Lai arī konkursu par darbu veikšanu Bauskas Valsts ģimnāzijā un Bauskas sākumskolā pagājušajā gadā uzvarēja SIA «Starbag», tomēr būvsapulcē notiekošais liecina, ka projekta vadību reāli pārņēmusi Bauskas novada dome, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Alvja Feldmaņa vadībā 2. martā Bauskas Valsts ģimnāzijas telpās notika būvsapulce, lai noskaidrotu, kāda ir situācija marta sākumā. Par konkrētiem remontdarbiem informēja apakšuzņēmēju SIA «Garlics» un SIA «Kvintets M» pārstāvji, solot darbus skolas aktu zālē pabeigt līdz 23. martam. Tur problēmu nebija – par katru veicamo darbu speciālisti informēja par plānoto pabeigšanas laiku un rezultātu.

No ģenerāluzņēmēja SIA «Starbag» valdes locekļa Uģa Strupuļa konkrētas atbildes sagaidīt neizdevās. Dažbrīd radās pilnīga haosa izjūta, ziņo medijs. U. Strupulis sūdzējās, ka netiek apmierināts pieprasījums pēc papildu finansējuma par darbiem, kas nav paredzēti projektā. Projektētāju SIA «Wonderfull» pārstāvis nespēja atbildēt, kas no minētā ir izmaiņas projektā un kas nav. Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs un skolas saimnieks Aivars Zubovs informēja, ka uz ģenerāluzņēmēja pieteikumu atbildējuši ar vēstuli. U. Strupulis pauda sašutumu – vēstulē neesot nekādas konkrētības. Būvuzraugs Jānis Rikters ziņoja, ka būvnieks nav sagatavojis nepieciešamos dokumentus papildfinansējuma saņemšanai. «Tad mums darbi būs jāaptur?» vaicāja U. Strupulis. Sanākušie sacīja, ka būvnieks arī tāpat darbus neveic.

Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas renovācijas projektam bija jābeidzas aprīlī. Tomēr izglītības iestāžu ēkas ir pamestas remonta stadijā, un nav skaidrs, kad darbus varēs atsākt, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Darbu grafiku SIA «Starbag» neievēroja jau 2014. gada vasarā, pašā rekonstrukcijas sākumā. Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) vadība un novada domes amatpersonas meklēja dažādus veidus, kā sadarboties ar uzņēmēju. Atsaucību no ģenerāluzņēmēja neizdevās rast, un firma martā pameta Bausku, atstājot «dāvanu» nepabeigtas renovācijas izskatā.

2015. gada februāra beigās situācija objektā bija apmēram tāda – darbus veica apakšuzņēmēji, kuriem maksājumus nodrošināja ar trīspusēja līguma starpniecību, lai būtu garantija, ka Bauskas novada domes naudu darbu veicēji saņems. Savukārt no ģenerāluzņēmējas SIA «Starbag» objektā bija tikai divas personas – būvdarbu vadītāja vietas izpildītājs un uzņēmuma valdes loceklis Uģis Strupulis.

Bauskas novada domes Iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma dēļ atkal nākas ciest pilsētas iedzīvotājiem. Novada pašvaldības priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA) laikrakstam Diena negribīgi atzinis, ka tomēr kārtējo reizi «uzkāpuši uz vecā grābekļa» - būvfirma izvēlēta, neņemot vērā tās slikto reputāciju, pieredzes un kapacitātes trūkumu, kā dēļ pilsētas lielākajā skolā - Bauskas Valsts ģimnāzijā un blakus korpusā esošajā Bauskas sākumskolā - pamatīgi iekavējušies remontdarbi. Tik ļoti, ka mācībspēki 1.septembrim gatavojas krīzes sanāksmju režīmā, par kabinetiem pārveidojot pat aktu zāli un skolotāju istabu.

SIA Starbag - šis uzņēmums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja Bauskas novada domes pērnā gada nogalē izsludinātajā iepirkumā par abu skolu ēku būvdarbiem un energoefektivitātes paaugstināšanu. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka tik apjomīgus pasūtījumus uzņēmums līdz šim nebija veicis, un to Dienai apstiprinājis arī SIA Starbag izpilddirektors Uģis Strupulis. Taču kumoss - teju miljons eiro, ko novada pašvaldība atvēlēja skolu kapitālajam remontam - bija tik iekārojams, ka iegūt pasūtījumu vajadzējis par katru cenu. Tagad skolā notiekošais liekot secināt, ka uzņēmums pats sevi iedzinis lamatās - kvalificētu strādnieku trūkuma dēļ darbi nesokas, daudz ko nākas pārveidot atbilstoši kvalitātes prasībām, taču, kamēr tas nav izdarīts, dome naudu nemaksā, tāpēc izveidojies apburtais loks.

