Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Pāvests Benedikts XVI 28. februārī atkāpsies no sava amata.

Atkāpjoties no sava amata, pāvests kļūs par pirmo Katoļu baznīcas vadītāju, kas šādi rīkojies pēdējo 600 gadu laikā. Ar savu lēmumu atkāpties no amata 85 gadus vecais pāvests iepazīstinājis Vatikāna kardinālu tikšanās laikā pirmdienas rītā.

Kā pāvesta atkāpšanās iemesls tiek minēts viņa veselības stāvoklis. Izplatītajā paziņojumā pāvests norāda, ka pēdējo mēnešu laikā pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, līdz tādam līmenim, kad kļuvusi apgrūtināta sekmīga pienākumu veikšana.

Benedikts XVI par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves.

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā «XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums» uzvarējusi SIA «Biļešu paradīze», informē Kultūras ministrija. Iepirkumam par svētku biļešu tirdzniecību, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija no 2017. gada 14. augusta līdz 7. septembrim, pieteicās trīs pretendenti. Iepirkuma mērķis bija izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu.

Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurš apliecina pretendenta pakalpojuma atbilstību galvenajām prasībām– nodrošināt ne mazāk kā 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijas teritorijā, izbraukumu tirdzniecību, biļešu elektronisko kontroli svētku pasākumu norišu vietās.

«Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību, un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.Programma ir ļoti krāšņa – Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,» skaidro svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

97 gadu vecumā mirusi Lielbritānijā dzimusī Zviedrijas princese Liliāna, pavēstījis Zviedrijas karaļnams.

Liliāna Meija Deivisa dzimusi 1915. gadā Velsā. 1943. gadā viņa iepazinās ar Zviedrijas princi Bertilu – pašreizējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava tēvoci. 1945. gadā Liliāna izšķīrās no sava vīra. Saskaņā ar tobrīd pastāvošo kārtību, pretendents uz Zviedrijas troni nevarēja apprecēt sievieti, kas nepārstāvēja aristokrātu kārtu.

Prinča Bertila divi brāļi, apprecot citas kārtas sievietes, jau bija atteikušies no savām tiesībām uz troni, savukārt kroņprincis Gustavs Ādolfs 1947. gadā gāja bojā aviokatastrofā. Tagadējais Zviedrijas karalis, Gustava Ādolfa dēls un troņmantnieks Kārlis XVI Gustavs tobrīd bija pāris mēnešus vecs un pastāvēja liela iespēja, ka Bertilam būs jākļūst par reģentu. Šāda iemesla dēļ Bertils un Liliāna neapprecējās, bet slepenībā vairākus gadus tikās villā Francijas dienvidos.

Lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Centrāleiropā un Austrumeiropā Wizz Air šodien paziņoja, ka pēc konkursa atlases procesa ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Airbus SAS par 110 lidmašīnu Airbus A321neo iegādi ar piegāžu sākumu 2019. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Saprašanās memorands paredz arī nesaistītas tiesības Wizz Air iegādāties papildu 90 lidmašīnas A321neo. Jaunās lidmašīnas gan aizstās pašreizējos gaisa kuģus, kad tie tiks nodoti atpakaļ iznomātājiem, gan nodrošinās papildu iespējas Wizz Air tālākai izaugsmei. Saskaņā ar saprašanās memorandu Wizz Air ir tiesības noteiktu skaitu lidmašīnu A321neo aizstāt ar Airbus A320neo, ja nākotnē tas būs nepieciešams. Šī vienošanās arī noteic, ka Wizz Air atceļ desmit A320ceo saimes lidmašīnu pasūtījumu, kuras saskaņā ar pašreizējo Wizz Air un Airbus SAS pirkuma līgumu bija paredzēts piegādāt 2018. gadā.

Pāvests Benedikts XVI ir nosūtījis savu pirmo, ļoti gaidīto Twitter ziņu, izmantojot savu personīgo kontu @pontifex, vēsta BBC.

Fotoaģentūras arī piedāvā fotogrāfijas, kurās redzams, kā pāvests nospiež planšetdatora iPad pogu, nosūtot ziņojumu pasaulei.

