Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Austrālijas Centrālā banka otrdien atstāja bāzes procentu likmi nemainītu, tādējādi tā rekordzemā līmenī tiek turēta jau 11. mēnesi pēc kārtas, raksta theaustralian.com.

Banka gaida pazīmes, ka aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana nepalielinās bezdarba līmeni.

Bankas vadītājs Glens Stīvens brīdināja, ka augstais Austrālijas dolāra līmenis nepalīdz ekonomikai. Viņš uzsver, ka dolāra vērtība vēsturiskā izpratnē ir augsta, ko lielākoties veicina galveno izejvielu cenu kritums.

Centrālā banka satraucas, ka resursu iepludinašanas beigas varētu palielināt bezdarba līmeni virs 6%.

Kopš iepriekšējās centrālās bankas tikšanās, Austrālijas ekonomikas gada izaugsme sasniegusi 3%, bet bezdarba līmenis jau trešo mēnesi pēc kārtas turas 5,8%.

Pagājušajā nedēļā centrālo banku apgalvojumi izbrāzās cauri tirgiem gluži kā viesulis. Postījumi ir redzami visā lielā desmitnieka valstu apkaimē, jo pārvērtēšana aptvēra visu monetārās politikas pozīciju uztveri.

Ir pienācis gals dalījumam: ASV Federālās rezervju bankas «vanagi» (kas par augstāko prioritāti izvirza inflācijas uzraudzību) un pārējā pasaule. Dažu pēdējo dienu laikā ECB, Anglijas Centrālā banka un Kanādas Centrālā banka ierosināja, ka šīm institūcijām vajadzētu izbeigt galēji brīvas monetārās politikas neprātu.

Neatliekamas monetārās ekspansijas pārtraukšana nenozīmē, ka tūdaļ pat tās ķersies pie stingrākas politikas. Viena lieta ir labot pārmērīgi piesardzīgo monetāro politiku, bet pavisam cita – nopietni apsvērt sākt monetārās politikas skrūvju piegriešanas ciklu. Nevienam nav noslēpums, ka ECB plāno nākamā gada sākumā samazināt kapitāla iepirkšanu, taču pirmo izmaiņu dati pagaidām vēl ir tālu aiz horizonta (varbūt tās notiks 2019. gadā?).

Janvārī Austrālijas bezdarba līmenis pieaudzis līdz desmit gadu augstākajai atzīmei, raksta Bloomberg.

Bezdarba līmenis palielinājies līdz 6%, salīdzinot ar 5,8% iepriekšējā mēnesī. Nodarbināto cilvēku skaits saruka par 3700.

Pilna laika darbavietu skaits janvārī saruka par 7100, savukārt nepilna laika – palielinājās par 3400.

«Kamēr citi var teikt, ka nodarbinātība atpaliek no ekonomikas izaugsmes, mēs teiktu, ka šis ir negatīvs faktors mājsaimniecību ienākumiem, noskaņojumam un arī tēriņiem,» saka Westpac Banking Corp eksperts Džastins Smirks.

Reaģējot uz darba tirgus datiem, Austrālijas dolāra vērtība saruka līdz 89,43 ASV centiem.

Austrālijas Banka kopš 2011. gada ir samazinājusi bāzes procentu likmi par 2,25 procentpunktiem līdz 2,5%, lai palīdzētu valūtai un veicinātu izaugsmi nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, kur mazinās investīcijas.

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar apsūdzībām, ka tā devusi kukuļus Muammara Kadafi režīma amatpersonām Lībijā un manipulējusi ar starpbanku procentu likmi «Libor», paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Bankas struktūrvienība piekritusi atzīt savu vainu Ņujorkas tiesā saistībā ar apsūdzībām par Lībijas amatpersonu kukuļošanu no 2004. līdz 2009.gadam, lai iegūtu ienesīgus investīciju pārvaldes līgumus.

Savukārt 2010. un 2011.gadā bankas vadošās amatpersonas manipulējušas ar «Libor» likmi, liekot darbiniekiem sniegt maldīgus finanšu datus, kas radījuši iespaidu, ka banka ir finansiāli spēcīgāka nekā tā bija patiesībā.