Viļa Plūdoņa namiņā pie Bauskas Valsts ģimnāzijas 19. septembrī notikusi kārtējā sapulce, kurā analizēja paveikto un plānoja veicamos būvdarbus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kā vēstīts, Bauskas Valsts ģimnāzijā un blakus korpusā esošajā Bauskas sākumskolā pamatīgi iekavējušies remontdarbi. SIA Starbag - šis uzņēmums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja Bauskas novada domes pērnā gada nogalē izsludinātajā iepirkumā par abu skolu ēku būvdarbiem un energoefektivitātes paaugstināšanu. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka tik apjomīgus pasūtījumus uzņēmums līdz šim nebija veicis, un to iepriekš laikrakstam Diena apstiprinājis arī SIA Starbag izpilddirektors Uģis Strupulis. Taču kumoss - teju miljons eiro, ko novada pašvaldība atvēlēja skolu kapitālajam remontam - bija tik iekārojams, ka iegūt pasūtījumu vajadzējis par katru cenu.

Naktīs zemāku temperatūru par mīnus četriem grādiem jau no ceturtdienas, 23. oktobra, prognozē meteorologi, bet Bauskas Valsts ģimnāzijas ēkā siltumu vēl tikai sola, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pat nesākoties salam, izglītības iestāžu telpās jau ir auksti. Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora Raimonda Žabova kabinetā sapulces notiek mēteļos. Izglītības iestādē slimības lapa ir sešiem pedagogiem. Bauskas sākumskolas direktore Linuta Ģerģe atzina, ka par aukstumu sūdzas visi – pedagogi, skolēni. Apkopējām salst rokas, mazgājot grīdas ar aukstu ūdeni.

Pirmdien, 20. oktobrī, paredzētajā būvsapulcē Bauskas novada domes pārstāvjiem nebija, kam savu sāpi paust. SIA «Starbag» valdes loceklis Uģis Strupulis bija devies nodot pabeigtu objektu Rēzeknē, bet klātesošais firmas pārstāvis nebija tiesīgs apsolīt to, kas interesēja pasūtītāju.

Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēku renovācija, visticamāk, netiks pabeigta līdz jaunā mācību gada sākumam, jo uzņēmums Starbag Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja pašvaldības jauno iepirkumu būvdarbu noslēgšanai un IUB šajā strīdā atzina sūdzētājas pārākumu, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

IUB nolēmis aizliegt Bauskas novada pašvaldībai slēgt līgumu sarunu procedūrā par būvdarbu pabeigšanu Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rekonstrukcijas projektā, kurā par uzvarētāju tika atzīts vietējais uzņēmums SIA Kvintets M, informēja IUB direktores vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina. Sūdzību par šo iepirkumu bija iesniegusi SIA Starbag. IUB iesniegumu izskatīšanas komisija sūdzību atzinusi par pamatotu.

Bauskas novada pašvaldība 2014. gada aprīļa beigās noslēdza līgumu ar SIA Starbag par būvdarbiem Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rekonstrukcijas projektā. Līguma summa 900 000 eiro, darbu izpildes termiņš – 48 nedēļas.

2. martā notiek kārtējā būvsapulce, kas veltīta Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas rekonstrukcijai. Marts ir pēdējais mēnesis izglītības iestāžu būvniecības grafikā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Būvniecības grafiks izstrādāts līdz marta beigām. Nepieciešamos darbus SIA «Starbag» laikus nepabeigs,» tā darbu gaitu vērtē Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs.

Līdz marta beigām apakšuzņēmējas SIA «Garlics» un «Kvintets M», iespējams, izremontēs mazo sporta zāli un aktu zāli. Plānots, ka 10. aprīlī Bauskā ieradīsies Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viens no apmeklējuma punktiem varētu būt Bauskas Valsts ģimnāzija. Vismaz zāles būtu gatavas augstā viesa uzņemšanai.

«Iekšdarbus, visdrīzāk, pabeigs. Ventilācijas sistēmai nepieciešamais ir izbūvēts – tuvākajās dienās sāks savienot un plāno to palaist. Tas varētu būt tuvāko trīs nedēļu laikā,» informē būvuzraugs Jānis Rikters.

