firma Phoenix International Beteiligungs GmbH.

Šonedēļ pēc rekonstrukcijas durvis vērusi Benu Aptieka Salaspilī, Lauku ielā 6. Līdz ar aptiekas labiekārtošanu ievērojami paplašināts arī preču sortiments.

Renovācija Benu aptiekā Salaspilī tika īstenota divu nedēļu laikā. Tā tika uzsākta ar mērķi esošajās telpās ieviest aptieku tīkla vienoto eko konceptu. Vienotā vizuālā tēla ieviešana Benu aptiekās aizsākās jau 2013.gadā un pakāpeniski ik gadu tiek īstenota arvien lielākā skaitā tīkla aptieku kā Rīgā, tā arī Latvijas reģionos.

Vienots starptautisks aptieku standarts ļauj uzlabot konkurētspēju Latvijas tirgū, uz ko arī norāda aptieku tīkla pērnā gada straujais finansiālais kāpums,» komentē Benu Aptieka Latvija SIA mārketinga daļas vadītāja Kristīne Rozniece.

Aptiekā Salaspilī strādā 5 farmaceiti un farmaceita asistenti.

Baltijā ir vidēji viena aptieka uz 2200 iedzīvotājiem, un konkurence ir īpaši sīva, jo, piemēram, Somijā ir aptieka uz katriem 6700 iedzīvotājiem

«Daži no maniem kolēģiem citās valstīs jūtas ļoti ērti, bet mums par savu vietu zem saules ir jācīnās,» atzīst Leons Jankelevičs (Leon Jankelevitsh), Tamro Baltics izpilddirektors. Galvenie konkurenti katrā valstī ir atšķirīgi, un neesot daudz spēcīgu Baltijas līmeņa spēlētāju. Viņa skatījumā, bez Benu vēl tikai Euroaptiekai ir labs aptieku pārklājums visā Baltijā. «Taču mēs Baltijā konkurējam ne tikai par klientiem, bet arī par darbaspēku. Tas ir nozīmīgs izaicinājums visam sektoram visās trijās valstīs. Vispirms tas bija aktuāli Igaunijā, tad sekoja Latvija un Lietuva, un tagad visa Baltija saskaras ar izaicinājumu, ka trūkst farmaceitu. Visiem spēlētājiem ir izaicinājums, kā būt efektīviem, attīstīt pakalpojumus un palikt konkurētspējīgiem klientu acīs bez īpaša izmaksu pieauguma atalgojumā. Tas ir vēl viens papildu konkurences līmenis,» uzsver L. Jankelevičs. Viņš arī piebilst, ka īpaši svarīgi ir ne tikai piesaistīt darbiniekus, bet arī viņus noturēt. Tas nav tikai jautājums par atalgojumu. Ir iespējams pārvilināt darbiniekus no konkurentiem, bet viņus spēj noturēt laba vadības komanda, kompānijas kultūra, izaugsmes iespējas u.tml. «Tas ir komplekss jautājums, kam pievēršam īpašu uzmanību. Mūsu reputācija kā darba devējam ir spēcīga, bet labi saprotu, ka tas var mainīties, ja vien ar to nestrādāsim katru dienu,» saka L. Jankelevičs.

Aizvadītā gada decembrī būtiski palielinājies pretsaaukstēšanās līdzekļu pieprasījums salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie aptieku pārstāvji.