Tajā rakstīts: «Mīļie draugi, es esmu gandarīts sazināties ar jums caur Twitter. Paldies par jūsu lielo interesi. Es no sirds svētīju jūs visus.»

Pāvesta runasvīrs iepriekš informēja, ka pāvestam būs konti astoņās valodās. Pagājušajā gadā pāvests nosūtīja savu pirmo tvītu no Vatikāna konta.

Gaidāmā varas nodošana Vatikānā nav paslīdējusi garām arī totalizatoru industrijai un saskaņā ar kompānijas Optibet izliktajām likmēm vislielākās izredzes nokļūt Svetajā krēslā ir kardinālam no Ganas Pīteram Tarksonam.

Iespēju tam, ka viņš kļūs par jauno pāvestu, bukmeikers vērtē ar likmju koeficientu 3,5, līdz ar to katrs uz šo iespēju uzliktais lats tās piepildīšanās gadījumā likmes licējam transformējas 3,5 latos, tādējādi nodrošinot 2,5 latu peļņu.

Otrs zemākais koeficients – 5 – iespējai nokļūt amatā ir Itālijas prelātam, Vatikāna diplomātam Tarsizio Bertone, savukārt trešais zemākais koeficients – 5,2 ir iespējai, ka šajā amatā nokļūs kardināls Anhelo Skola.

Nedaudz zemāk tiek vērtētas Kanādas kardināla Marka Oulleta izredzes (5,5), savukārt Nigērijas kardināla Fransisa Arinze izredzes novērtētas ar koeficientu 10. Vēl koeficients 4,6 tiek piemērots iespējai, ka pāvesta amatā nokļūs kāds cits.

Februāra beigās Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI atkāpsies no sava amata un Vatikānā sāksies nākamā baznīcas galvas izraudzīšanās. Pēc atkāpšanās no amata pāvests divus mēnešus pavadīs Castel Gandolfo pilsētiņā, kur atrodas pāvesta vasaras rezidence.

Nelielā pilsētiņa atrodas uz dienvidiem no Romas. Pāvesta vasaras rezidence ir izgreznota ar plašiem dārziem un izrotāta ar Senās Romas laikmeta skulptūrām. Rezidence tika uzbūvēta 17. gadsimtā pāvestam Urbānam VIII.

Kādreiz Castel Gandolfo vasarās apmetās arī Romas imperatori, bet mūsdienās klusās pilsētiņas mieru iztraucē vien tūristi.

Pēc divu mēnešu atpūtas rezidencē, pāvests, kurš no amata atkāpās veselības problēmu dēļ, dosies atpakaļ uz Vatikānu, kur sava mūža atlikušās dienas pavadīs klosterī.

Par jauno pāvestu piektajā balsošanas kārtā trešdien ievēlēts līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēmis pāvesta vārdu Francisks.

Šī ir pirmā reize, kad par Romas pāvestu kļūst katoļu garīdznieks, kurš nenāk no Eiropas.

Jaunais pāvests, kuram jāstājas Benedikta XVI vietā, ticis ievēlēts konklāva otrajā dienā piektajā balsojumā.

Baltie dūmi no skursteņa uz Siksta kapelas jumta parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika. Drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani, un milzīgais ticīgo pūlis Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, uzgavilēja.

Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās kardināls, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: «Habemus Papam» («Mums ir pāvests»).

Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.

Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Ceturtdien, 12. aprīlī, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas domes rīcības komiteja iepazinās ar Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbiem. Tā bija pēdējā iespēja publiski apskatīt Mežaparka Lielo estrādi vēl kā būvniecības objektu, pirms pirmās būvniecības kārtas nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 18. jūnijā.

