Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Automašīnu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis sarunā ar Db.lv atklāja, kurās vietās Rīgā automašīnas tiek zagtas visvairāk.

Autozagļu visiecienītākās vietas ir tirdzniecības centri un automašīnu stāvvietas pie mājām nakts stundās, sarunā ar Db.lv pastāstīja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Automašīnu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Andris Stūrainis. Policija panākusi vienošanos ar tirdzniecības centru Spice, ka tiks pilnveidota videonovērošanas sistēma tā automašīnu stāvvietās, jo līdz šim bijušas vietas, kuras videonovērošana nav ķērusi.

No pieredzes varu pateikt, ka autozagļu grupējumiem ir savas iecienītākās vietas Rīgā. Vienlaikus viņi arī rēķinās, ka mēs viņus vērojam. Ja mēs redzam, ka kādā vietā vairāk sākt zagt automašīnas, tad mēs tai pievēršam lielāku uzmanību, stāstīja A. Stūrainis.

Autonams secinājis: ASV auto zagļi iecienījuši japāņu auto markas Honda un Toyota, savukārt Eiropā iecienītākās markas ir Mercedes, VW, Audi un BMW. Turklāt Vācijas un Rumānijas auto zagļi ir izteiktāki patrioti auto izvēlē un dod priekšroku vietējā ražojuma auto.

Edvīns Panders, Autonams pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: "Iespējams jau tuvākajā nākotnē mūsu izgudrotais un ražotais imobilaizeris SKYBRAKE ceļos arī uz Ziemeļameriku un Dienvidameriku, tādēļ nolēmām izpētīt, ko auto zagļi iecienījuši šajā pasaules daļā. Zagto auto tendences liecina, ka auto zagļu iecienītākā auto marka ASV ir Honda. Kopumā var secināt, ka auto zagļiem ir izteikta vājība pret Japānā ražotajām automašīnām. Līdz ar to nepieciešams īpaši padomāt par šo marku automašīnām piemērotu aizsardzību."

ASV pēdējos gadus nemainīgi līderi zagtāko auto vidū ir Honda Civic un Honda Accord, savukārt trešo vietu ieņem Toyota Camry. Ceturtajā vietā ierindojas Ford F-150 Series Pickup. Piektais iecienītākais auto ASV auto zagļu vidū ir Dodge Ram Pickup. Tāpat starp iecienītākajiem auto zagļu skatījumā ir arī Chevrolet C/K 1500 Pickup, Nissan Sentra, Dodge Caravan, Saturn SL un Honda Integra.

Pēdējo divu gadu laikā sācis pieaugt Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits; TOP 3 zagļu iecienītākās auto markas gan nemainās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairākus gadus Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits samazinājās, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vērojams zādzību skaita pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 1048 transportlīdzekļi, kas ir par 66 vairāk nekā 2014. gadā, kad valstī tika nozagti 982 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Savukārt 2013. gadā valstī garnadžu rokās bija nonākuši 932 transportlīdzekļi. Jau pagājušā gada vidū policija pauda satraukumu par pieaugošo zādzību skaitu, jo 2015. gada piecos mēnešos tika nozagta 421 automašīna, kas bija par 14% vairāk nekā 2014. gadā pirmajā pusē.

Tirdzniecības vietās veikto zādzību dēļ mazumtirdzniecības uzņēmumi Eiropā 2008. gadā cietuši 27.5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs reģistrēts lielākais zaudējumu sarukums Eiropā (4.9%), un zaudējumu apjoms bija pat nedaudz zemāks par Centrālās Eiropas līmeni. Zaudējumu novēršanas uzņēmuma Neto Baltic direktors Vaidas Bielinis uzskata, ka šādas pozitīvas pārmaiņas Baltijas valstīs ir labvēlīgs pavērsiens, jo uzskatāmi parāda zaudējumu novēršanas pasākumos ieguldīto līdzekļu vērtību.

"Šobrīd esam sasnieguši Centrālās Eiropas līmeni, tomēr, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, nākošajā gadā šādu zaudējumu līmeni būs grūti saglabāt. Globālā pieredze liecina, ka ekonomisko recesiju vienmēr pavada pieaugošas noziedzības un lielāka zādzību skaita līmenis," norāda V. Bielinis. Baltijas valstīs vislielākos zaudējumus jeb 39.4% no visa zaudējumu apjoma rada negodīgi pircēji, savukārt negodīgu darbinieku kontā ir 38.8% no zaudējumiem. Neuzticami piegādātāji ir atbildīgi par 6.3% zaudējumu, bet 5.5% zaudējumu rodas administratīvo kļūdu rezultātā.