Benu aptiekas pārdošanas attīstības vadītājs Egils Tēbelis aģentūrai BNS norādīja, ka 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, pieprasījums pēc pretsaaukstēšanās līdzekļiem ir būtiski pieaudzis. «Kopējais šo līdzekļu pieprasījums ir pieaudzis par 21%, bet līdzekļi pret iesnām pirkti pat par 40% vairāk. Otra straujāk pieaugušā kategorija ir kompleksie preparāti, kuru pieprasījums pieaudzis par 26% , bet trešā straujāk augošā grupa ir līdzekļi kakla sāpju ārstēšanai, kuru pieprasījums pieaudzis par 14%,» klāstīja Tēbelis.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka pērn visvairāk pretsaaukstēšanās produkti pirkti oktobrī - salīdzinot ar decembri, pārdošanas apjomi oktobrī bija par 3% lielāki. «Vismazāk ar saaukstēšanos Benu aptiekas klienti ir saskārušies novembrī – tad, salīdzinot ar decembri, preparāti pirkti par 17% mazāk,» sacīja Tēbelis, piebilstot, ka visvairāk decembrī cilvēki pirkuši līdzekļus cīņai ar iesnām.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Šonedēļ Jelgavā darbību uzsākusi pirmā Benu franšīzes aptieka Latvijā - Jelgavas Pils aptieka, kas darbojas jau kopš 1994. gada, informē uzņēmums.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» šobrīd ir divas aptiekas Rīgā un trīs aptiekas Jelgavas novadā. Kopā uzņēmumā strādā 30 darbinieki, tā apgrozījums 2016. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» vadītāja un īpašniece Dina Kurzemniece, kura uzņēmumā darbojas kopš tā pirmsākumiem, uzsver: «Sadarbība ar Benu Aptiekām, ar ko mums sakrīt nākotnes attīstības vīzija, nozīmē plašāku produktu un preču klāstu, dažādas akcijas un lojalitātes programmu, klientu apkalpošanas un biroju tehnikas aprīkojumu un programmatūru mūsu darbiniekiem.»

«BENU Aptiekas» Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: «Benu franšīze dod neatkarīgām aptiekām iespēju attīstīties un nodrošina papildu iespējas aptiekām. Esam izveidojuši biznesa un loģistikas modeli, kas palīdz uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.»

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Izmaiņas nosaukumā reģistrētas SIA Hansa Pharma, liecina Lursoft dati.

Turpmāk Phoenix Baltics Holding piederošais uzņēmums būs zināms kā SIA Benu Aptieka Latvija.

Farmaceitisko izstrādājumu tirgotājs Latvijā reģistrēts 1995.gadā. Kopš 2006.gadā uzņēmumam reģistrētas vairākas reorganizācijas, kuru laikā tam pievienotas kopumā 26 aptiekas visā Latvijā, patlaban, kā liecina uzņēmuma interneta mājas lapā atrodamā informācija, tā tīklā strādā 47 aptiekas. SIA Benu Aptieka Latvija pamatkapitālu veido 3,333 miljoni eiro.

2012.gadā SIA Benu Aptieka Latvija apgrozījums bija 31,589 miljoni eiro, pēc nodokļu nomaksas uzrādot 206,35 tūkstošu eiro zaudējumus. Aizpagājušajā gadā Benu aptieku tīklā strādājuši 298 darbinieki.

SIA Benu Aptieka Latvija reģistrējusi izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

Šā gada 17. augustā valdes locekļa pienākumus pārstājis pildīt Vācijas pilsonis Jans Makss Klemenss Švesigs, kurš uzņēmuma valdē savu darbu uzsāka 2013. gada augustā. Jānorāda, ka līdz ar Jana Maksa Klemensa Švesiga aiziešanu, uzņēmuma valdei pievienojusies Anete Rožkalna, kas valdē strādās līdzās Vizmai Vīksnai.

2014. gads Benu Aptieka Latvija bijis finansiāli veiksmīgs, jo uzņēmumam izdevās apgrozījumu palielināt līdz 37,880 miljoniem eiro. Tāpat pērn pieauga arī Benu Aptieka Latvija peļņa pēc nodokļu nomaksas, un tā sasniedza 903,456 tūkstošus eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs aizvadītajā gadā pakāpās līdz 11,46.

11.decembrī darbu uzsākusi Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) 12. kongresā ievēlētās biedrības vadības institūcijas - prezidente Dace Ķikute un jaunievēlētā biedrības valde, informē LFB.