«Gadiem ilgi «Societe Generale» grāva globālo tirgu un ārzemju institūciju godīgumu, sniedzot viltus finanšu datus un krāpnieciski nodrošinot līgumus kukuļošanas ceļā,» sacīts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt, Austrālijas varas iestādes piespriedušas aptuveni 700 miljonu Austrālijas dolāru jeb apmēram 450 miljonu eiro sodu bankai «Commonwealth Bank of Australia», kura neesot ievērojusi noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Sods attiecas uz laika posmu no 2012. līdz 2015.gadam.

Šveices banka "Credit Suisse AG" piešķīrusi starptautiskajam alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernam "Amber Beverage Group" (ABG) aizdevumu 27 miljonu eiro apmērā.

Šis darījums sekmēs ABG efektivitāti un ir uzskatāms par nākamo ievērojamo soli grupas globālajā izaugsmē.

"Lai uzņēmuma darbība ritētu raiti un vienmērīgi, ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošu finanšu kapitālu starptautiskās uzņēmējdarbības nodrošināšanai. "Credit Suisse" sniegtais atbalsts mums palīdzēs izveidot kopēju naudas plūsmu no Austrālijas, Lielbritānijas un Austrijas," skaidro "Amber Beverage Group" finanšu direktore Jekaterina Stuģe.

"No starptautiskās uzņēmējdarbības aspekta tas mums ļaus izmantot elastīgākas naudas plūsmas pārvaldības iespējas, jo visiem mūsu uzņēmumiem ir atšķirīgs apgrozāmā kapitāla cikls," norāda J. Stuģe.

No Baltijā bāzēta uzņēmuma ABG ir kļuvis par starptautisku uzņēmumu grupu ar pasaules līmeņa infrastruktūru. Izaugsme ietver ne tikai ABG līdzšinējo aktīvu palielināšanu un spēcināšanu, bet arī jaunu uzņēmumu, piemēram, Lielbritānijas dzērienu izplatītāja "Cellar Trends", Austrālijas izplatītāja "Think Spirits", kā arī Austrijas izplatītāja un vairumtirgotāja "Mountain Spirits" iegādi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

Kamēr ASV FRS šī gada jūnijā procentu likmju celšanas ciklā pirmo reizi kopš pagājušā marta nolēma paņemt pauzi, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 15. jūnijā nolēma turpināt gandrīz pirms gada iesākto ritmu un astotajā sapulcē pēc kārtas paaugstināja eiro bāzes procentu likmes.

Sākot ar 2023. gada 21. jūniju par 25 bāzes punktiem paaugstināta galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme (4,00%), kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme (4,25%) un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme (3,50 %).

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 4% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25...

ECB nav vienīgā centrālā banka, kura turpina procentu likmju paaugstināšanu, jo jūnijā savas bāzes procentu likmes paaugstināja arī Austrālijas un Kanādas centrālās bankas. Arī informācija no ASV FRS, neskatoties uz jūnija pauzi, nebūt vēl neliecina, ka procentu likmju celšanas cikls ir beidzies, jo centrālās bankas amatpersonu aptauja signalizē par iespējamu dolāra bāzes procentu likmes turpmāku pakāpšanos.

Jūnija sapulcē ECB publicēja arī svaigākās eiro zonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes. ECB paredz tautsaimniecības izaugsmi par 0,9 % 2023. gadā, par 1,5 % 2024. gadā un par 1,6 % 2025. gadā, un sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5,4 %, 2024. gadā – 3,0 % un 2025. gadā – 2,2 %. IKP prognozes šim un nākamajam gadam koriģētas pavisam minimāli uz leju, bet inflācijas rādītāji koriģēti nedaudz uz augšu. ECB inflācijas mērķis ir 2% un svaigākās prognozes skaidri parāda, ka mēs pagaidām neesam ne tuvu šim mērķim. Maijā gada inflācija provizoriski eiro zonā bija 6,1%.

ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs

Tirgus skrien pa priekšu centrālās bankas lēmumiem un daļa no 15. jūnijā veiktā procentu likmju paaugstinājuma jau ir ierēķināta garāko termiņu procentu likmēs. Ņemot vērā to, ka eiro tirgū joprojām vērojams naudas pārpalikums, īsāko termiņu procentu likmes vairāk skatās uz to, kurp dodas ECB depozītu procentu likme. Par naudas pārpalikumu liecina ECB statistika – ECB 15. jūnijā ziņoja, ka, izmantojot vienas dienas aizņemšanās iespēju, tirgus dalībnieki aizņēmušies 120 miljonus eiro, bet depozītos izvietojuši 4,14 miljardus eiro. Aptuveni šāda attiecība saglabājas jau ilgu laiku.