Ziemas tuvošanās liek mobilizēties arī zagļiem, liecinot apdrošināšanas sabiedrības Balta drošības dienesta dati. Turklāt sagaidāms, ka zagļu uzmanības lokā nonāks tieši dārgākas automašīnas, jo šādām aktivitātēm ir izteikti sezonāls raksturs.

Sasalusī zeme, uz kuras nepaliek pēdas, slēptuves mežos, kur nevar piekļūt sniega dēļ, un tumšais laiks ir priekšnosacījumi, kas veicina zādzību pieaugumu. Likumsakarīgi, ka 90% automašīnu tiek nozagtas tieši diennakts tumšajā laikā, kas gluži objektīvi ir zagļu sabiedrotais, norāda apdrošinātājs.

«Mūsu pieredze liecina, ka ārvalstu autozagļu grupējumi darbojas Rīgas rajonos un pilsētas apkaimē - Ziepniekkalnā, Mežciemā un Mārupes apkaimē, no kurienes ir ērtāk nokļūt mūsu kaimiņvalstīs. Savukārt vietējo autozagļu grupējumu darbība ir izvērsta pa visu Rīgu, tomēr tie dod priekšroku tā saucamajiem guļamrajoniem, kuros ir sastopama vislielākā riska grupu automašīnu koncentrācija – Audi A6, Audi Allroad, BMW X5 un Toyota Land Cruiser,» skaidro Egīls Sīlis-Jaunsīlis, Baltas Drošības dienesta vadītājs.

Kā liecina pašmāju auto aizsardzības sistēmu uzstādītāja Autonams veiktie aprēķini, Latvijā šogad nozagti transportlīdzekļi aptuveni 5,7 miljonu eiro vērtībā. Pērn visa gada garumā tika nozagtas automašīnas par aptuveni 11 miljonu latu, Db.lv informēja SIA Autonams pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Edvīns Panders.

Saskaņā ar Autonams un LR Iekšlietu ministrijas datiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā kopumā nozagti 820 vieglie transportlīdzekļi. Zagļu vērtējumā vēl joprojām populārākās automašīnu markas ir VW un AUDI. Arvien biežāk tiek zagti jauni transportlīdzekļi, no kuriem šogad absolūtais līderis ir BMW X5.

Ja pērn visvairāk tika zagtas trīspadsmit līdz piecpadsmit gadus vecas automašīnas, tad šogad autozagļi pievērsušies nedaudz jaunākām mašīnām - pārsvarā 1998. un 1999. gada izlaiduma.

Edvīns Panders, Autonams pārdošanas daļas vadītājs: "Statistika liecina, ka tiek zagtas arvien vairāk tādas automašīnas, kuru vērtība pārsniedz 30 un 40 tūkstošus eiro. Šogad septiņos mēnešos ir nozagtas jau divdesmit divas 2006. un 2007.gada izlaiduma automašīnas. Līdz ar to zaudējumi īpašniekam un apdrošinātājiem kļūst ievērojami lielāki."

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Līdz ar vairāku starptautisku un vietējas nozīmes autozagļu grupējumu aizturēšanu pēdējos gados ievērojami sarucis arī automašīnu zādzību skaits.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā nozagtas 342 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati. Tas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, kad garnadži bija iekārojuši 514 automašīnas. Lai gan pēdējos četros gados jau ir novērojama tendence samazināties automašīnu zādzību skaitam, šogad tas ir noticis salīdzinoši straujāk nekā citus gadus. Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks norāda, ka viens no iemesliem zādzību samazinājumam ir policijas aktivitāte, jo pēdējos gados aizturēti vairāki starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi, veikti reidi pierobežā. Veikts arī preventīvais darbs, informējot sabiedrību par riskiem, tādējādi pievēršot automašīnu īpašnieku uzmanību automašīnu drošībai. «Automašīnu saimnieki pievērš lielāku uzmanību papildu signalizāciju uzstādīšanai, jo rūpnīcas nodrošinātās signalizācijas nekādu problēmu zagļiem nesagādās,» norāda M. Priednieks.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Latvijā pērn ir nedaudz pieaudzis automašīnu zādzību skaits; auto markas popularitāte zagļu vidū ir viens no faktoriem, kas ietekmē KASKO cenu.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir rucis, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, redzams neliels pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tomēr eksperti norāda – šobrīd vēl nevar prognozēt, ka arī turpmāk pieaugs transportlīdzekļu zādzību gadījumi. Apdrošinātāji modri seko līdzi automašīnu zagļu ieražām, jo viņu darbība var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības attiecīgā modeļa automašīnām.