Valdē ievēlēta Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne Baiba Mauriņa, SIA «Benu aptieka Latvija» Farmācijas nodaļas vadītāja Vizma Vīksna, VSIA «Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca» Aptiekas un apgādes nodaļas vadītāja Inga Gūtmane, LFB līdzšinējā prezidenteKitija Blumfelde, SIA «Benu aptieka Latvija» farmaceite Baiba Duncīte, SIA «Latvijas aptiekas» tirdzniecības direktoreAlla Čudovska, SIA «Aura-Farm» aptiekas farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Inga Urtāne, SIA «Alante» Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, «Mana Aptieka» aptieku menedžere Antra Liepiņa, SIA «Euroaptieka Farmācija» valdes locekle Zane Džeriņa.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) vērš uzmanību, ka medikamentu nepietiekamā pieejamība apgrūtina kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšanu iedzīvotājiem.

Par zāļu trūkumu aptiekās tiek ziņots visā Eiropas Savienībā, un lielākoties to rada ražotāju nespēja piegādāt nepieciešamo zāļu daudzumu, par ko liecina arī ES Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) veiktā biedru aptauja, kuras ietvaros dalībvalstis ziņo par medikamentu nepieejamību.

PGEU aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, kuru biedri atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušies ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa – 21 valsts no 24 – norāda, ka, salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir pasliktinājusies. Valstis ziņo par zāļu trūkumu visās slimību kategorijās. Lielākā daļa respondentu (67%) norāda, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu valstī trūkst vidēji 200 medikamentu.

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

Par zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics, kam pieder arī Benu aptiekas visā Baltijā izpilddirektoru kļuvis Leons Jankelevičs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā izpilddirektora pienākums būs vadīt zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu Tamro un Benu aptieku mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Pēc L.Jankeleviča teiktā, Tamro darbība Baltijā ir bijusi stabila, un arī turpmāk viņš vēlas nodrošināt Tamro Baltija veiksmīgu attīstību.

Līdz šim L.Jankelevičs strādājis kompānijā PricewaterhouseCoopers, ir bijis Eesti Post valdes loceklis un zāļu tirdzniecības uzņēmuma Magnum Medical valdes priekšsēdētājs. L.Jankelevičam ir maģistra grāds starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā, kas iegūts Heriota-Vata Universitātes Edinburgas Biznesa Skolā.

Zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums Tamro Baltics, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs, nodarbina gandrīz 1200 strādājošo un ietilpst PHOENIX koncernā, kurš darbojas 25 Eiropas valstīs.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Latvijā gandrīz visās apdzīvotās vietās aptieku maksimālais skaits ir sasniegts, līdz ar to kāpināt apgrozījumu ar jaunu aptieku atvēršanu kļūst grūtāk

Tādu viedokli DB pauž SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas valstīs un Somijā. Ar A Aptiekas zīmolu šobrīd darbojas 84 aptiekas Latvijā. Trešā daļa no tām ir Rīgā, bet pārējās atrodas citās lielākajās Latvijas pilsētās. Uzņēmums ir reģistrēts 2005. gada sākumā, bet pirmsākumos tas strādājis kā SIA Saules aptieku pārvalde, kurai piederēja 24 aptiekas, bet tā saistītajiem uzņēmumiem - 12 aptiekas. Deviņos gados aptieku skaits ir palielināts divarpus reizes. Pēdējos piecos gados SIA A Aptiekas ievērojami palielinājusi apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 19% līdz 25,7 milj. eiro, bet tā peļņa kāpusi par 26,5%, sasniedzot vairāk nekā 890 tūkstošus eiro. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 30 milj. eiro, liecina Lursoft dati. «2015. gadā mūsu mērķis ir sasniegt 36 milj. eiro apgrozījumu. Pieaugumu nodrošinās jaunas aptieku koncepcijas ieviešana, interneta projekts, kas tika sākts šajā gadā. Efekts apgrozījuma datos varētu būt arī no aptiekām, kas mūsu tīklam pievienotas pagājušā gada vidū,» stāsta SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Pēdējā laikā ir notikušas izmaiņas Baltijā vadošā medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics vadībā. B2C kanāla un komercdirektors Kristers Tamms (Krister Tamm) iecelts par Tamro Baltics izpilddirektora vietnieku, kā arī valdei pievienojušies trīs jauni dalībnieki – Aleksejs Boroduļins, Uldis Priekulis un Inese Žēpere.

