Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Starptautiskā viesnīcu ķēde "Radisson" plāno atvērt viesnīcu Liepājā, informē "Radisson Hotel Group".

Plānots, ka viesnīca atradīsies vēsturiskā, "art deco" stila ēkā un tajā tiks izveidoti 90 viesnīcas numuriņi, restorāns, bārs, kā arī divas konferenču telpas un divas banketu zāles. Tāpat viesnīcas ēkā būšot sporta zāle un SPA.

Pagaidām precīzu viesnīcas atrašanās vietu uzņēmums neatklāj. Toties reģionālais laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka iespējamā mājvieta jaunajai viesnīcai izraudzīta vēsturiska ēka Kūrmājas prospektā 8/10. To laikrakstam apstiprinājis ēkas īpašnieks uzņēmējs Oļegs Hramovs, atklājot, ka nama rekonstrukcijas projektu izstrādā arhitekts Agris Padēlis-Līns. Uzņēmējs arī apliecinājis, ka runa ir par “Radisson” viesnīcu.

DB jau vēstīja, ka Kūrmājas prospekta 8/10 iegādes darījums bija 13.lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā - SIA "Lenkas Energo" pērn septembrī par 1,2 miljoniem eiro pārdeva 2296 kvadrātmetrus zemes ar divām ēkām Liepājā, Kūrmājas prospektā 8/10 O.Hramovam. Hipotekārais kredīts darījumā netika izmantots.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Pēc tam, kad pavasarī Rīgas būvvalde apturēja uzsāktos vēsturiskās zeķu fabrikas Aurora pēdējā korpusa nojaukšanas darbus, pašlaik tie atkal atsākušies, novēroja portāls Db.lv.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja pārstāvis Edgars Butāns Db.lv informē, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir izvērtējis Būvvaldes izsniegtās būvatļaujas ēku nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā tiesiskumu un atcēlis būvatļaujā ietverto punktu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI). Tieši jautājums par VKPAI atzinuma nepieciešamību bija iemesls, kādēļ Būvvalde 31.03.2017. lēma par nojaukšanas darbu apturēšanu.

Pamatojoties uz departamenta lēmumu un iesniegto tehnisko atzinumu, kurā norādīts, ka ēka ir potenciāli bīstama un atzīstama par graustu, Būvvalde ir atļāvusi atsākt nojaukšanas darbus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim.

Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.

Deputāti noraidīja priekšlikumus par šo objektu agrāku nojaukšanu augustā vai septembrī. Iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju - ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau iekļauties termiņā līdz 15.novembrim pašvaldībai būs izaicinājums.

Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Šonakt Rīgas centrā daļēji sagruvusī piecstāvu ēka tuvākajā laikā tiks demontēta, darbus sākot jau trešdien, teica SIA «BK Nams», kam uzticēta ēkas nojaukšana, komercdirektors Andrejs Makijevs

FOTO: Rīgas centrā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu māja

Viņš skaidroja, ka pārrunas ar ēkas īpašniekiem par demontāžu sāktas jau pirms diviem mēnešiem, taču pēdējo notikumu rezultātā ēkas demontāža tiks sākta nekavējoties.

Oficiāli ēkas nojaukšanas darbus plānots sākt trešdien, taču jau šodien teritorija tiek nožogota un darbu sāks alpīnisti, kuru uzdevums būs noņemt atlikušo jumta daļu. Makijevs skaidroja, ka ēkas nojaukšana tiks veikta ar šim uzdevumam speciāli paredzētu tehniku, taču blakus māju iedzīvotāji varēs palikt savās dzīvesvietās un viņu drošībai briesmas nedraudēs.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Administratīvā apgabaltiesa 9. augustā ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atjauno būvvaldes izdoto būvatļauju bijušās rūpnīcas Aurora nojaukšanas darbiem Cieceres ielā 4, Rīgā, biznesa portālu db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš akcentēja, ka apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Zināms, ka nojaukšanas darbi ir atsākušies. Līdz ar to vēsturiskā zeķu fabrika tiek nolīdzināta līdz ar zemi.