Kreditēšanā izmantoto Euribor procentu likmju uzvedība pēdējā laikā nav mainījusies un tuvākā mēneša laikā diez vai būtiski mainīsies, bet likmju pieauguma temps salīdzinot ar pagājušo gadu ir sabremzējies. Daļēji par šī brīža procentu likmju līmeni jāpateicas ASV finanšu sektora marta problēmām, kuru dēļ martā bija vērojams garāko termiņu procentu likmju pazeminājums. Diemžēl, ECB noskaņojums nav kredītu izmaksām labvēlīgs un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, ja jūlija ECB sapulcē atkal būs kārtējais eiro procentu likmju paaugstinājums. Noteikti neliela rezerve potenciālam likmju turpmākam kāpumam ir jāpatur, bet ne vairs pārāk daudz.

Nauda kontos

Joprojām saglabājas nelabvēlīga mājsaimniecību noguldīju tendence Latvijas bankās. Maijā mājsaimniecību noguldījumi salīdzinot ar pagājušā gada maiju bija pieauguši tikai par 2,16%. Inflācija un procentu likmes komplektā aug straujāk nekā algas, kas no vienas puses samazina iepriekšējos gadus uzkrātās rezerves, bet ja tādu nav, palielina pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem.

Pozitīva ziņa ir naudas apjoma turpmāks pieaugums uzņēmumu kontos. Katram, protams, situācija ir savādāka, bet, jo mazāks finansiālais spiediens uz uzņēmumiem, jo mazāk apdraudētas darba vietas. Tas gan, savukārt, nepalīdz agresīvi apkarot inflāciju, jo ekonomikas aktivitātes mazināšanās, bezdarba pieaugums un patēriņa mazināšanās klasiski seko likmju kāpumam un šis komplekts palīdzētu apkarot inflāciju. Šoreiz kaut kāds kokteilis (ierobežojošā centrālo banku politika ar ziemā atbalstošo valdību fiskālo politiku), kurš bildi ir diezgan sagrozījis.

ASV FRS nākamā sapulce būs 25. un 26. jūlijā, bet ECB vadība tiekas 27. jūlijā (kārtējie +25 punkti?).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem atbrīvojoties no akcijām Ķīnas-ASV saspīlējuma eskalācijas laikā.

Investori seko ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītei Taivānā, kas ir izprovocējusi Ķīnas sašutumu un manevru rīkošanu ap Taivānu šīs vizītes laikā.

Pelosi ir augstākā vēlētā ASV amatpersona, kas pēdējos 25 apmeklējusi Taivānu, un Pekina ir likusi saprast, ka uzskata viņas klātbūtni Taivānā par provokāciju.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās kritās par vairāk nekā 2%, bet Taibei un Tokijas biržās - par vairāk nekā 1%.

Kritumi ASV un Eiropas biržās notika, kamēr investori mēģina izvērtēt globālās ekonomikas prognozi un centrālās bankas mēģina iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes un vienlaikus mēģinot uzturēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

FRS un citas pasaules centrālās bankas ir strauji pacēlušas procentlikmes, lai iegrožotu inflācijas kāpumu, bet stingrāka monetārā politika ir izraisījusi bažas, ka tā var iegrūst valstu ekonomiku recesijā.

Šīs bažas pēdējās nedēļās bija veicinājušas akciju cenu krasu krišanos, sevišķi pēc FRS paziņojuma, ka tā turpinās celt procentlikmes šogad un varbūt arī nākamā gada sākumā, vēršoties pret inflāciju.

Pirmdien publicēti vāji ASV rūpnieciskās ražošanas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu, tāpēc akciju cenas pirmdien pieauga un to kāpums turpinājās arī otrdien. Šo kāpumu otrdien veicināja arī tas, ka Austrālijas Rezervju banka (Reserve Bank of Australia) paaugstināja procentlikmi par 0,25 procentpunktiem, kas bija puse no gaidītā paaugstinājuma.