Pēc līdzšinējā Tamro Baltics B2B kanālu un piegādes ķēdes direktora Kestuta Dubinkas lēmuma aiziet no uzņēmuma pēc 20 gadu darba, tostarp pēdējos trīs gadus strādājot Baltijas valdes sastāvā, tika nolemts paplašināt Baltijas valdes sastāvu.

“Paplašinātā komanda ļaus mums vairāk koncentrēties uz iespējām Baltijas veselības aprūpes tirgū, kā arī izmantot iekšējo efektivitāti Baltijas valstīs kopā ar mūsu spēcīgajām vietējām vadības komandām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Būdami lielākais farmācijas vairumtirgotājs Baltijā un vadošais aptieku tīkls, esam apņēmušies rūpēties par pacientiem un klientiem visās Baltijas valstīs,” par izmaiņām uzņēmuma valdē saka Tamro Baltics izpilddirektors Leons Jankelevičs.

Noslēdzoties Iepirkšanās centrā “Olimpia” pirmā stāvā renovācijai, durvis vēris Latvijā pirmais “Tradehouse” veikals, kas piedāvā kosmētikas un labsajūtas zīmolu izlasi.

“Tradehouse” nodrošina 20 jaunas darba vietas un ir šobrīd lielākais skaistumkopšanas preču veikals Latvijā, ar vairāk kā 1200 kvadrātmetru platību.

Jaunatklātais veikals ir viens no sešiem zīmola veikaliem Baltijā un pirmais Latvijā. "Tradehouse" zīmolam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nozarē, un tas ir lielākais skaistumkopšanas produktu izplatītājs Igaunijā. Veikalā pieejamas preces gan nozares profesionāļiem (frizieriem, kosmetologiem, manikīra un citiem speciālistiem), gan ikdienas lietotājiem. Piedāvājuma klāstā ietilpst vairāk nekā 800 pasaulē zināmi zīmoli un 100 000 skaistumkopšanas produkti.

Iepirkšanās centrs “Olimpia” savu pirmā stāva rekonstrukciju uzsāka šī gada sākumā. Plānots arī uzlabot ēkas fasādi un veikt uzlabojumus autostāvvietā, kā arī labiekārtot skvēru pie iepirkšanās centra galvenās ieejas. Papildus klientiem jau zināmajiem sporta preču un outlet segmenta veikaliem, pēc reorganizācijas modernā konceptā atvēries Rimi hipermārkets, “BENU Aptieka un “Dino Zoo”. Savukārt, starp jaunajiem nomniekiem, zīmolam “Tradehouse” pievienojušies apģērbu veikals “Weekend”, dzērienu veikals “Vynoteka”, solāriju studija “SUNlight” un ziedu veikals “Marta ziedi”.

Latvijas Darba devēju konfederācija piektdien godināja labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauca Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.

Gada tautsaimnieka balvu no Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa saņēma ilggadējais SIA Latvijas Mobilais telefons valdes priekšsēdētājs Juris Binde.

Arī DB savu speciālbalvu – apmeklēt visus Dienas Biznesa uzņēmēju kluba pasākumus, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde pasniedza Jurim Bindem.

Labākā darba devēja Latvijā balvu no Ministru prezidenta Māra Kučinska saņēma a/s Latvijas valsts meži.