Autonams veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā šogad nozagti auto aptuveni 7,6 miljonu eiro vērtībā. Vienu piekto daļu no pirmajos deviņos mēnešos nozagto vieglo auto vērtības veido apvidus automašīnas, kuras vairumā gadījumu ir līdz piecu gadu jaunas.

Saskaņā ar Autonams un LR Iekšlietu ministrijas datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos nozagtas 1087 vieglās automašīnas.

Autonams pārdošanas daļas vadītājs Edvīns Panders: „Līdzās tendencei, ka tiek zagtas arvien jaunākas automašīnas, iezīmējas tendence, ka zagļi iecienījuši jaunas apvidus automašīnas. Absolūtu popularitāti zagļu vidū guvusi BMW X5 apvidus automašīna, turklāt aptuveni 86 procenti no nozagtajiem BMW X5 ir līdz piecus gadus jauni. Acīmredzot darbojas zagļu grupējums, kuru rīcībā ir tehnoloģijas (iekārtas), kas bez īpašām problēmām ļauj apiet šo automašīnu drošības sistēmas.

Ne tikai auto ražotāji, bet arī auto zagļi izmanto augstākās klases tehnoloģijas. Durvju uzlaušana ir populāra metode tikai vecākiem auto, kuriem nav uzstādītas auto aizsardzības sistēmas. Jaunajām automašīnām jau ražotāji ir uzstādījuši pretaizdzīšanas iekārtas, taču nozagto jauno auto statistika liecina, ka tās nenodrošina pilnīgu aizsardzību, tādēļ arī jaunu auto īpašniekiem ir jādomā par papildus pretaizdzīšanas iekārtām, kas padara zagļu darbu grūtāku.Turklāt pretēji vecākām izlaiduma gada automašīnām, jaunās automašīnas, tai skaitā apvidus auto, tiek realizēti nesadalot detaļās. Visbiežāk apvidus automašīnas tiek realizētas ārvalstīs.”

Kāds Ķengaraga iedzīvotājs ar videonovērošanas kamerām pastāvīgi fiksē autozagļu darbības vietējā pagalmā. Neraugoties uz to, iedzīvotāji jau ir atmetuši ar roku, ka policijas patruļmašīna jelkad tur iegriezīsies, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāds Ķengaraga iedzīvotājs - gados jauns cilvēks - ar savu video aparatūru no sava dzīvokļa fiksē pagalmā notiekošo. Jaunietis pēc profesijas ir elektronikas inženieris. Kameras, no kurām mazākā ir kā adatas acs, bijušas iegādātas pasen. Taču zādzības pagalmā sākušas pieņemt bezkaunīgus apmērus, tādēļ jaunais vīrietis nolēma rīkoties. Viņš dažas kameras izlika tā, lai fiksē pagalmu kopumā, bet dažas uzstādījis, lai ieraugāmi zagļu tuvplāni. Kopumā ar šīm četrām kamerām, jau četrus mēnešus ik nakti top vērā ņemams arhīvs, pārliecinājušies raidījuma veidotāji.

«Ķengaraga reindžers», kā viņu jau iesaukuši internetā, neesot uzbāzīgs, taču savas mājas zināmajiem automašīnu īpašniekiem pastkastītē viņš iemet kā informāciju par nakts nelūgtajiem viesiem, tā savu e-pasta adresi. Pats viņš vēlas palikt anonīms, lai nelabvēļi nevar atrast vietu, kur viņš dzīvo un kameras sadauzīt.

Apdrošināšanas sabiedrības Ergo drošības speciālisti janvārī Rīgā fiksējuši jau piecus auto zādzību gadījumus, kuros zagļi darbojušies saskaņā ar skaidri izstrādātu zādzību shēmu, informē Ergo pārstāvji.

Konstatēts, ka galvenais kritērijs nozagto auto izvēlē ir auto aprīkojums ar bezatslēgu atslēgšanas un iedarbināšanas sistēmu (Keyless Entry&Go), nevis klasisko atslēgu. Šāda strukturēta un plānota zagļu rīcība liecina par konkrēta pasūtījuma izpildi un labi organizēta grupējuma darbību, saka apdrošinātājs.

Novērots, ka zagļi savām prasībām atbilstošāko auto noskata lielveikalu stāvvietās, jo visos gadījumos auto tiek nozagti pāris stundu laikā pēc lielveikala apmeklējuma. Pašlaik konstatēts, ka visas autozagļu grupējuma nozagtās automašīnas ir Toyota markas.