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”

SIA Mogotel no šā gada 22. decembri pārņem lielāko viesnīcu Bauskā, kura turpmāk darbosies kā Rixwell Bauska Hotel, kļūstot par sesto Rixwell zīmola viesnīcu Latvijā. Pirmās piecas šī zīmola viesnīcas jau darbojas Rīgā, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka Rixwell viesnīcu tīklam pievienojusies pirmā viesnīca ārpus Rīgas. Sadarbībā ar viesnīcas Rixwell Hotel Bauska īpašnieku tuvākajā laikā plānojam veikt virkni uzlabojumu viesu ērtībām,» informē SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna.

Piecstāvu Rixwell Bauska Hotel atrodas Bauskas pilsētas centrā, Slimnīcas ielā 7., un līdz šim darbojās ar nosaukumu ABC Bauska Hotel. Kvalitātes un aprīkojuma ziņā viesnīca pilnībā atbilst 3 zvaigžņu viesnīcas statusam.

Kopumā SIA Mogotel patlaban operē 8 Latvijas viesnīcas - divas Wellton zīmola viesnīcas Rīgā, 5 Rixwell zīmola viesnīcas Rīgā un vienu Rixwell zīmola viesnīcu Bauskā.

Būvdarbu pabeigšana Bauskas Valsts ģimnāzijā (BVĢ), iespējams, tiks atlika uz ilgāku laiku. Tā iemesls – iepriekšējā būvnieka SIA «Starbag» Iepirkumu uzraudzības dienestā (IUB) iesniegtā sūdzība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada dome bez konkursa izsludināšanas bija veikusi sarunu procedūru ar vietējo uzņēmēju SIA «Kvintets M». 28. maijā tika panākta vienošanās par būvdarbu pabeigšanu BVĢ un Bauskas sākumskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rekonstrukcijas projektā. Darbu izpildei bija atvēlēti 401 558 eiro. Līgumu ar uzņēmēju pašvaldība drīkstēja parakstīt pēc desmit dienām. Taču 5. jūnijā IUB tika reģistrēta iepriekšējās būvnieces SIA «Starbag» sūdzība. IUB pagaidām vēl nav noteikusi šīs sūdzības izskatīšanas termiņu. Līdz IUB lēmuma pieņemšanai līgumu ar «Kvintets M» pašvaldībai nav tiesību slēgt.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas

Kad cilvēkam, kurš atkārtoti ievēlēts amatā, vaicā, ko darīs, īsākā atbilde ir: “To pašu!” Šajā gadījumā tas neder, jo situācija mainās. Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, turpinot vadīt LTRK?

Mēs darbojamies trijos galvenajos virzienos: konkurētspēja, eksports un biznesa vide. Protams, būs evolūcija, bet to var arī dēvēt par kāpšanu nākamajā līmenī. Tas saistās ar vēl precīzāku argumentāciju un vēl jaudīgāku komunikāciju. Vēl precīzāka argumentācija balstīsies uz pētniecību analītikā un zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem. Tāpēc mēs esam izveidojuši savu domnīcu Futurum Latvia. Pētījumi ir jau sākušies. Tas būs mūsu galvenais rīks un atbalsts argumentu veidošanā. Savukārt, runājot par to, ka nepieciešama vēl jaudīgāka komunikācija, esam sapratuši, ka, lai panāktu sabiedriski politiskos lēmumus, mums ir jāpārliecina ne tikai mūsu komūnas biedri – uzņēmēji un varbūt kādi politiķi –, bet faktiski ir jāstrādā arī ar pārējām sabiedrības grupām, lai arī pārējās sabiedrības grupas pieprasa no politiķiem daudz gudrāku, tālredzīgāku un pārdomātāku politiku. Varbūt jāpiemin arī trešais virziens, ko es sev esmu atzīmējis un kas arī balstās uz mūsu trim vērtībām – neatkarību, reputāciju un kompetenci –, tas ir darbs pie uzņēmēju reputācijas celšanas kā tādas. Jo atkal – svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka šo valsti uztur uzņēmēji, viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus. Uzņēmēja tēls sabiedrībā jāpadara par daudz lielāku vērtību. Arī šajā virzienā tiek plānotas zināmas aktivitātes. Protams, turpināsies arī iesāktais. Biedru sapulcē apstiprinājām LTRK stratēģiju nākamajiem 10 gadiem. Virzāmies uz to, lai LTRK būtu ietekmīgākā tautsaimniecības domas virzītāja Latvijā ar augstāko reputāciju. Jo mūsu ietekme palielināsies, jo mēs vairāk varēsim savas iestrādnes un domas virzīt dažādos politiķu lēmumos un sabiedrības viedokļos.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) birojā notikušo kratīšanu Valsts policija veikusi kriminālprocesā, kas ierosināts par krāpšanu lielā apmērā, šodien žurnālistiem apliecināja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Bauska informēja, ka kriminālprocesā veikta «virkne procesuālo darbību» tajā skaitā kratīšana RS.

