Viņi paredz, ka 2014.-2016.gadā Latvijas ekonomika pieaugs par apmēram 5% gadā.
Tādējādi šajā periodā sagaidāms izcili labvēlīgs galveno makroekonomisko rādītāju salikums. Tas nepavisam nenozīmē, ka visas ekonomiskās problēmas būs atrisinātas, taču tā būs labvēlīga vide kvalitatīvām strukturālām pārmaiņām gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, kas ir absolūti nepieciešamas, lai saglabātu strauju izaugsmi un labklājības līmeņa kāpumu, norāda eksperti.
Raksti par tēmu
Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās periodā eksports ir bijis galvenais ilglaicīgas attīstības dzinējs un tāds būs arī turpmāk. Latvija ir pierādījusi spēju palielināt eksportu arī brīžos, kad svarīgos tirgos pieprasījums ir vājš, tas atspoguļojas pieaugošā pasaules tirgus daļā, kas ir apmēram dubultojusies kopš pievienošanās ES. Turklāt 2012.gadā Latvijas eksports pret pirmskrīzes augstāko punktu bija pieaudzis visvairāk ES valstu starpā, pieaugums pret krīzes zemāko punktu bija otrs augstākais aiz Igaunijas.
Joprojām diezgan vājā globālā izaugsme, arī jaunattīstības valstīs, un strauji mainīgās enerģijas tehnoloģijas nodrošinās stabilas vai krītošas enerģijas un izejmateriālu cenas. Eirozona ir tuvu deflācijai, tādējādi veicinot spēcīgu konkurenci arī gatavo izstrādājumu tirgos, norāda eksperti. Ir neizbēgama inflācijas līmeņa pacelšanās virs eirozonas vidējā rādītāja tādā valstī kā Latvija, kas būs valūtas savienības straujāk augošā dalībvalsts. Inflācija eirozonā ir noslīdējusi zem 1%, un ECB būs grūti to pacelt atpakaļ līdz mērķa līmenim, kas ir nedaudz zem 2%. Taču ir sagaidāms, ka šāds vai nedaudz augstāks inflācijas līmenis turpmāko divu gadu laikā varētu būtLatvijā un citur Baltijā.
Globālās norises liecina, ka eksporta cenas varētu augt lēnāk, spiežot eksportētājus resursus neizbēgamā algu kāpuma finansēšanai atrast efektivitātes uzlabojumos un ražīguma kāpumā. No otras puses, iekšējo pakalpojumu cenas varētu celties nedaudz ātrāk, paredz eksperti.