Labākais darba devējs

Latvijā – a/s Latvijas valsts meži

Rīgā – a/s Elko Grupa

Latgalē – SIA Light Guide Optics International

Vidzemē – SIA Valpro

Somijas investīciju kompānija Titanium ir uzsākusi strauju ekspansiju Baltijas valstīs un tuvāko gadu laikā plāno kļūt par vienu no nekustamo īpašumu investīciju līderiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šā gada nogalē uzsāka sava Baltijas nekustamo īpašumu portfeļa veidošanu, iegādājoties pirmos divus tirdzniecības centrus Latvijā un Igaunijā. Novembrī par vairāk nekā 40 miljoniem eiro Rīgā tika nopirkts tirdzniecības centrs Ozols, savukārt pirms tam oktobrī Titanium iegādājās Viimsi Market ēku Tallinā.

Pārdots tirdzniecības centrs Ozols Rīgā  

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas...

Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonds šobrīd risina sarunas vēl par vairāku īpašumu iegādi un portfeļa paplašināšanu, kas nodrošinātu fonda ambīcijas tuvāko gadu laikā izaugt par vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu investoriem Baltijā gan privātajā, gan publisko pakalpojumu sektorā.

“Izveidojot Titanium Baltijas nekustamo īpašumu fondu, par primāro mērķi izvirzījām kvalitatīvu komercīpašumu iegādi ar labiem nomas līgumiem. Otrs virziens, kurā redzam lielu potenciālu, ir sadarbība ar valsts un pašvaldību sektora institūcijām, kas iedzīvotājiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus. Titanium portfelī šobrīd ir gandrīz 150 valsts sektora īpašumi visā Somijā – klīnikas, pansionāti, bērnudārzi u. c. Mēs uzskatām, ka šajā nekustamo īpašumu segmentā ir liels izaugsmes potenciāls arī Baltijas valstīs," teic Titanium nekustamo īpašumu portfeļa vadītājs Sīms Rozentāls (Siim Rosenthal).

Pēc S. Rozentāla domām, šāds sadarbības modelis ļauj daudz efektīvāk izmantot valsts un pašvaldības līdzekļus, ieguldot budžeta līdzekļus vairāk cilvēkos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, nevis ēku celtniecībā un apsaimniekošanā. Šis modelis jau plaši tiek izmantots Somijā, kur tas ir pierādījis savu efektivitāti.

“Agrāk investīcijas ēkās veidoja ļoti ievērojamu daļu Somijas pilsētu un pašvaldību budžetos, savukārt tagad priekšroka tiek dota telpu nomai un investīcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Pašvaldībām pašām vairs nav jāiegulda ievērojami budžeta līdzekļi ēku būvniecībā un tādejādi atbrīvojas finansējums, ko ieguldīt iedzīvotājiem svarīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanā.”

Titanium Oyj ir Somijas finanšu un investīciju kompānija, kuras pārvaldītie aktīvi 2021. gada jūnija beigās veidoja 1,4 miljardus eiro. Titanium lielākais speciālais ieguldījumu fonds ir Special Mutual Fund Titanium Care Real Estate, kas investē veselības aprūpes un labklājības nozares nekustamajos īpašumos Somijā (fonds aktīvi šobrīd veido 652 miljonus eiro).

Jaunizveidoto Titanium Baltijas nekustamo īpašumu pārvalda Titanium Oyj meitasuzņēmums Titanium Rahastoyhtiö Oy. Titanium Baltijas nekustamo īpašumu investīciju fonda pirmie iegādātie īpašumi Baltijā ir tirdzniecības centrs Viimsi Market Igaunijā un 30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs Ozols Rīgā, kam ir BREEAM vides sertifikāts. Tā galvenie nomnieki ir Kesko-Senukai veikals un Rimi hipermārkets, savukārt citos un mazākos nomas īpašumos ietilpst Hesburg ātrās ēdināšanas ķēde, Benu aptieka un vairāki citi mazumtirgotāji.

Savukārt Viimsi Market ir desmit nomnieki, no kuriem lielākie ir lielveikals Rimi un Vīmsi pašvaldības bibliotēka. Centrs uzbūvēts 2015. gadā.