Patlaban nav aizturēta neviena RS amatpersona vai darbinieks. Tāpat neviena persona nav atzīta par aizdomās turēto un nevienai personai nav piemērots kāds cits procesuālais statuss.

Plašāku informāciju par šo kriminālprocesu Bauska nesniedza, taču apliecināja, ka veiktajām izmeklēšanas darbībām nav nekāds sakars ar sestdien paredzētajām Saeimas vēlēšanām. «Policijas darbības reglamentā likums un visas darbības saskaņotas ar uzraugošo prokuroru,» uzsvēra Bauska.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā plkst.10 RS birojā Rīgā, Vestienas ielā 35, ieradās policijas darbinieki, kuri pārmeklēja atsevišķus kabinetus, taču nekāda veida dokumenti, inventārs vai citas lietas pagaidām neesot izņemtas. Uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane pirmdienas pēcpusdienā aģentūrai LETA teica, ka policijas automašīna pie biroja vairs neatrodas, līdz ar to var secināt, ka likumsargi telpas atstājuši. Bartaševiča-Feldmane nezināja teikt, vai policijas darbinieki no uzņēmuma izņēmuši kādus priekšmetus.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Investējot 7000 eiro, lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» atvēra savu pirmo veikalu Bauskā.

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto veikalu attīstības projektu, arī šogad uzņēmums plāno gan atvērt jaunas tirdzniecības vietas, gan rekonstruēt jau esošos veikalus visas Latvijas teritorijā, atbilstoši pērn ieviestajam veikalu konceptam.

Līdz ar tirdzniecības vietu Bauskā «Forevers» veikalu tīkls šogad audzis līdz 86 veikaliem visā Latvijā. Veikals Bauskā bāzējas telpās līdzās «Putnu fabrika Ķekava» un ir atrodams Salātu ielā 21.

Tajā ir nodarbināti 2 darbinieki, savukārt veikala kopējā tirdzniecības zāles platība ir līdz 80 m².

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.

Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža posma Iecava–Bauska virskārtas atjaunošanu plānots turpināt maijā, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pagājušajā vasarā ceļu būves firma «Lemminkainen» pēc valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pasūtījuma atjaunoja ceļa nodilušo virskārtu, taču līdz aukstā gadalaika sākumam īsti nepaguva uzklāt seguma horizontālos apzīmējumus.

Darbus esot iecerēts pabeigt pēc 5. maija, kad atsāksies pērn nepaveiktais process, Bauskas Dzīvi informējis LVC Bauskas nodaļas vadītājs Dzintars Dzenis.

Kopš decembra autoceļa atjaunošanā ir tehnoloģiskais pārtraukums. «5. maijā paredzēts atsākt pērn nepabeigtos darbus – seguma uzklāšanu. Visi darbi iekļāvušies plānotajos līdzekļos,» paudis Dz. Dzenis. LVC vērtēs un analizēs arī posma kvalitatīvos rādītājus, proti, kā atjaunotā virskārta izturējusi satiksmes slodzi ziemā.

Bauskā radusies cerība jauna uzņēmuma būvei. Vides attīstības komitejas sēdē pagājušajā nedēļā Bauskas novada domes deputāti atbalstīja ieceri industriālā un loģistikas parka teritorijā būvēt apkures iekārtu ražotni, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informējusi, ka sēdē 15. janvārī akceptēts SIA «Bauskas rūpnīca siltums» valdes locekļa Oļega Golovijčuka iesniegums par zemes gabala iznomāšanu 1,2 ha platībā apkures iekārtu ražotnes izveidei. Šajā un nākamajā gadā uzņēmējs iecerējis uzsākt darbību, radot desmit jaunas darba vietas. Turpmākajos divos gados plānots nodrošināt darbu vēl 50 strādājošajiem.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks Bauskas Dzīvei pastāstīja, ka ar uzņēmēju no Ukrainas ticies divas reizes. Viņam Ukrainā ir līdzīga veida ražotne, izveidot tādu Latvijā O. Golovijčuks vēlas, lai varētu iekļūt ES tirgū. Bauskā plānots montēt dažādas jaudas apkures katlus, kuros izmantotu cieto kurināmo. Iekārtām uzņēmējs paredzējis plašu pielietojumu gan individuālajās mājās, gan sabiedriskajās ēkās.