Nojaukšanas darbus veic uzņēmums Demontāža.

Kā vēstīts, nojaukšanas darbi iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir apturēti. Pret tiem iebilda zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, bet pirms tam nebija sakārtota dokumentācija.

Būvju ekspluatācija tika sākta 1900.gadā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016. gada 23. septembrī saņēma lūgumu sniegt atzinumu par apbūves teritorijā, kurā kādreiz atradās zeķu fabrika Aurora, Rīgā, Cieceres ielā 4 nojaukšanas pieļaujamību. Šī apbūve nebija iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Inspekcija par būvju nojaukšanu lēmumu nepieņēma, tomēr tā atradās Rīgas pašvaldības noteiktā apbūves aizsardzības teritorijā Āgenskalns, kur nosacījumus apbūves aizsardzībai kontrolē pašvaldība. Inspekcijas speciālisti vērsa uzmanību, ka ražošanas korpuss un administratīvā ēka ir kultūrvēsturiski vērtīgas eklektisma stila būves, kas pārstāv Pārdaugavas industriālā mantojuma arhitektūru, un ieteica ēkas īpašniekam izskatīt iespēju tās saglabāt, veikt ēku konservāciju, nākotnē vēsturiskos būvapjomus integrējot jaunajā apbūvē.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

SIA Vecās Ostmalas Biznesa Parks ir uzņēmums, kas dibināts 2015. gadā ar mērķi attīstīt jaunas industriālas teritorijas, biroju un ražošanas telpas Liepājā. Kopējā teritorijas platība ir 3,06 ha, kuru plānots sakārtot, izbūvējot arī jaunas ēkas. Kā uzsver SIA Vecās Ostmalas Biznesa Parks tehniskais direktors Gatis Vēberis, ir dažādi teritorijas apgūšanas plāni, bet šobrīd aktīvi tiek strādāts, lai izveidotu attīstības koncepciju, kas paredz teritorijas labiekārtošanu un piecu jaunu ēku būvniecību.

SIA Vecās Ostmalas Biznesa Parks pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad SIA Meža resursu serviss izsolē iegādājās bankrotējušā kokapstrādes uzņēmuma Erke nekustamo īpašumu. Kā atzīst G. Vēberis, izpētot tirgus situāciju, par labāko attīstības scenāriju uzņēmums atzina industriāla parka veidošanu, pakāpeniski piesaistot gan pašmāju, gan, iespējams, arī ārvalstu uzņēmumus, kas varētu nomāt teritoriju un telpas.

Šobrīd SIA Vecās Ostmalas Biznesa Parks dod 11 jaunas darbavietas un ir piesaistīti 5 nomnieki, kas aizņem nelielu daļu no pieejamajām teritorijām un telpām.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzskata, ka Liepājā ir visi priekšnoteikumi, lai attīstītos vēl viens biznesa parks, kas vienkopus varētu pulcēt dažādus gan ražošanas, gan loģistikas uzņēmumus. Jau šobrīd sadarbībā ar Liepājas domi un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi tiek risināti jautājumi par infrastruktūras pilnveidošanu, kas papildinātu SIA Vecās Ostmalas Biznesa Parks attīstības ieceres.

Valgā filmā iemūžināta kādas vecas koka daudzdzīvokļu mājas nojaukšana, un šī filma nākamgad tiks demonstrēta Venēcijas biennālē, alegoriski norādot uz mazpilsētu, kur arvien sarūk iedzīvotāju skaits, pielāgošanos jaunai situācijai visā Eiropā.

Divstāvu mājas nojaukšana Valgā sākās pagājušajā nedēļā, bet uz nofilmētā materiāla bāzes veidotās filmas nosaukums būs «Väärikas kahanemine» ("Cienījams sarukums").