ASV Federālo Rezervju sistēmai (FRS) jādomā, kā sākt bremzēt aktīvu iepirkumu programmu, neveicinot ilgtermiņa likmju paaugstināšanu, uzskata eksperti.

«FRS vēlas graciozi noslēgt programmu, taču tajā pašā laikā turēt zemu obligāciju ienesīgumu vēl kādu gadu,» MarketWatch sacījis CIBC World Markets galvenais ekonomists Averijs Šenfelds.

Tomēr eksperti pieļauj, ka FRS vēl nav skaidrs, kā to izdarīt – patlaban tiek apsvērtas vairākas idejas, kas var atlikt lēmumu par ikmēneša 85 miljardu dolāru aktīvu iepirkumu samazināšanu līdz nākamajam gadam.

Arī Ņujorkas Universitātes ekonomists Marks Gertlers, kurš strādājis kopā ar FRS vadītāju Benu Bernanki, piekrīt A. Šenfeldam. Viņš uzsver, ka ASV centrālās bankas pārstāvji uzskata, ka ilgtermiņa likmes jau tagad ir augstākas nekā tām vajadzētu būt šajā ekonomikas atveseļošanās posmā.

Atvērts Rimi Super veikals Rīgā, Dzelzavas ielā. Tā labiekārtošanā un attīstībā investēti 780 tūkstoši eiro.

Lielveikals atrodas jaunā, daudzfunkcionālā tirdzniecības centra pirmajā stāvā, aizņemot lielāko daļu platības – 1400 m2. Tāpat tirdzniecības centrā atradīsies gan sporta klubs, gan citu nomnieku telpas.

Jaunās telpas iekārtotas energoefektīvi, tostarp izmantojot tehnoloģiskās aukstuma iekārtas ar videi draudzīgu aukstumnesēju CO2, uzstādot siltuma utilizācijas iekārtas un energoefektīvo, videi draudzīgāko LED apgaismojumu. Rimi Latvia lielveikala Rimi Dzelzavas labiekārtošanā un attīstībā investējusi 780 tūkstošus eiro.

Tirdzniecības centrs rekonstrukcijai tika slēgts 2018. gada februārī. Ēka pilnībā nojaukta, un tās vietā tapis jauns, daudzfunkcionāls objekts divos stāvos ar kopējo platību 4210 m2, no kuriem 1920 m2 ir tirdzniecības telpu platība, bet pārējā ēkas daļa paredzēta sporta un sabiedriskajām telpām. Plašāka kļuvusi arī ārējā teritorija, kur klientiem pieejamas 90 autostāvvietas (no tām piecas rezervētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), 22 velosipēdu novietnes (gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem) un soliņi.

ASV centrālā banka ievada lētās naudas ēras beigas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ finanšu un ekonomikas pasaulē beigas pienākušas veselai grāmatas nodaļai – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) noslēgusi savu pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas jeb, kā saka tautā, dolāru drukāšanas kārtu. Par šo brīdi finanšu tirgos dažādas runas ir jau mēnešiem. Lai gan FRS solījusi vēl ilgstoši uzturēt zemas dolāru procentlikmes, iestāde par jaunradītu likviditāti vairs milzu apjomos neuzpirks ASV valdības obligācijas un hipotekārās parādzīmes, kas bija ierasta situācija pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā. Viens no dolāru drukāšanas programmas mērķiem bija arī riska aktīvu cenu kāpuma stimulēšana, un, kā rāda pēdējo gadu pieredze, cenu pieaugums ASV akciju tirgū ir bijis fenomenāls. Pašlaik skaidrs ir arī tas, ka šāda aktīvu uzpirkšanas programma nav izraisījusi milzīgu inflāciju vai pat hiperinflāciju, ar ko sākotnēji biedēja vairāki ekonomisti (tika piesaukta arī strauja ASV dolāra devalvācija). Pašlaik tiek lēsts, ka ASV FRS par dolāra likmju palielināšanu varētu lemt nākamā gada vidū, kas nozīmē, ka superlētās naudas laikmetam ir iezīmējušās beigas.