«Šodien klātienē pārliecinājāmies, ka būvniecības pirmās kārtas darbi Mežaparka Lielajā estrādē norit pēc plānotā grafika un valsts simtgades gaidītākie svētki notiks atjaunotā vietā un tiem paredzētā laikā. Visas iesaistītās puses – Rīgas pašvaldība, svētku rīkotāji un būvnieki ar lielu atbildību ikdienu veic savu darbu, lai kopīgi izdotos lieliski svētki,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas pilsētas rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs informēja: «Šobrīd ir paveikti gandrīz 88 % no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigti jaunā žoga montāžas darbi, turpinās bruģa ieklāšana un zāliena pamatnes sagatavošana skatītāju laukumā. Notiek margu uzstādīšana, norit pagaidu koristu tribīņu montāža. Joprojām turpinās inženiertīklu izbūves darbi. Ir uzstādīti abi gaismas torņi un pabeigta gaismas stabu montāža visā estrādes teritorijā. Norit labierīcību un pergolas koka elementu uzstādīšana un drīz atsāksies ceļa seguma klāšana uz jaunizbūvētā ceļa no Viestura prospekta puses. Savu kārtu gaida arī estrādes soli, kuri jau ir piegādāti Rīgā.»

Mežaparka lielajā estrādē konstatētas problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Problēma atklāta šodien, veicot pēdējos plānotos tehniskā nodrošinājuma darbus. Svētku rīkotāji par radušos situāciju informējuši Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA «Rīgas meži», aicinot tai rast risinājumu.

«Rīgas meži» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA skaidroja, ka uz estrādi dosies uzņēmuma darbinieki, kuri centīsies paātrināt sakrājušās ūdens izvadīšanu no komunikācijas šahtām. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka minētās šahtas paredzētas vienīgi vadu «noslēpšanai», nevis ūdens novadīšanai, attiecīgi nosakot, ka visiem komunikācijas kabeļiem jābūt ūdeni izolējošiem.

«Situācija funkcionāli traucē, un mēs palīdzēsim novadīt ūdeni, bet šahtas nav paredzētas lai vadus pasargātu no ūdens,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka par atsevišķu pazemes komunikāciju kanālu izbūvi varētu domāt estrādes otrā pārbūves posma pirmajā daļā, ko paredzēts pabeigt līdz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā.

Rīgā svētdienas vakarā noslēdzās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieku gājiens.

Vairāk nekā septiņas stundas ilgais gājiens veda no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu un caur goda vārtiem nonāca dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā - Skonto stadionā. Tiek lēsts, ka gājienā piedalījās vairāk nekā 43 000 svētku dalībnieku.

Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

«Tās drīzāk bija ideoloģiskas nesaskaņas. Tajā ziņā, ka man bija diskusija par pašvaldību piesaisti komercbanku struktūrām, kur man bija diskusija ar Nilu Ušakovu. Tā stāv ceļā valstiska koncepta realizēšanai,» intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ neizdevās īstenot savas idejas partijā Saskaņas centrs, sacījis politiķis, mūzikas zinātnieks, jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibinātājs Armands Strazds.

«Viens piemērs. Rīgai ir noslēgts līgums ar skandināvu banku Nordea par visu pašvaldības projektu realizēšanu. Šādā sistēmā valsts un pašvaldības zaudē, jo visu ekonomikas plānošanu patiesībā pārņem komercbankas, kam nav izdevīgi par zemiem procentiem kaut ko kreditēt ilgtermiņā, bet atkal - par augstiem procentiem un īstermiņā - tas nav izdevīgi sabiedrībai. Te ir tā dilemma. Ja politika nevar tikt ar šīm komercbankām galā, ja nevar ieņemt to nišu, kas politikai pienākas, tad tā nav sociāldemokrātiska pašvaldība. Tā ir neoliberāla pašvaldība, kas darbojas baņķieru un banku interesēs,» viņš skaidrojis.

Rīgas domes pārstāvjin kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi ceturtdien, 28.septembrī, klātienē aplūkoja Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas darbu gaitu, kas paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, informē Rīgas domē.