Ķīnas valūta juaņa ir kļuvusi par vienu no piecām visplašāk lietotajām valūtām globālos maksājumos, trešdien paziņoja starptautiskā finanšu transakciju aģentūra Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT).

Juaņa decembrī popularitātes ziņā pārspēja Kanādas un Austrālijas dolārus. Populārākas valūtas par juaņu tagad ir tikai ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

Pekina pakāpeniski mīkstina juaņas kontroli un veicina šīs valūtas izmantošanu ārvalstīs, lai palielinātu Ķīnas firmu lomu pasaules ekonomikā.

Juaņas maiņas kursu nosaka Ķīnas centrālā banka un šī valūta netiek brīvi tirgota globālajos valūtu tirgos, bet Pekina ir parakstījusi vienošanās ar vairākiem ārvalstu finanšu centriem, tostarp Londonu, par juaņas izmantošanu transakcijām.

Decembrī 2,17% globālo maksājumu tika veikti juaņās, bet 2,69% - Japānas jenās. ASV dolāra īpasvars bija apmēram 44,64%, eiro - 28,3%, bet britu mārciņas īpatsvars - 7,92%.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāle ir palīdzējusi bagātiem klientiem izvairīties no nodokļiem miljoniem eiro apmērā, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Koncorcija reportieru analizētie dokumenti parāda, ka HSBC nodrošinājusi kontus starptautiskiem noziedzniekiem, korumpētiem uzņēmējiem, politiķiem un slavenībām.

«HSBC guva peļņu no darījumiem ar ieroču tirgotājiem, .. asiņainu dimantu kontrabandistiem un citiem starptautiskiem noziedzniekiem,» ziņoja ICIJ.

Noplūdinātajos dokumentos ir minēti bijušie un esošie politiķi no Lielbritānijas, Krievijas, Indijas un vairākām Āfrikas valstīm, Saūda Arābijas, Bahreinas, Jordānijas un Marokas karaļnamu pārstāvji, un mirušais Austrālijas preses magnāts Kerijs Pakers.

Piezīmes šajos dokumentos liecina par to, ka HSBC darbinieki zinājuši par klientu nodomiem slēpt naudu no savu valstu finanšu iestādēm.

Darbam bankas "Citadele" padomē izvirzītā bijusī biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne ir saņēmusi attiecīgo regulatora atļauju un 1.novembrī sākusi darbu bankas padomes locekles amatā.

Daiga Auziņa-Melalksne ir valdes locekle ar 20 gadu pieredzi vadošos amatos finanšu pakalpojumu nozarē. D.Auziņa-Melalksne bija Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja (no 2005. līdz 2023.gadam) un Nasdaq Tallinn valdes locekle (no 2012. līdz 2023.gadam). Kopš 2012.gada D.Auziņa-Melalksne bija atbildīga par Nasdaq Baltijas biržu stratēģiju un darbību. D.Auziņa-Melalksne ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ievēlētā valdes locekle (no 2016.gada līdz šim brīdim), Latvijas Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Korporatīvās pārvaldības padomes vadītāja (2020.gads - šobrīd), kā arī Riga Business School padomnieku konventa locekle (2021.gads - šobrīd). D.Auziņa-Melalksne ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, biznesa vadības maģistra grādu Riga Business School un profesionālās padomes locekļa sertifikātu no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta.

Nākamo divu gadu laikā Ķīnas juaņas vērtība pret dolāru varētu samazināties vēl par aptuveni 8%, prognozē Barclays eksperti.

Tas var nozīmēt vēl papildus triecienu akciju tirgiem un jaunattīstības valstu valūtām, kuras ir piedzīvojušas kritumu kopš Ķīnas Centrālās bankas lēmuma devalvēt juaņu, sākot no 11. augusta.

Saskaņā ar ekspertu prognozēm, lejupvērsts spiediens būs lielāks vēl citām Āzijas valstu valūtām, un analītiķi kā ievainojamākās ir minējuši Taivanas, Korejas un Malaizijas valūtas, jo ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās biedē investorus, kuri vairāk nevēlas uzņemties papildus risku, ko rada lielu tekošā konta deficītu finansēšana.