«Operatīvā informācija liecina, ka zagļi izseko noskatīto auto pēc tam, kad tas pamet lielveikala stāvvietu un tad izvēlas piemērotāko brīdi zādzībai, kas parasti ir pie īpašnieka mājām. Raksturīgi, ka daļa nozagto auto bija aprīkoti tikai ar ražotāja uzstādītajiem drošības risinājumiem. Ieteicams automašīnas aprīkot arī ar papildus drošības līdzekļiem, kas apgrūtinās zagļu darbu un palielinās iespēju auto vēlāk atrast,» skaidro Ergo Atlīdzību nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Rīgas Ķengaraga iecirkņa darbinieki nosūtījuši prokuratūrai lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām saistībā ar tā sauktā «Ķengaraga reindžera» filmēto automašīnu spoguļu zagļu kriminālprocesu.

Visi zagļu grupējumam piederīgie aizturēti un pierādīta viņu saistība ar noziegumiem, informē Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Toms Sadovskis. Vairāki no aizturētajiem jau agrāk sodīti, viņiem piemērots apcietinājums kā drošības līdzeklis. Zagtos spogulīšus zagļi piegādājuši diviem pasūtītājiem – uzpircējiem, kuri procesa gaitā arī aizturēti. Abi uzpircēji spogulīšus pārsvarā pārdeva ar interneta portāla ss.lv starpniecību, kur viena spogulīša cena svārstījās no pieciem līdz 15 latiem. Daļu spogulīšu tomēr noziedzniekiem neizdevās realizēt un tie ir atdoti atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem.

Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

Latvijā šogad par aptuveni 50% samazinājies automašīnu zādzību skaits, pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

VP informācija liecina, ka šogad līdz 17.jūnijam reģistrētas 219 auto zādzības.

Zagtākās automašīnas ir Audi, BMW, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Pērn sešos mēnešos nozagtas 417 automašīnas un tobrīd zagtāko auto galvgalī bija BMW, Audi, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Priednieks skaidroja, ka zogot gan dārgus, gan ne tik dārgus spēkratus, tostarp, aptuveni 20 gadus vecas automašīnas.

Priednieks automašīnu zādzību skaita samazinājumu skaidroja ar policijas aktīvo darbu, jo pēdējos gados aizturēti starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi. Tiesībsargājošās iestādes arī veikušas reidus Latvijas pierobežā. Tāpat pamatīgi veikts darbs prevencijas jomā, jo sabiedrība informēta par riskiem un arī paši spēkratu īpašnieki lielāku uzmanību veltījuši automašīnu drošībai.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Turpmāk būs iespējams saņemt kompensāciju pilnas nozagtās automašīnas vērtībā, jo SIA "Autonams" tiem automašīnu īpašniekiem, kuriem būs "Autonamā" uzstādīta signalizācija, imobilaizers SKYBRAKE, auto marķēšana un "Autonamā" iegādāta KASKO apdrošināšana, automašīnas nozagšanas gadījumā atlīdzinās starpību starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību (KASKO apdrošināšanas pašrisku).

Tā kā KASKO polise vairums gadījumu tikai daļēji sedz zaudējumus, tad šobrīd "Autonams" piedāvātais risinājums ir daudziem autoīpašniekiem vienīgais veids, kā 100% pasargāt sevi no zaudējumiem, kas rastos, ja automašīnu nozagtu zagļi.

Edvīns Panders, "Autonams" pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis: "Pateicoties mūsu ilgstošajai darbībai automašīnu pretaizdzīšanas jomā, esam izstrādājuši, mūsuprāt, ļoti veiksmīgu formulu jeb pilno aizsardzības komplektu, kas efektīgi pasargā autoīpašniekus no zagļu radītājiem zaudējumiem. Savukārt, ja automašīna tomēr tiek nozagta, tad mēs uzņemamies atbildību un atlīdzinām autoīpašniekam zaudējumus, kas ir starpība starp auto vērtību un izmaksāto KASKO atlīdzību."

No nākamā gada zagļus plāno sodīt tikai administratīvi. Šāda Iekšlietu ministra Mareka Segliņa iniciatīva paredz, ka administratīvais sods piemērojams, ja nozagtās preces vērtība pārsniedz vai sastāda vismaz 53 latus.

Ideja, ka mazāk vērtīgu lietu zagļus varētu nesodīt ar tiesas spriedumu, bet administratīvi ar naudas sodu, drīzumā tiks izskatīta valdībā. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu maksimālais sods ir 500 latu. Savukārt policija izstrādājusi grozījumus likumos, 18. septembrī raksta Diena. Plānots, ka administratīvajai sodīšanai noformēs tikai protokolu.