«Arvien tukšākas mazpilsētas un cilvēku pārcelšanās uz lielajiem centriem ir problēma visā Eiropā, bet mēs esam piemērs plānošanā, kas virzīta uz šo samazinājumu,» norādījis Valgas apriņķa vecākais Markuss Lepiks.

Apriņķa arhitekts Jiri Tintera norādīja, ka subjektīvo attieksmi pret šo parādību varēs veidot katrs filmas skatītājs. «Katrs varēs pats izlemt, vai tajā saskata arhitektūras sagraušanu, pilsētas telpas kvalitātes celšanu, piekāpšanos vai cīņu, skumjo vai pozitīvo,» klāstīja Tintera.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Tas ir tikai sākums. Tā par koka lapeni un noliktavas ēku, kas uzceltas Valkā šobrīd nesakoptajā un ar zāli aizaugušajā teritorijā pie vecās dzelzceļa stacijas, skaidro Valkas novada dome.

Tieši tur, pie stacijas, pēc viena vai diviem gadiem būs pieejams kāds interesants tūrisma objekts – divi sliežu riteņi, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija. Ar tiem pa vecajām, satiksmei slēgtajām dzelzceļa sliedēm gan paši valcēnieši, gan pilsētas viesi varēs aizmīties no Valkas vecās dzelzceļa stacijas līdz Latvijas – Igaunijas robežai.

Proti, Valkas novada dome ir iesaistījusies Latvijas un Igaunijas kopīgajā projektā Zaļā dzelzceļa līnija (Green Railway), kura mērķis ir atjaunot vecās šaursliežu dzelzceļa līnijas, izmantojot tās videi draudzīgā tūrisma maršrutā caur šīm abām valstīm.

Liepājas parka rajonā ekspluatācijā nodots 1,2 miljonus eiro vērts ekskluzīvu dzīvokļu projekts “Parka Nams”. Ēka ir jūgendstila arhitektūras paraugs, kas 1992. gadā tika iekļauta vietējās nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Nama rekonstrukcijā tika ieguldīti 900 tūkstoši eiro un ēkā izbūvēti septiņi četristabu dzīvokļi .

“Nekustamo īpašumu tirgū ekskluzīvi vēsturiskie projekti ir pieejami ierobežotā daudzumā, tāpēc pieprasījumu neietekmē pat pandēmija. Liepājā “Parka Nams” ir pirmā šāda veida atjaunotā ēka. Augstas klases nekustamo īpašumu projektu nišai ir tendence augt straujāk nekā nozarei kopumā, tomēr priecājamies, ka arī bankas kļūst arvien atvērtākas finansējuma izsniegšanā tiem, kas vēlas iegādāties kvalitatīvus mājokļus,” informē projekta attīstītāji.

“Parka Nama” dzīvokļi ir cenu kategorijā, sākot no 165 tūkstošiem eiro.

Vēsturiskā ēka atrodas Liepājas vasarnīcu kvartālā pie Pludmales parka, kur 20. gadsimta sākumā bagātākie iedzīvotāji cēla vasaras mājas dažādām svinībām un atpūtai. Pirmās liecības par ēku ir no 1926. gada. Tas bija viens no pirmajiem īres namiem apkārtnē. 20.gadsimta 20-tajos un 30-tajos gados ēkā dzīvojuši bagāti Liepājas advokāti, kuri kā mecenāti atbalstījuši Liepājas teātri, aktieriem rīkojot krāšņas sezonas atklāšanas un slēgšanas balles.

Būvvaldes komisija pagājušajā nedēļā ekspluatācijā pieņēma Liepājas apgalbaltiesas pārbūvi (rekonstrukciju), kas ietver bēniņu pārbūves, telpu pārplānošanas un remonta darbus, informē sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pārplānotas un remontētas vairāki desmiti telpu 3315 kvadrātmetru kopplatībā, nodrošinot kvalitatīvus darba apstākļus darbiniekiem un apmeklētājiem, kā arī nepieciešamos apstākļus dokumentu glabāšanai un citām apgabaltiesas funkcijām.