Četros mēnešos ir paveikti 40% Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi. Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti visi 2196 pāļi. No kopējā zemes apjoma, kas ir 55 kubikmetri, ir izraksti 52 000 kubikmetru zemes. Ir iebetonēti visi pamatu režģogi. Demontēti estrādes ēkas abi spārni un iebetonētas visas kolonnas, kapiteļi, sienas ēkas pirmajā un otrajā stāvā. Pilnībā ir pabeigti esošā ūdensvada demontāžas darbi gan parka teritorijā, gan ārpus tās. Notiek ceļu izbūves darbi un esošās estrādes pakāpienu restaurācijas darbi. «Šodien ir arī aprēķināts, ka estrādes solos būs vietas 30 516 skatītājiem. Neskatoties uz to, ka būvniecības nozare šogad saskaras ar dažādām grūtībām attiecībā uz darba spēku, tad šajā objektā šādas problēmas nav. Nepieciešamības gadījumā darbs tiek darīts pagarinātos darba laikos,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Šodien, 31. oktobrī, virs Mežaparka Lielās estrādes jaunā skatītāju lauka būves pacelts spāru vainags. Tradicionāli spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas celšana ir savā augstākajā punktā.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 32 miljoni eiro. 20 dažādu darbu pozīcijās ir apzināti un ir nepieciešami precizējumi un tie veido iepriekš neparedzētus papilddarbus. Tomēr atsevišķās darbu pozīcijās būs iespēja ieekonomēt, skaidroja Rīgas domes pārstāve Baiba Gailīte.

Šogad, 20.aprīlī, uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju lauka un estrādes pielāgošanu 2018.gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Estrādes pārbūves pirmās kārtas būvniecību veic PS LNK, RERE. Pirmā posma rekonstrukcijas darbus plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada 18.jūnijā plkst.11.00.

Bauskas pils restaurācijas process ir pagarināts par vēl vienu gadu, termiņus liek pārskatīt grūtības iepirkumos.

Šobrīd noteiktais pils restaurācijas beigu termiņš ir 2014. gada 20. augusts. Sākotnējo plānu pabeigt darbus jau šā gada vasarā nav izdevies realizēt. Pils atjaunošanas process ir veidojies no daudziem specifisku būvniecības un restaurācijas darbu iepirkumiem, no kuriem vairāki beidzās bez rezultāta un tika sludināti atkārtoti.

Bauskas pils restaurācijas projekta izmaksas saskaņā ar Bauskas novada domes informāciju ir gandrīz 1,4 miljoni latu, 84,95% no šī summas finansē ERAF, pašvaldības finansējums ir 12,8%, valsts budžeta dotācija – 2,25%. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis lēš, ka projektu būs izdevies pabeigt bez īpašām atkāpēm no budžeta.

2018. gads līdz ar Latvijas jubilejas atzīmēšanu viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem solās būt īpaši darbīgs, tomēr sagaidāms arī izteikts darbinieku trūkums

«Gribas cerēt, ka arī 2018. gadā Latvijas tūrisma nozare turpinās stabilu izaugsmi. It īpaši šo pārliecību stiprina fakts, ka valsts svinēs savu simtgadi, un šā iemesla dēļ Latvijas publicitāte būs lielāka nekā citkārt, turklāt – gan vietējā mērogā, gan starptautiskā līmenī,» teic LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, savu artavu svētku norisē ieliks katrs reģions, novads un pagasts. Nacionālas nozīmes sarīkojumus papildinās daudzi mērogā mazāki pasākumi, kuros ikviens būs gaidīts un varēs tajos piedalīties. «Šogad būs arī XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kā arī dažādi sporta pasākumi un maratoni, kas ir starptautiski. Lai gan tie pārsvarā viesus atved uz Rīgu, taču arī Jūrmala jūt nakšņotāju pieaugumu,» stāsta Hotel Jūrmala Spa & Conference Center pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iecerējusi ģimenēm, kurās aug vismaz pieci bērni, piešķirt brīvbiļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem, informē Rīgas dome.

Biļešu skaits ir ierobežots, tāpēc prioritāri tās tiks piešķirtas Rīgas daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir seši un vairāk bērni.

Biļetēm var pieteikties Rīgas pašvaldībā dzīvesvietu deklarējušās ģimenes, kuras aprūpē vismaz piecus bērnus, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošus bērnus un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Bērnu skaitā neieskaita bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.

Tām ģimenēm, kurām tiks piešķirtas biļetes, saņemot tās, būs jāaizpilda apliecinājums, ka pasākumu biļetes izmantos tikai ģimenes locekļi un tās netiks nodotas vai pārdotas citām personām, kā arī jāparaksta piekrišana personas datu apstrādei XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļešu saņemšanai un informācijas par saņēmējiem uzskaitei. Piesakoties biļetēm, vecākiem vai personai, kas realizē bērna aprūpi, būs nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).