Liepājas būvniecības padome 9. martā gatavojas apspriest SIA Baxet Coal Terminal iesniegto būvniecības priekšlikumu - ogļu pārkraušanas termināli Karostā, Katedrāles ielā, jeb pašreizējā Karostas pludmalē. Plānotās investīcijas projektā varētu būt ap 50 miljoniem eiro. Aptuveni tikpat nepieciešams, lai šajā vietā izveidotu nepieciešamo infrastruktūru - pievadceļus, inženiertehniskos pieslēgumus, Db informēja LSEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde jau 20. janvārī SIA Baxet Coal terminal uz gadu rezervējusi zemi ogļu termināla projektēšanai. iepriekš šo teritoriju bija rezervējusi SIA Kurzemes degviela šķidro kravu termināla būvei, taču līgumu ar LSEZ valdi nenoslēdza un zaudēja tiesības uz teritorijas nomu. Baxet Coal Terminal saistīts ar Krievijas kapitālu, tā īpašniekiem esot līdzīgs bizness Rīgas ostā. Savukārt būvvalde sagatavojusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu SIA CoenCo, kas gatavojas realizēt HRC Libau AG ieceri par energokompleksa būvniecību - koksa rūpnīcu un elektrostaciju.Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA Baxet Coal Terminal reģistrēta 2009. gada novembrī Rīgā, tās valdes priekšsēdētājs ir kāds Aleksejs Krasjovkovs (Krasioukov Alexsei), kura vārds iepriekš saistīts ar firmām SIA Mežmalas ozols, SIA Līgatnes Nams un Security Trading Advisors, kur viņš darbojās kā Holivudas, ASV, iedzīvotājs. Savukārt koksa rūpnīcas projekta īstenotāji, kā jau Db rakstīja, iecerējuši Liepājā enerģētiskā kompleksa būvniecību, kur plānots pārstrādāt 450 tūkstošus tonnu akmeņogļu gadā, saražojot elektroenerģiju, siltumu un klinkeru. Investīciju apjoms objektā lēsts ap 170 miljoniem eiro.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