Japānas jena ir viens izņēmums – tās vērtība varētu sarukt tikai mazliet, jo Japānas Bankai vēl ir daudz iespēju atvieglot monetāro politiku, un strauji augošās algas palīdzēs palielināt inflāciju.

Izglītības tehnoloģiju uzņēmums Edurio ar jaunu finansējuma raundu līdz 2024. gada septembrim plāno īstenot ambiciozu biznesa modeļa maiņu Lielbritānijas tirgū, lai turpinātu izaugsmi un ļautu klientiem straujāk veicināt izglītības kvalitātes attīstību.

Šajā finansējuma raundā piedalījās 10 investori no Latvijas, Lielbritānijas un Austrālijas, un vadošo investīciju veica uzņēmējs Armands Broks. Edurio vērtība ar šo finansējumu ir sasniegusi 5,84 miljonus eiro.

Lai arī Edurio šobrīd jau strādā ar peļņu un pozitīvu naudas plūsmu, lai paātrinātu produkta attīstību, uzņēmums nolēma piesaisīt papildu finansējumu, ko investēt tehniskās komandas izaugsmē.

“Piesaistītais finansējums ļaus mums veikt būtiskas izmaiņas produktā Anglijas tirgum un piedāvāt jaunu pakalpojumu, ar kuru mūsu klienti varēs veikt plašāku aptauju klāstu. Papildus tam sāksim darbu arī pie dziļākas datu analīzes un mākslīgā intelekta risinājumu integrēšanas mūsu produktā,” norāda Edurio līdzdibinātājs Ernests Jenavs.

Taivānas policija aizturējusi trīs ārvalstniekus, tostarp Latvijas pilsoni, aizdomās par 81 miljona Taivānas dolāru (2,3 miljonu eiro) izkrāpšanu, ar ļaunprogrammatūras palīdzību piekļūstot lielas vietējās bankas bankomātu tīklam un nozogot naudu, vēstīja Austrālijas sabiedriskā raidorganizācija ABC.

Nauda izņemta no 41 bankomāta Taivānā, un policija paziņojusi, ka puse no nozagtās naudas ir atgūta, lai gan drošības apsvērumu dēļ lielākās bankas ir iesaldējušas naudas izņemšanu no gandrīz tūkstoš bankomātiem, kas ir tāda paša veida, kādi ir aplaupītie.

Aizdomās par notikušo aizturēti trīs ārvalstnieki, bet policija ir pārliecināta, ka 13 ar noziegumu saistītas personas jau ir paspējušas aizbēgt no valsts.

Videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka laupītāji darbojās pa diviem vai pa trīs, Taivānas pilsētās apzogot 41 bankas First Commercial Bank bankomātu.

Pagaidām nav skaidrs, kā bankomātos nonāca ļaunprogrammatūra, bet piecu līdz desmit minūšu laikā zagļiem izdevās somās aiznest lielas naudas summas, informēja bankā.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Zviedru norēķinu uzņēmums «Klarna» pēc pēdējās finansējuma kārtas novērtējuma, sasniedzot 5,5 miljardu dolāru vērtību, ir kļuvis par vērtāko finanšu tehnoloģiju startup Eiropā, ziņo The Telegraph.

Uzņēmums, kura maza daļu akciju pieder amerikāņu reperim Snoop Dogg, dod iespēju patērētājiem norēķināties par produktiem atpazīstamu zīmolu veikalos, piemēram, «H&M» un «ASOS», bez priekšapmaksas, tā vietā piedāvājot elastīgas norēķinu iespējas un «pamēģini pirms pērc» sistēmu.

«Klarna» šobrīd ir piesaistījusi jaunu finansējumu 460 mijonu dolāru apmērā no investoriem, kuru starpā ir Silīcija ielejas uzņēmums «Dragoneer», Austrālijas banka CommBank un HMI Capital.

Uzņēmums informējis, ka plāno izmantot finansējumu, lai veicinātu izaugsmi Amerikā, kur tā lietotāju skaits aug par 6 miljoniem gadā.

Iepriekšējā uzņēmuma novērtējumā šā gada sākumā pēc investīciju piesaistes, tai skaitā no «Sequoia Capital», «Klarna» tika novērtēta 3,5 miljardu dolāru vērtībā.