Darbi veikti ēkas pagrabā, pirmajā, otrajā un jumta stāvā, kā arī ēkas ārpusē, pārbūvējot ieejas mezglu un nodrošinot pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pagraba un jumta stāva daļas, kas līdz šim netika izmantotas, ir pielāgotas jaunai funkcijai – izveidotas jaunas telpu grupas arhīvam, tehnisko komunikāciju mezgliem, apspriežu, konferenču un biroja darba vajadzībām.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Neziņa un bailes liek masveidā pārdot Krievijas finanšu aktīvus

Ziņas par Krievijas militāro spēku ieiešanu Ukrainas teritorijā kārtējo reizi kāpinājušās satraukumu pasaules biržās, liekot samazināties biržas indeksu vērtībām. Notiekošais nekādā ziņā nav pozitīvi ietekmējis Krievijas investoru noskaņojumu, kā rezultātā kaimiņvalsts biržas indekss vakar pēcpusdienā bija noslīdējis apmēram par 3,5% zemāk nekā iepriekšējās tirdzniecības dienas izskaņā. Vispārējais satraukums pēc Krievijas militāristu operācijām izraisīja kārtējo vēlmi atbrīvoties no valsts nacionālās valūtas rubļa, kā rezultātā vakar pēcpusdienā tā vērtība pret ASV dolāru bija pietuvojusies savam vēsturiskajam minimumam – 36,7 rubļiem par vienu ASV valūtas vienību.

Resursu cenām arī nākamais gads var būt smagnējs.

Pēdējā laikā daudz runāts par naftas cenas samazināšanos. Tās vērtība preču biržā kopš oktobra virsotnēm ir sarukusi par 30%, bet kopš šā gada sākuma kritums ir mērenāks – 10% apmērā. Tiesa gan, satraukums par zemāku globālās tautsaimniecības izaugsmi pēdējā laikā gremdējis ne tikai šī resursa vērtību, tā zemāk klejo arī daudzām citām izejvielām.

Bloomberg Commodity indekss (tas raksturo 22 izejvielu cenu uzvedību – to vidū ir gan nafta un tās produkti, gan lauksaimniecības izejvielas un metāli) šogad samazinājies par 7,3%. Par 14,5% šogad sarukusi, piemēram, vara cena, un visai strauji lētāki kļuvuši arī faktiski visi citi visvairāk tirgotie rūpnieciskie metāli. Alumīnija cena kopš pagājušā decembra beigām sarukusi par 12,5%, svina – par 24%, niķeļa – par 14%, cinka – par 25% un alvas – par 3%. Savukārt dzelzs rūdas vērtība kopš gada sākuma noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat ar dižu sniegumu nevar lepoties zelts un sudrabs.

Pienācis laiks gada beigu optimistisko prognožu birumam.

Novembra beigās un decembra sākumā pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir izdevies izstūrēt ārā no cenu krituma grāvja, un tas devis cerību, ka veiksmīga šiem tirgiem varētu izrādīties visa šā gada izskaņa. Spēji mazinājies gan satraukums par procentlikmju pieaugumu, gan tirdzniecības karu tēmu, kas daudziem vērtspapīru stratēģiem liek izteikt visai pozitīvus pieņēmumus par akciju sniegumu arī nākamajā gadā. Jāteic gan, ka gada beigas tradicionāli ir pārpildītas ar bezgala daudz dažādiem paredzējumiem un, tos visus ņemot vērā, var apjukt. Nupat saredzama jau nākamā apaļā atskaites posma sākšanās, un vēsture rāda, ka dažādi gada beigu akciju cenu minējumi mēdz būt ar pamatīgu optimisma pieskaņu.