Veikalos zog mazas un vērtīgas mantas, kuras viegli pārdot tālāk - skūšanās piederumus, kosmētikas izstrādājumus, ūdens filtrkannu kasetes, dārgus alkoholiskos dzērienus, maizi, pienu un citas lietas. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) aplēses liecina, ka zādzības veikalniekiem rada zaudējumus aptuveni par desmit miljoniem latu gadā. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka M. Segliņa ierosinājums būtu efektīvs līdzeklis. Viņš arī piebilst, ka jāpiemēro būtu ne tikai naudas sodu, bet arī sabiedrisko darbu.

Zagļu, kas no kapavietas nozaga bijušā Kipras prezidenta Tassos Papadopoulos līķi, nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, atsaucoties uz valsts policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Līķis trīs mēnešus pēc tam, kad tas pazuda no oficiālās kapavietas, tika atrasts citas personas kapavietā. DNS analīzes pierādīja, ka tās ir nozagtās bijušā prezidenta mirstīgās atliekas.

To, ka zagļu nolūks bijis prasīt izpirkuma maksu, apstiprinājis valsts Tieslietu ministrs Lukass Luka (Loucas Louca), norādot, ka zādzībai nav bijuši politiski motīvi.

Papadopoulos ģimenes pārstāvis gan noliedzis, ka no ģimenes prasīta izpirkuma maksa par līķa atgūšanu, taču ministrs uzstājis, ka zagļu nolūks bijis finansiāls, neraugoties uz to, ka nauda tā arī nav iegūta.

T. Papadopoulos bija prezidents laika posmā no 2003. gada līdz 2008.gada februārim un mira 2008.gada decembrī.

Šogad palielinājusies zagļu interese par Hyundai zīmola automašīnām – apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) informē, ka saņēmusi trīs atlīdzību pieteikumus par šī zīmola automašīnu zādzībām par kopējo apdrošinājuma summu 88 500 eiro.

Ja vēl pērn Hyundai automašīnas nebija zagļu iekārotāko auto sarakstā, šogad situācija ir mainījusies – šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā nozagtas vairāk nekā 10 Hyundai zīmola automašīnas. Tiesa, zagļu interese lielākoties ir saistīta ar diviem konkrētiem zīmola modeļiem – ix35 un Santa Fe, kas jaunāki par 2012.gadu.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Sanktpēterburgā pēdējās trīs nedēļās nozagtas 46 Range Rover automašīnas, informēja AAS Balta.

Līdz ar to pastāv iespēja, ka arī Latvijā var pastiprināties zagļu interese par Range Rover automašīnām.

Jāpiebilst, ka apdrošinātājs jau saņēmis informāciju, ka Latvijā no zagļiem nesen cietuši divi Range Rover spēkratu īpašnieki..

«AAS Balta pieredzē bijušas vairākas situācijas, kad no ārvalstīm Latvijā ir ienākuši auto zagļu viļņi, kurus interesējušas konkrētas markas vai modeļa automašīnas, piemēram, zagļus īpaši interesējuši jaunākie BMW vai Audi markas auto. Tāpēc pēdējās zagļu aktivitātes var liecināt par tuvojošos zādzību bumu Baltijā,» uzsver Balta drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Eiropā 12 mēnešu laikā līdz šī gada jūnijam mazumtirdzniecības vietās reģistrēta 2 848 081 zādzība, kas ir par 25% vairāk nekā Ziemeļamerikā, kur minētajā laika periodā reģistrēts otrs lielākais zādzību skaits - 2 136 592, liecina ikgadējais Globālais mazumtirdzniecības zādzību barometrs (The Global Retail Theft Barometer).

Pētījums liecina, ka zagļi ir ne tikai mazumtirdzniecības vietas apmeklētāji, bet gan arī paši darbinieki, turklāt darbinieku izdarītās zādzības ir krietni lielākas nekā klientu izdarītās zādzības. Piemēram, Eiropā zagļa-apmeklētāja vidējais zādzības apjoms ir 74 eiro, kamēr vidējais zagļa-darbinieka zādzības apjoms ir 2 142 eiro.

Kopumā 12 mēnešos līdz 2008. gada jūnijam pasaulē reģistrētas 5 296 976 zādzības mazumtirdzniecības vietās.

Lielākā viena veikala zādzība, kuras veicēji pēc tam notverti, bijusi 2.042 miljonu eiro apmērā.