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Idejas «Stacija Bauska» iniciators students Artūrs Toms Plešs savācis 401 atbalstītāja parakstu tās īstenošanai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Cilvēki pauž atbalstu stacijas izveidei Bauskā starptautiskās dzelzceļa maģistrāles «Rail Baltica» būves gaitā. Ceturtdien, 21. maijā, jaunietis iesniedza parakstītās veidlapas Bauskas novada domes kancelejā.

«401 – tāds ir kopējais parakstu skaits, kas savākts mēneša laikā kopš 22. aprīļa diskusijas Bauskas Valsts ģimnāzijā par dzelzceļa pieturvietas izveidi pilsētas tuvumā. Tas ir apliecinājums, ka daļai Bauskas novada iedzīvotāju rūp reģiona izaugsme,» saka Artūrs Toms Plešs.

To apliecinot komentāri, kas pievienoti internetā noformētajiem parakstiem. Līga Ansone no Bauskas raksta: «Atbalstu savas pilsētu nākotni un turpmāko attīstību.» «Mani vecāki dzīvo Bauskā, es vēlētos pārcelties atpakaļ no Rīgas pie viņiem. Ja būs ātrs un ērts transports, to izdarīšu,» raksta Jānis Volkovs. Parakstus iesnieguši vairāki ārzemēs dzīvojošie baušķenieki, viņu vidū Donāts Ronis, kas pašlaik mīt Dānijā.

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Bauskas novada administrācija izsludinājusi iepirkumu par Administratīvā korpusa-sporta spēļu halles rekonstrukciju Bauskā, Pilskalna iela 26, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena ir 4 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 15.februārim. Līguma termiņš ir divi gadi.

Bauskas dome jau pērn informēja, ka sporta halles būvniecības iecerei ir sena vēsture. Projekta pirmreizējā izstrāde tika īstenota ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Administratīvā korpusa – sporta spēļu halles rekonstrukcija Pilskalna ielā 26, Bauskā tehniskais projekts, kas sevī apvieno kā sporta, tā administratīvo telpu funkciju, pēc aktualizācijas atdzimis jaunā kvalitātē.

Bauskas novada pašvaldības speciālisti nešaubās par halles būvniecības nepieciešamību. Informatīvajā sanāksmē iedzīvotāji iepriekš pauduši neizpratni, kādēļ tiek būvēta jauna ēka, nevis rekonstruēta esošā sporta centra būve Uzvaras ielā 10A. Izpilddirektors Jānis Kalinka skaidroja, ka sporta nama rekonstrukcijas plāns nekur nav pazudis, tas joprojām ir aktuāls, bet, lai varētu uzsākt sporta centra Mēmele rekonstrukciju, ir jādomā, kur novirzīt tur šobrīd sportojošos Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas skolēnus, Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņus, kā arī pieaugušos. Šobrīd akūti trūkst telpu sporta skolas sporta aktivitāšu īstenošanai.

Lai nodrošinātu VSIA "Autotransporta direkcija" 2019. gadā izsludinātā atklātā iepirkuma prasību, ka, sākot ar 2021. gada 1. augustu, 10% no maršrutu tīkla daļā iesaistītā autoparka jābūt bezizmešu, AS "Nordeka" ir papildinājusi savu autoparku ar pirmajiem septiņiem elektriskajiem pasažieru mikroautobusiem NOVUS ECOLINE.

Elektriskie mikroautobusi ir būvēti Lietuvā, Viļņā, pēc uzņēmuma SIA "E Buss" pasūtījuma, kas ir oficiālais šo autobusu izplatītājs Latvijā. Savukārt servisa pakalpojumus šiem mikroautobusiem nodrošinās SIA "Domenikss".

Pasažieru pārvadājumus šie mikroautobusi uzsāks 1. augustā Pierīgā un Bauskas rajonā. Izvērtējot visus apstākļus – mikroautobusu specifiku, ietilpību, maršrutu apstākļus u.c., pieņemts lēmums ar jaunajiem mikroautobusiesm apkalpot tādus maršrutus kā "Rīga–Saurieši–Salaspils", "Salaspils–Daugavas muzejs–TEC2–Saulkalne", Bauskas daļā -"Bauska–Janeikas", "Bauska–Viesturi", "Bauska–Ādžūni" u.c.

NOVUS ECOLINE elektrisko mikroautobusu būvniecība ir SIA "E Buss" un SIA "Domenikss" iniciēts projekts. Tā izstrādē iesaistījās Baltijas nozares uzņēmumi – SIA "Domenikss", "Mercedes-Benz AG" ģenerālpārstāvis Latvijā, automobiļu virsbūves aprīkotājs UAB "Altas Komercinis Transportas" un UAB "Elinta Motors".

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.