Valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm noteikti jārod līdzekļi, jo šobrīd aptuveni 40% mājokļa kredītu tiek izsniegti ar valsts atbalstu, norāda banku pārstāvji.
Programmu gan būtu nepieciešams modificēt, taču, kamēr nav veiktas izmaiņas, tā jāturpina līdzšinējā apmērā.
Db.lv jau rakstīja, ka valdība otrdien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.
«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne norādīja, ka gadījumā, ja trūkstošos sešus miljonus eiro nevar atrast Ekonomikas ministrijā, tad valdībai jālemj, kā rīkoties. Vienlaikus viņa atzina, ka no budžeta finansēt mājokļu programmu nav iespējams.
Sīkāk ar banku ekspertu komentāriem iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/3
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars
Valsts garantiju programma ir sniegusi reālu ieguvumu daudzām ģimenēm, uzlabojot iespējas tikt pie sava mājokļa, kā arī atdzīvinājusi nekustamā īpašuma tirgu kopumā. Pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, ka arī Altum programmas ieviešanai, šogad būtiski pieaudzis privātpersonām piešķirtais finansējuma apjoms – pirmajā pusgadā SEB banka piešķīrusi gandrīz 51 miljonu eiro privātpersonām mājokļa iegādei, kas ir trīsarpus reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Apmēram 40% no SEB piešķirtiem mājokļa kredītiem šobrīd ir ar valsts atbalstu. Kopumā programmas ietvaros SEB banka ir apstiprinājusi jau vairāk nekā 900 aizdevumu ģimenēm ar bērniem.
Tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, visgrūtākais ir sakrāt pietiekami daudz līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai. Pirmā iemaksa kā galvenais ierobežojošais faktors it īpaši ir jaunām ģimenēm, kad vecāki strādā labi algotu darbu un var atļauties atmaksāt aizdevumu, bet viņiem nav tik vienkārši sakrāt summu pirmajai iemaksai - tas prasa daudz laika, jo vēl ir jāmaksā, piemēram, par īrēto dzīvokli. Pateicoties valsts garantijām ir iespējams samazināt pircēja līdzdalības apmēru – tādējādi banku finansējuma apjoms var sasniegt līdz pat 95% no pirkuma summas.
Tieši tāpēc uzskatam, ka valsts atbalsta programma obligāti jāturpina, ņemot vērā, ka tā nerada lielu slodzi uz kopējo valsts budžetu. Ierēdņi gan saka, ka tas esot papildu slogs budžetam. Es gan uzskatu, ka nekāda sloga nav. Šis atbalsts būtībā ir valsts galvojums pirmajai iemaksai. Valstij tas var kļūt par slogu tikai tad, ja kāds kredīta ņēmējs nemaksā. Mūsuprāt, valsts atbalsta programmu būtu vērts pat paplašināt, iekļaujot atbalstāmo sarakstā arī jaunos speciālistus, jo savs mājoklis varētu palīdzēt noturēt jauniešus Latvijā. Un to veiksmīgi pierādīja arī Igaunijas piemērs, kur valsts jau kopš 2001. gada atbalsta ne tikai ģimenes, bet arī jauniešus.
#2/3
AS Swedbank valdes loceklis, Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis
Programmu noteikti vajag turpināt – netieša atdeve no procesa iekustināšanas ekonomikai pašlaik varētu būt pat pozitīva, tā iegūtu dēļ aktivitātes pieauguma var vairāk.
Pēc mūsu aplēsēm aptuveni 40% no jaunajiem kredītiem tiek izsniegti ar Altum galvojumu. Lai stimulētu kreditēšanu, komercbankas ir iesniegušas FM savus priekšlikumus par tiem atbalsta instrumentiem, kurus nepieciešams tuvākā nākotnē ieviest, bet programmas apturēšana, pēc būtības, būtu pilnīgā pretrunā ar šiem priekšlikumiem. Šāda rīcība patiesībā ir pat samērā nesaprotama, īpaši laikā, kad politiķi ir pauduši vēlmi sagaidīt aktīvāku kreditēšanas tempu izaugsmi.
Mājokļu programma faktiski ir vienīgais no valsts puses realizētais instruments, kas pašreiz stimulē mājokļu kreditēšanu. Patiesībā būtu jāraugās, kā to attīstīt vai izveidot jaunu, plašākai sabiedrībai pieejamu atbalsta programmu. Kamēr tiek veidota jauna programma, līdzšinējo noteikti vajadzētu turpināt. Veidojot jaunu programmu, tā būtu arī reāla iespēja novērst trūkumus, kas ir saistīti ar Zemesgrāmatas nodokļu atlaidēm, tādejādi mazinot motivāciju pieteikties tiem, kas programmu izmanto tikai minētās atlaides dēļ.
#3/3
Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace
Valsts atbalstītās mājokļu programmas ietvaros attīstības finanšu institūcija 2016. gada 1. pusgadā ir piešķīrusi 1419 galvojumus mājokļu iegādei – par kopējo summu 9,4 miljoni eiro. Kopš programmas darbības sākuma 2015. gada janvārī līdz šā gada 1. jūlijam atbalstītas 2686 ģimenes, galvojumu kopējai summai sasniedzot 17,2 miljonus eiro.
Bankas noteikti atbalsta šīs programmas turpināšanu, jo tā līdz šim ir pierādījusi savu lietderību. Programmas veiksme ir apstāklī, ka tā risina galveno problēmu jauno ģimeņu mājokļa apstākļu uzlabošanā, un tā ir pirmās iemaksas neesamība un grūtības to sakrāt atbilstošā laika periodā.
Analizējot pieprasījumu pēc galvojumiem šajā programmā, bija redzams, ka tajā ir daži trūkumi, kurus ir nepieciešams novērst, piemēram, zemesgrāmatas nodevas atlaide, kas stimulēja valsts atbalsta programmu izmantot arī personām, kam tā varbūt nemaz nebūtu vajadzīga.
Papildus LKA aicina apsvērt priekšlikumu šo valsts atbalsta programmu paplašināt (vai veidot es esošās programmas bāzes jaunu) un paredzēt līdzīgu atbalstu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem.
